3. Mirklis/ 6. janvāris.

Mēs esam noīrējuši pus māju. Alise pa nakti palika pie saviem audžu vecākiem.

Diena jau no paša rīta ir saulaina. Saimniece mūs brīdina, ka Austrālijas saule ir ļoti spēcīga un mēģina pierunāt vispār neiet ārā! Bet ieradzījusi apņēmību mūsu sejās, līdzjūtīgi atnes kokosa eļļu! Cilvēks zina, ko dara!

Mūsu mērķis ir kāda neliela pilsētiņa, kur tiek rīkots amatnieku sestdienas tirdziņš. Ļoti daudz visādu ādas, opālu, stikla, koka utt. izstrādājumu.

Pēc kādas stundas mans plikais galvas vidus sāka lūgties, lai es nopērku ādas cepuri par 50 dolāriem, bet es muļķīgā lepnumā noskopojos.... Vislabāk gan savu skopumu izjutu vakarā....

Pēc tirdziņa devāmies uz pludmali. Pēc stundas pa ūdeni un smiltiņām, galvas liktenis piemeklēja arī muguru un vēderu! Vakarā es jau biju īstākais sarkanādainis!

Pēc peldes devāmies turpat blakus esošo Noosas nacionālo parku. Tur savvaļā dzīvo koalas, bet mēs nevienu neredzējām. Tikai skaistu klinšainu krastu un skaistu mežu, kur sienāži ir tik skaļi kā sirēna! Tā es domāju, ka tie ir sienāži, redzēt nevienu neredzēju.