Ceļojums uz ZEMES MALU 2009
|
Sandra Gaile
|
Ceļotāji – tie esam mēs – divas ģimenes, kopskaitā pieci „lielie” un septiņgadīga topošā pirmklasniece.
Ceļojuma mērķis – Norvēģijas pats Ziemeļu gals – Nordkaps (North Cape) – galējais Eiropas ziemeļu punkts. Braucām jūlija sākumā - pa Somiju uz augšu, pa Norvēģiju uz leju un tālāk pa sauszemi caur Vāciju un Poliju mājup, kopā 18 dienās noraucot gandrīz 9000 km. Pašā Norvēģijā pavadījām 11 iespaidiem pārbagātas dienas.
Ziemeļos laika apstākļi ir ļoti mainīgi un nebūs lieki paņemt līdz siltākas drēbes, arī cimdus un cepures. Tāpat ziemeļu pusē radio ir uztverams tikai tuneļos, ņemiet līdz savu mūziku!
Degvielas izmaksas braucienam sastādīja trešo daļu no kopējām ceļojuma izmaksām. Mūsu braucienā vidējais degvielas (dīzeļdegviela) patēriņš bija nepilni 7 litri uz 100 km, vidējā degvielas cena bija 0,79 Ls litrā (dīzeļdegviela), dārgākā – Norvēģijas ziemeļos, lētākā Polijā. Somijā labāk nodrošināties ar skaidru naudu degvielai, jo pārsvarā degvielas uzpildes automātos mūsu kredītkartes neņēma pretī, Norvēģijā un citur problēmas samaksāt ar karti par degvielu vairs nebija.
Kopumā mūsu ekonomiskās klases ceļojuma izmaksas, iekļaujot degvielu, prāmjus, maksas tuneļus, ieejas biļetes apskates objektos, naktsmītnes un līdzpaņemto pārtiku, vienam pieaugušajam sanāca nepilni 350 Ls. Papildus vēl gribam iegādāt kādu suvenīru, bet tas jau katra paša ziņā.
Ogre – Tallina – Helsinki – Rovaniemi (Somija).
Kaut gan prāmis mūs Tallinā gaida tikai piecos pēcpusdienā no mājām izbraucam jau ap astoņiem rītā, neliels līkumiņš caur Rīgu un ekipāža ir pilnā sastāvā! Tallinā esam pāris stundas pirms prāmja atiešanas, izpērkam rezervētās biļetes un prāmī iekšā. Tālāk ceļš ved pa Somijas līdzenumiem, pa ceļam apskatot Zvanu muzeju netālu no Pyhäjärvi, tadcaur Oulu uz Rovaniemi no kuras jau kā ar roku aizsniedzams Napapiiri ciematiņš uz Polārā loka, kurā mājo visīstākais Ziemassvētku vecītis! Protams, ka izmantojām izdevību un nu mūsu mājas arhīvam ir pievienojusies fotogrāfija, kurā mēs ciemojamies pie Ziemassvētku vecīša. Uz Latviju arī aizceļoja sveicieni ziemsvētku kartiņu veidā, no tika nosūtīti no vietēja pasta kantorīša. Jāpiezīmē, ka šeit visu diennakti spīd saule. Mums tas ir ļoti neparasti, jo, ja neskatās pulkstenī, tad nezinām, kad jāiet gulēt. Reizē neierasti un ļoti fascinējoši.
Rovaniemi – Ivalo – Somijas/Norvēģijas robeža – Nordkaps
Tiklīdz šķērsojam Somijas Norvēģijas robežu mūs sveicina kalnu sniegotās cepures (Somijā sniegu nemanījām). Norvēģijā sākas pārbaudījumi gan šoferītim un mašīnai, gan iekšā sēdošajiem pasažieriem, jo ceļi te ir šauri un līkumaini. Īpaši mīļš mums bija izsauciens „saraujamies!”, redzot pretī braucošu autobusu vai kravas mašīnu. Kad bijām veiksmīgi sadalījuši ceļa braucamo daļu, sekoja atvieglota nopūta.
Lai nokļūtu līdz Nordkapam jābrauc pa 8 km garu tuneli, kura zemākais punkts atrodas vairāk kā 200 metrus zem jūras līmeņa, uz Magereja (Magerøya) salu. Izbraucot dienasgaismā nākas samaksāt par nobraukto ceļa posmu (ap 25 Ls) un jāpiezīmē, ka atpakaļ braucot ir jāmaksā otrreiz. Iebraukuši salā iekārtojamies iepriekš rezervētajā kempingā un braucam apskatīt mūsu ceļojuma galveno mērķi. Arī apmeklējot pašu Nordkapu jāiegādājas biļete, kas derīga divas dienas. Šeit pūš diezgan auksts ass vējš. Labi, ka mums ir cepures un cimdiņi! Mums veicas, jo Nordkapā miglas nav!
Tā kā esam ieradušies vēlu, naktsmītni neatraduši, iekārtojamies aizvējā starp fjorda ūdeņiem, autoceļu un kalnu grēdām. Jāsaka gan, ka atrast zemes pleķīti, kur novietot mašīnu un uzsliet telti te ir grūti (reizēm šķiet, ka pat neiespējami). Mums ir paveicies. Ir gan kur novietot mašīnu, gan kur uzsliet telti. Viss ir brīnišķīgi – azartiskākie makšķernieki visu nakti nododas zvejas priekiem, bet pārējos otrā rītā gaida brīnišķīga taka gar Ziemeļu ledus okeānu. Tā ir ap 9 km garā taka no Unstand uz Eggum, kas sākumā šķiet kā viegla pastaiga, bet jau pēc kilometra ceļš pārvēršas šaurā taciņā, kuras vienā pusē ir augstas klintis, otrā pusē stāva krauja un lejā okeāns.
Lofotu salas (Lofoten) – Bodo (Bodø) – Fauske – Polārais loks – Mo i Rana
Prāmis iebrauc Bodo ap pusnakti. Mūsu ceļš ved tālāk caur Fauski uz Mo i Ranas pusi. Meklējot naktsmītni pa ceļam iegriežamies vairākos kempingos (to šajā apkaimē nav īpaši daudz) un, neatrodot brīvas mājiņas, izlemjam nakšņot teltī. No rīta apskatam Polāro loku un dodamies tālāk.
Braucot no ziemeļiem pa šoseju E6 un pirms Mo i Ranas ir nogriežoties pa labi, dodamies apskatīt vēl divus savdabīgus dabas brīnumus:
-otro lielāko Norvēģijas ledāju Svartisen (tulkojumā Melnais ledus). No piestātnes ik pa pāris stundām atiet kuģītis, kas mūs aizvizina līdz takai ezera otrā krastā. Sekojot ceļa rādītājiem – klintīs iedzītiem mietiņiem, nokļūstam līdz ūdenskritumam, kas plūst no pazemes, un ejot tālāk pusstundas laikā nokļūstam līdz ledājam. Iespaidīgi!
-pēc ledāja braucam apskatīt Marmora pilis (Marmorslottet) – dabas veidojumus, kuri atrodami upes krastos. Tās patiešām ir pilis – dažāda izmēra un izskata klintis, ko izgrauzusi straume un tās ļoti līdzinās marmoram.
Mo i Rana – Trondheima (Trondheim) – Troļļu ceļš (Trollstigen) – Zakarias dam – Dalsniba (Dalsnibba)
Trondheimā uzkavējāmies tikai nedaudz jo iebraucām pavēlu, bet ja iznāk laiks tad Nidarosas katedrāle noteikti ir tā vērta lai to apskatītu. Par iebraukšanu pilsētā ir jāmaksā, taču ir arī alternatīvs bezmaksas ceļš, kuru arī izmantojām, apraksts kā nokļūt uz šī ceļa atrodams www.trondheim.com. Līdz tumsiņai (nav vairs, kā pirms dažām dienām, visu diennakti gaišs) braucam, tad pavisam netālu no troļļu takām atrodam labu vietiņu upes krastā kur uzsliet telti.
Ir agrs rīts un Troļļu siena miglas dēļ mums savu varenumu neparāda. Tomēr Troļļi ir mums labvēlīgi un braucot pa Troļļu ceļu migla ir izklīdusi. Iespaidīgākais, palicis atmiņā, protams, nerunājot par burvīgo skatu no augšas uz Troļļu ceļa līkumiem (tur augšā šobrīd vēl notiek labiekārtošanas darbi), ir tūristu autobusu stumdīšanās, lai šaurajos līkumos varētu samainīties. Noraugoties autobusos, mēs priecājamies, ka sēžam savā mašīnītē un jūtamies drošībā.
Dalsniba – Lom – Turtagro – Aurlandsvegen - Oslo
No Dalsnibas mūsu maršruts ved caur pilsētiņu Lom, kur apskatām slaveno Lom stāvbaznīcu un dodamies pa Jotunheimen nacionālo parku lai nokļūtu uz Turtagro ceļa (maksas ceļš). Protams, ir iespaidīgi, bet Norvēģijā ir tik daudz līdzīgu ceļu pa kuriem braucot nav jāmaksā, ka šo ceļu droši var izlaist. Vēl pēc brīža esam pietuvojušies Songnefjordam lai izbaudītu vēl vienu motorizētu atrakciju – Norvēģijas sniega ceļu Aurlandsvegen. Šoreiz mūs laiks nelutina un augšā ir apmācies un līņā. Citādi, protams, vareni skati lejā uz pilsētu, sniegs ceļmalās, šaurs ceļš, kas mūsuprāt vietām prasās pēc remonta. No Aurlandes braucot uz Oslo atkal iekuļamies augstkalnu ceļā, kas kartē izskatās tīri neko, bet dzīvē atkal kārtējais pārbaudījums gan mašīnai, gan šoferim. Ik pa brītiņam tuneļi, braucam augšā kalnā un atkal no kalna lejā, redzamas sniegotas virsotnes, pusaizsaluši ezeriņi, vietām līņā, vietām atkal saulīte u.t.t līdz esam nokļuvuši uz lielāka ceļa un tuvojamies Oslo.
Arī par iebraukšanu Oslo jāmaksā, pie tam, ja šķērsosi maksāšanas punktu atkārtoti, maksā atkal! (www.visitoslo.com). Braucot cauri maksāšanas vietai mēs tiekam nofotografēti un, kā vēlāk noskaidrojām informācijas punktā, rēķins tikšot atsūtīts pa pastu. Mēs gan vēl joprojām neko neesam saņēmuši. Oslo mēs ilgi neuzkavējamies. Kā obligāto apskates objektu izvēlamies Vīgelanda skulptūru parku. Pēc parka apskates dodamies tālāk.
Oslo – caurbraucot Zviedrija – Legozeme (Legoland) Dānijā – uz mājām caur Vāciju – Poliju – Lietuvu- beidzot mājās Latvijā
Tālāk mūsu ceļš ved uz Dāniju, kur vēl apmeklējam mazākajam ceļotājam apsolīto Legozemi, Tad - Vācija, Polija. Kaimiņvalstī Lietuvā jau jūtamies gandrīz kā mājās.
