Trīs dienas ar mūku un baikeriem

  • 1 min lasīšanai
  • 7 foto
Trīs dienas Lietuvā radīja vēlmi apgūt lietuviešu valodu. Paldies un labrīt pateikt pratu jau agrāk, bet izzināt lietuviešu dvēseli ar to bija par īsu. Veikalā, klosterī, hotelī un ar draugiem pietika ar ierasto valodu paleti - ar vidējo paaudzi un vecākiem var saprasties latviešu, krievu un zīmju valodas mikslī, ar jaunajiem lieki noder angļu valoda. Krievu lamuvārdus zina visi. Bet mēs jau labi audzināti un tos lietojām tikai Latvijas-Lietuvas futbola draudzības spēles laikā. Lietuvā izpelnījamies uzmanību uz mašīnām piestiprinātu karodziņu dēļ. Sākotnēji domāju, ka mums pievērš uzmanību kaimiņvalstī mītošie tautieši, bet izrādījās, ka lielākoties mums māja, smaidīja un aci miedza paši lietuvieši gan mašīnās braucoši, gan cilvēki uz ielām. Trešās dienas rītā pie manas mašīnas pienāca mazs lietuviešu zaķītis un kaut ko ilgi bubināja. Kad viņai uzdāvināju Latvijas karodziņu, zaķītis no priekiem sāka lekt un bija grūti notverams (to darīju kopā ar viņas tēvu), lai nofotografētos piemiņai. Pakutuvėnų Šv. Antano Paduviečio bažnyčia klostera teritorijā satiku izbijušu hipiju Lāci, kurš zināja stāstīt par veco Rīgu, Viļņu un demokrātijas pirmsākumiem Grieķijā, kad par premjerministru izvēlējās nevis labāko un bagātāko, bet gan sliktāko, lai viņš var agrāk pieļautās kļūdas publiski labot. Tāpēc cilvēki centās nebūt pēdējie! Dienas vadījām Pakutuvėnų Šv. Antano Paduviečio bažnyčia Lāča aprūpētajā teritorijā Plunge tuvumā. Svētnamu uzbūvēta pēdējā lielā kara laikā. Vietējo iedzīvotāju vēlmi sarunāties ar dievu PSRS valdība uztvēra kā apdraudējumu savai iekārtai, tāpēc pēc kara ap baznīcu esošo ciemu nojauca, dīķus aizbēra, bet dievpaklausīgos iedzīvotājus nogalināja vai izveda uz Sibīriju! Dīvaini, baznīcu gan neaiztika un tā 90-to beigās atdzima jau kā jauna klostera veidojums un kuru dodas visdažādākie ļaudis. Mūks Gedomins, kurš manu gadu un galvastiesu lielāks, ar mani runāja par cilvēku dvēseli, elkdievības renesansi un skaisto cerību laiku, kuras var arī piepildīties. Citi arī gribēja tikties ar mūku, bet šajās dienās es biju vienīgais no Latvijas, kuram mūks veltīja gana daudz laika. Pieļauju, ka tā bija kā kompensācija par manu gulēšanu Harlay House viesnīcā, kur es jutos kā masons vai narkotiku tirgotājs, kurš šeit ieradies, lai viņu neviens neredzētu. Mūs redzēja, mēs bijām un mums patika!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais