Ķiršu laiks Kioto. 4. daļa- tempļi un dārzi

  • 4 min lasīšanai
  • 9 foto
Tempļu un to dārzu Kioto apkaimē ir pietiekami, lai vismaz divas nedēļas būtu, ko darīt. Individuālās ceļošanas plusi- savu tempu tu nosaki pats, un ja kādu dienu pagūsti apmeklēt tikai trīs vietas, nevis četras, no tā nekāds ļaunums neceļas- aiziesi rīt. No otras puses- lielāka jēga pa tempļiem klejot būtu reliģijas/vēstures/arhitektūras zinātājam, citādi tie visi pēc neilga laiciņa sāk likties vienādi. Tie paši elementi jau visos vien ir- noteikta parauga celtnes, altāris (vai kā nu viņiem to sauc), dārzos- sūnājs, kociņi, krūmiņi, akmeņi, dīķi, tiltiņi un ūdenskritumiņi. Tomēr salikums ir atšķirīgs un var tikai pabrīnīties, cik dažādās kombinācijās var salikt būtībā vienādus "ķieģelīšus". Tempļa dārzu dārzs manā skatījumā ir Daigo-ji tempļu kompleksa Sanboin templī. Sastāvdaļas tradicionālās- bet to salikums! Tajā pievienojas kaut kas vārdos neformulējams, uz tempļa terases var apsēsties un skatīties, un skatīties, un skatīties... Diemžēl tur nedrīkst fotografēt. Bet varbūt- par laimi nedrīkst. Daigo ir arī agrākas ķiršu šķirnes, kas pilnos ziedos tad, kad citur vēl pumpuriņi. Tōji templī ir piecstāvu pagoda, kas ir Kioto simbols. Tās pirmajā stāvā ļauj ieiet tūristiem- citas pagodas var apskatīt tikai no ārpuses. Dārzs tur arī smuks ar smuku gārni dīķītī (ja nav pārlidojis uz citiem zvejas laukiem). Man patika arī Tofoku-ji dārzi, tomēr to labāk skatīt oktobrī, jo tur sastādītas sarkanās kļavas. Jaunās zaļās pavasara lapiņas un sarkanie ziediņi, protams, arī ir skaisti, bet rudenī skats droši vien ir neatvairāms. Vispār dārzi parasti veidoti tā, lai katrā laika posmā tajos būtu kāds akcents. Pirms ķiršiem bija kamēlijas, aprīļa sākumā tās jau pārsvarā bija noziedējušas. Pēc tam rindā varētu nākt acālijas un rododendri. Narā ir dārzs- ja pareizi atceros Isuzu - kurš esot grandiozs tieši aprīļa vidū, pagaidām tas bija vienkārši zaļš. Pie tam ārzemju tūristiem tajā ieeja par brīvu. Jāaizpilda gan aptaujas anketa, kurā viens no jautājumiem ir- vai bezmaksas ieeja jūs pamudināja apmeklēt šo dārzu? Mēs laikam pieļāvām stratēģisku kļūdu, atbildot, ka nē- tipa mēs jau vienalga būtu nākuši. Tā ka var gadīties, ka ieejas maksu atkal atjaunos... Kioto skaistulis, protams, ir Kiyomizu. Ķiršu laikā tas vakaros tiek īpaši izgaismots, tauta veļas bariem un izskatās patiešām grandiozi. Aizgājām tur pat divas reizes. Pirmajā reizē vienkārši satrieca viena dīķmala. Jau bija tumšs, ūdens virsma pilnīgi mierīga, ķiršu koki spoguļojas, un pirmajā brīdī pat nevarēja aptvert, ka tur vispār ir ūdens. Likās, ka aug divi koki- viens uz augšu, otrs uz leju. Ilūzija pilnīga- tā ka žoklis atkārās. Otrajā reizē apmēram nedēļu vēlāk ziedlapiņas jau bija sākušas birt, tādēļ skats vairs nebija tas- uzreiz bija skaidrs, ka tur ir ūdens. Starp ķiršiem aug arī sarkanās kļavas, tā ka rudenī skats varētu būt līdzvērtīgs. Tūristu vidū slavens ir Zelta paviljons- Kinkakuji. Tur nu tiešām bija tūristu bari- t.i., galvenokārt ārzemju tūristi, nevis vietējie. Bet teritorija gana plaša un vispār jau smuki. Netālu no turienes atrodas arī Ryoanji templis ar slaveno Zen dārzu- to, kurā ir 15 akmeņi, bet redzēt no jebkura skatu punkta var tikai 14. Man gan kaut kā saskaitījās tikai 9... Bet tā nu reiz ir vieta, ko varētu saukt par tūristu samaitātu. Zen dārzi principā ir domāti meditācijai, bet ej nu pameditē- pat ja tu to mācētu- murdošā pūli. Tomēr dārzs apkārt plašs un smuks, ir ko redzēt. Apmēram starp Kinkakuji un Ryoanji, tikai mazliet tālāk pilsētas nomalē ir Haradani dārzi. Kā varēja saprast no apraksta internetā, tos publikai atver tikai aprīlī uz ķiršu laiku. Tad nu arī visi- pārsvarā vietējie- uz turieni nesas. Turp jābrauc ar autobusu M1, kas iet pa Kitaoji ielu, nav uzrādīts pilsētas autobusu shēmā un kursē reti- apmēram reizi stundā. Labā ziņa, ka šis maršruts arī iekļaujas pilsētas lokā par 220 jēnām jeb ar dienas karti bez liekām problēmām. Aizkulties ir vērts. Vēl var ieteikt apmeklēt botānisko dārzu, un izbrauciens ar laivu pa Bivas ezera kanālu arī nav slikts. Starts blakus zoodārzam, biļetes attiecīgajā dienā var nopirk iepriekš un tad tikai 10 minūtes pirms izbraukšanas jābūt piestātnē. Turpat blakus var ieiet Bivas kanāla muzejā, kas ir par brīvu. Ir jauka izstaigāšanās, galā nonākot pie akvedukta un kārtējā tempļu kompleksa. Kioto zoo gan man nepatika. Vēl viens īpašais ķiršu laika pasākums ir gājiens pa Filozofu ceļu. Garā gabalā gar kanāla malu sastādīti ķiršu koki- skaisti, nenoskatīties. Var braukt līdz pieturai Ginkakuji-michi un pie viena ieiet arī Ginkakuji jeb Sudraba paviljona templī- pats paviljons gan bija restaurācijā-, un pēc tam iet uz leju līdz Eikando un Nanzenji tempļiem, vai arī sākt "no lejas" un iet otrā virzienā. Pretējā pilsētas pusē ir Arashijama ar mērkaķu kalnu, iespēju izbraukt pa upes kanjonu laivā (neizbraucām, bet gribējās) un ar Sagano Scenic Railway pa kalniem- forši! Redzēšanas vērti ir arī vietējo tusiņi zem ķiršiem. Jebkurā parkā, pat Imperatora pils dārzā, sanāk kompānija, zālītē paklāj segu, novelk apavus, apgādājas ar ēdamo un dzeramo un tusē. Ja uznāk lietus- viss turpinās, tikai dažas kompānijas uzvelk pāri otru segu kā jumtu. Gionas galā Maruyama parkā vakaros iet ņigu ņegu. Iztēlojieties bariņu jaunu čaļu- visi melnos uzvalkos, baltos kreklos, melnās kurpes novilkuši un rindiņā salikuši, sega jau nokrauta izēstiem šķivjiem un izdzertām glāzēm, prieks nevaldāms... tīrie Jāņi, ja vien spējat iedomāties jāņabērnus uzvalkos. Starp citu- piedzērušos praktiski neredzējām. Ieejas maksa tempļos- no 200 līdz 1000 jēnām, t.i., apmēram 1 - 5 Ls. Daži ir par brīvu. Pilsētas parki, ieskaitot Imperatora pils parku, arī par brīvu, tomēr uz pašas pils apmeklējumu jāreģistrējas iepriekš- var caur internetu. Vienā aprakstā bija minēts, ka grupa liela un nevar dzirdēt stāstījumu. Nebija tik traki, cita lieta- ka gribas iespēju robežās paklīst apkārt un paskatīties, tāpēc necik uzmanīgi klausīties neiznāk. Stāsta angliski. Vēl iepriekšēja reģistrācija vajadzīga Imperiālās villas apmeklējumam un Saiho-ji templim, kas slavens ar savu sūnu dārzu, bet tur mēs nebijām. Kopumā divu nedēļu brauciens man izmaksāja drusku virs 800 Ls. Es gan neiespringu uz šopingu- tikai suvenīru tiesai. Pirmie iespaidi, atgriežoties mājās- cik Amsterdamā netīra lidosta! Turpceļā kaut kā acīs nedūrās... Ieejot savā mājā- 60. gadu hruščene- pirmā doma- cik pie mums plaša kāpņu telpa! Tagad vēlme klanīties jau pārgājusi, bet ielu šķērsojot joprojām vispirms paskatos pa labi...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais