Francijas sniegotie kalni, Rivjēra un Tango. 1.daļa. Pārgājiens Ekrina kalnu masīvā. lindatravel.lv

  • 10 min lasīšanai
  • 108 foto
Abi ar dzīvesbiedru jau pāris gadus sapņojam par to, ka gribētos doties kādā ceļojumā, kas būtu apvienots ar dejošanu. Izpētījusi visdažādākās iespējas doties balles deju ceļojumos, secinu, ka šādu piedāvājumu cenas ir dārgas. Tad atrodu, ka šovasar jūlijā kāds Argentīnas Tango skolotāju pāris Franču Rivjērā rīko nedēļu garu tango apmācības nedēļu ar rīta nodarbībām un vakara milongām. Cena- 400 eiro par personu ar dzīvošanu villā 5 min pastaigā no pludmales un deju apmācību iekļautu cenā šķiet pieņemama. Kādā no ballēm izstāstām par šo iespēju saviem balles deju kursu biedriem un drīz vien mums pievienojas vēl divi pāri, kas vēlas doties šajā Tango ceļojumā kopā ar mums. Un tad jau vairs atkāpšanās ceļa nav. Piesakāmies Tango nedēļai un, tā kā esam 3 pāri, tad izrādās, ka visa villa būs mūsu (latviešu) un tango skolotāju rīcībā, jo tajā ir tikai 4 istabas. Lai arī doma par ceļojumu uz Vidusjūru ar deju kursiem un deju vakariem šķiet lieliska, tomēr pilnai laimei man kaut kā pietrūkst un tie ir KALNI! Tādēļ man rodas ideja ceļojumu par dažām dienām pagarināt un, pirms nedēļas pie jūras, doties 3 dienu pārgājienā kalnos Ekrina masīvā Francijā. Tas atrodas tikai 350 km uz ziemeļiem un Franču Rivjēras un šeit ir izveidota viena no Francijas populārākajām apļa veida pastaigu takām- GR54, kuras nelielu posmu vēlos noiet, katru nakti nakšņojot citā kalnu mājiņā/hostelī un nesot visas nepieciešamās mantas sev līdzi mugursomā. Jānis atbalsta manu ideju un tā plāns ir gatavs. Tā kā līdz ceļojumam vēl vairāki mēneši laika, tad veicu visas nepieciešamās biļešu, auto un viesnīcu rezervācijas un ar nepacietību gaidu šī gada lielo ceļojumu, kurā šoreiz dosimies divatā, bez bērniem. 1.diena. 20.07.2017. Ceļā uz Franciju. Lidojam ar tiešo reisu no Rīgas uz Nicu, kur ielidojam 17:40 vakarā un dodamies pēc norezervētā auto. Esmu nobažījusies, vai nebūs sarežģījumu ar auto saņemšanu Budget car ofisā, jo rezervāciju esmu veikusi ar priekšapmaksu, rezervējot caur rentalcars.com nevis pa tiešo no Budgetcar (tā cena bija lētāka- 353 EUR par 12 dienām). Tā kā paziņām pēdējā laikā (lielākoties gan Itālijā) vairakkārt ir bijušas problēmas ar auto saņemšanu (parasti tādēļ, ka izrādās viņiem neesot īsta kredītkarte, bet debetkarte, kā dēļ auto noma atsakās izsniegt auto), esmu bankā noprecizējusi, ka mana kredītkarte ir derīga auto nomai ārzemēs un uz tās ir pietiekama summa drošības naudai. Ierodoties Budget car ofisā, mani sagaida smaidīgs jauns puisis, kurš izsaka man komplimentus un ir pilnīgs pretstats tai nelaipnajai attieksmei, uz kādu jau biju sagatavojusies. Saņemu Opel Corsa atslēgas pavisam ātri un drošības naudā man uz kartes puisis nobloķē tikai 93 EUR! Pirmo reizi drošības nauda ir tik maza. Pilno apdrošināšanu neņemu, jo paļaujos uz Jāņa braukšanas prasmēm. Taču, auto parkingā, pirms brauciena sākšanas, gan liekam Budget car darbiniekam līgumā atzīmēt visas 13 skrambas, ko atrodam uz nomas auto, jo citādi pēc auto nodošanas mums varētu likt par šiem bojājumiem samaksāt. Un tā, 19:00 uzsākam savu braucienu līdz 80 km attālumā esošajai viesnīciņai kalnos, Verdonas kanjona tuvumā. 1.5 st. ilgais brauciens pārsvarā ved pa šauriem serpentīniem, kas ir nogurdinoši, bet līdz saulrietam esam veiksmīgi nokļuvuši līdz naktsmītnei, kur mums tiek ierādīts neliels numuriņš ar privāto dušu un WC (56 eiro) un ar logu, pa kuru iemanāmies izkāpt ārā uz jumta ar grants segumu, ko izmantojam kā terasi romantiskai vakariņošanai ar skatu uz pakalniem. Kaut kur tepat sisina cikāde un mēs klausāmies romantiskas franču dziesmas, ko Jānis ielādējis Ifonā. 2.diena. 21.07.2017. Verdonas aiza, Lavandas lauki un Moustiers St Marie ciematiņš. Dienu iesākam ar pašu gatavotām brokastīm, baudot tās uz improvizētās istabas terases uz jumta. Rīts ir saulains un esam gatavi doties izbraukumā uz Verdonas aizu. Braucam līdz 18 km attālajam Castellane ciematiņam pie kura sākas Verdonas Nacionālais Parks un ainavisks ceļš gar Verdonas upi. Ceļa sākumā piestājam kādā no daudzajām ceļa „kabatiņām” un aizstāgājam līdz upes krastam vietā, kur pār upi uzcelts arkveida akmens tilts. Šeit pāris trakas meitenes izmēģina peldi teju vai ledainajā upes ūdenī, bet pelde ilgst vien nepilnu minūti. Atceros, ka es pusaudžu gados, kad ar vecākiem devāmies pastaigā līdz Verdonas upei lejup pa stāvu taku karstā augusta dienā, arī pēc tam metos ūdenī peldēties par spīti tā dzestrumam. Tagad gan ko tādu negribas atkārtot. Braucam tālāk gar upes krastu, ik pa brīdim nobraucot ceļa malās un priecājoties par ar vien jauniem skatiem uz upi dziļi lejā kanjonā. Viens no labākajiem skatiem uz kanjonu paveras no Point Sublime skatu laukuma, līdz kuram dodamies 5 min pastaigā no auto ceļa.
Verdonas kanjons. Ceļojuma dienasgrāmatu meklējiet: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html
Pa Verdonas kanjonu var arī doties raftingā, lai gan jāsaka, ka nevienu plostu upē nemanījām. Tikai pašā kanjona galā pie uzpludinātā aizsprosta ezera redzējām laivas un ūdens velosipēdus zilganzaļajā, klinšu ieskautajā upē. Izbaudījuši skatus, kas paveras no ceļa uz aizsprosta ezeru, tālāk braucam līdz pāris km attālajam Moustiers St. Marie ciematiņam klinšu pakājē. Atraduši vietu, kur noparkot auto, dodamies pastaigā augšup kalnā cauri ciematiņa galvenajai gājēju ieliņai, kuru ieskauj suvenīru bodītes un ārā kafejnīcas.
Moustiers St Marie ciematiņš.
Te valda burvīgi rosīga atmosfēra, kuru vēl papildina ielu muzikanti un baznīcas zvanu skaņas. Ielas malā tirdziņā smaidīgi pārdevēji ļauj degustēt vietējo mājražotāju gardumus- sierus, desas, olīves. Te pārdod arī vīnus, augļus, protams visdažādākos izstrādājumus ar lavandu un citus nieciņus.
Izbaudīdami ielas patīkamo kņadu, dodamies kāpienā augšup uz klintīs uzbūvēto baznīciņu, no kuras skatu laukuma mums paveras lieliski skati uz mazā ciematiņa dzeltenīgi brūnajiem dakstiņu jumtiem un Verdonas aizsprosta ezeru tālumā.
Diena ir saulaina un karsta un pēc kāpiena augšup kalnā, nonākdami atpakaļ ciematiņa ielās, palutinām sevi ar meloņu un vaniļas saldējumiem, kas karstā dienā un ar burvīgu skatu uz klinšu ieskauto ciematiņu, garšo īpaši labi. Tālāk braucam līdz Valensole ciematiņam, pa ceļam baudot lavandas lauku fascinējošas ainavas. Daļa lavandas lauku tagad jūlija otrajā pusē jau ir apstrādāti un violeto ziediņu vietā palikuši vien zaļie krūmāji. Tomēr mums izdodas ceļa malās atrast arī dažus vēl pilnā plaukumā esošus lavandas laukus, kuros izklaidējam sevi ar fotosesiju un atļaujamies arī saplūkt sev mazus lavandas pušķīšus piemiņai no šis dienas. Domāju, ka jūlija sākumā te visi lavandas lauki vēl būtu pilnā plaukumā un tad skati, braucot pa šo ceļu, būtu vēl iespaidīgāki.
Pēc lavandas lauku ainavu baudīšanas, mūsu ceļš ved tālāk uz Ekrina masīva kalniem, kuros ierodamies tikai ap 20:00 vakarā, pēdējās pāris stundas braucot pērkona negaisa laikā, kurā izbaudām pamatīgas lietus gāzes un pat krusu. Laika apstākļi diemžēl pabojā omu, jo iztēlojamies kā būs nākamā dienā iet kalnos, ja laiks neuzlabosies. Tomēr mierinu sevi ar domu, ka pēc pērkona negaisa parasti laiks skaidrojas… Vakarā, kad jau esam iekārtojušies savā nelielajā numuriņā hostelī “Saret le Sarlet” Besse en Oisans ciemā Ekrina kalnos 1565 m augstumā, aiz loga turpina ducināt pērkons un līt lietus….Pagatavojam sev vakariņas turpat hosteļa istabiņā un dodamies pie miera, lai agri no rīta sapakotu mugursomas, atstātu pārējās mantas hosteļa administrācijai un varētu jau 9:00 no rīta doties kalnos. 3. diena. 22.07.2017. Pirmā kalnu pārgājiena diena. No Besse en Oisans līdz Les Terasses ciemam. Lai gan iepriekšējā vakarā zibeņoja un bija spēcīgas lietus gāzes, mums par lielu prieku šis rīts mūs modina ar putnu dziesmām, zilām debesīm un sauli. Arī laika prognozes sola, ka diena būs lieliski piemērota kalnu pārgājienam. Saliekam mugursomās visu nepieciešamo ekipējumu 3 dienu pārgājienam, čemodānus atstājam viesnīcas administrācijai, auto uz 3 dienām novietojam ciemata autostāvvietā, info centrā saņemam bezmaksas karti GR54 kalnu pārgājienam kā arī norādes, kur taka sākas, un dodamies pretī savam kalnu piedzīvojumam.
Pirmās kalnu pārgājiena dienas mērķis ir pieveikt 16 kg garo GR54 takas posmu no Besse ciemata līdz Les Terasses ciemam.
Besse en Oisans ciemā Ekrina kalnos 1565 m augstumā.
Mūsu šīs dienas pārgājiena mērķis ir pieveikt 16 kg garo GR54 takas posmu no Besse ciemata līdz Les Terasses ciemam. Takas pirmā trešdaļa ir pati grūtākā, jo tā ved pa stāvu taku arvien augstāk kalnos. Kāpums, ko pieveicam 3 stundās, ir aptuveni 900 augstuma metri. Tas, protams, sagādā pamatīgi kardio slodzīti organismam. Taču, kad lielākā kāpuma daļa pievarēta, varam sākt baudīt burvīgas kalnu panorāmas visapkārt.
Alpu pļavās nedzirdēti skaļi sisina sienāži, tālumā dzirdama govju zvaniņu šķindoņa, matus brīžiem sapurina kalnu dzestrais vējš, bet saule patīkami silda visas dienas garumā.
Alpu pļavās krāšņi zied puķes, nedzirdēti skaļi sisina sienāži, tālumā dzirdama govju zvaniņu šķindoņa, matus brīžiem sapurina kalnu dzestrais vējš, bet saule patīkami silda visas dienas garumā
Mūsu pastaigas augstākais punkts ir pāreja Col du Souchet 2365 m augstumā, ko sasniedzam pēc aptuveni 3 stundu pārgājiena.
Mūsu pastaigas augstākais punkts ir pāreja Col du Souchet 2365 m augstumā, ko sasniedzam pēc aptuveni 3 stundu pārgājiena.
Tā kā līdz vakaram laika vēl daudz un panorāmas ir tik lieliskas, tad mēs bieži palutinām sevi ar piknika pauzēm skaistākajās takas vietās. Našķojamies ar līdzi paņemtajiem Creme Brule saldajiem, persikiem un šokolādi. Pusdienu pauzē ēdam no termosa vēl karsto makaronu buljona zupiņu.
Pusdienu pauzē ēdam no termosa vēl karsto makaronu buljona zupiņu.
Nokāpuši lejā no kalna līdz pirmajam ciematam, palutinām sevi ar ogu saldējumiem vienīgajā ciemata kafejnīcā (3.80 eiro par porciju).
Nokāpuši lejā no kalna līdz pirmajam ciematam, palutinām sevi ar ogu saldējumiem vienīgajā ciemata kafejnīcā.
Un tad vēl tikai pāris kilometri līdz mūsu naktsmājām Les Terasses ciemā.
Šeit esmu rezervējusi istabiņu ar koplietošanas WC un dušu par 67 eiro par nakti. Istabiņa gan ir ļoti noplukusi un saimnieks arī šķiet tāds knauzerīgs (durvīm nav atslēgu, istabiņās nedrīkst ēst, uz istabiņām jādodas viņa izsniegtās čībās…) Taču visas neērtības atsver burvīgais kalnu skats, kas paveras pa istabiņas logu.
Vakarā sēžu uz istabiņas palodzes, baudu kalnu panorāmas, malkoju tēju, piekozdama līdzi paņemtos cepumiņus un ne mirki nešaubos, ka DZĪVE IR SKAISTA!!!
Vakarā sēžu uz istabiņas palodzes, baudu kalnu panorāmas, malkoju tēju, piekozdama līdzi paņemtos cepumiņus un ne mirki nešaubos, ka DZĪVE IR SKAISTA!!! 23.07.2017. Otrā kalnu pārgājiena diena. No Les Terasses ciema līdz kalnu mājiņai Refuge de l'Alpe de Villar d'Arène. No rīta, paveroties pa logu, mūs pārsteidz migla, kas ne vien kalnus, bet arī ieleju, itin kā ietinusi baltā dūnu segā. Tikai uz īsu mirkli miglas aizsegs paver nelielu logu, kas mūsu skatam atsedz fascinējošās sniegoto kalnu virsotnes un tikpat ātri atkal paslēpj tās.
No rīta, paveroties pa logu, mūs pārsteidz migla, kas ne vien kalnus, bet arī ieleju, itin kā ietinusi baltā dūnu segā.
Pagatavojuši sev brokastis turpat istabiņā (no līdzi paņemtajām zupiņām un maizītēm), sakravājam somas un dodamies tālāk ceļā pa GR54 taku, kas šodien mūs ved no Les Terasses ciema līdz klanu mājiņai Refuge de l'Alpe de Villar d'Arène. Šodien paredzams vieglāks pārgājiens, tādēļ nesteidzoties izbaudām daudzveidīgās ainavas, ko sniedz šis takas posms. Pēc pirmajiem pāris km esam nogājuši pa taku lejā līdz La Grave ciematiņam kalnu upes krastā.
Ciematiņā iepērkam svaigu bageti (1 eiro), kruasānus (0.85 centi gab), apelsīnu sulu (2.50 eiro), sieru un šķiņķi dienas pārgājienam un dodamies tālāk pa taku, kas sākumā ved pāri upei un augšā alpu pļavās, no kurām paveras burvīgi skati uz klinšu ieskauto upes ieleju un La Grave ciematiņu.
Dodamies tālāk pa taku, kas sākumā ved pāri upei un augšā alpu pļavās, no kurām paveras burvīgi skati uz klinšu ieskauto upes ieleju un La Grave ciematiņu.
Tad taka atkal noved līdz upei un vairākus kilometrus vijas gar mutuļojošās kalnu upes krastu, līdz nonākam pie smaragdzaļa aizsprosta ezeriņa ar fascinējošu kalnu panorāmu fonā.
Te GR54 taka ved augšup kalnos uz Refuge de l'Alpe de Villar d'Arène kalnu mājiņu. Kāpiens nav tik grūts, kā iepriekšējā dienā. Te pastaigā dodas arī ģimenes ar bērniem, ko vakar nemanījām ne reizi visas dienas garumā. Taka ved gar vairākām kalnu upītēm, kas veido nelielus ūdenskritumus un saplūst lejā ielejā vienā upē.
Šajā posmā ir ļoti vējains un šķiet, ka sasvīdušo muguru dēļ abi esam nedaudz apaukstējušies. Ap 15:00 jau esam nonākuši līdz šīs dienas pārgājiena galamērķim- kalnu mājiņai Refuge de l'Alpe de Villar d'Arène.
Esam nonākuši līdz šīs dienas pārgājiena galamērķim- kalnu mājiņai Refuge de l'Alpe de Villar d'Arène.
Te mums ir rezervētas vietas hosteļa tipa istabiņā, kas paredzēta 8 personām, bet, kā izrādās vēlāk, šo nakti istabiņā pavadīsim vieni paši Istabiņā ir divstāvīgas koka gultas, matrači, spilveni un segas. Pašiem līdzi ir jāņem savs paladziņš, kurā ietīties, jo palagi un konverti te netiek piedāvāti.
Istabiņā ir divstāvīgas koka gultas, matrači, spilveni un segas. Pašiem līdzi ir jāņem savs paladziņš, kurā ietīties, jo palagi un konverti te netiek piedāvāti.
Tā kā esam ieradušies agri, tad, papusdienojuši uz mājiņas terases ar līdzi paņemto silto zupiņu termosā un maizītēm, uzkāpjam tuvējā pakalnā, lai izbaudītu visapkārt esošās, mājiņu ieskaujošās burvīgās kalnu panorāmas.
Uzkāpjam tuvējā pakalnā, lai izbaudītu visapkārt esošās, mājiņu ieskaujošās burvīgās kalnu panorāmas. Mūsu acis te priecē vairākas ielejas ar sniegotām kalnu virsotnēm un klinšu sienām.
Mūsu acis te priecē vairākas ielejas ar sniegotām kalnu virsotnēm un klinšu sienām.
Ceļojuma dienasgrāmatu meklējiet: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html
Pļavās te parādās skatam, te atkal paslēpjas murkšķi, debesīs lidinās ērgļi, pļavās ganās govis un arī pa kādam ēzelītim. Īsta kalnu idille. Un pats galvenais- te beidzot nav neviena auto, jo nav ceļu. Uz mājiņu var nokļūt tikai ar kājām vai zirga/ēzeļa mugurā.
Pļavās te parādās skatam, te atkal paslēpjas murkšķi, debesīs lidinās ērgļi, pļavās ganās govis un arī pa kādam ēzelītim. Īsta kalnu idille.
Pēc pastaigas gan esam pavisam nosaluši, tādēļ palūdzam mājiņas saimniekiem par 2 eiro uzpildīt mūsu termosu ar verdošu ūdeni, lai varam pagatavot sev tēju. Tad nu sēžam un kotedžas terases, malkojam kūpošo tēju, piekožam līdzi paņemto šokolādi un priecājamies par kalnu skatiem visapkārt.
Baudot saulrieta mirkļus.
Es jau tagad zinu, ka noteikti vēlēšos vēl kaut kad tuvākajā nākotnē doties šādā vairāku dienu kalnu pārgājienā, jo izjūtas ir nudien fantastiskas. Manuprāt nav pasaulē nekā skaistāka pa kalniem, un, ja vēl Tu sasniedz tos caur grūtībām, ar paša spēkiem, tad kalni šķiet vēl īpašāki nekā piebraucot pie tiem ar auto un nofiksējot fotokartiņu cienīgos skatus. 24.07.2017. Trešā kalnu pārgājiena diena. No kalnu mājiņas Refuge de l'Alpe de Villar d'Arène līdz Monetiers les Bains kalnu kūrortam. No rīta jau ap 6:00 blakus istabiņās sāk rosīties “agrie putni”. Tā kā miegs jau tāpat iztraucēts, ap 7:00 ceļamies arī mēs un labi vien ir, jo izrādās, ka šajā kalnu mājiņā izrakstīšanās no istabiņām ir līdz 7:30. Kaut kas nedzirdēts, bet to jau esam ievērojuši, ka īstie kalnieši dienu sāk ļoti agri. Tā nu arī mēs 7:30 jau esam sapakojuši visu mugursomās un ejam lejā uz ēdamzāli, kur palūdzu 1 l verdoša ūdens rīta zupiņām un tējai. Ārā pilnīga migla, kas paslēpusi kalnu virsotnes. Pēc brīža sāk līt. Jau sabīstamies, ka nāksies iet pa lietu, bet, mums par laimi, lietus drīz mitējas un pēc brokastīm varam doties ceļā. Šīs dienas mērķis ir noiet GR54 takas posmu līdz Monestiers les Bains kalnu kūrortiņam, kur pēcpusdienu plānojam pavadīt termālajos baseinos un kur mums ir norezervēts numuriņš viesnīcā Alberge de Violaine (77 eiro par nakti). Sākumā taka ved augšup līdz Col d Arsine pārejai (2340 m), tad lejā līdz ielejai. Vējš pamazām izdzenā mākoņus, kas paver mūsu skatam kalnu virsotnes. Tādas sirreālas izjūtas pārņem, ejot pa taku miglā un pēkšņi debesīs ieraugot it kā gaisā levitējošas sniegoto kalnu virsotnes.
No rīta vējš pamazām izdzenā mākoņus, kas paver mūsu skatam kalnu virsotnes. Tādas sirreālas izjūtas pārņem, ejot pa taku miglā un pēkšņi debesīs ieraugot it kā gaisā levitējošas sniegoto kalnu virsotnes. Tā tur labajā apakšējā stūrī ir kalnu mājiņa, kurā nakšņojām.
Vējš šodien ir patiešām spēcīgs un auksts, tādēļ esam uzvilkuši mugurā visas līdzi paņemtās drēbes. Bet šādos skarbos laika apstākļos pārgājiens šķiet vēl skaistāks. Un galvenais, ka saulīte mūs lutina.
Jau pēc stundas pastaigas esam nonākušu līdz Col d Arsine pārejai (2340 m).
Taka ved augšup līdz Col d Arsine pārejai (2340 m), tad lejā līdz ielejai.
Lai nedaudz pagarinātu pārgājienu, uzkāpjam vēl ap 200 m augstāk līdz kalnu ezeriņam neierasti baltā krāsā- nu gluži kā no piena.
Lai nedaudz pagarinātu pārgājienu, uzkāpjam vēl ap 200 m augstāk līdz kalnu ezeriņam neierasti baltā krāsā- nu gluži kā no piena.
Tad uzsākam kāpienu lejup uz ieleju. Lejup ejot, mūs pārsteidz vesels aitu ganāmpulks, kas, blējot un zvaniņiem šķindot, mielojas ar alpu pļavu lekno zālīti. Pamanām arī vairākus murkšķus, kas, līdzīgi kā surikāti, stāv uz vakts un gaida, kas nu būs. Kad mēģinām tiem tuvoties, šie veikli paslēpjas savās alās.
Lejup ejot, mūs pārsteidz vesels aitu ganāmpulks, kas, blējot un zvaniņiem šķindot, mielojas ar alpu pļavu lekno zālīti.
Ap 15:00 pēcpusdienā jau esam lejā ielejā Monetiers les Bains kūrortiņā, kur noliekam somas norezervētajā viesnīcas numuriņā un dodamies relaksēties ciematiņa termālajos baseinos (22 eiro par 3 stundām par personu). Baseinos jūtam, cik patiesībā saguruši pēc pārgājiena esam, jo ir grūti papeldēt. Kājas šķiet neierasti smagas. Tad nu lielāko laika daļu pavadām, relaksējoties āra baseinu burbuļu “gultās” ar skatu uz kalniem.
Pēcpusdienā esam lejā ielejā Monetiers les Bains kūrortiņā, kur dodamies relaksēties ciematiņa termālajos baseinos.
Tagad jau šķiet gluži vai nereāli, ka 3 dienās esam pa kalniem kopā nostaigājuši teju vai 60 km, uzkāpjot 2 pārejās (no 1500m ielejā līdz apt. 2350 m uz pārejas), ka esam pavadījuši nakti kalnos hostelī bez elektrības, interneta un pat bez mobilo sakaru zonas. Bet tas nudien ir bijis lielisks un iespaidiem bagāts piedzīvojums un relaksācija termālajos baseinos ir perfekts šī pārgājiena noslēgums. Vēl tikai vakariņas picērijā ar gardu itāļu picu un veldzējošu alus glāzi un tad, saguruši, bet laimīgi, dodamies uz viesnīcu. 25.07.2017. Diena ceļā no kalniem uz villu Girago kūrortiņā Franču Rivjērā. No rīta 10:00 pie mūsu viesnīciņas jau gaida iepriekš norezervētais taksis, kurš par 90 eiro (kā esam vienojušies e-pastu sarakstē) nepilnas stundas laikā aizved mūs atpakaļ līdz mūsu pārgājiena sākuma punktam- Besse en Oisans ciemam, kur hostelī paņemam savus atstātos čemodānus un parkingā – savu auto. Un tā ap 11:00 jau esam mašīnā un gatavi uzsākt ap 400 km garo ceļu līdz pludmales villai Girago ciemā netālu no Sant Tropēzas Franču Rivjērā, kur mums rezervēta nedēļu gara atpūta ar Argentīnas Tango nodarbībām no rītiem un milongām vakaros. Bet par to rakstīšu Francijas ceļojuma dienasgrāmatas otrajā daļā.....
Braucam līdz Valensole ciematiņam, pa ceļam baudot lavandas lauku fascinējošas ainavas
Besse en Oisans ciemā Ekrina kalnos 1565 m augstumā.
Pirmās kalnu pārgājiena dienas mērķis ir pieveikt 16 kg garo GR54 takas posmu no Besse ciemata līdz Les Terasses ciemam.
Palutinām sevi ar piknika pauzēm skaistākajās takas vietās. Našķojamies ar līdzi paņemtajiem Creme Brule saldajiem, persikiem un šokolādi.
Alpu pļavās krāšņi zied puķes, nedzirdēti skaļi sisina sienāži, tālumā dzirdama govju zvaniņu šķindoņa, matus brīžiem sapurina kalnu dzestrais vējš, bet saule patīkami silda visas dienas garumā
Mūsu pastaigas augstākais punkts ir pāreja Col du Souchet 2365 m augstumā, ko sasniedzam pēc aptuveni 3 stundu pārgājiena.
Uz pārejas.
Pusdienu pauzē ēdam no termosa vēl karsto makaronu buljona zupiņu.
Nokāpuši lejā no kalna līdz pirmajam ciematam, palutinām sevi ar ogu saldējumiem vienīgajā ciemata kafejnīcā.
Vēl tikai pāris kilometri līdz mūsu naktsmājām Les Terasses ciemā.
Vakarā sēžu uz istabiņas palodzes, baudu kalnu panorāmas, malkoju tēju, piekozdama līdzi paņemtos cepumiņus un ne mirki nešaubos, ka DZĪVE IR SKAISTA!!!
No rīta, paveroties pa logu, mūs pārsteidz migla, kas ne vien kalnus, bet arī ieleju, itin kā ietinusi baltā dūnu segā.
Dodamies tālāk pa taku, kas sākumā ved pāri upei un augšā alpu pļavās, no kurām paveras burvīgi skati uz klinšu ieskauto upes ieleju un La Grave ciematiņu.
Esam nonākuši līdz šīs dienas pārgājiena galamērķim- kalnu mājiņai Refuge de l'Alpe de Villar d'Arène.
Ceļojuma dienasgrāmatu meklējiet: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html
Pļavās te parādās skatam, te atkal paslēpjas murkšķi, debesīs lidinās ērgļi, pļavās ganās govis un arī pa kādam ēzelītim. Īsta kalnu idille.
Uzkāpjam tuvējā pakalnā, lai izbaudītu visapkārt esošās, mājiņu ieskaujošās burvīgās kalnu panorāmas. Mūsu acis te priecē vairākas ielejas ar sniegotām kalnu virsotnēm un klinšu sienām.
Baudot saulrieta mirkļus.
Istabiņā ir divstāvīgas koka gultas, matrači, spilveni un segas. Pašiem līdzi ir jāņem savs paladziņš, kurā ietīties, jo palagi un konverti te netiek piedāvāti.
No rīta vējš pamazām izdzenā mākoņus, kas paver mūsu skatam kalnu virsotnes. Tādas sirreālas izjūtas pārņem, ejot pa taku miglā un pēkšņi debesīs ieraugot it kā gaisā levitējošas sniegoto kalnu virsotnes. Tā tur labajā apakšējā stūrī ir kalnu mājiņa, kurā nakšņojām.
Taka ved augšup līdz Col d Arsine pārejai (2340 m), tad lejā līdz ielejai.
Uz pārejas.
Lai nedaudz pagarinātu pārgājienu, uzkāpjam vēl ap 200 m augstāk līdz kalnu ezeriņam neierasti baltā krāsā- nu gluži kā no piena.
Lejup ejot, mūs pārsteidz vesels aitu ganāmpulks, kas, blējot un zvaniņiem šķindot, mielojas ar alpu pļavu lekno zālīti.
Ceļojuma dienasgrāmatu meklējiet: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html
Pēcpusdienā esam lejā ielejā Monetiers les Bains kūrortiņā, kur dodamies relaksēties ciematiņa termālajos baseinos.
Pēc 3 dienu kalnu pārgājiena vakariņas picērijā ar gardu itāļu picu un veldzējošu alus glāzi šķiet patiešām ekselentas.
No rīta 10:00 pie mūsu viesnīciņas jau gaida iepriekš norezervētais taksis, kurš nepilnas stundas laikā aizved mūs atpakaļ līdz mūsu pārgājiena sākuma punktam- Besse ne Oisans ciemam.
Besse en Oisans ciema hostelī paņemam savus atstātos čemodānus un parkingā – savu auto. Un tā ap 11:00 jau esam mašīnā un gatavi uzsākt ap 400 km garo ceļu līdz pludmales villai Girago ciemā netālu no Sant Tropēzas Franču Rivjērā. Par piedzīvojumiem Franču Rivjērā lasiet nākamajā ceļojuma dienasgrāmatas daļā. Ceļojuma dienasgrāmatu meklējiet: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais