dienvidāfrikas republikas ceļojuma pieraksti... 2. daļa

Viesturs Pinka 11.04.2011 18 min lasīšanai

uzspēlējam atpūtas telpā biljardu un dodamies gulēt. 20.09.2010. jau tad, kad pirms brauciena lasīju, ka mums būs iespēja nolēkt ar gumiju no visaugstākā gumijlēkšanai izmantotā tilta pasaulē, skaidri nolēmu, ka šo iespēju garām nelaidīšu. atzīšos, ka mani mazliet māca šaubas, vai līga man piebiedrosies, taču esmu priecīgs, ka viņa saka noteiktu jā. pirmais, ko šodien pēc brokastošanas darām, ir brauciens uz bloukrans tiltu, kur kopā ar vēl 2 drosmīgām ceļotājbiedrenēm - aleksu un klaudiju metīsimies lejā no 216m augstuma. pārējie šoreiz skatīsies. jāsaka, ka mūs tomēr par ekstrēmistiem saukt nevar, jo šāda vai līdzīga lieta līdz šim darīta nav, esmu tikai vienreiz spilves lidlaukā izlēcis ar izpletni no ap 300m augstumā lidojošas lidmašīnas. tilts, no kura lēksim, kad piebraucam, izskatās vēl augstāks nekā skatīts reklāmas bukletā. tas tiešām ir ļoooti augsts! vispirms samaksājam naudiņu par lēkšanu (ar piebildi, ka, ja nu tomēr pārdomājam, naudu mums atpakaļ neviens neatdos), mūs, ietērpj speciālās vestēs, kurām tiek pievienoti stiprinājumi, un sākam gaidīt savu kārtu. apskatāmies, kā no malas izskatās iepriekšējās dalībnieces priekšnesums un tad dodamies piecu minūšu gājienā pa tuneli zem brauktuves uz tilta centru – platformu, no kuras noleksim. šaubu par to, ka jālec, nav, taču jā – bailes par to, kā būs, ir gan : ) meitenes būs pirmās – no sākuma visi dalībnieki tiek nosvērti un tad salikti rindā pēc kārtas. līga lec otrā un izskatās, ka viņa lēmumu par piedalīšanos pieņēmusi pareizi, jo ļoti drosmīgi un veikli sper soli lejup no platformas... šķiet, ka pirmajiem lēkt ir vieglāk, jo man neziņā, kas un kā, jāgaida sava kārta. diezgan mokoša tā gaidīšana, taču, kad jau izlekušās meitenes, laimīgas un priecīgas par paveikto, tiek uzvilktas atpakaļ uz platformas, tas iedrošina vēl vairāk! kājām tiek piestiprināti stiprinājumi, esmu gatavs. spert to soli lejup ir nereāli grūti, puiši skaita no trīs līdz vienam un uz „viens” ir jālec, šķiet, ka no platformas krītu jau uz „divi”. mani pārņem ļoti jocīga, vēl nepiedzīvota sajūta – 7 sekundes brīvā kritiena, kas gan realitātē šķiet īsāks brīdis. kaut uz īsu brīdi būt putnam ir lieliski! šī patīkamā sajūta samazinās brīdī, kad gumija mani jau atkal rauj augšup un sāku domāt, kā nu mani te tagad kāds uzvilks atpakaļ, kā tiks klāt, vai nepalikšu, karājoties ar galvu lejup? taču drīz vien puisis jau ir klāt, pārliek stiprinājumus un uzvelk mani atkal augšā uz platformas. viss pasākums tiek fotografēts, filmēts, pie izejas šo materiālu ir iespējams iegādāties, ko arī izdarām. ar pašu kamerām teritorijā nevienu nelaiž - tas ir organizatoru bizness. nopērkam arī krekliņus. ceļojuma biedri mūs sagaida sofijā, izprašņā, tad kopīgi dodamies uz otter trail, tsitsikammas nacionālajā parkā. tā ir ap 7km gara pārgājiena taka gar okeāna krastu, kur jākāpelē pa lieliem akmeņiem un šauriem celiņiem. galā mūs sagaida ūdenskritums, kuru sasniedzot, dodamies atpakaļ. kad esam klāt, krastijs jau ir sagatavojis visu, lai varam iestiprināties – šoreiz menu ir hotdogu maizītes, kurās varam paši ielikt to, kas ir pieejams un vislabāk garšo, gan gaļu, gan salātus un mērces. man izdodas sakomplektēt lieliskas veģetāras maizītes. pēc šādas, visai garas pastaigas, patiešām šķiet, ka nekas nevar būt garšīgāks : ) pārgājiens nav tik nogurdinošs un spēkus prasošs, kā drakensbergā, taču pavisam viegli nav – krekliņš pavisam slapjš : ) pēc kārtīgas ieturēšanās mūsu ceļš ved uz tenikwa wildlife awareness centre, kur aci pret aci tiekamies ar gandrīz visiem dār sastopamajiem kaķveidīgajiem – arī tiem, kurus savvaļā līdz šim vēl neesam ieraudzījuši. apskatāmi ir gepardi, servali, karakali, āfrikas savvaļas kaķi, leopards un vēl kā papildus prieks – lielisko surikātu ģimene, zilās dzērves un „skaistuļi” marabū stārķi (vieni no dār „neglītā piecinieka” jeb „ugly five”. šajā pieciniekā bez marabū iekļuvušas arī hiēnas, maitu lijas, antilopes gnu un jau manis agrāk pieminētās kārpu cūkas : ) ). šajā kaķveidīgo rehabilitācijas centrā dzīvnieki ir no savvaļas – tādi, kuri vai nu ir bijuši savainoti, vai kādu citu iemeslu dēļ sava bara pamesti. šeit tie atkopjas un vēlāk nereti tiek izlaisti atpakaļ savvaļā. visvairāk gaidām tikšanos ar gepardu, ko šī ceļojuma laikā redzējuši vēl neesam. mazākais no „lielo” kaķu saimes dzīvē izrādās visai liels, apciemojam gan pāris maziņus, gan lielus. jauki, ka tiekam ievesti nožogojumā un uzrauga pavadībā viņus varam pat noglaudīt. visforšākais ir tas, ka gepardi murrā, un dara to ļoti skaļi : ) šovakar visi esam pelnījuši lieliskas vakariņas un kopā dodamies garšīgi paēst uz itāļu restorānu „enrico” pie plettenberg bay – pašā okeāna krastā, kā šķiet, visai „biezā” rajonā. cenas – ļoti līdzīgas kā latvijā, ēdot visai pieklājīgā ēstuvē. 21.09.2010. šodienas lielā lieta – jūras safari, t.i., izbrauciens okeānā ar mūsu knysna viesu nama saimnieces vīra johana motorlaivu „lazy turtle”. ceram ieraudzīt kādu ūdens iemītnieku, protams, arī vali, kas ir diezgan biežs viesis šajos ūdeņos. tā kā esam 14 braucēji, tad sadalīsimies divās daļās, jo vairāk par 7 cilvēkiem vienā braucienā johans neņems. ar līgu tiekam otrajā tūrē, kas izbrauc no knysna heads 12:30. laiku līdz tam īsinām, pastaigājoties pa knysna galvenās ielas veikaliņiem, kuros gan sev neko īpašu neatrodam. gandrīz visos veikalos ļoti līdzīgas preces – suvenīri, ko daudzi pērk, šķiet, tikai pirkšanas pēc. bet vēlāk pēc jūras safari šo to atrodam un nopērkam netālu no laivu piestātnes esošajās visai šikajās bodītēs – te vismaz acs atrod kaut ko oriģinālu, tiesa – padārgu gan. jūras safari sākas ne gluži tā, kā cerējām - johanam, pirms iesēsties laivā, prasām, kad viņš iedos zāles pret jūras slimību, kuras mums visiem iepriekšējā vakarā pie vakariņām tika solītas... atbilde bija pretjautājums, vai tad viņa sieva mums tās pie brokastīm neizsniedza... sanāk, ka par tām ir aizmirsts. tomēr līgai ir līdzi dažas savas vēl johannesburgā iegādātās tabletes, un viņa padalās arī ar citiem. taču nelaime tāda, ka to iedarbība sākas tikai pēc stundas, tāpēc jau brauciena sākumā līgai paliek slikti, vienīgais, par ko viņa pārliecinās ir tas, ka horizonts tiešām ir taisns un ūdens – zils. labāk nepaliek arī atgriežoties viesu namā. neēdusi līga aiziet gulēt jau pēc 18:00... jūras safari ilga 2 stundas un tie, kas bija spējīgi skatīties ne tikai uz horizontu, bet arī okeānā, varēja ieraudzīt southern right vaļa lēcienu, ko, diemžēl neviens nepaspēja nofotografēt, humpback delfīnus, saules zivi un ronīšus, kas laiskojās okeāna ūdenī. diemžēl, to visu tā līdz galam izbaudīt mums (it sevišķi līgai) neizdevās jau iepriekšminētā iemesla dēļ, tāpēc šī diena, atšķirībā no citām nešķiet izdevusies. lūk, kādas var būt sekas, ja aizmirst svarīgas lietas... vakariņās ceļojuma grupas meitenes pagatavoja 3 veidu pastas – veģetāro, vistas un liellopu gaļas. ņamm! dār lielā cieņā ir gaļa un ēd viņi to tiešām daudz, ko apliecina arī gida gatavotās maltītes. lai gan arī es kā veģetārietis absolūti nejutos apdalīts – vienmēr atsevišķi tika pagatavoti arī garšīgi ēdieni bez gaļas. un jā – saldie ir patiešām ļoti saldi! jau rīt – ceļš uz keiptaunu! 22.09.2010. šī diena pavadīta ceļā gar gleznaino dār dienvidu krastu uz cape town. izbraucam agri no rīta, pa ceļam apstājoties hermanus, kas tiek dēvēta par dār vaļu galvaspilsētu, jo tās pludmalētie redzami tiešām bieži. pilsētiņa jauka, ar daudziem restorāniem, veikaliņiem un bodītēm, kurās var atrast arī ko savdabīgāku, piemēram, nopirkām krūzīti, ko bodītes saimniece pati pirms brīža skaisti apgleznojusi. garšīgi paēdām ģimenes restorānā – šķiet, ka līgai riktīgi iegaršojušās jūras veltes. jau drīz būsim keiptaunā, kas, kā zināms, ir šādu ēdienu paradīze : ) pa ceļam redzam strausu fermas, vīnogulājus, daudz krāsainu lauku, un, protams, skaistos kalnus, kuru netrūkst arī šeit, un okeānu, pie kura vietās, kur paveras visskaistākie skati, izkāpjam pabildēt. apskatām alvejas fabrikas veikala piedāvājumu, nopērkam kādu krēmu arī paņemšanai līdzi uz latviju. līdz ar saulrietu iebraucam lielajā, vējainajā keiptaunas pilsētā. iekārtojamies drifteru viesnīciņā keiptaunas rajonā sea point gandrīz pašā okeāna krastā un tikai 5 minūšu brauciena attālumā no speciāli 2010. gada futbola čempionātam uzceltā green point stadiona. pēc tam visi kopā aizejam tepat, pāri ielai, paēst vakariņas restorānā „spur” (šķiet, „spur” restorāni dār ir milzīgi daudz – gandrīz visās pilsētās, kuras apciemojam, ir pa kādam, restorāns ir kaut kas vidējs starp makdonaldu un tex mex), kurā ēdam nachos, salātus un fajitas – viva méxico! 23.09.2010. šorīt aizbraucam līdz keiptaunas galvenajam tūristu apskates objektam – galda kalnam (table mountain), taču tā apskate, lai arī ir apmeklētājiem atvērta, nav šorīt baudāma, jo kalna virsotni klāj bieza migla, jeb t.s. galdauts. mēģināsim vēlreiz jau rīt! šīs izpriecas vietā dodamies uz labās cerības ragu (cape of good hope), kas arī diemžēl ir klāts mākoņiem un neko īsti redzēt nevar. laiku vēl pasliktina pirmais īstais lietus, ko piedzīvojam āfrikā. pastāv viedoklis, ka tieši šeit ir tā vieta, kur satiekas indijas un atlantijas okeāni. ceļš uz ragu jau atkal ved gar pašu okeāna krastu – vienā pusē kalns, otrā – stāva krauja un okeāns tepat aiz tās. uzkāpjam līdz bākai, kur var nokļūt arī ar funikulieri (savulaik kāpšana bijusi tikai kājām), turpat kioskā ieēdam picu, kuras šķēli man apskaužami veikli nosper kāds putns, kuru vesels bars cītīgi dežūrē tepat pie ēstuves un gaida citus „upurus”. arī līgas pica mazliet vēlāk cieš no putnu uzlidojuma. atpakaļceļš uz viesnīcu mums ved garām simon's town boulders pludmalē dzīvojošajai pingvīniņu kolonijai. jā, jā, arī āfrikā ir pingvīni, tiesa gan, šie tādi maziņi un patizli : ) ! vakara saviesīgā daļa - vakariņas paredzētas waterfront – keiptaunas tūrisma viducī – milzīgā iepirkšanās un restorānu kompleksā ar kinoteātri. daudz veikalu, protams, arī ar tādiem pašiem nosaukumiem, kā pie mums. waterfront apkārtnē dežūrē daudz policistu, lai tūristi var justies droši, kaut arī vēl joprojām ik pa laikam acs aizķeras aiz kāda aizdomīga paskata cilvēka, kurš šķietami vieš bažas. visa ceļojuma laikā grūti bija nepamanīt, ka, jo tuvāk braucām tā galamērķim - keiptaunai, jo arvien vairāk redzam baltas ādas krāsas cilvēkus, kurus pašā ceļojuma sākumā gandrīz vispār nemanījām. lai arī cik liels šis iepirkšanās centrs neliktos, tas tomēr nav pats lielākais keiptaunā – ir vēl lielāks, vēl „sterilāks”, kas atrodas iekš century city, kas ir kā pusizolēta pilsēta pilsētā - pasargāta no ielas un parasto ļaužu acīm un kājām. waterfront glauni paēdam (otrie ēdieni, līgai vīns un katram supergaršīgs zemeņu zefīrveidīgs deserts), katrs pastāstām pārējiem ceļošanas biedriem, kas vislabāk patika un kas nepatika no visa ceļojuma, dalāmies atmiņās, jo šis vakars ir priekšpēdējais mums visiem kopā, pirms pašķīstam kur nu kurais – citi uzreiz atpakaļ uz dzimteni, pāris no austrālijas īrēs mašīnu un dosies braucienā uz addo elephant park, citi, tāpat kā mēs ar līgu, vēl mazliet uzkavēsies keiptaunā. atpakaļ uz viesnīcu – uz ielas noķertā taksī - mazā busiņā, kurā saspiežamies 11 cilvēki, lai arī reāli vieta ir ne vairāk par astoņiem : ) 24.09.2010. otrais mēģinājums uzkāpt galda kalnā ir veiksmīgs – mākoņu mums par prieku šorīt tikpat kā nav! toties ir milzīga rinda ļaužu pēc ieejas biļetēm. tās izstāvēšanai mēs patērējam pusotru stundu. viena no mūsu grupas meitenēm, kas kalnā kāpj kājām, mūs sagaida jau pašā augšā, uzkāpjot tur ātrāk nekā mēs, pērkot biļetes un braucot ar funikulieri... nožēlojam, ka nekāpām arī mēs. tikai pie kases ieraugām, ka ir iespēja iegādāties biļetes arī internetā – tas mums būtu ietaupījis laiku un mazliet nervus. bet – gaidīšana bija tā vērta, jo no kalna augšas paveras skaists skats uz visu lielo pilsētu, tiesa gan, ir auksts un ļoti vējains. protams, ka redzēt var labās cerības ragu un robben island, kuras cietums ilgus gadus bija ieslodzījuma vieta visslavenākajam dienvidafrikānim – nelsonam mandelam. funikulieris, kas ved kalnā, brauciena laikā griežas ap savu asi, tā dodot iespēju braucējiem apskatīt apkārtni uz visām pusēm jau pacelšanās laikā. nobraucot lejā, mazliet uzjautrina kalnā tikt gribētāju rinda, kas pa šo laiku ir kļuvusi vēl lielāka... sakām atā galda kalnam un dodamies uz vīna un siera baudīšanu fairview vīna darītavā. izcili garšo kamambers ar čili piparu mērci! nopērkam pāris sierus un vīnus un pēc tam – uz stellenboch pilsētas picēriju pusdienās. šovakar plānojas pēdējais visu kopīgais atvadu braai tepat, viesnīcas pagalmiņā, kas nav īsti pa prātam viesnīcas vadītājai, taču kompromiss beigu beigās tiek atrasts. pa ceļam, kamēr visi vēl esam kopā, saorganizējamies kopīgai fotogrāfijai pie sofijas, ar kuru visa ceļojuma laikā esam nobraukuši 4860km! 25.09.2010. mūsu naktsmājas vēl trīs dienas (līdz konferencei) būs šī pati drifteru viesnīciņa, jo te ir gana laba atrašanās vieta, viss pa rokai, un arī viesnīcas darbinieki jau iepazīti, nav vēlmes un vajadzības ko mainīt. šī ir pirmā diena, ko plānojam paši, tāpēc beidzot atļaujamies pagulēt līdz desmitiem : ) plānos ir ieraudzīt vēl vairāk keiptaunas un, mūsuprāt, to ļoti labi izdarīsim ar hop-on hop-off busiņu, kas izbrauc pa pilsētas interesantākajām vietām, austiņās par tām tiek stāstīts. šim busiņam ir divi maršruti – zilais (kas ir garāks) un sarkanais. viena no busiņa pieturvietām ir tepat sea point - vien pāris minūšu gājienā no mūsu viesnīcas. tā kā laika nav pārlieku daudz, izvēlamies sarkano maršrutu, aizbraucam vēlreiz līdz waterfront, kur nopērkam šo un to atvešanai uz latviju, sauli baudīdami pārēdamies saldējumu. pēc tam lecam atkal busiņā un izbraucam atlikušo loku – pa pilsētu līdz galda kalnam un tad gar okeāna krastu garām neskaitāmajām pludmalēm atpakaļ līdz sea point. vēl tikai vakariņas jau iecienītajā „spur”, kur ēdām arī pirmoreiz, iebraucot keiptaunā, plānu saskaņošana ar ritmu par rītdienas vēlmēm un - dodamies gulēt. 26.09.2010. no rīta 8:30 pie viesnīciņas ar savu mašīnu mūs sagaida ritma. ir jauki satikties, pēc ilgāka pārtraukuma parunāt latviski ne tikai savā starpā, bet ar vēl kādu. tā kā mums abiem ar līgu patika hermanus, taču tur pavadījām visai maz laika, tad šodien dodamies turp. tajā šobrīd notiek vaļu festivāls. pa ceļam apskatām pludmales, pilsētiņas pie false bay līča. vienā no pludmalēm – netālu no muizenberg, redzam lielu pūli, pat tv reportierus ar kamerām. lielo ažiotāžu izraisījis vaļa mazulis, kas ņēmis nelabu galu tiekot izskalots okeāna krastā. apkārt spieto cilvēki un ūdensputni. hermanus šodien cilvēku pilna – ne tikai tūristi, bet, šķiet, arī ļaudis no netālajām pilsētām sabraukuši uz šo festivālu. notiek tirdziņš, daudz cilvēku vēro līci, gaida un sagaida lecam vaļus. pusdienas paēdam itāļu restorāniņā, kurā izraisījām kāda dienvidafrikāņu pāra interesi, kas nesaprata, kādā valodā savā starpā runājam, no kurienes esam. par latviju, protams, dzirdējuši neko nebija, mēģinājām stipri aptuveni apskaidrot, ka esam starp poliju un krieviju, pie baltijas jūras, un šķiet, ka viņi gandrīz arī saprata : ) līgai, protams, atkal jūras velšu pusdienas. ja lielākoties latvijā restorānā pasūtot zivi ar piedevām, piedevas aizņem divas trešdaļas no atnestā šķīvja, tad šeit atnes šķīvi, kurā piedevās ir maziņš kartupelis, bet visu pārējo milzīgā šķīvja daļu aizņem zivs un citas jūras veltes. ritma saka, ka zivju ēdieni keiptaunas apkārtnē ir patiešām labi, un mana draudzene viņai viennozīmīgi piekrīt : ) pa ceļam mašīnā klausāmies dār mūziķu cd, ko hermanus iegādājāmies, kamēr ritma mums ļoti interesanti un daudz stāsta par vietām, kuras caurbraucam, par aparteīdu, kas beidzies tikai 1994. gadā, par nelsonu mandelu, par vaļiem, dār kokiem un augiem, par keiptaunas township'iem (tās ir platības lielajās pilsētās vai blakus tām, kurās no 19. gs. otras puses līdz pat aparteīda beigām dzīvoja melnādainie un krāsainie pilsētu iedzīvotāji. atšķirība starp township šobrīd un toreiz ir tāda, ka, ja toreiz visi ne-baltas ādas krāsas iedzīvotāji bija spiesti tur apmesties, tad tagad tur dzīvo lielākoties nabadzīgākie melnādainie lielpilsētu iedzīvotāji, kā arī tie, kas uz šejieni ieradušies laimes meklējumos no provincēm, veidojot puslegālus t.s. graustu rajonus), kuros šobrīd mīt pat trešā daļa visu keiptaunas iedzīvotāju. ceļojuma laikā gan izskanēja mūsu gida krastija viedoklis, ka šo ļaužu dzīvošana graustu rajonos lielākoties ir slinkuma un neko nedarīt gribēšanas dēļ, un, ka šeit sastopamo lielākā problēma ir nevis tā, ka viņiem trūktu nauda (kuras bez šaubām trūkst), bet gan tā, ka viņu skaits ir pārlieku ātri pieaugošs (ļoti reti kurā ģimenē ir mazāk par 4-5 bērniem). šo problēmu varētu risināt drīzāk ar prezervatīvu kravu regulāru piegādi šiem cilvēkiem. vienam tādam rajonam mēs ar ritmu arī izbraucam cauri, un pa mašīnas logu šo to nofotografējam. šajos ieklīst nav vēlams. dār vispār valda uzskats, ka baltajam cilvēkam noteikti ir nauda, tāpēc arī vietējo iedzīvotāju attieksme pret baltajiem un tūristiem dažreiz ir ne pārāk veselīga. pirms šodienas izbrauciena mums ar līgu bija doma, ka rīt varētu veikt township tūri gida pavadībā, taču saprotam, ka šis brauciens būtu stipri līdzīgs tam, ko jau redzējām hluhluwe skoliņā, kurā viesojāmies – kāda priekšnesuma noskatīšanās un vietējā alus nogaršošana. lai kā arī mums gribētos, netiktu mēs klāt tām skārda mājiņām, kurās šie cilvēki pa īstam dzīvo – drošības apsvērumu dēļ mūs uz tām nevestu, bet gan rādītu ko labāku. tāpēc izlemjam, ka rīt ceļamies pavisam agri un dosimies braucienā gar rietumkrastu – no keiptaunas uz augšu pa atlantijas okeāna pusi, kur vēl neesam bijuši. vakariņas mums šodien viesnīcā – aizvakar fairview vīna darītavā iegādātie sieri ar krekeriem, tēja un kafija. 27.09.2010. šorīt septiņos tiekamies ar ritmu. mūsu plānos ir western cape provinces rietumkrasts. iepērkam kafiju un pa ceļam apēdamas brokastis pilsētiņā moorreesburg, kas šķiet tukša kā izslaucīta, kaut arī ierodamies tur ap deviņiem. dodamies tālāk uz galveno šodienas pieturpunktu – cederberg wilderness area dabas rezervātu, kas slavens ar saviem smilšakmens kalniem, akmeņiem, alām un bušmeņu alu zīmējumiem. tā ir milzīga teritorija (ap 700 kvadrātkilometru liela), uz kuru ved 60km garš zemes ceļš. alu zīmējumos attēloti ziloņi un šamaņi – cilvēki apmetņos, tātad, visdrīzāk kāds rituāls, ne medības. teritorija slēgta – pirms ieejas parkā ir vārti ar kodu to atvēršanai, ko piešķir, nopērkot ieejas biļetes caurlaides birojā ap 40km pirms šiem vārtiem. vieta atrodas netālu no citrusdal - citrusaugļu audzēšanas reģiona. paši citrusaugi nemaz nav īsti vietējie – tie savulaik ievesti no spānijas un portugāles. arī eikalipti (kas katrs patērē 250l ūdens dienā) un priedes ir ievestie augi. īsteni vietējie dār augi ir avokado, banāni, guavas un marakuja. tālāk dodamies uz lambert's bay apskatīt jūras kraukļu koloniju. šie putni izskatās līdzīgi mūsu kaijām, tikai ar uzkrāsotām acīm un garāku knābi : ) jūras kraukļiem, tāpat kā preses nama zīriņiem rīgā, ir savs noteikts zemes pleķītis, ko viņi sauc par savām mājām. šeit par tām viņi izvēlējušies okeāna krastu, kur ķer zivis nirstot. viņu tur ir tūkstošiem un visi dzīvo tikai ap 15x15m lielā zemes pleķītī! interesanti ir tas, ka viņi, pikējot stāvus lejup, nekļūdīgi nolaižas savā ligzdā, ko atrod pēc sava „vīra” vai „sievas” balss, kas mums izklausās nu ļoti līdzīgas. netālajā restorāniņā paēdam pankūkas, līgai gan visu neizdodas apēst, jo viņa ierauga, ka jūras velšu pankūku neatņemama sastāvdaļa ir daudzi mazi astoņkājīši... pirms saulrieta vēl gribam paspēt aizbraukt uz zvejnieku ciematiņu, taču tas mums neizdodas. tā vietā netālu no velddrif pilsētas apstājamies, lai pamielotu acis, vērojot pelikānus, kas rozā, izrādās, kļūst, ēzdami rozā krāsas jūras iemītniekus. viesnīcā atpakaļ esam īsi pirms deviņiem vakarā, sakām lielo paldies ritmai par jaukajām dienām! šovakar vēl jāpaspēj man nodzīt matus, iedzert kafiju un aiziet laikus gulēt. bet rīt... rīt mūsu dār dabas baudīšanas ceļojuma posms beidzas un mēs atgriezīsimies jau tuvāk dzīves realitātei. no rīta izrakstāmies no drifteru viesnīciņas, atvadāmies no jaukā apkalpojošā personāla un dodamies uz savu pēdējo naktsmītni dār – smalko crystal towers viesnīcu century city rajonā (keiptaunas daļa, kur atrodas visas pilsētas lielākais iepirkšanās centrs un viesnīcu komplekss). vēl rīgā būdams, konferences rīkotājiem biju pateicis laiku un vietu, no kuras mūs šodien paņemt un nogādāt jaunajā viesnīcā. pakaļ mums, diviem vien, atbrauca lielais, trīsdesmitvietīgais autobuss, par ko gan mēs, gan viesnīcnieces pamatīgi sasmējāmies : ) posms noslēdzas ar glanci, tā sakot! turpmākās dienas pavadām konferencē un lēnu garu kārtojam ceļa somas lidojumam atpakaļ uz rīgu. pēdējais dienvidafrikānis, ar ko aprunājos vēl pirms sēšanās lidmašinā, ir puisis, kas atbild par kārtību vienā no keiptaunas lidostas tualetēm. man ienākot, viņš saka „welcome to my office!”, tā liekot nojaust, ka viņa personīgā atbildība ir, lai viņa „ofisa” apmeklētājs to atstātu apmierināts. iemesla būt neapmierinātam man nav : ) , tādēļ, kad pēc brīža viņš padod man ziepes un papīra dvieli, es pasmaidu un ieberu no sava maka viņa melnajā plaukstā savas pēdējās dār naudiņas. vēl īss mirklis un mēs jau mājam atākeiptaunai un visai dār brīnumskaistajai un tik dažādajai dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem. sajūta ir laba. ne tāda, ka būtu šeit bijuši vien ķeksīša pēc. mūsu mērķis šķiet veiksmīgi sasniegts – esam ieraudzījuši un sajutuši ļoti daudz no tā, ko dienvidāfrikas republika mums spējīga piedāvāt.

dažas dienas pēc atgriešanās noskatāmies klinta īstvuda filmu „invictus”, ko redzēt noteikti iesakām ikvienam! daži noderīgi cipari: valūtas kurss 2010. gada septembrī 1lvl = 13zar pārvietošanās: drifter's south africa „18-day overland explorer” tūre - 1395eur/cilv. hop-on hop-off tūristu busiņš keiptaunā, vienai dienai, sarkanais maršruts - 120zar/cilv. astoņvietīgs taksis keiptaunā, kur sasēdāmies 11 cilvēki - 80zar ēdieni/dzērieni: litrs sulas lielveikalos - 13-17zar litrs coca-cola - 10zar pudele vīna sauvignon blanc fairview vīna darītavā - 47zar pudele vīna chardonnay fairview vīna darītavā - 62zar lays čipsi 125g lielveikalā - 9zar kafija lielveikalos un benzīntankos - 7,50-9zar americano kafija keiptaunas galda kalnā - 13zar cafe latte labās cerības ragā - 18zar pica keiptaunas labās cerības ragā - 45zar/gab. labas vakariņas keiptaunas waterfront restorānā diviem cilvēkiem - 530zar vakariņas itāļu restorānā plettenberg bay diviem cilvēkiem - 300zar šis un tas: guļammaiss - 30eur/gab. viesnīca keiptaunā diviem cilvēkiem par nakti - 80eur gumijlēciens no bloukrans tilta ar foto un video - 650zar/cilv. ieeja ushaka marine world akvārijā - 130zar/cilv. jūras safari knysna - 500zar/cilv. uzbraukšana un ieejas biļete keiptaunas galda kalnā - 160zar/cilv. piekļūšana jūras kraukļu kolonijai lambert's bay - 30zar/cilv. nivea sp50 pretiedeguma krēms 200ml - 120zar