Nokļūšana: ar aviokompāniju Lufthansa maršrutā Rīga – Frankfurte – Boloņa – Frankfurte- Rīga un ar aviokompāniju Air France maršrutā Boloņa – Parīze – Panama City – Guatemala City – Panama City – Parīze – Boloņa.

Guatemala City lidostā ierodamies aptuveni stundu pirms pusnakts. Lidostā pret eiro iemainām pirmos Gvatemalas ketsalus (Guatemalan quetzal). No lidostas uz netālu esošo naktsmītni aizejam, izmantojot aplikācijas maps.me karti telefonā.

Naktsmītnes saimniece, noskaidrojusi, ka mēs vēlamies braukt uz Antigua pilsētu, izlemj doties ceļā ar mums kopā, parādot ceļu un palīdzot atrast piemērotāko transportu. Vispirms vairākus kilometrus noejam kājām un pēc tam ar autobusu braucam no Guatemala City uz Antigua. Iekārtojamies uz 3 naktīm izraudzītajā naktsmītnē netālu no Antigua centra. Šodien vēl pagūstam veikt pirmo pastaigu pa Antigua ielām, samainot vēl papildus summu eiro pret ketsaliem, un iepērkot pārtiku tirgotavās, kā arī aiziet uz skatu punktu Cerro de la Cruz, kur sagaidām saulrietu.

Priekšpusdienā turpinām iepazīt Antigua pilsētu. Pēc tam ar busu braucam uz Pakaijas vulkāna pakāji, no kuras kāpjam augšup, lai labāk varētu redzēt vulkānu. Pie vulkāna var nokļūt arī zirga mugurā, kā to daži ceļotāji dara arī šoreiz. Mums ir paveicies, jo pārsvarā ir skaidrs laiks, laba redzamība, un tikai daži mākoņi ik pa brīdim parādās debesīs un nesteidzīgi slīd pāri vulkānam, radot vēl skaistākas ainavas. Pie vulkāna sagaidām saulrietu, tas ir lielisks. Kad jau satumsis, lēnām virzāmies lejup. Kārtējo reizi pārliecināmies, ka kāpt lejup ir pat grūtāk nekā augšup, vēl jo vairāk, ja lejupceļš veicams tumsā. Atbraukuši atpakaļ Antigua, esam gandarīti par aktīvo, skaisto un emocijām bagāto aizvadīto dienu.

Dienas pirmajā pusē no Antigua ar busu aizbraucam uz Santa María de Jesús ciematu, kur apmeklējam vietējo baznīcu un krāšņu tirgu, kur iepērkam augļus un dārzeņus. Pēcpusdienā tāpat ar busu dodamies uz makadamijas riekstu audzētavu – Valhalla Macadamia Farm, apskatot šo riekstu kokus ar riekstiem kokos un, aplūkojot arī novāktos riekstus, kas izlikti žāvēties zem klajas debess. Kad esam atgriezušies Antigua, un, skaļi sarunādamies soļojam uz savu naktsmītni, mūs uz ielas kāda meitene uzrunā latviešu valodā. Tā mēs krietnu laika sprīdi pavadām jaukā sarunā. Meitene izrādās Meksikā dzīvojoša tautiete, kura jau aptuveni 10 gadus nav bijusi Latvijā, un šobrīd darba darīšanās iegriezusies Antigua.. Mums ir ļoti interesanti dzirdēt informāciju un viedokli par ceļošanu pa Gvatemalu un citām Centrālamerikas valstīm.

No Antigua ar busu nokļūstam San Marcos La Laguna ciematā pie Atitlan ezera un iekārtojamies uz 3 naktīm izraudzītajā hostelī vien pāris simtus metru attālumā no ezera krasta. Iepriekš bijām iecerējuši doties uz Panajachel – pilsētu pie Atitlan ezera, bet pēc vakar satiktās latviešu meitenes ieteikuma savus plānus mainījām, un, pasteidzoties notikumiem priekšā, jāsaka, ka ļoti labi, ka tā, San Marcos La Laguna ciematiņš iepatikās jau no pirmajiem mirkļiem un nelika vilties ne vienā brīdī. Pirmo dienu ciematā pavadām, izbaudot spirdzinošu peldi ezerā, pastaigājoties pa ciemata ieliņām, iepērkot pārtiku, un, novērtējot iegādāto kokosriekstu sulu un gardo, balto kokosrieksta mīkstumu, ko kokosu tirgotājs mums laipni izgriež no rieksta vidus un pasniedz pārcirstā rieksta vienā no pusēm.

Saullēkta sagaidīšana Atitlan ezerā krastā, klausoties kādas trīs cilvēku grupas muzicēšanā un dziedāšanā.

Dabas rezervāta – Cerro Tzankujil apmeklējums, dodoties kājām pa meža taku no San Marcos La Laguna ciemata. Kalna virsotnē apskatām maiju altāra vietu un vairākus skatu punktus, no viena no kuriem paveras skats uz ezeru un aiz tā esošo vulkānu, bet no otra iespējams palūkoties no augšas uz San Marcos La Laguna ciematu. Pēcpusdienā rezervāta teritorijā nonākam vietā pie ezera krasta, no kuras no speciāli izbūvēta paaugstinājuma virkne cilvēku viens pēc otra lec ezerā. Drīz es pievienojos viņiem, izdarot vienu lēcienu ezerā. Pēc atgriešanās San Marcos La Laguna pievakarē nopeldamies ezerā, pastaigājamies pa ciematu un pavadām laiku ezera krastā, ievērtējot naksnīgās ezera ainavas.

Ar laivu aizbraucam uz citu Atitlan ezera krastā esošo pilsētu – Santiago Atitlán, pa ceļam apstājoties arī San Pedro La Laguna pilsētiņā. Santiago Atitlán papusdienojam kādā ēstuvītē, apskatām tās centrālo laukumu, iepērkam vairumā augļus un dārzeņus, kas šeit, salīdzinot ar San Marco La Laguna, pieejami daudz lielākā vairumā, dažādībā un par krietni zemākām cenām. Vakarā laiku veltām saulrieta vērošanai ezera krastā.

Agri no rīta ar laivu no San Marcos La Laguna ierodamies Panajachel pilsētā, no kuras ar autobusu vispirms nokļūstam pilsētiņā Solola, tad ar citu autobusu aizbraucam līdz Los Encuentros un no tās ar minibusu tiekam Chichicastenango pilsētā. Došanās uz šo pilsētu galvenais mērķis ir pabūt tirgū, kas šeit notiek ceturtdienās un svētdienās. Pēc iekārtošanās hotelī apskatām plašo, dzīvīgo tirgu, kā arī baznīcu – Iglesia de Santo Tomás, kurā redzamo rituālu ainavas esot vairāk izteikti līdzīgas maiju tradīcijām nekā katoļu baznīcai.

Ļoti agri no rīta atvadamies no Chichicastenango un ar autobusu raitā gaitā pārvietojamies uz galvaspilsētu Guatemala City, kurā no vienas autoostas uz citu pārbraucam ar Uber taksi. Nopērkam busa biļeti uz Cobán pilsētu, pēc kā ar revolveri bruņots vīrs mums parāda vajadzīgo minibusu, ar kuru, braucot caur Guatemala City centru, nokļūstam vēl citā autostacijā, no kuras ar busu ierodamies brauciena mērķī. Cobán pilsētā nākamo transportu gaidām autoostā, kas izceļas ar to, ka tajā esošajai tualetei durvju vietā ir tikai aizkari. Šodienas aktīvās pārvietošanās dienu noslēdzam ar braucienu ar busu no Cobán uz Lanquín ciematu, kur izvēlamies naktsmājas uz 2 naktīm.

No rīta no Lanquín kājām dodamies uz Semuc Champey. Pēc kādu 3 km attāluma veikšanas no kopējiem, paredzamajiem aptuveni 11 km mēģinām atrast kādu taisnāku ceļu pāri pļavām, gravām un brikšņiem, bet pirmais mēģinājums beidzas mums atduroties pret vairākiem dzeloņdrāšu žogiem liellopu ganību teritoriju norobežošanai un, konstatējot, ka tālāk uz priekšu vairs neved neviena taka, nav nevienas iemītas pēdas. Atgriežamies uz sākotnējā ceļa, pēc kā jautājam tuvāko ceļu uz Semuc Champey pretimnācējiem, un, vadoties no viņu padoma, dodamies pa citu taku, līdz iemaldāmies kakao koku dārzā un pēc tam kukurūzas laukā, kam seko sastapšanās ar liellopu baru (tas gan par laimi atrodas aiz žoga, turklāt neizskatās agresīvs). Pēc vairāku kilometru pavadīšanas maldoties, veiksmīgi sasniedzam ceļu, no kura līdz Semuc Champey tiekam, braucot pārpildītā smagās automašīnas kravas nodalījumā kopā ar vēl pulciņu citu cilvēku. Semuc Champey ir vairākpakāpju ūdenskritums, kur ir lieliska vieta atpūtai peldoties un sauļojoties. Kad pienākusi vēla pēcpusdiena, uzkāpjam vēl skatu punktā, no kura pieejams skaists skats uz ūdenskritumu no augšas. Atpakaļ ceļu veicam tikai kājām un Lanquín atgriežamies tikai tad, kad jau ir satumsis.

No rīta no Lanquín ar busu braucam uz Cobán, no kurienes ar citu busiņu dodamies uz Sayaxché pilsētiņu, kur, šķēršojuši upi ar laivu, kāpjam citā busā un ar to nokļūstam Santa Elena pilsētā, no kuras kājam aizejam līdz izraudzītajai naktsmītnei Flores pilsētiņā, kas atrodas ezera salā, uz ko iespējams nokļūt pa tiltu.

Šorīt plāns doties uz piramīdām Tikal. Kad gribam pirkt biļetes busam no Santa Elena uz Tikal, mums paskaidro, ka vispirms jānopērk ieejas biļetes uz Tikal National Park, un norāda virzienu, kur tās varot nopirkt. Biļešu tirdzniecības vietu meklējam krietnu brīdi, apstaigājot vairākas reizes norādīto rajonu, bet nesekmīgi. Pēc brīža, kāds zinātājs nāk kopā ar mums, lai parādītu vietu, kur nopērkamas tās biļetes, mums par lielu pārsteigumu tiekam ievesti bankā, kur tiek sarunāts, ka tiekam palaisti pa priekšu garajai klientu rindai, un izrādās, ka tas nav pārpratums, šeit patiešām mums tiek pārdotas biļetes uz Tikal National Park. Pēc tam ar busu no Santa Elena tirgus nokļūstam līdz iepriekš minētajam parkam, kur aptuveni 5 stundu laikā staigājam pa parka teritoriju, apskatām daudzas dažādas piramīdas, no kurām vairākās arī uzkāpjam augšā, aplūkojot tuvāko apkārtni ar mežiem un tajos redzamajām citām piramīdām. Staigājot pa parku, ik pa brīdim redzam kokos lēkājam pērtiķus, no kuriem daži kliedz dikti negantā balsī. Citviet redzam, ka pa zemi aizskrien pa kādam nelielam simpātiska izskata zvēriņam ar garu, skaistu asti, vai nesteidzīgi pastaigājas kāds pāvs ar krāšņām spalvām. Staigājot pa parku, sastopam arī 3 ar automātiem bruņotu vīru grupu. Īsi pirms saulrieta ar busu atgriežamies Santa Elena pilsētā, iepērkamies lielveikalā un kājām aizejam uz naktsmītni Flores pilsētiņā.

Agri no rīta ar tuktuk taksi no Flores nokļūstam Santa Elena autostacijā, no kurienes ar busu braucam uz Chiquimula pilsētu. Izbraukuši no Santa Elena, drīz vien turpinām ceļu pa ļoti mežainu, zaļu apvidu, vēlāk braucam arī pavisam netālu no Belīzas robežas. Pēcpusdienā, kad esam ieradušies Chiquimula, burtiski uzreiz tiekam iesēdināti nākamajā busā, ar kuru aizbraucam līdz El Florido robežpunktam pie Gvatemalas-Hondurasas robežas, pēc kā īstenojam nodomu uz laiku atstāt Gvatemalu.

Rīta pusē no Salvadoras pa San Cristóbal Frontera robežpunktu atgriežamies Gvatemalā un ar busu aizbraucam uz Guatemala City, kur iekārtojamies naktsmītnē, kas atrodas galvaspilsētas rajonā - Zona 10. Pēcpusdienā laiku pavadām, iepazīstot tuvāko tirdzniecības centru.

No rīta ar Uber taksi no Guatemala City Zona 10 nokļūstam lidostā, kur uzzinām, ka mūsu lidmašīnas izlidošanas laiks no Guatemala City lidostas uz Panama City pārcelts no plkst. 14:00 uz plkst. 17:01, kā arī noskaidrojam, ka kafiju nav atļauts ienest lidmašīnā rokas bagāžā, kafija esot pārvadājama tikai reģistrējamā bagāžā. Izskatās, ka nopirkto kafiju vajadzēs atstāt lidostā, jo mums biļetes iegādātas tikai ar rokas bāgāžu. Mums par pārsteigumu, soma ar kafiju bez jebkādas maksas pieprasīšanas tiek pieņemta kā reģistrējamā (nododamā) bagāža. Atbrīvojušies no smagākās somas, no lidostas kājām dodamies vairāku stundu pastaigā pa lidostai blakus esošajiem pilsētas rajoniem, apmeklējot tuvāko tirdzniecības centru. Vakarpusē no Guatemala City lidojam uz Panama City, no kuras tālāk turpinām ceļu uz Parīzi, lai nākamajā dienā atgrieztos Boloņā.