Lietuvas muižu parki – dabas un cilvēka roku veidoti šedevri

  • 2 min lasīšanai
  • 7 foto
Kādreiz Lietuvas muižas parki bija atvērti vienīgi kungiem, grāfiem un citiem augstmaņiem, bet šodien tie laipni uzņem ikvienu, kas vēlas atpūsties no pilsētas burzmas un paklausīties stāstus par bagāto vēsturi. Vecākie Lietuvas muižas parki izveidoti XVII gs., un daži no tiem līdz šim laikam tiek kopti un ir labi saglabājušies.
Muižu parku kultūra ir ievērojami bagātinājusi Lietuvas ainavu un augu valsts daudzveidību. Parku ierīkošanai tika aicināti amata meistari no ārzemēm un ievesti mūsu pusē līdz tam laikam neredzēti augi. Vēlēdamies padižoties cits citam, muižnieki nežēloja naudu, rotājot un greznojot savus parkus.
Lietuvā ir saglabājies aptuveni tūkstotis vēsturisko stādījumu. Vairums no tiem piederēja muižniekiem. Par renesansi vai baroku atgādinošu apstādījumu ir saglabājies ļoti maz, bet bagāts ir vēlāko laiku mantojums, kas ne mazāk piesaista ceļotāju un atpūtnieku skatienus.
Vienu no senākajiem labi saglabātajiem muižas parkiem atradīsiet Lazdiju rajonā, Ančas ezera pussalā. XVIII gs. vidū parka stādīšanu uzsāka hetmanis Mihaels Masaļskis, kas pārvaldīja Veisieju ciematu. Vēlāk parku pārņēma grāfi Oginski, un parks ieguva tagadējam līdzīgu veidolu. Parku rotā dīķis, kurā kādreiz tika audzētas zivis muižas kungu virtuvei. Dīķi un Ančas ezeru savieno kanāls, bet pār to ved tiltiņš, saukts par Mīlestības tiltu. Stāsta, ka, ejot pār tiltu, jādomā par kādu mīlestības vēlēšanos, un tā noteikti piepildīsies. Parkā aug 2 tūkst. dažādu koku sugu, vecākais no tiem ir aptuveni 200 gadus vecs osis. Šis koks arī ir resnākais savas sugas pārstāvis Lietuvā. Pamēģiniet apkampt šo milzeni un pasmelties no tā gadsimtu gudrību, bet pēc tam varat apskatīt divpadsmit aplī sastādītu liepu aleju. Neaizmirstiet – kādreiz šos kokus apbrīnoja grāfi un augstmaņi. Romantiski, vai ne?
Ievērojamas pēdas Lietuvas muižu parku kultūrā ir atstājuši grāfi Tiškeviči. Vēl līdz šim apmeklētājus priecē viņu labi saglabājušās muižu ēkas, dārzi un parki. Viens no visvairāk apmeklētajiem ir Balbierišku muižas parks Prienu rajonā. Tas ir dabas un cilvēka roku veidots šedevrs, kas aizņem 10 ha platību. Angļu stila parks tika izveidots XIX gs. sākumā. Parku ieskauj Perekšles upītes līkumi, rotā simtgadīgi koki. Labi saglabājusies grāfu Tiškeviču dārznieka veidotā Amerikas liepu aleja, arī Tatārijas kļavas un krastu kļavas, Eiropas lapegles. No XVI gs. celtajām muižas ēkām maz kas ir saglabājies – tikai kalpu mājas drupas un zirgu stallis, kurā tagad ir Balbierišķu kultūras nams.
Viens no lielākajiem labi saglabātajiem muižu parkiem Lietuvā ir Dubravas arborētums. Kauņas reģionā esošajā botāniskajā dārzā aug galvenokārt pārkoksnējušies augi, tāpēc tas tiek dēvēts par arborētumu un ir vienīgais mūsu valstī. Tā teritorija ir aptuveni 50 ha. Noskaņojieties kārtīgai pastaigai! Parkā aug 800 dažādi augi – gan Lietuvā plaši izplatīti, gan reti sastopami. Daži no tiem sastopami tikai arborētumā. Caur parku ved Dubravas savrupienes rezervāta apskates taka. Ejot pa to, nonāksiet pie unikāla Lietuvas dabas objekta – sūnu purva, kas fascinē ar īpatnēju augu un dzīvnieku valsti, kā arī citur reti sastopamiem putniem.
Ar unikālu skaistumu var lepoties Vainežeru muiža Lazdiju rajonā. Parks ierīkots pie gleznaina ezera, un lielāko daļu veģetācijas veido lapu koki. Vasarā atpūtniekus priecē parka zaļums, ziemā – aizsalušais ezers un baltās koku galotnes, bet rudenī aizraujas elpa, redzot koku sarkanās un dzeltenās lapotnes. Parks ir interesants ar tā iemītniekiem. Naktī šeit var sastapt sikspārņus, veco koku dobumos dzīvo desmitiem putnu sugu, bet parka pļavā speciāli speciāli uzbūvētās māla būdiņās dūc darbīgas bites.
Ceļojot pa Lietuvas parkiem, painteresējieties ne tikai par to augu un dzīvnieku valsti, bet arī bagāto vēsturi. Tad jūs viegli sajutīsiet īpašo atmosfēru, kas te valdīja pirms vairākiem simtiem gadu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais