Ceļojuma laiks 7.12--21.12.2019
Lidojums kopā sanāk 14 stundas (7 stundas līdz Dubaijai un 7 no Dubaijas līdz Kualalumpūrai). Lidojām ar 4 Emirates 2 stāvīgām Boeing A380 lidmašīnām. Manchester-Dubai - Kuala Lumpur. Singapura- Dubai-Manchester.

Lidmašīna liela, bet gulēt tajā grūti un neērti. Vienmēr biju domājis ka Emirates tā ir laba aviokompānija, diemžēl tagad tā nedomāju. Apkalpošanas līmenis zems, ēdiena izvēle minimāla. Uzkodas kā tādas viņiem nepastāv. Brīžiem ēdiens bija jāgaida ar 1stundas kavēšanos, savukārt uz jautājumu kad būs ēdiens tu saņem asu atbildi- kad būs tad būs, gaidi. Vai arī, tu pasūti brokastīs omleti, savukārt tev atnes zivi ķīniešu gaumē ar asu mērci. Kad tu saki ka pasūtīji omleti, tev rupjā tonī atbild ka omletes beigušās un iegrūž tev zivi. Vēlāk kad tu sāc uzstāt uz savu, pēkšņi tev atnes tomēr omleti. Es protams neesmu speciālists, bet man likās ka lidmašīnas šai kompānijai ir vecas. Ja salīdzina ar Cathay Pacific, tad varu teikt ka Emirates ir vēsture. Jā, izklaides iespējas ļoti liela izvēle pat pa valodām un nacionalitātēm. Bet sistēma veca, bremzē, karas augšā, brīžiem nestrādā. Pults vai nu nestrādā vai ari nav iespējams viņu izņemt vai ielikt vietā, jo vads nevelkas laukā vai atpakaļ. Un tās nebeidzamās Dubaijas reklāmas. Reklāmas visu laiku pat ja tu skaties filmu pēkšņi reklāma var sākties. Tādu vēl nebiju nekur redzējis ka lidojuma laikā reklāmas iet nepārtraukti. Tad vēl pavidum kapteiņa vai stjuartes paziņojumi un tu jau sāc nožēlot ka izvēlējies šo lidojumu. Savas austiņas tu praktiski nevari izmantot kopā ar ekrānu, jo viņi izmanto veco sistēmu ar 2 dakšām. Ja tu iespraud savas austiņas tev būs tikai mono skaņa vienā austiņā. Lidz ar to gribi vai ne, tev jāizmanto kompānijas piedāvātās austiņas, kurām kvalitāte minimāla. Vienīgais ja tev ir pārejnieks priekš austiņām.

Vispār secinājums Emirates airlines rūpējas par biznesa un 1klases klientiem, attiecīgi par lidmašīnas 2 stāvu.

Ielidojam 8.30 no rīta. Lidojot pāri Malaizijai, ievērojami var redzēt kā palmu eļļa ietekmē visu valsti un tās dabu. Izskatījās zaļā valsts. Pārsvarā visur bija palmu plantācijas kuras protams ir cilvēku darbs un līdz ar to nav īpaši eksotisku izjūtu. Vietām bija kalni klāti ar tēju plantācijām kas no putna lidojuma izskatās kā izsmalcināts paklājs. Ielidojām Kualalumpūrā, praktiski negulējuši, jo gulēt bija neērti. Sistēma Kualalumpūras lidostā ir kautkas vēl neredzēts. Ielidojām KLIA2 terminālā. Izejam cauri ēkai, tad tev jaiesēžas vilcienā un jabrauc uz KLIA1. Tā ir cita ēka. Tad pēc vilciena tu ej saņemt bagāžu, norādes īpaši nepalīdz, tas ceļš nav taisns no punkta A uz punktu B kā tas ir parasti, vienā brīdī tu pat atrodies tirdzniecības centrā, līdz ar to lai neaizmaldītos, tu vienkārši ej līdzi cilvēku pūlim kamēr nonāc pie bagāžas, savādāk tur var aizkavēties,blandoties, meklējot izeju uz bagāžu. Saņēmis bagāžu tu ej uz muitas kontroles punktu. Izej tam cauri un esi pilsētā. Tālāk TRANSPORTS.!!!! Ir vairāki veidi kā nokļūt no lidostas uz centru. Vairāku veidu vilcieni, atšķiras ar cenu un laiku. Ir vairāki veidi takši un ir autobuss. Mēs izvēlējāmies vilcienu, jo nogurums un gribējās ātrāk nokļūt apartamentos. Izvēlējāmies KL ekpress. Līdz centram jābrauc 50 minūtes. Vēlāk tik sākas piedzīvojumi. Izkāpjam KL centrālajā stacijā. Galvenā stacija no kurienes iet visa veida transporti. Autobusi, bezmaksas autobusi, monoreili, metro un vilcieni. Atrodam biļešu automatu, izvēlamies vajadzigo maršrutu un izrādās automāts pieņem tikai skaidru naudu. Visi tur esošie automāti!!! Kasēs mēģinām nopirkt ar karti, uz mums ar baiļu izbrinu paskatījās un atbild ka tikai ar skaidru naudu var nopirkt. Mēs nedaudz neizpratnē. Liela pilsēta, atrodamies centrā un kartes nepieņem. Meklējam bankomātu, atrodam vienu vienīgo, rinda tāda ka galu neredzi. Izstāvam rindu, noņemam naudu. Ejam pirkt biļeti pie automāta. Automāts pieņem tikai banknotes lidz nominālam 10. Atkal ejam uz kasi, sakam kādu biļeti vajag , kādu liniju un pieturu. Mums vienkārši samaina 20 banknoti sīkākās vienībās norādot uz automātu. Jēga kasēm mums palika neskaidra. Samaksājot par biļetēm saņemam 2 plastmasas žetonus.

KAS TAS TĀDS UN KĀ TO PIELIETOT!!! Izrādās vienkārši pieliec pie skanera, savukārt gala pieturā vienkārši iemet kā monētu automātā. Ja tā padomā ļoti laba ekonomija un ekoloģisks biļešu veids. Nekur nemētājas nevajadzīgās papīra biļetes, kas Eiropā ir uz visiem stūriem stacijās. Ārā karstums drausmīgs ar riktīgu siltumnīcas efektu. Tu visu laiku esi slapjš. Saules nav, pārsvarā ir nomācies laiks, taču sutoņa riktīga. Rīta puse brīžiem bija saulains laiks un tad saproti ka nomācies laiks ir paradīze.

Kaut kā nokļūstot līdz mums Arbnb noīrētajai dzīves vietai mums atkal pārsteigums.Ierodamies plkst 13.30 savukārt check-in tikai no 15.00. Ārā karsti, tu pēc 15 stundu ilga lidojuma noguris, sasvīdis un vienīgais ko tu gribi, ir nomest čemodānus, ielīst fiksāk dušā un te nu tev bija!!! Ātrāk pa 15 nekādi, jo no 12.00-15.00 iet dzīvokļa uzkopšana. Un tev nekas cits neatliek kā tikai sēdēt recepcijā un gaidīt, bet mēs nebijām vienīgie tādi.

50 stāvu ēka. Dzīvoklis atrodas 16 stāvā, skats no loga nevisai, jo pa pusei pretī ir cita ēka. Minuss debesskrāpjiem tas ka tu nevari atvērt logu. Mums viens logs atvērās, bet ārā tāda suta un karstums plus putekļi, ka labāk logu turēt ciet. Kondicionieris visu laiku ieslēgts, jo savādāk iekšā arī karsti. Dzīvoklis neliels, Āzijas stilā maziņš. Studiju tipa 1 istaba, vannasistaba ar ļoti foršu dušu, kura ir pāris pakāpienus zemāk nekā pati vannasistaba ar dušu griestos. Cik nopratu tāda stila dušas Āzijā ir iecienītas, jo vēlāk tādas bija arī Singapūrā un Taizemē. Virtuve kā atsevišķa telpa neeksistē vietas trūkuma dēļ. Ir izlietne, mikroviļņu krāsns un ledusskapis.Virtuves plītij fiziski vietas nav. Veļasmašīna zem ledusskapja. Savukārt ledusskapis, veļasmašīna un mikroviļņu krāsns kopā ar gludināmo dēli atrodas skapī, kurš atveras un aizveras pie lietošanas.

Ēkas 8 un 48 stāvā atrodas panorāmas baseini. 8 stāvā baseins par brīvu un pārsvarā tur ģimenes ar bērniem. Viens ir panorāmas baseins, otrs zem jumta ar ūdenskritumu no griestiem. Ūdens baseinā auksts, bet pēc neilga laika pierodi, toties ilgi ūdenī nevari nosēdēt jo paliek auksti. Ir pieejams arī restorāns kur paēst.

Savukārt 48 stāvā baseins par maksu 10 Malaizijas bati uz visu dienu. Ja tev apnīk tad pie izejas apsargs tev uzliek zīmogu ar kuru tu vari atgriezties jebkurā laikā. Skats protams iespaidīgs gan dienā gan naktī pretim petronas torņi. Vienīgais mīnuss vakarā tur daudz cilvēku savukārt vietas maz. Ir 6 saules gultas un 2 dīvāni. Baseins liels un ir trenažieru zāle. Fotografēties gribētāju ir daudz un sevišķi stūrī pretim petronas torņiem. Vietējie un Ķīnieši pārsvarā peldēties iet peldēšanas kostīmos no galvas līdz pēdām nosegti. Līdzīgi kā ūdenslīdēju kostīms. Pie baseiniem instrukcijas kādos peldēšanas kostīmos var lietot baseinu. Es pat nezināja ka eksistē tik daudz dažādu peldēšanas kostīmu. Pierasts vienīgi peldbikses un viss. Izrādās pastāv vesela peldēšanas modes industrija!!!!

Malaizijā ievēroju ka ielas nav paredzētas gājējiem. Mašīnu brauktuves pārsvarā ir 2 un 3 stāvos. Vilcieni un monoreili visi staigā pa augšu, līdz ar to ir iespējams apskatīt pilsētu no augšas. Gājēju pārejas it kā vietām ir, bet jēga maza, jo uz ielām tāds haoss, ka tu nesaproti kur un kad tev jāiet. Vietām pa trotuāru tev pretim brauc motocikli, tas bija regulāri un cik nopratām normāla parādība. Bieži vien tev jāšķērso 6 joslu šoseja un protams ka tevi tur neviens nelaidīs un neapstāsies. Kad redzi kad iela brīva vai paveicas un iedegas zaļā gaisma, uzreiz skrien cik spēka. Bija pāris reizes, kad redzēju iedegoties zaļai gaismai, cilvēki sāk iet un mašīnas arī sāk braukt neskatoties, ka mašīnām vēl sarkanā gaisma. Vispār uz ielām neviens tevi nelaiž pa priekšu un mašīnas pat nepiebremzē. Tāpat arī cilvēki, viņi tev nāk pretī un viņš tevi nepalaidīs garām, trieksies virsū, jo tev viņš jāpalaiž, arī ja vietas nav. Man tā bija tirgū. Malaizietis vienkārši nāk virsū man knapi pašam vieta starp galdiem un ejām, bet nē, viņš neapstājās un es viņu palaidu garām. Malaizija ļoti jocīga zeme. Te tiešām var izbaudīt Āzijas eksotiku. Petronas torņi iespaidīgi, nebijām uzbraukuši augšā, bet no apakšas jau bija iespaidīgi. Vakarā tie vēl iespaidīgāki kad apgaismoti. Un dziedošie fantāni ari ļoti iespaidīgi. Fantānu šovs esot katru vakaru 8 vakarā, bet viņš ir otrā pusē torņiem nevis priekšā, kur daudzums cilvēki meklē un gaida šovu.

Pirmo dienu izstaigājot pilsētas centru mēs secinām, ka mēs neredzējām nevienu pārtikas veikalu. Savukārt par cik mums apartamenti, tad pārtikas veikali mums ir svarīga lieta. Nākamajā dienā sākām skatīties uz veikaliem. Centra Petronas torņu shopping molā bija tomēr pārtikas veikals kur ari iepirkāmies, jo citus pārtikas veikalus praktiski neredzējām, kas bija ļoti jocīgi. Staigājot pa centru pašiem neplānoti ieklīdām izslavētajā ķīniešu rajonā. Tirgus kā tirgus, pilns ar ēstuvēm, kur var nogaršot ķīniešu virtuvi un tās "delikateses". Toties ieraugot slaveno augli duriānu nolēmām nopirkt pamēģināt.Visur pārdod konfektes, kūkas, bulciņas ar duriānu. Mums iedeva sagrieztu duriānu un ielika kastītē un maisiņā, bet pat tad varēja just kaut kādu smaku. Protams bijām dzirdējuši kas un kā, tomēr tak gribējām paši pārliecināties. Kādas 3 stundas vēl pa centru staigājot, atnācām uz dzīvokli. Pēc būtības duriānu nedrīkst ienest apartamentos, tas ir aizliegts veikalos, viesnīcās un visās sabiedriskās vietās, ir uz sienām zīmes kas norāda uz to. Atvērām kastīti, smaka nav no patīkamākajām, kas līdzīgs virtuves gāzei ar vecām nemazgātām zeķēm. Garša arī tāda specifiska. Mēs tikai iekodāmies auglī un uzreiz aiztaisījām kastīti ciet. Kastīte bija atvērta maksimums 3-5 minūtes, toties dzīvokli izvēdināt bija neiespējami līdz rītam. Sula daudz garšīgāka, nopirkām pamēģināt un uzzināt vai sula arī ir tik drausmīga kā auglis, bet izrādījās sula garšīga. Kastīti ar augli izmetām uzreiz laukā, nonesu lejā ārā, prasu apsargam kur ir miskaste, tas savukārt prasa kas maisiņā un ko gribu izmest, bet es tak nevaru atbildēt ka duriāns, sevišķi kad uz sienas plakāts ar pārsvītrotu augli. Nācās pateikt ka zivs kura jāizmet.

Bijām sapirkušies augļus, kaut gan pēc šī eksotiskā augļa citus augļus nebija viegli izjust, par cik duriana garša brīžiem lika par sevi manīt. Pamēģinājām Snake fruit - brūnie, saldi garšīgi augļi. Sarkanie jambo air - pēc garšas kā saldais pipars ar zemes piegaršu, diezgan ūdeņains un kā kraukšķīga vate. Zalais mango. Dzeltenais kaut kāds bumbieris. Dragon fruit veikalā labāk nepirkt jo viņi veikalos nav gatavi.

Transporta sistēma diezgan sarežģīta. Vairākas autobusu līnijas, vairāki veidi vilcienu ar dažādām līnijām kuras bieži vien nekrustojas. Ir ari bezmaksas autobusi ari ar dažādām līnijām un iet uz dažādiem rajoniem pilsētā bet neviens neiet uz centru, tikai apkārt centram. Vieglāk bija ar kājām aiziet uz centru, 20 min un tu esi centrā.

Nostāk no centra bija pāris lieli parki, kur cilvēki cītīgi sportoja. Atrodoties šajā parkā vispār aizmirsti ka tu atrodies pilsētā. Apkārt daba, miers un nav nekāda pilsētas kņada, kaut gan pilsēta atrodas pāris simt metrus attālumā. Parkam blakus atrodas ari botāniskais dārzs bet šoreiz tas bija slēgts uz renovāciju.
3 dienas pavadījuši debesskrāpju džungļos laiks krāmēt čemodānus un doties tālāk... uz Kambodžu.