Dzūkijas dabas objekti – ko apmeklēt ceļojuma laikā?

  • 2 min lasīšanai
  • 8 foto
Dzūkija ir mežiem visbagātākais un vismazāk apdzīvotais Lietuvas reģions, kas aicina ceļotājus no pilsētas burzmas aizbēgt uz simtgadīgiem mežiem, noslēpumainiem purviem un etnogrāfiskiem ciemiem, kas vēl saglabājuši arhaisku garu. Dzūkijas daba ir sagatavojusi daudz interesantu lietu: zinātkārus ceļotājus te gaida mutuļojošā Ūlas acs, bezdibenīgā Velna bedre, burvīgas kraujas, noburti ezeri un pilskalnu paliekas. Dzūkiju apvij leģendas un nostāsti – painteresējieties par tiem, un jūsu ceļojums iegūs noslēpumainības garšu un modinās iztēli.
No seniem laikiem mežs dzūkus ģērba un baroja, ne velti ir saglabājies sakāmvārds „ja nebūtu sēņu un ogu, dzūku meitenes staigātu plikas”. Dzūkijas daba ir dāsna visos gadalaikos: mežos bagātīgi aug ēdamas sēnes un ogas, zivīm bagātie ezeri aicina iemest makšķeri, bet mednieki reti iznāk no meža bez medījuma. Nav brīnums, ka dzūki mežu ciena un sargā – šeit kā nekur citur aug daudzus gadsimtus veci koki, kas tiek uzskatīti par svētiem.
Viens no tādiem ir Varēnas rajonā, pašā Dzūkijas sirdī, augošā Lišķavas liepa. Dabas mantojuma objektu sarakstā iekļautās liepas stumbrs gluži kā simtgalvu pūķis sazarojas daudzās nolīkušās atvasēs. Baltu mitoloģijā liepa izsenis tikusi saistīta ar sievišķo enerģiju un gudrību, auglību, skaistumu. Tiek stāstīts – lai atgūtu dvēseles mieru, meitenēm un sievietēm jāpieglaužas liepai, jāparunā ar koku un jālūdz tā spēks. Kas gan ir vēl piemērotāks šādam senam rituālam par 400 gadus veco Lišķavas liepu?
Ne tikai gadsimtiem veci koki atgādina par senajām ierašām. Vietējo iedzīvotāju senčiem ļoti svarīgi bija akmeņi. Lietuvā lieli laukakmeņi ir reti sastopami, tāpēc ikviens masīvs akmens uzreiz tika apvīts nostāstiem. Lielie akmeņi pagānu rituālos izmantoti kā altāri. Turpinot apceļot Varēnas rajonu, apmeklējiet Raganas akmeni. Stāsta, ka šo akmeni uzspridzināja sarkanās armijas karavīri, lai aizvāktu to no lauka. Akmens sadalījās 13 daļās – tas ir raganu skaitlis.
Vēl vairāk leģendu un nostāstu dzirdēsiet, ja dosieties uz netālu saglabājušos Zervīnu ciemu. Tas ir joprojām apdzīvots etnogrāfiskais dzūku ciems ar vienu ielu centrā . Burvīgas koka mājas, kokgriezumiem rotāti slēģi, koka žogi. Viss kā brīvdabas muzejā. Dzūki ir jauki un draudzīgi cilvēki, droši uzrunājiet vietējos, un varat ticēt – viņi padalīsies ar dzīvo folkloru, pastāstīs interesantus nostāstus par savu novadu.
Caur šīm vietām plūst Lietuvas straujākā upe – Ūla. Tās aukstais un strauji plūstošais ūdens nav īpaši piemērots peldēšanai. Tomēr mežiem apaugušie upes krasti un gleznainā Mančagires krauja piesaista ceļotājus. Apmeklējot šīs vietas, pameklējiet Ūlas aci – apaļu, vairākus metrus lielu avotu. No tā apakšas ūdens izplūst ar lielu spiedienu, tāpēc izskatās, ka tas mutuļodams vārās. Par avotu ir sacerēts daudz leģendu. Viena no tām stāsta, ka pirms saules rieta ūdens iegūst maģisku spēku, kas spēj dziedināt, padarīt skaistu. Cits nostāsts vēsta, ka avots ir bezdibenis un tajā iekritušie dzīvnieki dažreiz izpeldējuši dažus kilometros tālāk esošajos ezeros.
Ne mazāk interesants par Varēnas noslēpumaino apkārtni ir burvīgais Traķu rajons. Šis ezeriem bagātais dzūku novads ir īsta paradīze peldēšanās cienītājiem. Turklāt atpūtas laikā tiešām ir, ko redzēt un uzzināt. Tūristu visiecienītākais objekts ir pati Traķu pilsētiņa un viduslaiku pils, kas atrodas uz Galves ezera salas. Ja interesējaties par arheoloģiju, netālu atradīsiet arī citas bijušo piļu vietas – Bražoles un Lavarišķu pilskalnus.
Traķu rajonā, tur, kur atrodas Aukštadvaris, ir vērts apmeklēt interesantas mežā noslēpušās vietas – Velna bedri un Strēvas iegruvumu. Viena no otras netālu esošās dziļās bedres, domājams, izveidojušās, ledāju slīdēšanas laikā. Taču vietējo iedzīvotāju fantāzija nekavējās tos apvīt ar teikām par velniem, raganām un tur rīkotajām nelabo dzīrēm. Caur bedrēm un to apkārtni ved ērta izziņas taka.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais