Ar laivām Tebras upē
|
Aiga Petkēvica
|
Tebra nav Tigra – Laivojums pa Tebras upi
Tātad - turpinām apgūt Kurzemes upes. Šī gada galamērķis Tebras upe.
Vikipēdija vēsta:
Tebra ir Sakas labā satekupe Aizputes un Pāvilostas novados. Iztek no Podnieku ezera Kalvenes pagastā. Upes tecējuma lielākā daļa atrodas Rietumkursas augstienē (Bandavas pauguraine un Apriķu līdzenums), lejtece Piejūras zemienē. Upes vidustecē izteikta ieleja, kas sasniedz 10 - 20 m dziļumu. Daudz dīķu. Aizputē ierīkota ūdenskrātuve (Dzirnavdīķis). Saplūstot ar Durbi izveido Sakas upi.
www.juraslaivas.lv stāsta:
Tebra - aizmirstā upe
Kā vēsta teika, Tebras krastā bijušas dzirnavas, kurās dzīvojis melderis Tebrs. Melderim bijušas divas meitas, kuras gājušas peldēties upē. Kādu reizi upe dzelmē ierāvusi Tebra jaunāko meitu. No tā laika upe, glabājot meldera sāpes par bojā gājušo meitu, ieguvusi nosaukumu Tebra.
Ticēt leģendai par melderi Tebru vai nē ir jūsu darīšana :) Bet, ja nopietni, vai sliktās satiksmes, vai nu lielā attāluma no Rīgas dēļ omulīgā Tebra nekad nav bijusi pat Latvijas laivojamo upju "Top20".
Aqua Incognita iesaka Tebru posmā Sarkanvalku kapi – Pāvilosta, ko var turpināt nākamajā dienā dodoties pa jūru uz Labragu Ventspils virzienā, vai Ziemupi Liepājas virzienā vai mierīgam divu dienu maršrutam.
Maršruta pirmajā posmā ir izteikta straume un regulāras straujteces, zemi dolomīta un smilšakmens atsegumi, savukārt pie Kalnenieku mājām atrodošais Baltijas jūras senkrasts aptur upes plūdumu un pēdējos deviņus kilometrus līdz jūrai tā ir pavisam rāma. 6 km pirms jūras Tebra satek ar Durbi un kļūst par Saku. Jau pavisam drīz sastopaties ar Pāvilostai raksturīgo mazās ostas šarmu.
Tebra ir mazapdzīvota, krastos nav (!) ūdenstūristu apmetņu vietu, sastopama bagātīga flora un fauna, maršruta vidus posmā grandioza dzirnavu kompleksa drupas. 2005. gada rudens ekspedīcijai nācās veikt vienu sastrēgušu koku apnesienu upes lejtecē, netālu no satekas ar Durbi.
Jap, tieši tā, kā Jūras laivas raksta, ir.
Pirmās ekipāžas laivošanas starta vietā (pagrieziens pie Sarkanvalku kapiem – vecā egļu mežā pie upes) ierodas piektdienas vakarā līdz ar krēslu, tiek celtas teltis, kurts ugunskurs, un pamazām gaidītas pārējās ekipāžas, lai kopīgi nogādātu auto finiša vietā – Pāvilostas jahtkluba teritorijā. Ar nelielu pārpratumu, esam tikuši pie vajadzīgā laivu skaita – 6-divvietīgās un 2-trīsvietīgās laivas. Esam kopā 20 braucēji 9 laivās (Linda un Jānis jau tradicionāli izvēlas savu laivu, ar ko laivot) – tāds prāvs pulks gan rūdītu vasaras laivotāju, gan tādu – kas to dara pirmo reizi.
Jau pilnīgā tumsā top meistarīgais šašliku klājums Eduarda izpildījumā, šašliks bija gana gan vakaram, gan rītdienas pusdienām.
Savukārt, sestdienas rīts iesākās ar Jāņa, nu jau tradicionālo omleti. Pēc sātīgām brokastīm laivošanas var arī sākties. Vienīgi – Sarmīte grib šerbertu, kura nav piedāvājumā.
Tebrā ūdens ir gana, pēc skata saduļķots, acīmredzot pēdējo dienu lietavu dēļ, straume ir jūtama, un meistarīgākajiem laivotājiem atliek tikai iestūrēt, laivas slīd pašas uz priekšu. Māsu Ozoliņu ekipāža pat- lai laivošanu dažādotu, izvēlējās sarežģītākos apbraucienus. Sanesumi un bebrāriji upē nebija nopietni, visi bija apbraucami pa vienu vai otru pusi, nekur arī nesanāca „uzsēsties”. Pāris mākslīgie šķēršļi – laipas, tiltiņi, noliekušies koki un krūmāji tiek pieveikti vai nu ar „limbo” palīdzību vai- paceļot tiltiņa posmu, kas iespējams, arī tādēļ tāds taisīts, bet kas to zin....
Pirmajā dienā tiek pieveikts lielākais posms km ziņā – aizairējamies kādu gabaliņu aiz augstākminētajām Kalnenieku mājām un krastā – tiek piemeklēta pievilcīga pļaviņa, tiesa, esam iztraucējuši kādu dzērvju pāri.
Vienai ekipāžai ir līdz makšķere, bet zivis laikam nedodas rokās (jebšu uz āķa), nu vismaz neviens no braucējiem tās neredzēja. Labi, ka zivju zupa netika iekļauta ēdienkartē. Tomēr – makšķerniekiem miera nav un pacietībai ir liels mērs – vēl vakarā tiek ķerti sienāži, cerībā, ka tā būs labāka ēsma. Bet laikam – tomēr nekā!!!
Sestdienas vakariņu ēdienkartē jau leģendārais plovs, ko gatavo Ingrīda (Rūķis) un Jānis piepalīdz. Nav joka lieta pabarot badīgus laivotājus, lai arī visu dienu visāda našķošanās. Un Sarmīte - joprojām grib šerbertu, kā arī viņai ir iepaticies Bridžveida cukurgraudiņi – vizuāli.
Nakts ir samērā dzestra, jā – nav vairs tās siltās jūlija naktis...un ir jau 1.augusts.
Svētdienas laivošanas posms jau ir bez straumes, un vairāk jāairējas, lai tiktu uz priekšu. Pa ceļam vēl tiek izveikta īsa ekspedīcija pārbaudīt dzelzceļu Ventspils – Liepāja – ir, tur ir jāatgriežas ar velo, tad tā lieta būs skaidra – var braukt vai nevar.
Ar samērā lieliem intervāliem (1-3 stundas) visas ekipāžas veiksmīgi finišē Pāvilostā, vēl seko laiska atpūta, pelde un volejbola spēles elementi pludmalē, kā arī arbūza notiesāšana. Divas ekipāžas pamanījās arī laivojot piestāt pie Statoila, un par godu tam, ka laivojums noslēdzies, iepirkt un iztukšot šampanieti jebšu kā nu tur viņu sauc – dzirkstošais dzēriens....
Laivojiens uz goda – ideāli laikapstākļi, burvīgi laivošanas biedriJ
Info par izmaksām:
Ls 31,00 Divvietīgas laivas noma (tātad, Ls15,50 personai) ar transportēšanu uz starta vietu un šoferīšu nogādāšanu.
Ls 5,85 – Kopīgās pārtikas dalības maksa 1 personai
Ls no 2,60 līdz.............. – nokļūšana līdz Starta vietai un mājup (atkarīgs no braucēju skaita un auto apetītes)
Ls........- dzērienu un našķu izdevumi (kopīgā pārtikā neietilpa personīgās vēlmes, piemēram šerberts).
