Tā nu šodien garš ceļš priekšā, piecēlāmies ļoti laicīgi. Kosntatēju, ka mana kreisā roka ir iedzīvojusies saules apdeguma tulznā. Tas tāpēc, ka pārak ilgi braucu ar motociklu vienā t-kreklā un virzienā uz rietumiem, kā rezultātā kreisā roka vairāk dabūja ciest.

Pabrokastojām un izčekojāmies arī. Kad izbraucām, bija stipri vēss - tikai 55 grādi pēc fārenheita. Braucam, viss it kā ok. Kad izbraucam no pilsētas un sākam braukt ātrāk, sāk palikt auksti. Es neizturu un stājos malā lai uzvilktu jaku un cimdus. Tālāk jau braukšana ir ērtāka. Kādu laiku braucam pa lielceļu līdz navigācija mums saka griezties nost. Pa mazo ceļu braukšana patīkamāka, īpaši ja ir kādi līkumi.

Šodienas veiktais maršruts ir redzams šeit

Ceļš ir skaists, ar pauguriņiem, apkārtne ir krietni izmainījusies salīdzinājumā ar to, kas bija iepriekš.

Nav vairs dominējošās zaļās krāsas apkārtnē, parādās pelēkbrūngana kā arī pa kādam kaktusam. Tālāk braucot jau parādās kalni un šķērsojam kalnu pārejo. Lai aŗī kalni nav nekādi diži augstie tomēr kalni tie ir.

Pa ceļam sastopam ļoti daudz motociklistus. ASV motociklistiem sveicināšana ir tiešī tāda pat kā Latvijā. Kalnu skati ir fantastiski. Kad kalni ir pievarēti, uztaisam nelielu pauzi un palaižu sejasgrāmatā live video. Skatītāju daudz, jautajumi arī. Kamēr laizu video, ar 4x4 piebrauc klāt viens kārtīgs texas vecis, iespējams, ka īsts kovbojs un jautā vai es mēģinu noķert telefona zonu, uz ko atbildēju, ka viss ir ok. Iepriecina cilvēku vēlme palīdzēt.

Tālāk ceļš jau ved pa lēzenākiem kāpumiem un kritumiem, mainās apkārtējā daba un tuvojoties Las Rio ir viss pilnībā pārmainījies. Pie debesīm nav neviena makona un pat karstā laikā palieku ar jaku mugurā jo piedegusī roka ir jāsaudzē.

Los Rio piestumjam māgas ar KFC džanku un varam doties tālāk. Pa ceļam ir kontrolpostenis, kur mums ir jāapstājas un vīriņs robežsargu formā pajautā, vai abi esam ASV pilsoņi uz ko es atbildu, ka nē. Tad nākamais jautājums, vai varam uzrāīt pases, uz ko atbildu, ka jā. Pirms viņs atļauj man sniegties pēc pasēm, tiek uzdots jautājums, kur tās ir. Es norādu uz motocikla uzglabāšanas nodalījumu priekšā. Kad saņemu atļauju, tad izņemu pases, parādu. Viņš ātri paskatās, atdod un varam braukt.

Tālākais ceļš ir gandŗīz pilnīgi taisns, apvidus tuksnešains, pa kādai mašīnai pabrauc pretī

Beigās esam sasnieguši savu galamērķi, tiekam vienīgajā Sanderson pilsētiņas motelī, kur mūs uzņem indiešu izcelsmes saimnieks. Ir lēti bet viss ir savās vietās un ļoti laba attieksme. Izskatās, ka viegli viņam neiet bet nu cīnās kaut kā. Mēs viņam palīdzam ar to, ka apmetamies tur.

Rīt solās būt gara diena, iespējams, ka atkal par dienu kavēšu.