Variācija par tēmu "Visi dara tā"

  • 8 min lasīšanai
  • 72 foto
Tepat Draugos ir atrodami vairāki jūsmīgi apraksti par tautiešu iecienītu ceļojuma maršrutu pa Vāciju ar galamērķi Heideparkā, Soltau. Tie tad arī kalpoja par iedvesmas avotu, kad plānojām gadskārtējo vasaras autoceļojumu. Maršruts šogad: Zviedrija-Dānija – Vācija – Polija - Lietuva Latvija un ceļam varējām veltīt 9 dienas. Mēģināšu pārlieku neizvērsties un neatkārtot citu autoru rakstīto. Bet pieminēšu arī vietas, kuras, plānojot braucienu, man likās ievērības cienīgas, tomēr laika trūkuma dēļ nācās no to apskates atteikties. Un arī vienu otru interesantu objektu, kuri tā gluži negaidīti pagadījās pa ceļam – ja nu kādam noder… . . Par Zviedriju nav nekas diži daudz stāstāms, jo tas bija vienkārši pārbrauciens ar mērķi satikt mūsu draugus, kas dzīvo Lundā. Pēc tur jauki pavadīta vakara un Malmö pārlaistas nakts dodamies uz mūsu pirmo paredzēto apskates objektu – Knuthenborg safari parku Dānijā. . Malmē esam bijuši pirms dažiem gadiem; toreiz viens no Malmes patreiz ievērojamākajiem apskates objektiem – augstceltne Turning Torso http://en.wikipedia.org/wiki/Turning_Torso – vēl nebija uzbūvēta. To mums labprāt gribas redzēt, tāpēc rīta agrumā vispirms dodamies uz turieni. Jā, celtne iespaidīga, man jau patīk tāda mazliet kreizī arhitektūra. Katrā ziņā spāņu arhitekts Santiago Calatrava tiek pieplusots manu favorītarhiteku sarakstam. Bet vai man gribētos dzīvot tādā debesskrāpī, par to gan stipri šaubos. Kaut vai tāpēc, ka augšējos stāvos stiprā vējā šūpošanās esot tīri jūtama. . Tad tālāk uz Dāniju. No Malmö līdz safari parkam ir apmēram 2 stundu brauciens. Iespaidīgais tilts Öresundsbro http://en.wikipedia.org/wiki/%C3%96resundsbron kas savieno Zviedriju ar Dāniju, arī ir izbaudīts agrāk, tomēr vēl joprojām man tas liekas skaists un varens. Pūš diezgan stiprs vējš un var tīri labi nojaust dabas vareno spēku. Pārbraukuši tiltam, vēl pēc kādas stundas brauciena tuvojamies Knuthenborg http://uk.knuthenborg.dk/ parkam. Ieeja parkā 25 EUR pieaugušam, 13,50 bērnam. Es personīgi neesmu nekāda superākā dzīvnieku mīļotāja, tomēr jaunākās meitas aizrautība aplipina arī mani un pārējos ģimenes locekļus un līdz ar to parkā pavadam vairākas stundas, gandrīz līdz tā slēgšanai. Forši, ka te nav jābrauc pa vienu ”obligāto” maršrutu, bet ir tā kā vairākas nodaļas, kuras var apmeklēt vairākkārt un tādā kārtībā, kā pašam liekas ērtāk un labāk. Pa vidam vēl ļoti daudz dažādu piknikvietu. Kafejnīcas vairākas, bet piedāvā gandrīz vienīgi junk food. . Ja būtu bijis vairāk laika, tad Dānijā pa ceļam uz Knuthenborg būtu apmeklējuši Møns klintis http://en.wikipedia.org/wiki/M%C3%B8ns_Klint un atrakciju parku Bon Bon Land http://www.bonbonland.dk/default.aspx?pid=491 Bet, tā kā esam ieplānojuši ievērtēt Heide parku, tad šis izpaliek. . No Knuthenborg parka apmēram 20 minūšu brauciens līdz Rødby ostai, tālāk ar prāmi Rødby-Puttgarden https://www.booking.scandlines.com/Default.aspx nepilnas stundas brauciens līdz Vācijai. Tas mazumiņš, ko šoreiz no Dānijas redzam, atstāj iespaidu par ārkārtīgi sakoptu vidi. Mājiņas glīti nokrāsotas, lauki apstrādāti, nekur nekādus aizaugušus chūkslienus nemanām. . Vācijā pirmās naktsmājas paredzētas Lübeck nomalē. Līdz turienei no prāmja apmēram stundas brauciens. Lübeck pati par sevi arī būtu apskates vērta un arī tās tuvākajā apkaimē ir visai daudz tūrisma objektu, bet tik daudz laika mums diemžēl nav. Tomēr pieminēšu tos objektus, ko esmu atķeksējuši kā ievērības cienīgus: Atrakciju parks Hansapark http://www.hansapark.de/front_content.php?changelang=9 Tīģeru parks Dasow http://www.tigerpark-dassow.de/ Eiropas zvēru zooparks Wildpark Eekholt www.wildpark-eekholt.de/ zooparks Neumünster http://www.tierparkneumuenster.de Pie Oldenburg in Holstein atrodams SPA hotelis Weissenhäuser Strand http://www.weissenhaeuserstrand.com/ ar tīri foršu ūdensparku un arī šādām tādām citām aktivitātēm. Arī uz austrumu pusi ir atrodama cita ūdensparadīze – Wonnemar Wismar http://www.wonnemar.de/de/wismar/home.html Nākošās dienas plānos pirmspusdienā paredzēts brauciens uz Oldenburg. 1945. gadā šīs pilssētas iedzīvotāju skaits pēkšņi pieauga par 100000 iedzīvotājiem – kara bēgļiem. Krietna daļa no viņiem bija latvieši un Oldenburgā līdz ar to bija arī latviešu rajons, pat ielu nosaukumos varam atrast Kurzemes aleju un Rīgas ielu. Latviešu baznīca tur darbojas vēl joprojām, kaut tās apmeklētāju skaits pamazām mazinās, bet kapos sarodas arvien vairāk plāksnīšu latviskiem uzvārdiem. . Pēcpusdienā dodamies uz Brēmeni, kur gribam satikt mūsu radinieci, kas pieder klaida latviešu jaunajai paaudzei. Par Brēmeni arī Draugos daudz stāstu, jo tur no Rīgas var ērti un lēti aizlidot. Tāpēc neizvērsīšos. Iespaidu mazliet sabojā laika apstākļi – aukstums, lietus, vējšs, kā arī ne gluži piemērots apģērbs. Arī mans pirmais Brēmenes apmeklējums vairākus gadus atpakaļ atmiņā palicis ar nelāgu laiku. Tā nu iecerētās lēnīgās pastaigas vietā izveicam īsākus maršrutus straujākā tempā ar vairākiem ”pitstopiem” tam piemērotās vietās - kafejnīcās, veikalos, tūrisma birojā. Tomēr jāsaka, ka Brēmene man, neraugoties uz augšminētajiem faktiem, tīri labi patīk. Apskatam Marktplatz laukumu un tur atrodošās ēkas. Protams, arī Brēmenes muzikantus, kuri tiek nesaudzīgi ekspluatēti arī daudz kur citur pilsētā un atveidoti visdažādākajās formās un krāsās. Izstaigājam Böttcherstraße ieliņu un noklausamies Meisenes zvanu spēli (tas man tiešām patika). Tad, protams, jāievērtē arī tuvākās blakusieliņas, mīlīgi krāsainā 17-18 gadsimta vecpilsēta Schnoor un arī Schlachte, kas viduslaikos bija Brēmenes osta, bet tagad pārvērtusies par upmalas promenādi. Tad jau arī vakars klāt un pēc patīkamā kompānijā pavadītām vakariņām jāsāk kopties uz Soltau pusi – nākošajā dienā paredzēts laiks bez lietus un līdz ar to Heide parks http://www.heide-park.de/ . Heide parks ir labi apmeklēts tūrisma objekts, tālab naktsmājas tā tiešā tuvumā vēlams pasūtīt krietnu laiciņu iepriekš. Kad bukējām viesnīcas kādu mēnesi pirms paredzētā brauciena, mūsu iecerētajā Hotel Port Royal vietu vairs nebija un arī lielajā Südsee-Camp kempingā nāktos apmierināties tikai ar telts vietu. Tālab bijām pasūtījuši Hotel Park Soltau un itnemaz to nenožēlojam – hotelis ļoti labs, normāls baseins, ļoti garšīgs ēdamais. Varu ieteikt. . Tātad nākošajā dienā uz Heide Park startējam jau uz atvēršanu. Bet neesam vienīgie, kas izvēlējušies tieši šo dienu atrakciju izbaudīšanai; pie asākajām atrakcijām jāgaida rindās un tikpat garas rindas arī pie ēstuvēm. Galīgi nebija jēgas stāvēt uz Capitol restorānu (to izvēlējāmies apmeklēt, jo reklāmā izklausījās, ka tur atrodama parka vislabākā barība). Bet finālā tas pats junk food vien bija. Ar vārdu sakot, būtu foršāk, ja būtu mazāk cilvēku. Bet jābūt reālistam – vasara un atvaļinājumu sezona ir ar savām sekām. Bet kopumā bija OK. . Otrs populārs tūrisma objekts Soltau tuvumā ir Serengeti safari parks Hodenhagen. http://www.serengeti-park.de/de/herzlich-willkommen.html ko apmeklējam nākošajā dienā. Arī par to Draugos daudz rakstīts, tālab varu teikt vien to, ka dāņu Knuthenborg man patika labāk. Bet arī šim nebija ne vainas. Pie Serengeti piederošais atrakciju parks pēc Heide parka nelikās īpaši iespaidīgs. Bet patika Aquasafari un man, kā jau sauszemes cilvēkam, iespaidīgs un arī mazliet šausmīgs likās šovs, kur daži ūdenī lēcēji no liela augstuma visādos veidos lēca mazā baseiniņā. Nujā, un no praktiskām lietām jāpiezīmē, ka parka mājaslapā atrodams atlaižu kupons, kuru izdrukājot un uzrādot pie ieejas, var ietaupīt 24 EUR. . Vēl Soltau tuvākajā apkārtnē ir apskatāms putnu parks WeltVogelpark Walsrode http://www.weltvogelpark.de/ (pēc teritorijas šobrīd esot lielākais pasaulē) un netālu ir arī varena Ralph Schumacher kartingtrase http://www.rs-kartcenter.de/com/ , kā arī Eiropas zvēru parksWildpark Lüneburger Heidepie Nindorf http://www.wild-park.de/ Un jau pieminētajā Südsee-Camp kempingā http://www.5-sterne-camping.de/ atrodams iespaidīgs ūdensparks. To visu atstājam citai reizei, jo jādodas tālāk – gribam vēl vakarā nokļūt līdz Wolfsburg pilsētai, kur mums nākošajā dienā paredzētas tehniskas aktivitātes. . Izrādās, ka ceļa posmā no Soltau līdz Wolfsburg arī ir visādi ievērības cienīgi objekti. Par tiem iepriekš pat nenojautu, jo nebiju interesējusies. Līdz ar to apskatei laiku diemžēl nebijām paredzējuši. Bet vilinoša liekas, piemēram, Eiropas lielākā tauriņu māja Schmetterlingsfarm http://www.schmetterlingsfarm.de/usedom/index.htm Wunstorf-Steinhude. Braucām garām tādai pilsētiņai Gifthorn, kur ārkārtīgi kārdinošs izskatījās dzirnavu muzejs http://www.muehlenmuseum.de/ un arī dažas citas aktivitātes no ceļa bija manāmas. Apskatījos pēc tam Gifthorn mājaslapu http://www.gifhorn4u.de/p/dlhome_all2.asp?artikel_id=&liste=321&tmpl_typ=Liste&lp=3258&area=103 un tiešām izrādījās, ka šai miestā varētu arī visādi citādi labi pavadīt laiku. Lai nu kā, vakarā ierodamies Wolfsburg un apmetamies Hotel Restaurant Conni, kur restorāna ēdienkarte visā pilnībā atbilst manam priekšstatam par vācu nacionālo virtuvi – pat maizei sviesta vietā piedāvā taukus uzsmērēt. Un ceptās ribiņas tur ļoti garšīgas un porcija MILZĪGA. . Nākošajā rītā dodamies apmeklēt Autostadt http://www.autostadt.de/ kas ir varens izklaides un izzinošs komplekss, uzbūvēts pie Volkswagen autofabrikas. Kad vēl tikai plānojām šo braucienu, neizjutu īpašu entuziasmu par šo objektu, bet nu jāsaka, ka beigās tas izrādījās mans favorīts. Tur var mierīgi pavadīt visu dienu, ko arī darījām. Man ļoti patika apkārtne, arhitektūra un dizains. Izrādījās, ka visai saistoši bija aplūkot dažādos autopaviljonus un automuzeju. Ārkārtīgi interesanta man likās Vācijas, Austrijas un Holandes iedzīvotājiem piedāvātā opcija pašiem savākt savus jaunos auto tieši no fabrikas, pie reizes apskatot kompleksu un pārnakšņojot Hilton viesnīcā turpat kompleksa teritorijā. Iespaidīgas likās autonoliktavas – stikla torņi, kuros uzglabā gatavos auto kādas pāris dienas, līdz jaunie īpašnieki ieradīsies tos savākt. Mazliet futūristiska un bezmaz vai kosmiska sajūta uzbraukt ar stikla liftu līdz torņa augšai. Un cits mazliet nervus kutinošs pasākums - iespēja izmēģināt jaunākā Volkswagen Touareg visurgājēja spējas īpašā off-road trasē. No šķēršļiem krutākie man likās uzbraukt augšā un lejā pa kāpnēm, pārbraukt pār ļodzīgu trošu tiltiņu un nenoliedzami arī tāds tilts, kurš pārsveras no vienas puses uz otru – nu kaut kas līdzīgs tādam, pa kādu suņi skrien agility sacīkstēs. Arī ekskursija pa rūpnīcu nebija slikta. Un nekur citur nebiju sastapusi tik lielu daudzumu gidu un visādu citādu darbinieku, kas visko izskaidro un izrāda. Viena daļa no viņiem gan angliski bija daudz mazrunīgāki kā vāciski, bet vairums ļoti labi runāja arī angliski. Ar vārdu sakot, šis tiešām ir objekts kurš noteikti ir apskates vērts ne tikai autofaniem (kāda es noteikti neesmu). . Tie, kam patīk kāpelēšana augstu gaisā, var apmeklēt Wolfsburg ”Mežakaķa” trases; vācieši gan kaķa vietā to nosaukuši par mērkaķi Monkeyman http://www.monkeyman.eu Ūdensmīļotājiem ieteicams ūdensparks Badeland Wolfsburg http://www.badeland-wolfsburg.de/ . Tālāk ceļš ved uz Potsdamu. Sākotnēji Potsdamas vietā biju domājusi apmeklēt Eiropas lielāko ūdensparku Tropical Islands http://www.tropical-islands.de/en/visitors.html Bet, inspirējusies no Skaidrītes Sudrabas Potsdamas apraksta Draugos (paldies par to), ieplānoju ūdensprieku vietā apskatīt kādu daļu no šīs brīnišķīgās pilsētas (jeb varbūt to vajadzētu saukt par Berlīnes priekšpilsētu), kura nu man kļuvusi par vienu no favorītajām. Te nu man gribas pareklamēt mūsu apmešanās vietu - Apart. Pension Babelsberg http://www.apart.potsdam.de/home-eng.htm . Ļoti romantiska viesnīciņa ar dārzu, ārkārtīgi atsaucīgs personāls, vienkārši superīgi jauks peldbaseins, ļoti labas brokastis – un par saprātīgu cenu. Tiešām iesaku! . Potsdamai diemžēl varam veltīt tikai pusi dienas, jo vakarpusē paredzēts 6,5 stundu garš pārbrauciens līdz Polijas vidum, kur grasamies pārlaist nakti. Tad nu startējam agri no rīta un apmeklējam visslavenākos Potsdamas tūrisma objektus – parkus un pilis, sākot ar pasakaini skaisto Sanssouci parku un pili http://www.sanssouci-sightseeing.de/start/start.htm un turpinot ar pārējām pilīm. Ā, tas nu gan ir skaistums! Nosecinu, ka šī vieta būtu noteikti pelnījusi vairāk laika un sīkāku apskati (hmm, vai tik jums neliekas, ka šī frāze manā tekstā pārāk bieži atkārtojas?). Tad, kad nākošreiz turp brauksim, tad man gribētos vispirms doties sight-seeing tūrē ar divriteņiem http://www.potsdam-per-pedales.de/bike-tours.html (par šādu tūri man vislabākie iespaidi palikuši no Florences), vēlreiz izstaigāt parkus un pilis, apmeklēt Filmpark Babelsberg http://www.filmpark-babelsberg.de/index.php?id=47 un varbūt arī tropisko parku Biosphäre Potsdam http://www.biosphaere.net/?id=2&lang=en . . Nu, te varētu gandrīz likt punktu, jo ceļojuma patīkamā daļa izbeidzas pie Polijas robežas. Protams, ka Google Maps solītās stundas pa Polijas ceļiem jārēķina gandrīz dubultā sakarā ar visiem ceļu remontiem un sastrēgumiem daudzajos miestos. Grūti nosēdēt mašīnā daudz stundu no vietas, lēnā vilkšanās liekas divkārt kaitinoša, salīdzinot ar Vācijas autobāņiem. Bet pa nakti braukt tomēr negribas un tā nu cīnamies vien palēnām uz priekšu. No iecerētā lētā poļu šopinga jāatsakās, tam plānotās stundas pavadam, kavēdami viens otram laiku lielākos un mazākos sastrēgumos. Iemācamies dažus poļu vārdus – ikvienā sevi cienošā miestā atrodas vismaz viena Restauracija un Sklep, kā arī Remont Tyr, Kantor un naktsklubs/striptīzs (johaidī, tam pēkšņi aizmirsu polisko nosaukumu - nolādētā skleroze) Nē, nu ir arī pozitīvas lietas – apmeklētajās restaurācijās ēdieni tiešām garšīgi; man ļoti patika pa ceļam redzētais tilts varavīksnes krāsās; mirgojošās ceļzīmes, kas, pēc novērojumiem spriežot, darbojas uz saules baterijām; dažas labas naktsklubmājas dizains arī tīri interesants. Ceļa remonti īstenībā arī tik uz labu – ir droša cerība, ka nākotnē te būs iespējams braukt bez aizķeršanās. . Nonākot Lietuvā, ceļa stāvoklis patīkami pārsteidz un garastāvoklis uzlabojas. Mazliet apskatamies Kaunas centru, tas kaut kā īpašu iespaidu neatstāj. Man atmiņā no kādas sensenas skolas laiku ekskursijas saglabājies savādāks, varenāks priekšstats par šo pilsētu. Bet varbūt vienkārši esam no brauciena un visa redzētā jau tik noguruši, ka nespējam vairs pienācīgi novērtēt jaunos iespaidus. Vēl Lietuvā pa ceļam apskatam Krusta kalnu – dīvaina vieta… nevaru pat īsti pateikt, vai tās radītās vibrācijas man pozitīvas vai negatīvas. Bet kaut ko tamlīdzigu agrāk vēl nebiju redzējusi. Tomēr otrreiz turp braukt nekārojas. . Nu tāds sanāca mūsu brauciens. No apskatītā man pirmajā vietā laikam Autostadt, otrajā – Potsdama.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais