Mazā cilpiņā pa Eiropu

  • 8 min lasīšanai
MAZĀ CILPIŅĀ PA EIROPU ar mašīnu Latvija-Lieuva-Polija-Čehija-Austrija-Slovākija-Polija-Lietuva-Latvija 19.09.-29.09.2009. Pirms ar draugu „Dārgumiņu” devāmies atvaļinājumā, ceļojumu plānoju visu vasaru, gandrīz katru brīvu, laisku brīdi kad bija pieejams dators, un kad man prasīja kāds ir mūsu ceļojuma mērķis un galamērķis, atbildēju, ka, galamērķis ir būt atpakaļ mājās, bet mērķis ir Austrija ar trīs dienu atpūtu Alpu pakājē pie Traunsee, tomēr dažas dienas pirms ceļojuma nolemjam, ka varbūt nevajag pa Austriju nekur tālu skriet un paliksim pie Donavas, kura sola romantiku, vīnu, vīnogas....Ceļojuma ilgums 10 dienas, lai ikdienas, izņemot pirmo un pēdējo dienu, nebūtu jābrauc vairāk par 300km dienā. Izbraucam 19.09. plkst 7.00 no rīta un jau ap 13.00 esam Polijas pierobežas pilsētā Augustovā, kur arī ir mūsu pirmā pieturvieta lai izkustētos, un apmetam vienu apli pa centru stundas garumā, laiciņš jauks un saulains, pilsēta liekas ļoti simpātiska, bet pilnīgi pietiek ar īso pastaigu pa to. Pirmā nakšņošanas vieta ir 20km no Varšavas centra, norezervētā apartamentā, iebraucam ap septiņiem vakarā. (Rezervēts caur Booking. Com: „Warshaw Apartaments Magnolie” 22.00ls numurs, dzīvokļa tipa ar virtuvīti, ļoti labs, iesaku visiem, kuri brauc ar mašīnu cauri braucot vai paliekot apskatīt Varšavu). 20.09. Izbraucam uz Oswiecim, Auswitzes apskate. Pirmo atrodam Auswitz Birkenau nometni. Iespaidi? Nu diezgan daudz esmu dzirdējusi un filmas redzējusi par to laiku un vietu. Visvairāk man satrieca pats sākums, izkāpjot no mašīnas pie nometnes ļoti daudz tūristu, aiz caurredzama žoga nenormāli liela platība, kuru pat nevar aptvert, vieta, kura ir neizstāstāma, pat grūti atrast vārdus, tur bija pilnīgi nevainīgi cilvēki... mani ir ļoti grūti saraudināt, bet kad es ieraudzīju kā tie tūristi fotogrāfē to žogu, kuram tie nelaimīgie metās virsū lai ātrāk padarītu sev galu, ka dažs var tur smieties un vēl uzgrauzt kādu apelsīnu... Uz otru galveno Auswitzes nometni braucu jau nelabprāt, bet šī diena tam bija veltīta, ejot tajā iekšā biju jau gatava visam. Tā arī ir tur jābūt dzels nerviem. Netaisījām nevienu bildi un nefilmējām, nu nav tur nekā tāda ko vajag vest par piemiņu uz mājām, tas ir jāredz savām acīm uz kādu ļaunumu ir spējīgs cilvēks. Oswiecimā nebija rezervēta viesnīca, tādēļ dabūjām drusku pameklēties kur nakšņot, pie pašas nometnes pa dārgo vai, dabūjām Oswiecimas jaunatnes centrā istabiņu par 31.00ls! Dārgi, bet visas lētākās bija pilnas, bija jārezervē iepriekš! Zinu, zinu! Bet lai norezervētu internetā arī viss bija padārgi, internetā atradu kādu tā kā viesu māju, tai bija jāpārsūta avanss, bet lai caur banku to izdarītu komisijas maksa bija lielāka nekā avansa summa. Tad nu paļāvāmies uz to, ka būs kā būs. 21.09. Tagad sākas mūsu ceļojuma jautrākā daļa. Izbraucam uz Čehiju, kurā šajā dienā ir ieplānots apskatīt trīs pilis un atrast nakšņošanas vietu-kempingu. Braucot pa mazajiem Čehijas celiņiem cauri ciematiņiem, ar nelielu maldīšanos sameklējam pirmo pieturu „Červony Zamek” Sarkanā pils- augstu kalnā, ļoti skaista ar smukiem tornīšiem. Manam Dārgumiņam ļoti patika Čehijas ceļi, visi asfaltēti, līkloči, kalnā lejā, dabas ainavas, forši. Dārgumiņš, kurš visu vasaru ceļojumu neplānoja un par to pat neinteresējās, tagad ir atskārtis, ka viņš taču ceļo, un ir diezgan ar mašīnu nobraukts, un par sava laika izmantošanu taču atbildam paši, ka labprāt paliktu pie kāda ezera. Es ceļojuma plānotāja neko sliktu nenojauzdama arī piekrītu, ka pa ceļam uz nākamo pili varam iebraukt pie ezeriņa un varbūt tur pat palikt. Bet pa mazajiem Čehu Morāvijas celiņiem sākam maldīties, karte mums ir, bet brīžiem šķiet, ka karte neatbilst patiesībai, grūti bija....Atrodam ezeriņu, bet tam nedrīkst ne piebraukt ne pie tā telti celt un, protams, arī makšķeri iemest nedrīkst. Atrodam vēl vienu ezeriņu, bet tur tas pats. Čehija ir nosēta pilna ar mazajiem ciematiņiem, tie ir viens pēc otra un kartē daudzi nav uzrādīti Laiks iet, saule šeit noriet ap septiņiem, tagad mums ir skaidrs, ka vai nu mēs meklējam ieplānoto kempingu, vai nu paliksim nakšņot uz ceļa. Dziļā mežā nekurienes vidu atrodam kempingu, mājiņu „uz vistas kājiņas” tikai ar divām gultiņām (un viss) var dabūt par 17.00ls, nolemjam, ka varam uzcelt arī telti un par 10.00ls to arī darām. Iekūrām grilu uzcepām čehu desiņas un klāt vēl čehu alus, jauki, tikai grils ātri izdega un kādu brītiņu pasēdējām tumsā, kad izdzirdēju soļus kas mums tuvojās, pārliecināta, ka tas ir neliels suņuks, bet kad šis radījumiņš pienāca pavisam tuvu mums klāt Dārgumiņš saprata, ka tā ir lapsiņa no dziļā meža atnākusi, laikam kādu smaržīgu desiņu gribēja dabūt, Dārgumiņš sameklēja lukturīti, un tiešām liela lapsi skaistu asti. Ejot gulēt vēl dzirdējām kā lapsiņa apstaigā mūsu telti un ar lielu lūgumu lai rīta avīzēs nebūtu lielu virsrakstu „Kā viņus apēda lapsas” arī aizmigām. Šodien esam nobraukuši 300km 6 stundās (bez komentāriem)!!!! Un esam palikuši bez 2 ieplānotajām pilīm, kuras solījās būt skaistākas par šodien redzēto. 22.09. Šodien (pēc plāna:)) ir Blansko pilsēta ar alu apskati. Pilsēta ir tepat netālu sameklējam tajā naktsmājas „U Golema”, mājas apakšā krodziņš augšā viesu numuriņi, jauki, un neskatoties uz to, ka numurs maksā 35.00ls nolemjam šeit palikt, jo man taču rīt dzimšanas diena, un man būs brokastis krodziņā „U Golema” :). Paspējam uz krodziņa piedāvātajām kompleksajām pusdienām, ļoti garšīgas zupiņa un otrais tikai 1.80ls (lētāk nekā Gliemežnīcā :)). Info centrā esam saņēmuši info kā nokļūt līdz alām, tomēr laikam bijām par daudz atslābuši un atkal kādu pusstundu maldāmies, kamēr nokļūstam pie alām. Pati slavenākā ala „Punkva caves” ar „Machohas abassis” (aizu), lai pie tām nokļūtu uzbraucam ar rotaļu vilcieniņu kalnā apmēram 2km, tad ekskursijā pa alām, stalaktīti un stalagmīti, tad piepeši no tumsas nokļūstam pie kolosāla aizraujoša skata, parādās dienas gaisma, liela koši zaļa siena un zils ezeriņš tā ir Machohas aiza, patiešām iespaidīgs, neaizmirstams skats, tālāk kāpjam laivā, kura mūs izvadā pa Punkvas pazemes upi ar kristāldzidru ūdeni. Ekskursija pa alām ir beigusies, ceļu ko braucām ar vilcieniņu šurp augšā atpakaļ ejam ar kājām garām klintīm un mežonīgajiem mežiem. Šajā dienā vēl uzskrienam virsū veikalam ar lētām trikotāžas drēbītēm un sapērkamies lētas, bet noderīgas lupatiņas. 23.09. A man šodien dzimšanas diena!!! Ļoti agri pamostamies, brokastis vēl divas stundas jāgaida, bet Dārgumiņš pasniedz kafiju man gultā, forši :). Krodziņa brokastiņas arī bija labas, un laižam tālāk. Ieplānots braukt uz Austriju, tomēr pa ceļam kartē ieraugam Mikulovas rajonā blakus Austrijas robežai lielu ezeru un mums atkal ir kāre pamakšķerēt. Iebraucam pilsētiņā pie paša ezera, visur mudž no naktsmāju piedāvājuma, ezers skaists, zivis lec kā trakas, laiciņš kolosāls, pat atrodam vienā mazā dzīvoklītī makšķernieku veikalu, kurš reklamē, ka pārdod makšķ.licenci, pārdevēja nerunā nevienā citā valodā kā savā, tomēr ir skaidrs, ka licences viņai beigušās un tai jābrauc pakaļ uz 20km attālo Mikulovas pilsētu. Paceļam uz šo pilsētu vēl iebraucam kādā tūristu bāzē, bet arī tur nav makšķ.atlaujas, aizbraucam līdz Mikulovai, nedaudz pa to pabraukājam, bet tā kā veikaliņš ar makšķerēšanas atļauju mums virsū neuzskrēja (toties mājupceļā iebraucot Bauskā, pirmais kas mums iekrita acīs bija makšķernieku veikals) nolemjam pamest Čehiju un iebraucam Austrijā. Pirmais pārsteigums šeit benzīns lētāks nekā Čehijā!! Austrijas kartes mums nav ir tikai Eiropas, bet paļaujamies uz to, ka šeit ceļu norādes ir sakārtotas un virziens mums ir zināms braucam tik iekšā. Galamērķis ir pilsēta Durnsteina 7km no Krems an der Donau un ~60km no Vīnes. Sākot no Kremsas ceļš ved gar Donavas upi un saucas „Romantiskais ceļš”. Patiešām skaisti, bet viss skaistums vēl priekšā. Tā kā dažas dienas pirms ceļojuma mainījās mūsu plāni, tad arī šeit naktsmājas rezervētas nav, ir tikai dažas adreses, kas piedāvā lētāku palikšanu. Šeit ir ieplānots palikt 3 naktis. Iebraucot Durnsteinā uzreiz atrodam info centru. Centram pie ieejas ir tāda kā tālr. centrāle ar vietējiem naktsmāju piedāvājumiem, jānospiež tik podziņa un gaidām atbildi, pārsvarā neviens neatbild vai arī brīvu vietu nav, tomēr mums paveicas un vienai tantei ir brīva istaba, bet tikai uz vienu nakti. Bet istabiņa skaista ar terasi un skatu uz vīnogu laukiem un kalniem, beidzot esam vietā, laimīgi un varam iedzert vīnu :). Šovakar ejam uz pilsētiņas centru, esam apmēram 20 min gājienā no tā, bet pa ceļam vīnogu lauki ar baltiem, rozā, sarkaniem vīnogu ķekariem kalni un svaigs gaiss, silts, kā vasarā. Pilsētiņa kā ciematiņš, ļoti maziņa, tikai vecpilsēta un tikai kājām gājējiem domāta, protams, pilna ar suvenīru bodītēm, saimniekiem, kuri paši tirgo savu vīnu, pilsētiņu var iziet cauri kādās piecpadsmit minūtēs, bet jauka, lejā paveras skats uz Donavu, bet augšā kalna galā Ričarda Lauvassirds pilsdrupas, iegādājamies vietējā ražojuma vīnu un dodamies iekarot šīs pilsdrupas. Augšā tikt ir dikti grūti, jo sevišķi tādiem kuri savas dzīves lielāko daļu pavada sēžot pie datora, bet tur augšā paveras tik brīnišķīgs skats, nav brīnums, ka visas skaistākās pilis ir būvētas augšā kalnos, lejā Donavas loki un Durnsteinas ciematiņš, saulīte jau gatavojās paslēpties aiz kalniem, tādēļ izpildījām fotosesiju ar saulītes ķeršanu, iedzērām vīnu, un es jums teikšu godīgi, labāku dzimšanas dienas vakaru nespēju iedomāties. Ceļš lejā, protams ir dikti viegls, un saņemam drosmi un iekrītam pa ceļam satiktajā krodziņā kurš ir pilns ar apmeklētājiem, jauka meitene mums iedod ēdienkarti bet tā ir vācu valodā un vēl ar visādiem „navarotiem”, tātad vācu-austriešu valoda, bet jaukā meitene sapratusi ka ar mums labāk pļāpāt angliski, ļoti labi mums apskaidroja ko labāk šeit apēst un ko vislabāk izdzert. Krogs ir ar vasaras dārzu kura tālākā galā ir milzīgi vīnogu lauki, tad nu arī no šīs vīnogu šķirnes to vīnu arī dzērām, vienreizēji labs, un krodziņš arī labs un garšīgs, nākamā vakarā atgriezāmies šeit vēlreiz un nogaršojām viņu aprikožu degvīnu, kuram gan smarža bija tāda, ka lielāko daļu vakara to likām pie deguna pasmaržot, labāks par visām smaržām! Nākamajā dienā, kad esam beidzot atraduši naktsmājas vēl divām naktīm, esam noīrējuši riteņus un braukājam no viena Wachau ielejas ciematiņa uz otru, velo celiņi ir iekārtoti gan caur vīnogu laukiem gan garām Donavai, skaisti, laimīgas sagadīšanās pēc tiekam vēl pāri Donavai un tur ir veloceliņš cauri augļu dārziem, milzīgi, lieli, sarkani, sulīgi āboli, un atkal vīnogas, un no šīas puses paveras arīdzan brīnišķīgs skats uz mūsu ciematiņu Durnšteinu, tieši tāds kādu parasti redzam filmās, bildēs, skaisti! Pēc šis dienas secinājām, ka braucienā ar grupu nu noteikti mēs nebūtru dabūjuši izjust šo Wachau valejas ciematiņu šarmu. Šodien mums progrāmmā Agsteinas pils, no mūsu apmešanās vietas apmēram 25 km cauri jaukajiem ciematiņiem gar Donavu. Pils protams ir augstu kalnā, tomēr uz to ir izveidots nu ļoti stāvs autoceļš un burkšķinot augšā vēlamies lai neviens negribētu šajā brīdi braukt lejā no kalna, vēlēšanās piepildās! Pils ir ļoti liela un labi saglabāta, tajā ir izstāde ar pils sākotnējo izskatu maketā, protams skati atkal paveras uz skaisto Donavu, un kamēr Dārgumiņš ložņā pa pili kur vien var ieložņāt tikmēr es iztēlojos kā būtu ja es, no šejienes redzamajiem ciematiņiem būtu valdnieceun pils saimniece :) Šajā pašā dienā aizlaižam uz Kremsu ar domu ka tomēr kādu austriešu drēbīti mēs varētu nopirkt, nedaudz izbraucām pa pilsētu, vienu veikalu atradām un bišku arī kaut ko nopirkām tomēr man palika tāds iespaids, ka viņiem šeit tā drēbju pirkšana tā nenodarbina prātu kā pie mums, kur veikals pie veikala un pilns ar cilvēkiem. Tāda mums bija Austrija. Nākamajā dienā braucot uz Slovākiju pamatīgi iestrēgām uz kāda tilta Vīnē, un atkal nospriedām, ka mūsu doma neapciemot lielpilsētas šajā ceļojumā ir dievīga. Tālāk mērķis ir Slovākijas ezers Liptovska Mara. Slovākijā autoceļi ir kolosāli, kvalitatīvi, ar skaistiem skatiem, tur bija īsta bauda braukt. Liptovska Mara ezers ir liels, zils, atkal gribam makšķerēt, redzam dažus makšķerniekus, bet ir sestdienas vakars tādēļ nolemjam nākamajā dienā uzmeklēt info centru. Nākamajā dienā info centru atrodam bet tas ir ciet. Visu ceļojuma laiku mums ripoja līdzi saulīte un silts laiks, bet šorīt te kautkādi mākoņi sakrituši, pie paša ezera tomēr ir strādājošs info centrs, kurā mums laipni tiek paskaidrots ka šodien licenci nenopirksim un arī ko uz āķa likt neatradīsim, uz jautājumu, ko mēs šeit vēl varētu apskatīt, mums piedāvā Bešenovas termālos baseinus, bet uz turieni mums galīgi prāts nenesās, izskatījās ka prāts jau skatās uz māju pusi, tā nu ātri sakravājām mantiņas un braucām uz mājām, Pa skaistāko ceļu ar kalnu grēdām, kartē apskatos cik tad jau esam nobraukuši un tik tad aptveru ka esam bijuši pavisam tuvu slavenajai Tatranska Lomņicai, sirdī biški ieduras ka esam ko labu palaiduši garām, ja jau uz mājām, tad uz mājām. Tātad nākamreiz! Ceļojuma rezumē: noteikti iepriekš rezervēt naktsmājas, lai to meklēšanai nav jātērē laiks, un stingri turēties pie izstrādātā maršruta, nevis meklēt kaut kādu mistiskus ezeriņus:) :) nobraucām apmēram 3900km, benzīnā 230ls, naktsmājām 246ls, kopā arīdzan ar iešanām uz krogiem iztērējām 612.ls


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais