welcome to Africa

  • 6 min lasīšanai
Es izkāpu Gatwikas lidostā, bet mani puikas aizbrauca mājās. Navigātors viņus piekrāpa un par visām varītēm gribēja viņus izvest caur Londonas centru,un viņi aizbrauca neceļos. Tā kā mana lidmašīna kavēja 45 minūtes, tad es vel paspēju dzirdēt viņu laimīgos apstiprinājumus, kad ceļš tomēr tika atrasts....(neticiet navigātoriem lasiet ceļa zīmes), navigātori mēdz būt viltīgi.... Gaisā pavadijām 5 ar pus stundas, kas bija samērā garlaicīgas..... bet tam jau nav nozīme, ja labi zini, kas tevi gaida tur, aiz horizonta.... Karstums, saule, okeāns, pludmale .....Janvarī Lidostā mani sagaida svelmaina saule un paziņa, un iekāpuši jau man pazīstamā āfrikas taxī dodamies uz hoteli. Ceļmalas daudz zaļākas salīdzinot ar Lagosu Nigērijā. Liekas dzungļi sastajušies ceļa malās.... Cilveki ka jau āfrikā nesteidzīgi, tie pasi mazie veikalini uz ielam, varbūt tikai nedaudz savādāk ka Lagosa, ak kungs es atkal esmu Āfrikā,,,,, Hoteļa istabiņa priekš tās cena ir dārga tāpec nolemju palikt šeit tikai divas naktis..... Ceļs uz okeanu aizņem tikai 2 minūtes, un esmu atgriezusies pie savias otrās mīlestības.... Dievīgi viļņi, spēcīgi, bet saudzīgi tie var saņemt tevi un nekad vairs neatlaist, ja tu ļausies tam.... Gambijieši ir viesmīliga tauta, sevi viņi dēvē par smaidīgās zemes cilvēkiem, ļoti lepojas ar savu viesmīlību, un paši nemaz nenojauš ka tā jau robežojas ar uzbāzību. No manis paņemto grāmatu klāsta nekas tā arī netika izlasīts, ne jau kāds deva ..... Tā nu pirmā diena man paiet Fajārā Lejato pludmalē..... tā kā mans mīļais vel nav ieradies un no cilvēkiem šeit nav iespējams norobežoties, tad gudrāk ir izvelēties pavadoni, jo citādāk tie nāks un uzbazīsies līdz kāds tev vienalga sekos kā aste. Vakarā istabā ielavijās zirneklis, nu labi liels, es viņu dzenāju ar dvieli un viņš ielīda griestu šķirbā, oi, nu nepatīk man zirnekļi.... Naktī klausijos okeāna elpā, aizmigu ar to un man iekoda moskīts, gaidu sekas....protams tādu nav un nebūs, kaut arī netiku neko lietojusi lai aizsargātos no "iespējamās slimības" .... Nākošais rits sākās ar brokastim kas iekļautas cenā brokastis angliskā garā tēja ar pienu varīta ola, siers, maize, gabals arbūza.....paprasu kafiju... Āfrika ir jocīga vieta kur ražo kafiju bet to nedzer, tapēc no piedāvātās NESCAFE atteicos un atnesu savu....labi ka zinu kas ir āfrika Velāk diena staigājot pa pludmali konstateju ka baltie cilveki ir spejigi iedegt lidz stadijai kad jau ir japiedomā vai tas ir vietējais vai tūrists....es jau gandrīz esmu apdegusi kaut pat tā īsti nēesmu saulojusies....tik vien cik pa plidmali pastaigajos peldkostīmā... Viļņi okeānā šodien augsti, bet tas netraucē mani nomeģināt peldēt Bet arī tas ir jāprot, es protams par savu pārdrošību dabuju nogaršot šausmīgi sāļu ūdeni(var jau būt ka ūdens nav tik ļoti sāļs, bet ta kā es sāli gandriz nelietoju, tad bija ko turēt), kaut gan mute man bija ciet, liekas ka tad, kad vilnis mani panāca tas iesita manī ūdeni pat caur aizvertām acīm un muti. (Velāk jau "mana aste" ierādija man nirt zem viļņa kas ir forši, tikai žēl ka acis gan nedrīkst vaļa vērt) Pec peldes žāvējos ēnā, pati nespēju tam noticēt, es slēpjos no saules.....saprāts saka ka šī saule man novilks nevienu vien ādu, pretiedeguma krēmu es protams nenopirku. Anglijas pieredze rādija ka pat visvājāko krēmu lietojot anglijas jūrmalā neiedegsi nemaz, bet Gambija mīļie, ir cita versija..... Mēģinu lasīt, garām aiklibo suns....liekas ka tam nav māju, briesmīgi apzināties, ūdens tik daudz bet sunim mēle izkārusie, bet tas jau tik man tā liekas, viņš pats izskatās nemaz nemeklē ūdeni....Ja par suņiem šai valstī, tas skaistus exemplarus diez vai ieraudzisiet uz ielas, varbut kadā privātmājā aiz žoga, bet uz ielām nereti klaiņojoši, vai kā ēnas seko saimniekam, jo vecāks saimnieks jo vecāks suns....abi parasti izskatās stipri pabružāti un noguruši.... Izrādās ka šodien ir svētdiena, nezinu ne dienu ne datumu, tā es vel nezināšu kad aizlidot....ai...ja varētu te palikt pavisam Piesējās man "pludmales glabējs" tā uz maikas var lasīt un tā viņš sevi stāda priekšā, es gan viņu vēlāk nosaucu par "savu asti" Nav ļaunuma bez labuma, sarunām tīri derīgs, vismaz zina kaut ko par vietējo floru un faunu....un ātri apķeras ka man draud sadegšana zem Gambijas saules....protams arī tas tomēr tika nokavēts, jo afrikāņi nekad nesteidzas-neko nevajag darīt šodien ja var padarīt rīt un man nacās dalu adas atstāt tur Tā nu devāmies ar "manu asti" pa pludmali skaisti, brīnišķīgi....ko vel var teikt....gliemežvāku medibās ir slimība, katrs nākošais liekas vel skaistāks par iepriekšējo Tieku aizvesta uz zivju tirgu, laivas nāk krastā dzili iegrimušas, zivju apstrade primitīva, uz žāvētavas durvīm uzraksts-gribiet fotogrāfēt ! cena 10 dalasī.....(apmēram 25 santīmi) paskatos uz blakus esoso daudzstāvu celtni, kur no terases restorāna tūristi vero ļautinus šeit lejā...-tik vien nodomaju, nez ka tas izskatās no turienes, no augšas..... ne prātā nebija ienācis ka jau rīt es pati būšu šeit un vērošu šo idilli tieši tāpat- no augšas.... Tā nu mūsu zivju tirgus apskate beidzās ar zivju ēsšanu, mans pavadonis par manu naudu nopirka "neglīto puisi" un palūdza kādai vietējai tirgotājai to uzcept.... gambijieši ēdienos lieto daudz sāls un laima/citronu sulu, rīsus un zivis, un ēdiens nav sevišķi ass ,( man tomēr man labāk garšo Nigēriešu ēdieni, kas ir izcili assi un ar dažādām piedevām.) Mājās bija jatgriežas pa sauzemi jo no taksīša es atteicos. Taksīši Gambijā ir dažādi, uz un no lidostas braukt ir dārgi 250-300dalasi, kas būs apmēram 10pondi, bet uz vietas tie riņķo pa noteiktiem maršutiem un no viena maršruta gala līdz otram makās 5 dalasi, un iekāpšana jebkur maršruta garumā. Gan dzeltenie vieglo mašīnu taksīši gan 11 vietīgie busiņi ir vienā cenā. Uz galvaspilsētu Bandžul no Bakau, kas ir 30 min. brauciens tikai 8 D.... Tā nu vakars iestājas ātri vel atceļā no Bakau, bet šinī valstī pat nakts vidū var redzēt vienuļi ejošas sievietes, un tūristus, paši viņi saka ka noziedzības viņiem neesot Viesnīcā mani sagaida zirneklis, nu mīlīši tā jau ir bezkaunība, sacēlu troksni, vicināju dvieli, liekas ka angliski viņš nesaprot, draudēju nogalināt ja tikšu klāt, protams uz galdiņa nekāpu lai viņu aplūkotu tuvāk, nu nē.... Uz maniem kaujas saucieniem atnāk kāds ārā esošais vietējais paraudzīt, kas te cīnās un par ko... Viņš ar zirnekli sapratās ātri, ar dvieli pa pēcpusi un zirneklis pazūd zem vietējā puiša plikās pēdas....viņš smejas, man smiekli ne prātā, paldies viņam, apakšīrnieks likvidēts. Nakts ar okeāna elpu aiz loga... dieviga mūzika Nākošajā dienā ejam atkal, ļaujos "manas astes" vadībai Ceļš mūs ved pār golfa kortiem pa kuriem drīkst staigāt, ja netraucē spēlētājiem, kas parasti ir tūristi vietējo pavadībā. Lai gan korti ir iežogoti, tak āfrikā žogam nav lielas nozīmes cilvēku prātos, ja nu aiztur kāda dzīvnieka brīvo parvietošanos. Šoreiz man izdevas redzēt kā notiek palmu sulas ieguve, un tas jau bija forši, tieši kā pa telvīzoru rada tos palmās kāpējus ar plikam pēdam un tādu ka jostu no rokām ap palmu nekad necerēju to redzēt. No palmu sulas tie taisa palmu vīnu. Svaiga sula ir duļķaini balta, un garšo kā ļoti salda bērzu sula, bet viņš vairāk atgādina tiko skābušu kāpostu sulu, vai no tā var apreibt nezinu, paši viņi saka ka var gan, bet man liekas ka mēs eiropieši esam parāk rūdīti ar alhokolu, un diez vai tam vīnam ir vairak par 3% alhokola. Mēs arī pudeli šī dzēriena nopirkām un no burciņām turpat izdzērām. Arī mazdarziņus gadijās redzēt. Un rukši sava vaļā ļekarēja pa džungļiem, neviens tīģeris, vai krokodils viņus nevaktē , pat mazs rižš mincis tepat zem kājam pinās. Tā tiešām ir cilvēku cīņa ar džungliem par izdzīvošanu, atkarot mazu pleķīti zemes lai tajā ko iestādītu.Augu dienu būt te tavā darbošanās vidē. Ūdens rezervātu neredzēju, bet varbūt kur noslepts bija tikai es neredzēju... Lauksaimniecibas attīstība šai valstī ir roku darbs. Vēlāk publisko transportu lietojot redzēju uzrakstu ceļa malā-Organizēts ar sieviešu apvienības..... Nu tajos mazdārziņos arī strādāja tikai sievietes, un tiešām grūti strādāja, zem karstās saules kaplējot un laistot, ūdeni tās ness uz galvas, lieto parastu leikannu, un liekas pavada tur visu dienu. Tieši tāpat pa logu redzēju govis, piena cena cik saprotu arī ir ļoti zema, govis salīdzinoši mazas, nakošreiz noteikti braukšu ar mērķi apzināt arī šo dzīves pusi. Pati es karstumi nejūtu, man tas patīk, bet āda gan liekas jūt. Mugurā maiciņa un šorti, kajās dumjas čības ar nelielu papēdi, gan kopējo, bet pēdas no lielās staigāšanas sāp, izvazā "mana aste" mani pa puss pilsētas, pa brīdim saprotu ka, vai nu viņš tomēr nesaprot pusi no tā ko es saku un viņa angļu valodas saprašana ir paslikta, vai vienkārši neklausās un grib lai es maksāju par taxi, tas nu nenotiks, es nemēdzu darīt to ko citi vēlas. "Aste" ievelk mani kadā privātmājā kur vakarā jābūt kāzām(tie esot viņa radi), sievietes cep gaļu dārza mālā,klijani kā tādi tītari vaktē kaulus turpat uz lauka praktiski metra attalumā. Vistas gaļa assa un tiešām garšīga, es lūkojos pēc uguns, jo liekas ka tā dedzina manas kājas, nekur neatrodu un saprotu ka manas kājas ir apdeguša un nu svelme no zemes mani cepina. Tiekam ielūgti uz musulmaņu kāzām, apsolamies atnakt un ejam atpakaļ. gambija tiek ražoti bloki māju celšanai tāpat kā pie mums Latvijā tūlīt pec PSRS beigām, tikai ja mes to darijām savas majas celšanai, tad viņiem tas ir bizness.... Ejam atpakaļ to pašu ceļu ko nācām šurp, nu muļķītis tas "mana aste" es gan nekad 2x vienu ceļu nemērotu. Jo tuvāk okeāns jo grūtāk man paiet, man zem abām pēdām ir tulznas un smiltis ir tik karstas ka gribēdama nevaru nomest kurpes... Pēdējos pludmales metrus skrienu jo pēdas tā svilst ka nezinu kur likties, ak, okeān, es tevi mīlu, un man vienalga cik sāļš ir ūdens..... Vēlāk izpeldējos un pametu šo hoteli, lai nomainītu uz nākošo.... Viss kas notiek tas uz labu...... (turpinajums sekos)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais