4. diena Laosā

  • 1 min lasīšanai
Turpinu atpūsties pirms veloceļojuma pēdējā cēliena. Bet man tā loderēšana ne pārāk patīk, vismaz ne ilga. Tāpēc nolēmu tomēr turpināt velobraukt uz Bangkoku, nevis izmantot vilcienu vai ko citu, lai ātrāk nokļūtu pludmalē un īstenotu baltā cilvēka sapni - gulēt zem palmas un sūkt kokteiļus.. Tie ir kādi 700-800 km. Ja viss ies pēc plāna un nebūs nekādu pārsteigumu, tad es vēl varētu pagūt pāris dienas pirms lidojuma mājup decembra vidū tomēr pavadīt pludmalē Čonburi vai apkārtnē. Atsākšu braukt pirmdien 2. decembrī; paskatījos līdz paņemtajā Lonely Planet izdevumā "Vietnam, Cambodia, Laos & Northern Thailand" - 2. decembris esot Laosas valsts svētki; ceru, ka robežsargi un muitnieki strādās, lai es varētu tikt ārā no valsts...
Vēl mazliet pabraukāju ar veļļuku pa galvaspilsētu Vjančanu (angļu valodā Vientiane). Apskatīju vienu no stadioniem, tur notika futbola spēle. Nu, silda man sirdi visādas sporta būšanas un uzpariktes; kas bērnībā iemīlēts, tas uz mūžu; atceros, kad pamatskolā trenējos basketbolā pie slavenā M. Valdmaņa, es pat uz kaut kādiem lokāliem, n-tās līgas mačiem gāju skatīties Daugavas sporta namā, reizēm biju gandrīz vai vienīgais skatītājs tribīnēs...Tas bija 4.-6. klasē, mācījos Rīgas 45. vidusskolā. Nevaru nepalielīties - Valdmanis mani bija izraudzījies par skolas komandas kapteini, bet komandā bija arī nākamais olimpiskais/pasaules čempions un Eiropas labākais basketbolists Valdis Valters, tā lūk! Skatītāju skaits laosiešu spēlē varēja būt līdzīgs Latvijas futbola čempionāta spēlēm, cik esmu redzējis no TV ziņām, tuvs nullei.
Vakarā aizgāju uz diezgan smalku restorānu - kaut kā tak tas gandrīz miljons kipu jānotērē! Uzreiz man piedāvā apskatīties ēdienu karti, vēl pirms apsēšanās pie galdiņa. Visi klanās un smaida. Domāju, grib pārbaudīt, vai nenobīšos no cenām? Nē, cenas nekādas astronomiskās. Izvēlos to, kam smuka bilde un paliela porcija. Diezgan ātri man atnes ... pusplaukstas izmēra porciju! Nu, viņu fotogrāfs ir pelnījis prēmiju. Tad redz kā, laikam pieleca - cenas nav tik lielas tāpēc, ka porcijas ir mikro! Uzreiz, to redzot, pasūtu vēl vienu ēdienu, lai nav ilgi jāgaida. Atkal izvēlos pēc bildes; 2-3 reizes atkārtoju, ka gribu šo, bakstu ar pirkstu bildē. Nu protams, atnes ne to, bet ēdienkārtē blakus esošo! Kas tas ir?! Es sākšu ne pārāk labi domāt par šī regiona jauniešu prāta spējām. Vai varbūt tas ir jau globāli? Jaunās ekrānos bakstītāju paaudzes prāta lidojums? Viena pazīstama slēpotāja psihiatre tā vismaz apgalvo.

Visas pārējās veloceļojuma dienas aprakstītas te: http://www.crazyguyonabike.com/doc/?doc_id=22550


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais