26.05.2018. Vismaz uz šodienu mūsu ceļi šķirās. Sabīne paliek mājās ar saviem plāniem pagulēt, pašopingot, bet mūsu trijotne vēlas aizbraukt uz veco māju, kurā Baba dzīvoja 60-to gadu sākumā. Rītas samācies un kamēr aizbraucam līdz vietai, sāk smidzināt.

Vecā vācu laiku 2 stāvīga daudzdzīvokļu mājiņa tagad ir atremontēta, pagalmā visi koki ir pārauguši, taču Baba bez maz vai uz naglo sperās iekšā vecajā dzīvoklī iekšā. Par laimi mūs neizlidina uz ielas, un durvis atver solīds pāris, kurš ievācās dzīvoklī vēlāk. Tā nu mēs kādu pusstundu atceramies 50 gadus vecu pagātni, nopūšamies un dodamies atpakaļ uz centru. Tikmēr lietus pieņemas spēkā, bet mēs izkāpjam pie Teātra. Pretī piemineklis Šilleram un ejam meklēt Babas pirmo darbavietu Tehniskās universitātes bibliotēkā. Universitāte no ārpuses glauna un mazliet parunājušas ar apsargu, uz ko viņš izmet – Jūs tādas zolīdas dāmas... nu labi, ejiet paskatieties! Iekštelpas universitātei skaistas, taču tikko nogriežamies pa koridoru aiz stūra...nu jā, ārējais spožums un postaža iekšā..Šķiet remonts nav veikts nekad, pagalms aizaudzis ar kaut kādas laivas atlūzām un mazmājiņas ar caurumu grīdā. Toties pretī parādes ejai ir stilīga divu vēršu skulptūra, kuru vietējie jau paspējuši nokristīt par “Advokātu un prokuroru”.

Lietutiņš smidzina un gribas pasildīties, tā nu pie zoodārza atrodam ļoti foršu ne to kafejnīcu, ne to veikalu..kaut ko pa vidu “Патиссон маркет”. Silti iesaku. Iekšā ir ātrais bistro gals, uz atklātas uguns ceptas picas un nenormāli garšīgas kūkas uz svaru! un lēta, milzīgā kafija.

Mājās jāpako mantas un rīt agri uz autobusu. Vispār ar to starptautisko transportu zili brīnumi - Кёнигсавто atbrauc daudz agrāk un kā maršrutene. Jā, uz Rīgu. Nu ko, jāsēžas vien ir. Pa Kaļiņingradas apgabalu šī maršrutene riņķoja vairāk nekā 2 stundas lasīdama pa briesmīgiem ciemiem braucējus, turklāt katrā vēl 10 minūtes stāvēja uz pīpēšanu. Vēl Kaļiņingradā piefiksēju, ka busiņā iesēdās divas meitenes kleitās un tikai ar rokassomiņām. Nu labi, moš ka pa ceļam kur izkāps. Taču, kad busiņš iebrauca Sovetskā (bijušajā Tilzītē), viņas kopā ar visiem izgāja robežkontroli. Robeža ar Lietuvu iet caur ļoti skaistu karalienes Luīzes tiltu. Sovetskā sakāpj vesels bars leišu babulieņu, kas apkrāvušās ar lētajiem Krievijas medikamentiem mēģina šķērsot robežu. Viņas nēsājas pa jau tā mazo salonu, piedāvājot uz visiem pasažieriem sadalīt guvumu lai varētu pārvest mantu uz Lietuvu. Atstāja mušuru aiz sevis uz izbira Tauraģē. Bet mēs laimīgi tikām līdz Rīgai un vientuļās meitnes arī.