Piedzīvojuma 1.daļa Kualalumpūra dra.lv/b16swD

Piedzīvojuma 2.daļa Kambodža dra.lv/b16vhS

Beidzot arī es esmu nokļuvis līdz Taizemei, visu izslavētajam kūrortam Phuketai. Pirmais šoks bija izejot no lidostas. Vesels gaitenis ar sagaidītāju masām un vārdu sarakstiem. Troksnis, mašīnas pīpina, ielu regulētājs svilpo. Mēs savukārt meklējam starp visiem vārdu sarakstiem savējos, jo mūs bija jāsagaida mašīnas īre. Apstaigājuši 3 reizes visus sarakstus, savus vārdus neatrodam. Zvanam mašīnas izīrētājam, izrādās viņš vēl nav un būšot pēc 10 min. Domājam tad uzpīpēsim. Jau iepriekš internetā izlasījām ka no šī gada jūnija tailandē mainījušies noteikumi un ka pīpēt nedrīkst sabiedriskās vietās. Meklējam pīpētavu. Sekojam norādei līdz atduramies pie zīmes kura norāda uz autostāvvietas pusi un vēlāk nekā. Saprotam pīpētavu neatrast. Tikmēr mašīnas īzīrētājs piebrauc. Saņemam mašīnu uzliekam navigatoru un braucam. 7 minūtes un esam pie viesnīcas, pabrīnījāmies ka tik ātri. Ieraugot viesnīcu nedaudz žokļi atkārās. Šoreiz pirmo reizi norezervējām viesnīcu un aizmirsām kas par viesnīcu un kāda izskatās, jo šoreiz bija tik daudz viesnīcu un lidojumu, ka viss sajaucās kopā. Bijām domājuši ka gan jau kā parasti kāda 3* viesnīcele bez īpašām ekstrām. Noparkojām mašīnu uz ielas un gājām uzzināt vai varam ātrāk iereģistrēties, jo atkal atbraucām plkst 13 savukārt reģistrācija tikai sākas no 15.00. Iereģistrējāmies, bet par cik numurs vēl nav gatavs, tad jāuzgaida. Mēs nolēmām, tikmēr varam aiziet uz pludmali, ievērtēt pludmali. Pludmale pāri ielai. Liela ar nelielu parku kurš sastāv no priedēm un lapeglēm. Izrādās tā ir daļa no dabas aizsardzības parka lidz ar to šajā teritorijā mašīnu maz kā arī nav cilvēku masas, jo kā nekā par iebraukšanu jāmaksā, bet par cik mēs esam Dewa Phuket resort rezidenti, tad nosaucot viesnīcu mums visas durvis vaļā. Vispār puketā nevija sajūta ka esi kaut kur eksotiskā vietā. Pārsvarā visur parasti koki un reti kur kāda palma. Brīžiem bija sajuta ka esi Turcijā un brīžiem sajūta ka esi Grieķijā. Apskatot pludmali nolemjam ka varam iet atpakaļ uz viesnīcu uzzināt vai numurs gatavs. Reģistratūrā pasaka ka gatavs numurs. Mēs uzprasam kā ar mašīnu vai viņiem ir stāvvieta. Uz ko saņemam atbildi ka ir stāvvieta un vai mums vajag lai viņu noparko. Mēs sākumā nesapratām, moš ko parpratām. Reģistratūrā pasauc darbinieku kurš noparko mums mašīnu un izrāda viesnīcu. Kamēr mūs vadā pa viesnīcu mums žokļi vēl vairāk atkārās. Viesnīca sastāv no 56 privātām villām, 78 luksusa numuriem un 170 apartamentiem, 2 baseini un uz jumta atpūtas launge. Pa viesnīcu staigājot vajadzigs GPS. Bieži vien redzējām cilvēkus kas maldījās meklējot savu numuru. Viesnīca tiešām uztaisīta kā labirints pa džungļiem, jo katram numuram klāt savs dārziņš ar dažādiem augiem un palmām. Sajūta ļoti relaksējoša un mierīga. Neskatoties ka viesnīca bija pilna, cilvēki netraucē. Pie baseiniem vienmēr ir vieta jebkurā diennakts laikā. Numuriņā ir kondicionieris ar visādām funkcijām kuras nekad pat nezināju, bija pat režīms ar gaisa atsvaidzinātāju kā arī mitrinātāju. Pie ieejas jāatstāj apavi ārpusē, tā te Taizemē pieņemts. Numurs ļoti ērts, vannasistabā visādi losjoni, halāts, čībiņas un pludmales soma ar pludmales dvieļiem. Ļoti ērti, paķer somu un dodies uz pludmali.

Iekārtojušies numurā devāmies apskatīt apkārtni un paēst. Netālu no viesnīcas atradām vietējo ēstuvi. Pēc izskata kā pamests tirdzniecības centrs vai kas tamlīdzīgs, bet salīdzinot cenas un izsalkuma vadīti nolēmām noriskēt. Porcijas lielas un taizemiešu stilā. Es pasūtīju vistu ar sweet sour source. Garšīgi un diezgan ass, kā jau taizemiešu stilā. Man patīk ass ēdiens, bet neesmu pieradis. Brīžiem no asuma asaras saskrien acīs, bet uzdzerot kokosriekstu var ēst tālāk. Paēduši lēnā garā atgriezāmies viesnīcā, apkārt klusums un miers. Viesnīcā cilvēku netraucēti papeldējām baseinā. Vakarā aizgājām apskatīt kas apkārt, atradām taizemiešu masāžas salonu. Viņi tur vairāki, pie viena stāvēja ladyboy sauca iekšā, bet izskatījās apšaubāmas kvalitātes un bez cilvēkiem līdz ar to mēs iegājām nākamajā. Pie ieejas jāatstāj apavi ārpusē. Cenas ļoti pieņemamas un ilgi nedomājot paņēmām muguras un kakla masāžu 30 minūtes. Es neesmu masāžu piekritējs, bet piekritu pamēģināt, lai zinātu kas tas ir. Sākumā viss ir mierīgi. Guļu uz vēdera, mēģinu atslābināties klausoties relaksējošo mūziku kas salonā skan. Vēlāk jūtu ka kustības kļūst intensīvākas un spēcīgākas. Sevišķi plecu rajonā. Nodomāju vo ļoti labi, ņemot vērā ka man sēdošs ofisa darbs, izmasēt plecus ir laba lieta. Mēģinu vēl atslābināties, jūtu ka man riktīgi ar pirkstiem masē plecus tā, ka man jau sāk sāpēt, bet vēl domāju tā tam jābūt, jo tak saspringta vieta. Vēlāk rokas riktīgi izmasēja. Vēlāk pārgāja uz muguru. Vienu brīdi man uzspieda uz muguras tā ka domāju gals klāt. Un tad jutu ka uz manim uzlec masiere un cik nopratu tad viņa man muguru masēja ar kājām un ceļiem sēžot uz manis. Es pat īsti nesaprotu kā tas iespējams, bet bija ļoti efektīvi un labi. Guļu tālāk un domāju, tā nu gan ir ninza!! Pēkšņi viņa paprasa man apsēsties lotosa pozā, par cik man pieredzes nav apsēžos cik varu un domāju priekš kam tas vajadzīgs. Un tad viņa no aizmugures vienu savu kāju ielika starp manu kāju un otru starp manu roku. Apvijās kā čūska, un tad mani locīja uz aizmuguri pāris reizes un tad uz sāniem. Jutos kā bērzs vētras laikā. Par cik man šī bija pirmā tāda veida masāža un es neesmu no lokanajām personām, tad cik nopratu vēlamo rezultātu no locīšanas nesaņēmām. Pasmējāmies ar masieri. Masiere vēlāk paprasīja man nogulties uz muguras un izmasēja kaklu un galvu ar seju. Pēc masāžas reģistratūrā pasniedza zaļo tēju ar cepumiem. Sēžu, dzeru tēju un secinu ka tā bija laba masāža.
Nākamajā dienā nolemjam doties ar mašīnu pa salu uz mums tuvāko Banana pludmali. Satiksme uz ielām samērīgi laba, protams motorolleri, bet viņi vairāk sastopami vakarā. Ceļi labi, vienīgi brīžiem joslas nesaprotami mainās, saplūst jocigā veidā. Atbraucam uz pludmali. Pilns ar mašīnām, novietojam mašīnu vienīgā brīvajā pleķītī pie klints kalnā gandrīz pie pagrieziena. Pati pludmale atrodas lejā, atrodam taciņu. Taciņa stāva, pa koku saknēm, starp kokiem pieturoties pie virves, kura šeit ir kā rokturis dabīgajām trepēm. Protams pa ceļam kāja paslīd, knapi paspēju pieķerties pie virves lai nenolidotu lejā un neierastos pludmalē ar blīkšķi. Cilvēku pilns, atrodam vietiņu zem koka. Pludmale smuka, neliela un ir pieejams bārs. Ūdens silts un caurspīdīgs. Baudot ūdens peldes un sauli pēkšņi sāk stipri smidzināt lietus un visi sāk krāmēties uz prom iešanu kā arī mēs. Taciņa uz augšu kļūst slidenāka, bet šoreiz es jau zinu ka jāpieturas pie virves. Iekāpjot mašīnā, secinam ka mēs nevaram apgriezties, jo kalna ceļš diezgan šaurs, nolemjam pabraukt uz priekšu atrast vietu kur apgriezties. Lietus konkrēti gāž, priekšā knapi ko var redzēt. Atrodam kaut kādas viesnīcas vārtus kur apgriezt mašīnu, pēc mums no viesnīcas izbrauc mašīna, liels džips, viņš mēģina braukt pa kalnu augšā bet diemžēl sāk slīdēt uz atpakaļu. Ko tādu ieraugot biju gatavs ar kājām iet, bet nedaudz nogaidot lietus mazinājās un lēnā garā dudinājām līdz mūsu viesnīcai. Netālu no viesnīcas izrādās atrodas tirgus, sapirkāmies augļus. Ņēmām augļus pēc principa nezināms auglis tātad jānogaršo. Blakus tirgum viena sieviete tirgoja augļus savā tirdzniecības vietā. Tur uzzinājām ka marakuja izrādās gatava ir tā kura ir čokuraina un izskatās kā savītis auglis. Un pie šīs kundzes bija visgarākie dragon augļi un ananāsi. Visu atlikušo dienu lija lietus līdz ar īsti nebija ko darīt. Nolēmām aiziet uz restorānu paēst, paņēmu vistu ar kashew riekstiem, garša līdzīga kā kartupeļu čipsiem. Vakarā gājām atkal uz masāžu. Savukārt atpakaļceļā kā ieraksts iegājām 7eleven veikalā nopirkt ko ēdamu vakariņām. 7eleven ir tāds pats kā Narvesen tikai Āzijai. Izvēle nav liela bet vēl mazāku to padara fakts ja viss ir taizemiešu valodā un viņiem sastāvdaļas ir mums diezgan jocīgas lai neteiktu nepieņemamas. Makaronus ar vistu vai cīsiņiem varēja ņemt,uz vietas uzsilda un ir tīri labi.
Nākamajā dienā braucam uz patang pludmali. Cilvēku daudz, vietas ari daudz un forša promenāde ar restorāniem pie pludmales. Baltas smiltis un ūdens dzidri zilā krāsā. Karstums spēcīgs līdz ar to ilgi zem palmas nenosēdēsi. Krasts normāls, nedaudz jāpaiet lai dziļums būtu. Pēc pāris pavadītām stundam sagribējās ēst un nolemjam ieiet kādā no restorāniem paēst. Izvēle liela. Gribējās nogaršot ko savādāku tāpēc paņēmu vistu sarkanajā vīnā. Garšīgi. Porcija liela, tiek piedāvāts ar vārītiem vai ar ceptiem rīsiem. Cenu ziņā bija lēti.
Nākamajā dienā braucam uz pludmali. Gribējās tomēr pludmali kur var ar snorkelu zivtiņas paskatīties, savādāk masku ar trubiņu pa velti staipam līdzi. Braucam uz salas pašu leju tur it kā esot zivtiņas. Plumale nav liela, gar malām ir lieli akmeņi, savukārt kur ir akmeņi tur ir zivis un tiešām zivis daudz un dažādas. Par cik esam ar pieredzi, tad bijām sagatavojušies un paņēmām līdzi maizi. Barojot zivis saskrien no visurienes un sajūta ka atrodies akvarijā, jo zivis ir tieši tev maskai priekšā. Dažas zivis pat kāvās vai ieskrēja peldot man maskā. Nekaunīgākās bija maza veida zivteles. Lielas, zilas un sarkanas peldēja lejā tik paskatoties uz augšu. Brīžiem bija tā ka citi peldētāji ar kamerām ieraugot ka mums apkārt zivis mudž, fiksi peldēja pie mums lai nofilmētu zivis. Vakarā gan sajūtām ka bijām snorkelējuši, mugura bija nodegusi riktīgi. Toties saņēmām emocijas. Vakarā uz masāžu gājām, salona saimniece mūs jau sagaida. Masiere ieraugot manu muguru iešausminājās, bet es jau teicu tas ir normāli man nesāp. Savukārt masāžas laikā jebkuru eļļu ko klāja riktīgā kārtā, viņa uzreiz iesūcās. Šī bija pēdējā masāža, jo no rīta jālido prom uz Singapūru.