Uz Tenerifi pēc sapņa.
|
Zigmunds Isads
|
Tā nu bija sanācis , ka padomju laikos mans sapnis bija nokļūt, pēc manām domām paradīzē zemes virsū – Kanāriju salās. Pagāja ilgs laiks lai es tur nokļūtu , neskatoties uz to , ka esmu apceļojis daudzas zemes , mans sapnis gan stingri pabalējis , tomēr ar nokavēšanos piepildījās. Aizraušanās ar grāmatām par ceļošanu , un alkas visu to redzēt savām acīm noteicis visu manu dzīvi , es strādāju tūrisma biznesā. Šoreiz arī pateicoties darbam , es devos uz savu sapņu zemi. Nebija jau vairs tās ilūzijas , kādas bija agrāk , zināju jau , ka neredzēšu baltās pludmales ar kokosriekstu palmām un ideāli zilu ūdeni (kā biju iedomājies), bet redzētais tomēr atstāja zināmu iespaidu uz mani.
Uz Tenerifi mēs devāmies 15 cilvēku grupa , kas pārsvarā bija dažādu tūrisma firmu darbinieki , jo mūsu mērķis bija apskatīt viesnīcas ko mēs piedāvājam saviem klientiem. Pateicoties sadarbības partneriem, mums bija nodrošināta vairāku atrakciju parku apmeklēšana , kā arī Flamenko šova apmeklējums. Kopējais iespaids par Tenerifi palika labs. Tā tomēr nav Ēģipte vai Turcija , šeit tomēr valda eiropiešu domāšana. Paši kūrorti daudz neatšķiras no kontinentālās Spānijas atpūtas vietām. Brīžiem ejot pa pilsētu , pat liekas ka esi atgriezies kādā no Costa Brava kūrortiem. Pludmales šeit ir melnā krāsā , un tā ir lielākā atšķirība no citām vietām , kā nekā sala ir vulkāniskas izcelsmes. Kā ekstru viesnīcu īpašnieki uzsver , ka viņu pludmalē ir atvestas baltas smiltis. Runājot par vulkāniem , es iesaku visiem doties braucienā uz Teides nacionālo parku. Brauciena laikā var redzēt , ne tikai pašu vulkānu ar milzīgiem lavas laukiem , bet arī izbaudīt to, kā mainās daba un klimatiskie apstākļi braucot ar vien augstāk kalnos. Ja Playa de las Americas bija nomācies , tad braucot kalnos mēs šķērsojām mākoņu segu , un skatam pavērās 60 kilometru attālumā esošā Gran Canaria. Tenerifes galvenais lauksaimniecības produkts ir banāni , tai pašā brīdī kalnos aug milzīgas priedes , dabas kontrasti ir iespaidīgi.
Atsevišķs stāsts par Tenerifi ir atrakciju parki , kā pirmo un iespaidīgāko mēs apmeklējām Loro parku. Šeit ir apvienots zoo dārzs un atsevišķi šovi. Iespaidīgi bija vērot delfīnu šovu , un zobenvaļus. Parkā ir lielākā pasaulē papagaiļu kolekcija , un milzīgs pingvīnu nams. Ir iespēja pastaigāties pa stikla tuneli , un vērot apkārt peldošās haizivis un rajas. Vienu dienu mēs pavadījām Siama park. Tas ir ūdens atrakciju parks zem klajām debesīm. Tā kā es neesmu ūdens parku fans , tad lielāko dienas daļu pavadīju pie milzīga baseina , kur ik pa laikam izveidojas 3 metrus augsts vilnis. Pēc manām domām tas bija pat interesantāks pasākums , nekā daudzas tur esošās ekstrēmās trubas. Iespaidīgs bija nobrauciens pa reni , kur ātrums sasniedz 80 kilometri stundā. Nobeigumā truba iet caur akvāriju , kurā peld haizivis , šaubos gan vai kādam tur ir laiks uz viņām paskatīties.
Nedēļa pagāja neticami ātri , zinu ka noteikti tur atgriezīšos , jo tik daudz vēl bija ko redzēt. Izpalika man makšķerēšana okeānā , tā ir lieta ko es cenšos pamēģināt visur , kur es esmu pabijis. Neaizbraucu arī uz La Gomeras salu , kas atrodas pavisam netālu no Tenerifes. Šoreiz arī izpalika daudzo naktsklubu baudīšana, darbs tomēr bija pirmajā vietā.Vēl tik izbaudījām vakaru restorāniņā Las Rocas , kas atrodas uz klints okeāna krastā , no kura vērojām burvīgu saulrietu , un nākamajā rītā jau sēdāmies lidmašīnā , kas aizveda mūs uz mājām.
