Sākums aprakstam te: https://www.draugiem.lv/blogs/post/Ar-vilcieniem-pa-Italiju-I-dala-Ligurija_15717965

Jau sešas dienas esam ceļojušas pa Ligūriju (Dženova, Portofino, Cinque Terre) un nu (7.ceļojuma dienā) sēžam vilcienā uz Pizu (La Spezia - Piza 7.60 eur). Pa ceļam mūs priecē ziedošas magones. Redzam arī marmora raktuves, braucot gar Massa un Carrara.

Pizā lielās somas atstājam stacijas bagāžas glabātuvē (deposito bagagli), kur par katru somu, neatkarīgi no lieluma ir jāmaksā 5 eur un somu var atstāt līdz 24 h. Tiek nokopēta ID karte un pielikta pie somām, pretī izsniedzot kvīti. No rīta somas sakravājām tā, lai būtu jānodod tikai 3 somas un mugursomās būtu tikai dienai nepieciešamais. Te nu beidzot noderēja vecākās meitas lielais čemodāns, kurā salikām visu, kas neietilpa mazajos čemodānos.

Dodamies apskatīt slaveno Pizas torni, kura popularitātes pamatā ir tā slikti ieliktie pamati. Tornis sāka liekties jau tad, kad bija pabeigti tikai trīs no plānotajiem astoņiem stāviem. Kā tūrisma objekts tornis pavisam noteikti ir pārvērtēts, izņemot faktu, ka tik sliktas kvalitātes arhitektūra ir spējusi tik ilgi noturēties un nesabrukt. Visi cītīgi stutē Pizas torni un arī mēs to pastutējam.

Apskatām arī Katedrāli un baptistēriju. Tālāk bija iecerēts doties uz Vadas pludmali ar baltām smiltīm un tirkīzzilu ūdeni, taču laiks ir ļoti vējains un mākoņains, tāpēc šo ieceri atmetam. Tā kā šodien ir manas jaunākās meitas Kristīnes 25.dzimšanas diena, tad nolemjam to atzīmēt ar svētku pusdienām Pizā. Atrodam picēriju, kurā pasūtām picu, vīnu, ūdeni un saldo (katrai 18 eiro). Pica tik liela, ka pusi ņemu līdzi vakariņām. Atceļā uz dzelzceļa staciju izejam cauri Pizas vecpilsētai, kura ir tiešām jauka un apskates vērta. Man iepatīkas laukums Piazza Dei Cavalieri ar glītu ēku apbūvi. Veikalos uzkrītoši daudz pārdevēju ir indusu izcelsmes. Dzelzceļa stacijā saņemam lielās somas un tālāk ar vilcienu braucam uz Florenci (8.90 eur). Vilciens ir tik pārpildīts, ka vispār nav kur apsēsties. Sēžam uz lielajām somām. Vēlāk sāk atbrīvoties sēdvietas.

Ierodamies Florences Santa Maria Novella stacijā, no kuras viesnīca ir piecu minūšu gājiena attālumā. Atrodam savu viesnīcu - Hotel Bellavista, kurā paliksim 2 naktis. Viesnīca atrodas ēkas 5.stāvā, kurā uzbraucam ar liftu. Viesnīcā mūs jau gaida, jo acīmredzot esam pēdējie šīs dienas viesi. Mūsu numuriņš ir neliels, bet ļoti jauki iekārtots: te ir liela divguļamā gulta, vienguļamā gulta (nevis izvelkams dīvāns), duša, tualete, mazs ledusskapis, elektriskā tējkanna, tējas, kafijas, cukurs, krūzītes, karotītes. Viss ir ļoti tīrs un kārtīgs. Šī ir vienīgā viesnīca bez virtuves zonas. Taču pats galvenais numuriņa trumpis ir balkons ar skatu uz Florences vecpilsētu! Izejot uz balkona, izsprūk – vauuuu! Cik skaisti!!! Redzama vecpilsēta ar San Lorenco baznīcas kupolu centrā, Džoto zvanu torni un neskaitāmiem vecpilsētas ēku brūnajiem jumtiem.

Pārģērbjamies un dodamies uz pirmo randiņu ar Florenci. Florence ir Toskānas galvaspilsēta, viena no skaistākajām Itālijas un visas pasaules pilsētām, renesanses kultūras cienītāju svētvieta. Pilsēta ir pārbagāta ar mākslas pieminekļiem, Neviena cita pilsēta nevar pārspēt Florenci mākslas šedevru skaita ziņā.

Vakars ir silts, ielas cilvēku pilnas – gan ar tūristiem, gan tirgotājiem. Te tirgo ļoti daudz ādas izstrādājumu – somas, jostas, maki, jakas utt. Tirgotāji gan pārsvarā ļoti tumšas ādas krāsas un pēc itāļiem nemaz neizskatās. Paejam garām skaistajai Santa Maria del Fiore katedrālei jeb Domam. Ejot pāri Vecajam tiltam (Ponte Vecchio), nav sajūtas, ka atrodies uz tilta, jo tas ir apbūvēts no abām pusēm, tik pašā viducī atklājot pieeju Arno upei. Uz tilta muzicē muzikanti, apkārt pulcējas cilvēki, ir tik jauka atmosfēra, ka grūti to izteikt vārdiem. Jūtu, ka iemīlos šajā pilsēta. Mikelandželo laukums arī cilvēku pilns. Priecājamies par burvīgo skatu uz vecpilsētu, kas paveras no šī laukuma. Sāk satumst, bet joprojām ir silti. Jūtama Itālijas dienvidu pilsētas burvība.

Atpakaļceļā nopērkam saldo dzirkstošo vīnu un sieru (10 eur). Pakavējamies uz Vecā tilta, klausoties muzikantus. Vakarā viesnīcā sēžam uz balkona, dzeram vīnu, piekožam sieru, baudot pasakaino vecpilsētas panorāmu. Dzīve ir skaista!!!! Florence ir skaista!

No rīta pamostos agri, jo negribu nokavēt saullēktu. Debesis ir skaidras ar nedaudz mākoņiem, solās skaists saullēkts. Tā arī ir, no balkona vēroju, kā debesis pamazām iekrāsojas sārtas, un no pamales parādās saulīte.

Pēc brokastīm dodamies uz Santa Maria del Fiore katedrāli, ejot cauri San Lorenco ādas tirgum, kur gandrīz katrs tirgotājs aicina iepirkties, un, lai arī kā man tas nepatiktu, daudzi uzrunā mūs krievu valodā. Santa Maria del Fiore katedrāle jeb Doms ir kļuvusi par Florences simbolu, tā ir ne vien trešā lielākā katedrāle pasaulē, bet noteikti arī pati greznākā. Tai ir lielākais ķieģeļu mūrētais kupols pasaulē. Tā ir arī Florences augstākā celtne. Mūsu mērķis šorīt ir katedrāles Džoto zvanu tornis, kur pērkam biļeti (15 eur) un stāvam vidēji garā rindā, lai uzkāptu tornī pa 414 pakāpieniem. Zvanu torni rotā Toskānas marmora apšuvums, tornis ir 6 metrus zemāks par katedrāles kupolu. Visapkārt ir brīdinājumi, ka lifts nav pieejams, lai vecāki cilvēki izvērtē savas fiziskās spējas. Ar šo pašu biļeti būtu iespējams uzkāpt arī Katedrāles kupolā (veicot 463 pakāpienus), taču uzraksts vēsta, ka kupols līdz otrdienai ir izpārdots (šodien ir sestdiena). Vēl biļetes cenā ir iekļauts baptistērijs un daži muzeji, un pati biļete ir derīga 48 h. Pēc pamatīga kāpiena pa šaurām kāpnēm, kur pretī nāk lejup kāpjošie cilvēki, sasniedzam skatu platformu, no kuras paveras galvu reibinoša 360 grādu panorāma uz Florenci. Gandrīz blakus ir lielais Brunelleski projektētais katedrāles kupols. Lejā cilvēki izskatās kā mazas skudriņas. Uz visām pusēm izpletusies Florence ar saviem brūnajiem ēku jumtiem. Tālumā redzami kalni. Burvīgs skats!

Skatu platforma ir norobežota ar samērā smalku režģi, caur kuru meitas spoguļkameras objektīvs cauri netiek. Mana “ziepjutrauka” objektīvs gan tiek cauri, un bildes sanāk bez režģa. Cilvēku te ir ļoti daudz, lēnam ejam apkārt, izbaudot un fotografējot. Kāpiens uz leju nav vieglāks par kāpienu augšā, jo pa šaurajām kāpnēm pretī nāk cilvēki, ar kuriem izmainīties nav tik viegli. Kad esam lejā, rinda uz zvanu torni ir kļuvusi daudz, daudz garāka. Arī visur citur ir rindas un ļaužu pūļi. Lai iekļūtu pašā katedrālē, kas ir bez maksas, jāstāv milzu rindā. Nolemjam, ka netērēsim tagad laiku un atnāksim te rīt no paša rīta, kad cilvēku būs mazāk. Katedrāles tuvumā nopērkam pa picas gabalam (4.80 eur) un pie galdiņa ar skatu uz katedrāli paēdam. Izvēle ir liela, un picas ir ar dažādiem pildījumiem. Taču picas gabals ir tik liels, ka daļu pataupu vēlākam. Diemžēl mazākos gabalos picu te negriež. Tālāk caur vecpilsētu dodamies uz Sinjoras laukumu (Piazza della Signoria), kas bijis politiskās un sabiedriskās dzīves centrs. Palazzo Vecchio (1332) kalpo kā Florences rātsnams. Loggia dei Lanzi (1382) lodžiju rotā romiešu statujas, no kurām visslavenākā ir Persejs (1554) ar nocirsto medūzas galvu rokā. Laukumā aplūkojama arī Dāvida statuja, kas ir Mikelandželo slavenās statujas kopija, Neptūna strūklaka, kur ūdens nimfu ielenkumā atainots romiešu jūras dievs. Sinjoras laukumā notiek bezmaksas simfoniskās mūzikas koncerts. Skaista mūzika! Mūzikas skaņu pavadītas dodamies tālāk līdz Fontana del Porcellino (mežacūkas skulptūra), kurai jāpaglauda šņukurs un jāliek mutē monēta, ļaujot tai iekrist baseinā. Tas esot uz atgriešanos.

Dienā Ponte Vecchio tilts ir pavisam citāds – te no vienas vietas ir mazas juvelieru tirgotavas, suvenīru veikaliņi, kas vakarā bija slēgti. Un tūristu bari... Tas ir viens no Eiropas senākajiem arku tiltiem, kas pāri Arno upei tika uzbūvēts 8 gs.

Pāri tiltam iela aizved līdz Pitti pilij, kuru apskatām no ārpuses. Saule karsē pamatīgi, tāpēc nopērkam pa saldējumam (2 eur). Ejot pa Bardini ielu, iemetam aci Bardini dārzu kasēs, lai pārliecinātos, vai internetā atrastā informācija, ka katra mēneša pirmajā svētdienā ieeja dārzā ir bez maksas, ir patiesa. Kasē šo informāciju apstiprina. Jauki! Tad rīt mēs nāksim uz Bardini dārzu un katra ietaupīsim 10 eiro! Šodienai pietiks pilsētas kņadas, tālāk dodamies uz Rožu dārzu, kas apskatāms bez maksas. Te sajūtos kā miera oāzē pēc tūristu pārpildītās vecpilsētas. Visapkārt zied un smaržo visdažādākās rozes un arī citas puķes. Dārzs ir samērā liels un no augstākajiem skatupunktiem paveras burvīga panorāma uz vecpilsētu. Caur rožu ziediem Florence izskatās tik romantiska!

Aizejam uz Mikelandželo laukumu, kas dienā ir tikpat tūristu pārpildīts, kā vakarā. Atkal priecājamies par burvīgo vecpilsētas panorāmu, klausoties muzikant dziedāšanā. Otrpus laukumam atrodas vēl viens bezmaksas dārzs – Īrisu dārzs. Esam trāpījušas tieši īrisu ziedēšanas laikā. Atkal ir ļoti, ļoti skaisti. Tik daudz dažādu īrisu šķirņu!

Apsēžamies uz soliņa klusākā vietā, lai pabeigtu pusdienu picu. Kaut arī dienā saule mijas ar mākoņiem, tomēr karstums mūs ir nedaudz nogurdinājis. Ne velti es šodien nopirku saules cepuri, jo sajutu, ka saule pārāk stipri sāk karsēt galvu. Var sajust, ka esam dienvidu pilsētā. Nemaz negribu zināt, kā te ir vasarā, kad termometrs rāda pāri 30 grādiem. Man pietiek arī ar šodienas 25-26 grādiem. Pa ceļam uz viesnīcu pārtikas veikalā nopērkam saldo dzirkstošo vīnu vakaram (4.70 eiro).

Viesnīcā noliekam pirkumus un dodamies uz San Lorenco ādas tirgu, kur meitenes sapērkas ādas jostas sev un savām otrajām pusītēm. Bez problēmām jostas tiek pārtaisītas vajadzīgajam vidukļa apkārtmēram. Par četrām jostām pēc kaulēšanās tiek samaksāti 48 eiro, kaut arī sākotnējā cena bija ap 20 eiro par vienu. Vēl visas tiekam arī pie ādas somām, tikai par cenām atkal ir ļoti jākaulējas. Meitām mazākas somiņas 25-30 eiro, mana lielā soma par 50 eiro (ar ādas iekšpusi). Domāju, ka pie kaulēšanās pozitīvu lomu nospēlē arī manu meitu klātbūtne un smaidi, iespējams arī dekoltē dziļums. Čekus par pirkumu gan neviens te nedod un arī ar bankas karti samaksāt nav iespējams.

Jūtamies nogurušas, bet gandarītas par redzēto. Vakariņojam uz viesnīcas numuriņa balkona, izbaudot pēdējo vakaru Florencē. Būs žēl doties projām no jaukās Florences.

Rīts ir apmācies un samērā vēss. No numuriņa dodamies ārā ar visām somām, kuras atstājam pie administrācijas (bez papildus maksas). Dodamies uz katedrāli, pie kuras mūs pārsteidz samērā daudz sportistu. Izrādās šodien notiek maratons un katedrāle līdz 13.00 ir slēgta!!!! Cik žēl! Ilgāk palikt Florencē nevaram, jo 14.25 mums ir jau iepriekš internetā nopirktas vilciena biļetes uz Milānu. Man tik ļoti gribējās redzēt katedrāli no iekšpuses. Būs iemesls atgriezties. Ieejam baptistērijā, kas ir iekļauts vakardienas biļetes cenā. Iekšpuse ir ļoti grezna, apgleznota. Tālāk dodamies uz Bardini dārzu pusi, ejot garām Santa Croce baznīcai, kurā atdusas Mikeladželo, Galileo Galilejs un citi dižgari. Redzam, kā gar Arno upi skrien maratonisti. Bardini dārzā šodien bezmaksas ieeja. Dārzs ir plašs (4 ha), tas atrodas Arno upes krastā Montecuccoli kalnā. Te ir glicīniju (vistēriju) tunelis, diemžēl tas ir jau gandrīz noziedējis (zied aprīļa vidū), bet nedaudz no bijušā krāšņuma vēl redzam arī mēs. Te zied dažādas puķes, aug Toskānas reģiona augi un koki, ir skaisti. No skatu terases paveras plaša Florences panorāma.

Nesteidzoties visu izstaigājam, izbaudot un fotografējot. Pāri Vecajam tiltam dodamies atpakaļ uz vecpilsētu, uz viesnīcu. Pārtikas veikalā iepērkam saldumus mājiniekiem (mandeļu (cantucchini) cepumus). Ar somām ejam uz dzelzceļa staciju. Šoreiz biļetes nav jāpērk, jo jau ļoti savlaicīgi nopirku internetā biļetes (18.90 eiro) uz Italotreno ātrvilcienu paaugstināta komforma (Prima) vagonā, kur ir pa 3 ādas krēsliem rindā (2+1). Mums jau ir zināms vagons un vietas. Arī biļete ir izdrukāta no interneta, un nekur nav jākompostrē. Vagonā ir patīkami vēsi, ērti, daudz vietas kājām, galdiņš, sava miskaste. Lielajām somām ir atsevišķa novietne. Attālums līdz Milānai tiks pieveikts nepilnās divās stundās, sasniedzot līdz pat 300 km/h. Vilciens brauc ļoti klusi. Pa ceļam bija pietura Boloņā un Emīlija Romaņā. Aiz loga daudz neko redzēt nevarēja, jo kalnainajā apvidū bija daudz tuneļu. Kāda ir sajūta, braucot ar 300 km/h? Nekāda! Nav sajūtas, ka braucam tik ātri. Pa ceļam mums piedāvāja (bez maksas) arī dzērienus un saldas vai sāļas uzkodas – cepumi, riekstiņi, čipsi. Drīz jau sasniedzam Milānu, kur vilciens pietur vairākās stacijās. Mēs izkāpjam centrālajā dzelzceļa stacijā un pērkam biļetes uz Bergamo (5.50 eur). Braucot ar reģionālo vilcienu uz Bergamo, gan pārņem sajūta, ka vilciens knapi velkas... Bergamo dzelzceļa stacijā mūs sveicina milzīgs dinozaurs. Viesnīca Beatrice atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, ēkas 5.stāvā, uz kuru ved lifts. Saimniece samērā vāji runā angliski. Mēs saņemam nevis viesnīcas numuriņu, bet veselu 2-istabu dzīvokli ar virtuvi, vannu un milzīgu lodžiju. Atkal neatrodam solīto elektrisko tējkannu. Ūdeni tējai varot vārīt kafijas automātā. Lai ieslēgtu gāzes plīti, izrādās skapītī ir jāatrod un jāatgriež krāniņš, ko saimniece aizmirsa mums parādīt. Ir daudz dažādu trauku, bet nevienam katliņam nav vāka... Saimniece piekodināja, lai atstājam visu tādā kārtībā, kā saņēmām, citādi tikšot iekasēta nauda par uzkopšanu. Vannas istabā redzams, ka iepriekšējie tūristi atstājuši šo to no kosmētikas, ko nevar rokas bagāžā aizvest līdzi.

Dodamies iepazīties ar Bergamo pilsētu. Ar kājām aizejam līdz funikulierim (1.30 eur), ar ko uzbraucam augšā kalnā uz vecpilsētu (Citta Alta). Vecpilsēta mani tiešām pārsteidz ar šaurām bruģētām ieliņām, daudzām krāšņām baznīcām, brīnišķīgo Veco laukumu jeb Piazza Vechia un panorāmas skatu uz Bergamo no Venēciešu mūriem. Tālumā redzama Bergamo (Orio al serio) lidosta. Ir jau pilnīgi satumsis un esmu pārsteigta, cik liela ir Bergamo pilsēta ar piepilsētām – gaismiņas redzamas ļoti tālu.

Lejā nolemjam iet ar kājām, bet aizmaldāmies pa nepareizo ceļu un mums sanāk iet pamatīgu līkumu, jo ceļi neved lejā pa taisno, bet līkumo serpentīnos.

Naktī ir samērā trokšņaini, jo garām iet iela ar dzīvu satiksmi. Šī viesnīca piedāvā arī brokastis (iekļautas cenā). Brokastis ir ļoti labas (kā zviedru galds) un nav tipiskās itāļu brokastis, ir pieejama omlete, šķiņķis, siers, dārzeņi, muslis, pārslas, jogurts, ievārījumi, sulas, saldas maizītes, tēja, kafija, augļi.

Šodien mums būs aktīvās atpūtas diena pie Iseo ezera, kas ir viens no dziļākajiem Itālijā, (ceturtais lielākais Itālijas provincē Lombardijā) un atrodas Alpu priekškalnē. Esmu izpētījusi, ka turp var nokļūt ar piepilsētas autobusu (E līnija). Ja ar vilcienu sarakstiem internetā nav problēmu, tad par autobusiem to nevar teikt. Bija ļoti grūti atrast informāciju, un tā pārsvarā bija itāļu valodā. Cerēju, ka mana sameklētā informācija atbildīs patiesībai. Atrodam autobusa pieturu blakus dzelzceļa stacijai. Biļetes jāpērk automātā, kas ir savādāks nekā vilcienu biļešu automāti. Esam laimīgi tikušas pie biļetēm līdz Tavernola Bergamasca ciemam (vai pilsētiņai) (4.15 eur), un kad atrodam pašu autobusu, beidzot nomierinos, ka viss notiek. Autobusā ir karsti, tas līkumo pa neskaitāmiem pilsētas un piepilsētas apļiem, gāzē, bremzē, brauciens ir ļoti nepatīkams. Ilgi braucam cauri Bergamo. Pa ceļam mazos ciemos iekāpj musulmaņu sievietes ar bērniem un tādos pašos izkāpj. Pēc nedaudz vairāk nekā stundas sasniedzam Iseo ezeru. Pieplokam pie logiem, jo skati ir burvīgi – ezers un aiz tā kalni. Izkāpjam Tavernolā, kas ir viena no daudzajām pilsētiņām vai ciemiem Iseo ezera karstos.

Pēc stundas jābūt kuģītim uz Monte Isola salu, kas ir lielākā ezera sala Eiropā. Osta atrodas netālu, tablo rāda to pašu informāciju, ko biju atradusi internetā. Biļešu kases nekur nav, acīmredzot biļetes būs jāpērk uz kuģīša. Pastaigājam nedaudz pa Tavernolu, kas ir jauka, klusa, sakopta, ziedoša. Beidzot sagaidām kuģīti. Par braucienu katra samaksājam 4 eur. Kopā ar mums iekāpj arī angliski runājošs jauns pāris ar mīlīgu suņuku. Pēc noteikumiem izrādās, ka suņukam vajag uzpurni, to liek nopirkt. Redzam, ka suns nav uzpurni savā dzīvē redzējis, man paliek žēl suņuka un viņu saimnieku. Ir vietas, kur arī itāļi stingri pieturas pie noteikumiem. Pēc 10 minūtēm esam sasniegušas Sensole ostu, kur kāpjam ārā. Monte Isola sala tulkojumā nozīmē kalna sala, tā ir kājāmgājēju un velosipēdistu paradīze. Uz salas saņemu ziņu no Lufthansas, ka mūsu rītdienas lidojums no Milānas uz Frankfurti ir atcelts sakarā ar itāļu streiku. Esmu šokā. Vecākajai meitai ir agrs lidojums no Bergamo uz Berlīni un tas notiek, bet mūsu vakara lidojums atcelts. Lufthansa sola tuvākā laikā jaunu informāciju. Mums atsūta alternatīvos lidojumus, kur izlidošana ir stundu vēlāk, klāt nāk lidojums no Frankfurtes uz Stokholmu, nakts Stokholmā un no rīta lidojums uz Rīgu. Sākam pārgājienu pa salu, bet ziņa par atcelto lidojumu ir manāmi izbojājusi noskaņojumu. Ar laiku izdodas tomēr aizgaiņāt sliktās domas un izbaudīt salas burvību. Uz salas jūtams pavasaris ar nesen izplaukušām pavasarzaļām lapeglēm. Salai pa perimetru apkārt ir 9 km, un augstākais punkts ir 600 m augstumā. Staigājam pa salu, kāpjam arvien augstāk, skati kļūst aizvien skaistāki.

Sala ir zaļa un ziedoša, zied gan pļavas, gan dārzi ciemos. Ļoti interesantas šķiet autobusu pieturas būdiņas – to logs ir kā salas karte. Pļavās ganās aitas, vairākās vietās redzam zaķus, kas mierīgi lēkā savā nodabā. Staigājām pa ceļiem un takām, kas pārsvarā ir asfaltētas, bruģētas un tikai retās vietās ir akmeņainas vai smilšainas. Visapkārt ezeram dūmakā redzami Alpu kalni, tālumā pavīd arī pa kādai sniegotai virsotnei. Ar nelielu piepūli uzkāpjam augstākajā kalnā, kur atrodas Santuario della Madonna della Cerinole baznīciņa. No šejienes paveras panorāmas skats uz visām pusēm uz Iseo ezeru. Cik skaisti!!!

Sākam kāpienu lejā. Esam nolēmušas atpakaļ braukt nevis ar karsto autobusu, bet ar vilcienu, kas kursē pa otru ezera krastu ar pārsēšanos Brešā (Brescia). Ar kuģīti ir pavisam īss brauciens uz Sulzano (3 eur). Atrodam vilciena pieturu, bet nekur nav ne biļešu automātu, ne arī kādas citas iespējas nopirkt biļetes. Jautājam vietējiem, tie arī īsti nezina. Kāpjam vilcienā un tur arī pie konduktora biļetes ir jāpērk. Pērkam uzreiz līdz Bergamo ar pārsēšanos Brešā (7.30 eur). Mums ir 6 minūtes, lai pārsēstos. Viss būtu labi, ja mūsu vilciens nekavētos. Izkāpjam Brešā un skrienam uz vajadzīgo peronu, kad esam uz perona, varam tikai noskatīties, kā mūsu vilciens lēnām dodas prom... Nākamais vilciens ir pēc 2 stundām!!! Meita meklē internetā citu variantu un atrod, ka ar pārsēšanos Treviglio varam nokļūt Bergamo. Man nav ne jausmas, vai ar nopirktajām biļetēm drīkstam tā braukt. Vilciens uz Treviglio atkal kavē,un rezultātā atkal nepaspējam uz otro vilcienu. Nākamais vilciens ir pēc stundas. Ārā satumst, gribas ēst, tāpēc stacijas veikalā nopērkam dārgus salātus, kas piedevām izrādās negaršīgi – ļoti etiķaini. Cilvēku ir maz un tie paši ar ļoti tumšu ādas krāsu. Jūtamies neomulīgi. Atrodam savu peronu, kas ir nekurienē un beidzot sagaidām vilcienu. Ap 23-iem nonākam Bergamo. It kā vajadzētu krāmēt somas, jo rītvakar lidojam prom, bet man sagurums ir tik liels, ka nolemju celties agrāk no rīta.

No rīta atvados no vecākās meitas, jo viņai agrais rīta lidojums uz Berlīni. Diemžēl viņa paliek bez brokastīm, jo tik agri tās nepiedāvā.

Pēc gardām brokastīm ar jaunāko meitu paņemam somas un izčekojamies. Saimniece apskata, vai dzīvoklī viss kārtībā. Viesnīcā ir speciāla telpa, kur var atstāt lielās somas. Šoreiz tas ir maksas pasākums – mums abām kopā jāmaksā 4 eiro.

Dodamies vēlreiz uz vecpilsētu, lai apskatītu to gaismā. Braucam ar funikulieri (turp, atpakaļ – 2.60 eur). Vecpilsētā dienā ir tikpat jauki, kā vakarā. Nevaru vien beigt apbrīnot skaisto bazilikas (Basilica di Santa Maria Maggiore) ārpusi. Arī interjers baznīcai ir skaists, iekšpusē tā ir savienota ar blakus baznīcu.

Pa ceļam uz viesnīcu ieklīstam OVS veikalā, kur ļaujamies nelielam šopingam. Te izvēle ir lielāka, nekā Dženovas OVS.

Pienācis laiks doties uz Linates lidostu, kas nemaz nav tuvu. Ar vilcienu līdz Milānai (5.50 eur), tad ar metro (M3) līdz Domam (1.50 eur) un ar to pašu biļeti tālāk uz lidostu ar autobusus Nr.73. Lidosta ir gandrīz tukša! Streika dēļ neviens nav ielidojis. Izlidošanas zonā gan cilvēku ir vairāk. Pie Lufthansas lodziņa saņemam biļetes visiem lidojumiem (3 gab.). Tā kā lidmašīna uz Frankfurti sakarā ar streiku ir pārpildīta, mūs palūdz bez maksas nodot rokas bagāžas čemodānus. Ar lielām bažām liekam somas uz lentes, jo zinām, ka atļauto 8 kg vietā tās sver 11 kg. Taču nevienam mūsu somu svars neinteresē.

Laika vēl daudz, izstaigājam lidostu un secinām, ka tā ir samērā nedraudzīga ceļotājiem. Krēslu maz, pie krēsliem nekur nav kontaktu. Ja gribi uzlādēt telefonu, sēdi uz grīdas blakus kontaktam. Vietas, kur paēst, arī ir maz un tajās izvēle maza. Mūsu lidojums kavējās gandrīz par stundu. Rezultāta Frankfurtes lidostā mums ir tikai 15 minūtes, lai pārskrietu uz nākamo lidojumu uz Stokholmu. Mēs paspējam, bet neesam drošas, ka mūsu somas arī paspēja.

Lidojot uz Stokholmu, mūs visu ceļu priecē saulriets. Stokholmā veltīgi gaidām savas somas. Ir jau ļoti vēls, ap 23.30. Meklējam Lufthansas pārstāvniecību, bet viss ir jau slēgts. Atvērta ir tikai SAS pārstāvniecība. Pieejam tur un noskaidrojam, ka mūs jau gaida. Mūsu somas ir palikušas Frankfurtē un tik atsūtītas uz Stokholmu rīt, bet tad jau mēs būsim lidmašīnā uz Rīgu. Atstājam savu mājas adresi, uz kuru tikšot piegādātas somas. Mums piešķir vaučeri 4* Clariton viesnīcā, kas atrodoties tepat lidostā. Tā kā aizkavējušās somas, tad tiekam katra pie sava “izdzīvošanas komplekta”, kur ir pirmās nepieciešamības preces, tajā skaitā t-krekls gulēšanai. Esam tik sagurušas, ka nepamanām izeju uz viesnīcu. To atrodam pēc krietnas pastaigas pa lidostu. Viesnīcā tiekam pie numuriņa, kurš ir pats “krutākais” visa ceļojuma laikā. Satīna gultasveļa, Rituals kosmētika vannas istabā, skaņās izolācija tāda, ka nav dzirdama ne skaņa no lidostas. Diemžēl ilgi nesanāk izbaudīt viesnīcas labumus, jo ap 1.30 aizmiegam, bet 6.00 jau ceļamies, lai dotos brokastīs. Brokastis bija fantastiskas, ēdienu izvēle liela, te bija viss, ko sirds var vēlēties: gan zviedru siļķes, dažādas pastētes, lasis, gaļas, sieri, visādas citādas delikateses, kur visu nebija pat iespējams pagaršot. Dārzeņi, augļi, dīgsti. Pavērojot citus apmeklētājus, redzams, ka te apgrozās labi situēti cilvēki. Pēc brokastīm ar mugursomām dodamies uz lidostu, uz kuru ved stikla tunelis, kuru vakar nepamanījām. SAS lidmašīna ir neliela, pasažieri sēž pa divi. Lidojums ir saulains un ļoti īss. Papriecājamies par Zviedrijas šērām jeb mazajām saliņām. Un drīz jau mūs sveicina Ventspils un tad jau arī klāt ir Rīga. Tās pašas dienas pecpusdienā uz mājām atveda arī mūsu noklīdušās somas, kas bija veselas un neskartas. Tā nu ceļojums beidzies 12 stundas vēlāk, kā paredzēts. Labi, ka bija paņemta vēl viena atvaļinājuma diena rezervē. Ieplānotā izgulēšanās mājās gan izpalika.

Kopumā ceļojums bija izdevies un piepildīts. Par redzēto un piedzīvoto esmu ļoti gandarīta. Arī meitas bija sajūsmā par redzēto. 11 dienās iepazinām krietnu Itālijas zābaka gabalu.

Ieteikumi un iespaidi:

1) Dodoties uz Itāliju, iesaku ļoti laicīgi rezervēt viesnīcas, it īpaši Cinque Terre, kur izvēle nav liela. Noteikti vajag izvēlēties viesnīcas ar atceļamu rezervāciju. Viesnīcas Itālijā nav ļoti lētas un 3-vietīgu numuriņu izvēle nav plaša.

2) Ceļošana ar vilcieniem ir gana ērta, vilcieni pārsvarā ir labi, samērā tīri, parasti tajos ir kontakti pie sēdvietām. Ne vienmēr ir sadalījums pa klasēm, bet, ja ir, tad jāpievērš uzmanība, kuras klases vagonā esi. Ja ir droši zināms laiks, cikos brauks, var nopirkt iepriekš internetā biļetes uz ātrvilcienu, kas savlaicīgi pērkot, nebūs daudz dārgākas par reģionālo vilcienu. Uz vietas pēdējā brīdī ātrvilciena biļetes var būt jau izpirktas vai arī ļoti dārgas. Ļoti iesaku izvēlēties Italotreno vilcienus (https://www.italotreno.it/en), ja vien der maršruts, jo šim vilcienam mēdz būt lielas atlaides, pērkot iepriekš internetā. Braucot ar Trenitalia vilcieniem, noteikti jāatceras, ka nopirktā biļete pirms brauciena ir jākompostrē. Biļešu pirkšanu uzņēmās manas meitas. Biļešu automāti mēdza atšķirties, bet ar visiem mēs tikām galā. Bija tādi, kuros varēja maksāt tikai ar karti un pie šiem parasti bija mazāka rinda. Pērkot biļetes, iesaku uzmanīties, ja ir maršruts ar pārsēšanos, jo vilcieni mēdz kavēties. Ja ir īss pārsēšanās laiks, var uz nākamo vilcienu nepaspēt. Stacijas mēdz būt samērā lielas un ceļš no viena perona uz otru – garš. Vēl jau jāprot noorientēties svešā stacijā.

3) Pēc ceļojuma tomēr jutos nedaudz nogurusi, jo ik pēc 2-3 dienām bija jādodas tālāk ar visām somām. Mugursoma plecos uz ekskursijas beigām arī sāka kļūt aizvien “smagāka”. Taču, ja vajadzētu, bez domāšanas dotos vēlreiz šāda veida ekskursijā. Iespējams, ka nogudināja arī tas, ka katru vakaru bija jāizdomā, cikos rīt jāceļas, kāds ir nākamās dienas plāns.

4) Tā kā ceļojām pašas, tad varējām kavēties sev tīkamās vietās tik ilgi, cik gribējām. Pārgājienos gājām tādā tempā, kāds mums patika. Nebija ne jāskrien, ne arī jāgaida atpalikušie. Taču ir jāspēj būt pietiekami elastīgam, lai vajadzības gadījumā mainītu plānus (piemēram, laika apstākļu dēļ).

5) Ēšana Itālija ir samērā dārga, lētāks bija laikam tikai vīns lielveikalā, bet ne mazajos Cinque Terre veikaliņos. Mums no mājām bija līdzi dažādas aplejamas putriņas brokastīm (auzu, griķu, rīsu), tāpat arī aplejamās zupiņas, makaroni vai kartupeļu putras vakariņām, batoniņi (pa vienam katrai dienai), rieksti, žāvētas dzērvenes, aprikozes. Visur dzērām krāna ūdeni, kas bija garšīgs. Šur tur pilsētās vai ciemos bija arī dzeramā ūdens krāni vai strūklakas. Mūs ilgi “baroja” mūsu pirmā viesnīca Dženovā, kur paņēmām līdzi visu, ko nespējām apēst (sausiņus, grissini, cepumus, smērējamos sieriņus, džemu, nutellu). Katru dienu pirkām ko siltu pa ceļam (parasti picas vai fokačjas), un parasti porcija bija tik liela, ka pietika divām reizēm. Pāris reizes pasēdējām restorānā. Ļoti iesaku nogaršot fritētās jūras veltes Ligūrijā – anšovi, kalmāri, garneles, mīdijas utt. Tas šajā ekskursijā bija mans garšas top-1. Protams, Itālijā neiztikām bez gelato jeb saldējuma.

6) Redzētais bija tik dažāds, ka ir grūti ko izcelt un sarindot. No lielajām pilsētām viennozīmīgi pirmajā vietā bija Florence, kurā savukārt mani pārsteidza ārkārtīgi greznā Santa Maria del Fiore katedrāle. No mazajiem ciemiem – Cinque Terre ciemi ar Manarolu un Vernazzu priekšgalā. No dabas objektiem visvairāk patika klinšainais jūras krasts Ligūrijā.

7) Orientēties pilsētās un ciemos nebija pārāk sarežģīti, jo izmantojām Googles kartes, kurās jau iepriekš bija saglabātas svarīgākās vietas. Pēdējā laikā izmantoju Googles kartes un navigāciju, jo man patīk, ka mājās no datora varu saglabāt vajadzīgās vietas un pēc tam ceļojuma laikā tās varu izmantot arī telefonā. Ir iespējams saglabāt arī kartes bezsaistes apgabalu un izmantot navigāciju bez interneta. Mana jaunākā meita uzņēmās mūs vest pa vajadzīgo maršrutu sarežģītākos gadījumos un lieliski ar to tika galā. Arī vajadzīgo transportu neparedzētos gadījumos atrada jaunākā meita, jo viņa telefonā orientējas zibenīgi.

Cilvēki Itālijā bija atsaucīgi, kaut arī paši virsū ar padomiem nebāzās. Bet kaut ko pajautājot, vienmēr centās palīdzēt, pat tad, ja nezināja atbildi. Tad mēģināja jautāt citiem, lai varētu mums atbildēt. Mums par laimi nenācās saskarties ar zādzībām vai krāpšanos. Tā teikt, sargi sevi pats un pieskati ceļabiedrus, tad viss būs labi!

9) Izdevumi 11 dienu ceļojumam vienam cilvēkam kopā sanāca 661.50 eur, tajā skaitā:

Avio biļetes – 158 eur;

Viesnīcas (ar pilsētu nodokļiem) – 312+9 eur

Transports (bez avio) – 166 eur

Apskates objekti – 16.50 eur

Noderīgas saites:

Trenitalia vilcieni (laiki, maršruti, cenas): http://www.trenitalia.com/tcom-en

Italotreno vilcieni: https://www.italotreno.it/en

Dženovas publiskais transports: http://www.visitgenoa.it/en/public-transports

Autobuss uz Portofino: https://moovit.com/?from=Portofino%20Sightsign&to=Portofino&fll=44.311472_9.212696&tll=44.324884_9.20271&routeTypes=bus&utm_source=seo_pages&customerId=4908&metroId=1782&lang=en-gb

Takas pie Portofino: https://www.portofinotrek.com/trek/gb/6-trail-map

Cinque Terre: https://www.tripsavvy.com/map-of-the-cinque-terre-villages-and-travel-guide-4134978

Aktuālā informācija par takām (arī slēgtajām): https://www.incinqueterre.com/en/trail-number2-blue

Taku kartes un apraksti: https://www.incinqueterre.com/en/trails-advice

Vēl viena lapa ar takām: http://www.parconazionale5terre.it/Esentieri-outdoor.php

Kuģīšu cenas un maršruti, laiki: https://www.cinqueterre5.com/en/cinque-terre-by-boat

Labākās foto vietas CT: https://wearetravelgirls.com/the-best-photo-spots-in-cinque-terre/

Vēl viena lapa par foto: https://www.brendansadventures.com/a-photographers-guide-to-cinque-terre-italy/

CT karte: http://www.cinqueterre.eu.com/en/cinque-terre-card

Kā nokļūt uz Portoveneri: https://portovenere.a-turist.com/how_to_arrive

Info par Portoveneri: https://www.porto-venere.com/en/

Info par Palmarijas salu: https://www.porto-venere.com/en/palmaria-isle

Triju salu tūre: https://www.porto-venere.com/en/three-island-on-boat

Info par bagāžas glabātuvi Pizā: http://www.depositobagaglipisa.it/

Pizas tornis: http://www.towerofpisa.org/

Vēl par Pizas torni: https://www.walksofitaly.com/blog/all-around-italy/leaning-tower-of-pisa-facts

Florence: https://www.walksofitaly.com/blog/florence/one-day-in-florence

Bardini dārzs: https://www.visitflorence.com/florence-museums/bardini-gardens.html

Florences dārzi: https://www.visitflorence.com/what-to-see-in-florence/gardens-in-florence.html

Bergamo: https://www.planetware.com/tourist-attractions-/bergamo-i-lo-bg.htm

Autobuss no Bergamo uz Tavernolu (Iseo ezers): http://www.bergamotrasporti.it/upload/orari/estivi/E.pdf

Monte Isola sala: https://www.visitlakeiseo.info/en/places/510-monte-isola

Laba Monte Isola salas karte: https://www.visitlakeiseo.info/images/info/perilturista/cartine/monteisolagb.pdf

Kuģīši pa Iseo ezeru: http://www.navigazionelagoiseo.it/eng/TIMETABLE-AND-FARES/Iseo-lake-ferry-boat-timetable-Navigazione-Lago-Iseo

Ceļojuma galerijas:

1) Piza un Florence: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=68200595&noPopup

2) Florences dārzi: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=68243727&noPopup

3) Iseo ezers ar Monte Isola salu: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=68289026&noPopup

4) Bergamo: https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=68331414&noPopup

Ceļojuma apraksta pirmā daļa: https://www.draugiem.lv/blogs/post/Ar-vilcieniem-pa-Italiju-I-dala-Ligurija_15717965