Portugāle-iedrošinājums ceļot uz siltajām zemēm .

  • 9 min lasīšanai
  • 43 foto
Portugāle-iedrošinājums ceļot uz siltajām zemēm. Biju jau no vairākiem cilvēkiem dzirdējis par Portugāli un redzējis bildes un man tā bija kā sapņu zeme, kas šķita grūti sasniedzama ierobežotā finansējuma dēļ. Lēto biļešu pirkšanas mākslu jau biju sen apguvis un zināju, ka arī uz Porto var tikt par lētu naudu. Bet problēma bija tā, ka nebija skaidrības ar palikšanu tur. Braucot uz visām citām vietām iepriekš man parasti viss bija jauki sarunāts pie kā un kur paliksim. Tāpat vajadzības gadījumā bija līdzi nepieciešamā naudiņa, ja kādu nakti jāņem kāds hostelis. Šajā gadījumā mēs ar mīļoto jau pavasarī nolēmām, ka dosimies uz Porto nobaudīt vīnu un zivis un papriecāties par Dienvidu saulīti. Sāku medīt internetā biļetes. Bet nekad nevarēju atrast normālu kombināciju. Negribējās jau lidot par 100 vai 200 latiem. Līdz beidzot jūlijā man iekrita acīs, ka turpu un atpakaļ var tikt par 30 latiem. Pie tam kombinācija arī ļoti laba. Rīga-Londona, Londona-Porto un atpakaļ tāpat, pie tam bez nīkšanas pa nakti lidostās. Taču tajās pāris stundās, kamēr tika kartē ielikta nauda lētais lidojums uz Londonu pazuda. Tad nu nācās kombinēt ar nīkšanu lidostā, lidojot vispirms uz Stokholm (Skavsta) lidostu, pārlaist nakti tur un no rīta lidot uz Londonu un tad tālāk uz Porto. Sakūdījām vēl četrus cilvēkus + vēl viena latviete, kas strādā Londonā arī nolēma piebiedroties. Sāku rūpīgi ievākt ziņas par Portugāli kādas tur ir iespējas uzsliet telti, cik maksā no lidostas līdz centram nokļūt u.t.t. Tad nu beigās noskaidroju, ka teltis tā nemaz nevarot kur vien vēlās taisīt, un tad vēl nevar vest mietiņus rokas bagāžā drošības dēļ un lētāko naktsmītni var dabūt par 13 eiro dienā. Aprēķinājām, ka mums uz nedēļu divatā ap 400 eiro vajadzēs un noteikti līdz tam laikam tos arī atlicināsim. Taču pēdējā brīdī viss izvērtās savādāk un beigās tikai sagrabinājām 200 eiro uz diviem. Tā kā ceļojums bija uz veselu nedēļu no 22.-29. septembrim, tad tas ir stipri pamaz lai divatā paņemtu viesnīcu un vēl normāli atpūstos. Aizņemties negribas un nebraukt ar negribas. Uzzinām, ka turpmākās nedēļas laikā gaidāms silts laiks bez nokrišņiem +26 pa dienu un +15 pa nakti. Tad jau skaidrs, ka iztiksim bez teltīm un nakšņosim guļammaisos. Uzzinām, ka 2 mūsu ceļa biedrenes netiek naudas trūkuma dēļ. Un tad nu beigās sanāk, ka esam 4 ceļotāji no Latvijas un 5. piebiedrojas Londonas lidostā. Tad nu visus datus ievācu laicīgi un biļetes izdrukāju veicot online check-in. 22. septembrī vēl pa dienu sapērkam ceļam zivis, maizi, banānus un citas garšīgas lietas, ko ēst pa ceļam, vēl samainu 5 mārciņas kafijai Londonas lidostā un paņemu līdzi 45 zviedru kronas kafijai Zviedrijā. Tā nu labi sakravājušies un nodrošinājušies dodamies uz Rīgas lidostu, lai tiktos ar pārējiem ceļotājiem. Veiksmīgi aizlidojam pāri „dīķim” jau krietnā tumsā. Sākumā dzīvojamies turpat pa lidostu. Aiz gara laika sāku lietot lidostas internetu, kur vienīgi bez maksas ir aviokompāniju mājas lapas.Aiz gara laika nopērku jaunas biļetes novembra beigās mums 2 cilvēkiem Kauņa-Brēmene par 1 santīmu abiem. Abas draudzenes aiziet gulēt izmantojot kāju slauķi un guļammaisus, bet mēs dodamies uz Connect viesnīcu dzert kafiju uz pasnaust uz mīkstākiem sēdekļiem. Tur neviens mūs arī netraucē lietot internetu, kas paredzēts viesnīcas viesiem. Nav arī iebildumi par mūsu ilgstošo kafijas dzeršanu vestibilā. Vienīgi viena dusmīga tante, kas droši vien ir priekšniece aizliedz mums likties guļus uz ērtajiem sēdekļiem. Protams, pagaidām, kad viņa prom un liekamies slīpi. No rīta padzeram kafiju par 15 SEK , uz abiem vienu, atkal uzpildot .Dodamies uz lidostu un tad visi kopā lidojam uz Londonu. Londonas lidostā atkal nīkšana. Ieņemam vietas „Burger Kings” kafejnīcā nopērkam pa kafijai un lietojam līdzi paņemtās zivis, maizi un augļus. Mūsu skumbrija piesmaržina visu kafejnīcu, bet tas nevienam netraucē. Protams, mūsu ceļa biedrene no Londonas iekļūst sastrēgumā un ierodas uz lidojumu 2 minūtes pirms vārtu slēgšanas, bet tas nekas. Tad vēl drošības zonā ir kautkur jāpazūd, un tad nu abas draudzenes iekāpj pašas pēdējās. Lidojot skaidri var redzēt Nantes pilsētu, skaistu saulrietu un kuģu gaismas Biskajas līcī. Portugālē ierodamies jau tumsā un mūs pārsteidz siltais vasarīgais vējiņš. Dodamies uz I dabūjam pilsētas kartes noskaidrojam ar kādu autobusu var tikt līdz centram. Sagaidām autobusu un mums par lielu pārsteigumu 20 km. Brauciens no lidostas līdz centram maksā tikai 1.45 eiro.Izkāpjam tieši pie katedrāles un sarunājam ar mūsu ceļa biedrenēm tikties lidostā, jo viņām ir mazliet citi plāni. Ir rezervēta 4 zvaigžņu viesnīca un saplānots brauciens uz Lisabonu. Bet mēs sapratuši, ka nu jau ir par vēlu lai dotos uz okeāna malu meklēt klusāku vietiņu nolemjam vienu nakti palikt viesnīcā. Mums jau ar mīļoto nav grūti pieņemt tādu lēmumu, ja draudzene izmaksā.Tas uz trim cilvēkiem maksā 40 eiro. Viņiem hostelis saucās pansija. Portugālē viss notiek ļoti vienkārši. Nekādas drošības naudas, nekādi kredītkaršu numuri. Iedod naudu, saņem atslēgas un ar labu nakti! Pēc ilgā ceļa sakopušies, labi izgulējušies uz uzlādējuši visas iespējamās baterijas no rīta dodamies meklēt piemērotu kafejnīcu. Mums ir neliels kultūršoks par portugāļu temperamentu. Tur viena sieviete, kas ir jau gados ļoti skaļā balsī piedāvā zivis ik pa brīdim ļoti izmisīgi saucot. Sauciena brīdī pavīd viņas vienīgais zobs. Kafejnīciņa ir mīlīga, maizītes kraukšķīgas, kā franču kafejnīcā, apkalpotāji laipni, kafija aromātiska un garšīga. Ņemam katrs pa kafijai un pāris maizītēm. Beigās mums iedod rēķinu, kur kopā ir jāmaksā tikai kādi 6 eiro uz visiem. Atstājam vēl dzeramnaudu un dodamies tālāk. Mums nav īpaši liela interese par katedrāli vai citām celtnēm centrā,, tāpēc mēs dodamies Douro upes virzienā, lai tālāk nokļūtu uz vīna pagrabiem. Pa šaurām ieliņām virzoties uz leju nonākam pie upes tūrisma zonā, kur rindām ir veikaliņi, kafejnīcas un tiek piedāvāts braukt ar kuģīti. Ieejam vienā veikaliņā un nopērkam izcili skaistu vīnogu ķekaru ar lielajām sarkanajām ogām un lielo ūdens pudeli, jo diena jau ir uzsilusi. Ir ap +26 un ļoti gribās dzert. Atšķirībā gan no citām zemēm te ūdens nepavisam nav dārgs, neskatoties uz lielo sausumu. Lielveikalā var pa 13 centiem lielo pudeli nopirkt un tad vēl ir ielas malās tādas speciālas ūdens ņemšanas vietas dzeramam ūdenim. Vīnogas tiešām ir izcili garšīgas un saldas atbilstoši savam izskatam. Apsēžamies pie upes malas, kur no augšas līdz lejai ir ap 10 metri un mums par pārsteigumu lejā redzamas zivis vesels bars, izmērā ap 50 cm. un lielākas. Tad nu nedaudz iebaudījuši vīnogas un papētījuši zivis dodamies uz upes otru pusi, lai padegustētu vīnu vīna pagrabos. Skatoties pāri upei vīna pagrabus var redzēt jau pa gabalu. Tur viena pie otras ir garas būves ar oranžiem dakstiņu jumtiem un firmu uzrakstiem . Pārgājuši pāri upei dodamies upes tecējuma virzienā uz priekšu un nedaudz pagājuši ieejam I punktā, lai noskaidrotu uz kādiem noteikumiem var degustēt vīnu un uzdodam arī citus svarīgus jautājumus. Tā kā manas un manas mīļotās angļu valodas zināšanas ir samērā ierobežotas, tad tas ir uzdevums Sandai. Uzzinām, ka pārsvarā visur ir jāmaksā, bet 3 vīna pagrabos ir bezmaksas degustācijas. Mums tiek iedota karte un norādīts kuri ir šie laimīgie pagrabi, kuros mums būs gods viesoties. Atklāti sakot dabā viss izskatās savādāk, bet droši dodoties uz priekšu un arī nedaudz dziļāk iekšā no upes projām pa ceļam pārbaudām vairākus pagrabus. Kādi 2 izrādās par maksu, bet nākamais ir bezmaksas. Mūs tur laipni sagaida un aicina pievienoties kādai tūristu grupai, kas arī ir ieradušies ekskursijā uz vīna pagrabu. Gide mūs visus ved starp vīna mucu krāvumiem un stāsta angļu valodā par portvīna darīšanas tehnoloģijām. No stāstītā īsumā varu pateikt, ka īsts portvīns ir vienīgi no Porto. Tam jābūt gatavotam no vīnogām, kas augušas Douro upes ielejā. Tur arī vīnogas tiek izspiestas. Sula tiek likta raudzēties un pirms tā ir norūgusi līdz galam, tai pielej klāt brendiju. Brendijs dod stiprumu un pārtrauc vīna rūgšanu. Tad vīns tiek vests pa Douro upi uz pagrabiem un tur tam jānostāvas vismaz 2 gadi. Tad tas ir gatavs lietošanai. Ir arī citi stiprinātie vīni, kas tiek gatavoti pēc šīs tehnoloģijas, piemēram, Madeira un Malaga. Nosaukumi jau parāda to izcelsmes vietas. Bet portvīni mēdz būt arī dažādi pēc krāsas. Ir sarkanais-rubby , tumšais-tawny un tad vēl ir baltais un rozā portvīns. Pēc nelielas ekskursijas starp vīna mucām, mēs atgriežamies sākotnējā vietā, kur ir arī soliņi un galdiņi kur piesēst. Kā balvu par labu klausīšanos mums katram ielej pa mazam malciņam portvīnu-gaišo uz sarkano. Izdzēruši vīnu un nofotografējušies priecīgu prātu dodamies tālāk. Ejot starp vīna pagrabiem var just gaisā tādu patīkamu saldu vīna aromātu un arī redzot vietējo smaidīgās sejas tā vien šķiet, ka te visi ir mazliet iemērcējušies portvīnā. Tā nedaudz līkumojuši izlemjam atkal doties uz upes pusi un ieraugam kārtējo ieeju vīna pagrabā. Mums par patīkamu pārsteigumu šis atkal ir bezmaksas vīna pagrabs. Tur mūs sagaida 2 šīs jaukās iestādes darbinieki- vīrietis un sieviete. Tur mūs neviens nespīdzina ar garām pastaigām un runām, bet uzreiz sēdina pie galda un lej glāzēs portvīnu. Jūtam patiesu laipnību un viņi mums atbild uz katru jautājumu un salej pa glāzēm katram kopā četrus dažādus vīnus astoņgadīgus un desmitgadīgus un uzliek uz liela ekrāna skatīties par vīna ieguves procesu sākot jau no vīna koku stādīšanas, līdz pat gatavai mantai. Padzēruši vīnu atsveicināmies no laipnajiem saimniekiem un dodamies tālāk. Viņi vēl nosaka, ka esam laipni gaidīti nākamgad vai arī rītdien, atkarībā no vēlmēm un iespējām. Tā nu dodamies gar upes malu uz savu galamērķi okeāna malu. Pa ceļam paņemam ūdeni dzeramā ūdens ņemšanas vietā. Tā gan atrodas samērā bīstamā vietā. Tieši uz pagrieziena pašā iekšējā ielas malā, bet kad viens no otras malas pakomentē, tad otrs var tīri droši doties un ņemt ūdeni. Uzpildījušies dodamies tālāk cauri pēdējā tilta apakšai uz okeāna pusi un nonākam pie ciematiņa Afurada. Izdomājam sameklēt lielveikalu un sapirkt ēdamo vakariņu tiesai. Ciemā lielveikala nav, bet ir tikai kafejnīcas un mazi augļu namiņi. Dodamies cauri ciemam uz augšu un vietējiem jautājam kur ir lielveikals. Ikviens saka, ka turpat uz priekšu vien ir.Pa ceļam ir veļas mazgātava , kur vietējās sievietes mazgā veļu. Veļa tiek mazgāta ziepju ūdenī un visa apkārtne smaržo pēc ziepēm. Var redzēt, ka ir trīsi baseini. Viens ar ziepju ūdeni un divi skalošanai. Mazgāšana notiek ar dziesmu un izskatās, ka tur viss notiek jautri. Tālāk ejot ievērojam mazdārziņu, kurā aug hurma, vīnogas un kazenes. Vēl gabaliņu līkumojot pa šaurajām ieliņām izejam uz lielākas ielas un sastopam kādu vietējo, kurš uz Sandas jautājumu, ko viņa uzdeva spāņu valodā atbild portugāliski. Šo interesanto valodu gan nesaprotam, bet izklausās tā: „Sempre tin, tuneli zin un turpat ir!” Tātad viss skaidrs. Tā arī bija nedaudz uz priekšu bija tunelis un tam izejot cauri blakus bija lielveikals. Lielveikalā no visas lielās pārpilnības izvēlējāmies labākos portugāļu augļus, vīnogas, portvīnu, maizi un tunča konservus. Maize viņiem ir laba un tuncis izcils. Viena kārbiņa par nieka 37 centiem, bet iekšā tīra rozīga tunča gaļa olīveļļā. Tā nu sapirkuši visu vakariņām dodamies uz okeāna pusi meklēdami tuvāko ceļu. Nejauši iekuļamies nepareizi, bet par lielu prieku atrodam ļoti platu poralona matraci. Priecīgu prātu ar matraci padusē, pa laikam apstājoties un iedzerot portvīnu dodamies uz okeānu. Kamēr tiekam līdz okeānam ir jau satumsis ,jo saulīte ļoti ātri iekrīt okeānā. Nonākam līdz stūrim ,kur uzkalniņā uz priekšu aiziet veloceliņš, bet lejā jau ir pats okeāns ar stāvu akmeņainu krastu. Augšā kā jau arī iepriekš ir betona soliņi, kur arī apsēžamies un laternas gaismā ieturam vakariņas mielojoties ar lielveikala labumiem. Tā mēs ēdam augļus, maizi ar garšīgajiem tunča konserviem dzeram portvīnu un spriežam par iespējām meklēt apmešanās vietu. Pie paša okeāna tā kā pārāk vēss. Tad beigās turpat pie veciem mūriem atrodam garas niedres, kas ir ļoti cietas un ir līdzīgas bambusiem. Tad tur arī iekārtojamies un guļam. No rīta pirms paša saulrieta ir pavēss, bet līdz ko uzlec saulīte ir ļoti silts. Šajā drošajā vietā nobāžam liekās drēbes un citas mantas. Paņemam līdzi to kas ir svarīgs, dokumentus, lidmašīnas biļetes un dodamies uz savu iecienīto ciematiņu Afurada brokastot. Atrodam divas kafejnīcas vienu otrai pretī. Viena ir zivju ēstuve, bet otra ir bulciņu ēstuve. Paņemam katrs pa kafijai un pa pāris bulciņām, par to atstājot 6 eiro dodamies uz Porto. Pa dienu vienkārši staigājamies pa pilsētas ielām un pētām mājas un šaurās vecpilsētas ieliņas. Visvairāk pārsteidz krāsainās flīzes uz sienām un arī veļa, kas žāvējas un norāda kādi ļaudis tur dzīvo. Pa starpai pērkam augļus, ūdeni, maizītes un baudot siltumu staigājam pa pilsētu. Pēcpusdienā aizejam uz Afurada un zivju ēstuvē par kādi 13 eiro uz trijiem paēdam uz oglēm ceptas sardīnes, salātus, kartupeļus un vēl piedzeram klāt vīnu. Tā mēs tur mierīgi staigājoties un augļus ēdot dzīvojāmies 5 dienas. Vēl pēdējajā dienā sapērkam mazos 50 g .portvīniņus un sedziņas ar Portugāles simboliku kā suvenīrus, ko aizvest uz Latviju un kad vienu dienu pirms lidojuma okeānā viļņi bija pierimuši, tad varēja arī nopeldēties. Lai arī gaiss silts, bet ūdens tur okeānā nekad nav silts. Kārtīgi izpeldējāmies un jau iepriekš atraduši otrpus pēdējam tiltam autobusa pieturu uz lidostu pret vakaru dodamies uz turieni. Iespaidīgi ir skati skatoties no tilta augšas. Atrodam pamestu aizaugušu mazdārziņu un tur arī ir mūsu pēdējā naktsmītne. Pirms miega vēl pasēžam uz soliņa, kas atrodas starp sešām ielām apļa vidū parunājam par dzīvi, iedzeram portvīnu un dodamies uz naktsmītni. Ir apziņa, ka nedrīkst aizgulēties, jo no rīta ir lidmašīna. Dažas stundas pagulējuši pirms vēl zvana modinātājs esam jau pamodušies un dzirdam kā dzied Portugāles simbols gailis. Viņam balss mazliet ķērcoša-apmēram starp vārnu un gaili. Mums ir jautri. Tā nu sakravājuši mantas un atstājuši jauko matraci dodamies uz autobusu un braucam uz lidostu. Lidostā satiekam arī abas ceļa biedrenes un dodamies uz lidmašīnu. Atkal ierodamies Stanstedas lidostā un paņemam pa kafijai „Burger Kingā ”Viena no meitenēm dodas uz Londonas centru, otra uz lidmašīnu lai lidotu uz Skavstas lidostu un tad uz Rīgu, jo visiem nesanāca laicīgi noķert kombināciju uzreiz no Londonas pa lēto.Tāpēc mums ir humors,ka viņai soda lidojums par retu ceļošanu. Bet mēs gaidām savu Rīgas reisu, lai varētu doties mājās. Kopējās izmaksas: Katram aptuveni 30 lati lidmašīnas biļetēm un 100 eiro ēšanai un visam pārējam. Tātad ceļojums, kas ilga veselu nedēļu mums katram ir izmaksājis tikai 100 latus. Ņemot vērā vēl to, ka sapirkām dažu labu sīkumiņu no apģērbiem, kas tur ir ļoti krāsaini un plašā izvēlē un vēl suvenīrus. Vēl uzzinājām, ka par 8 eiro vienā virzienā braucot ar vilcienu var nonākt vīna kalnu reģionā. Lai arī bija vīnogu ražas laiks, tomēr neaizbraucām jo nebija vairs daudz laika un tam ir vajadzīga vesela diena. Bet nekas to atstājām uz nākamo reizi. Galvenais jau bija pabaudīt dienvidu saulīti, garšīgos augļus un vienkārši tur būt. Protams, tur bija daudz izklaides iespējas, kuras mēs neizmantojām. Varēja vizināties ar kuģīti pa upi, pa pilsētu ar autobusu un vienu dienu pat bija helikopters, ar kuru varēja pavizināties virs Porto pariņķojot virs Dvoro upes un vīna pagrabiem. Tā mums ļoti labi izdevās par veselu nedēļu pagarināt īso Latvijas vasaru, un sapratām, ka ceļojot uz siltajām zemēm nemaz nav vajadzīga liela nauda, jo tīri labi var arī neņemt viesnīcu. Siltajās zemēs naktis nav tik vēsas kā pie mums Latvijā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais