Ar auto uz Slovākijas Tatru kalniem kopā ar bērniem. www.lindatravel.lv
|
Linda Balode
|
Jau kopš pavasara domājam, ka vajadzētu šogad atkal aizbraukt kādā tālākā ceļojumā ar bērniem. Tā kā aviobiļetes šādam nolūkam iepriekš neesam iegādājušies un finansiālās iespējas šobrīd arī ierobežotas, tad rodas ideja par braucienu ar bērniem ar savu Vito busiņu uz Slovākijas Augtajiem Tatriem un termālajiem baseiniem. Lai ceļojums iznāktu ekonomiskāks, izlemjam nakšņot kempingos līdzi paņemtajā ģimenes teltī un lielākoties ēdienreizes gatavot paši uz līdzi paņemtās gāzes plītiņas. Dažas dienas pirms nospraustā ceļojuma datuma man gan rodas neliela panika, izpētot laika prognozēs Augsto Tatru kalu apkārtnē- naktīs tiek solīti tikai +8 grādi. Pārņem bažas, vai nebūs par aukstu nakšņot teltī kalnu pakājē, vai bērni (5 un 9 g.v.) neapaukstēsies? Sāku pat meklēt apartamentus kalnu tuvumā, bet tā kā precīzi nezinām, cik dienās aizbrauksim līdz kalniem un vai pēdējā brīdī mūsu plāni nemainīsies, tomēr neko nerezervējam un paļaujamies uz siltajām līdzi paņemtajām segām un guļammaisiem.
1.diena. 13. augusts. Sestdiena. Garais pārbrauciens līdz Varšavai.
No rīta ceļamies agri, sapakojam „pusi savas iedzīves” Mercedes Vito busiņā un ap 10:00 izbraucam no mājas. Esam apņēmušies šodien pieveikt aptuveni 650 km attālo ceļu līdz Varšavai. Pa ceļam apstājamies vien pāris reizes. Pirmo reizi- Suvalkos, lai papusdienotu Mcdonaldā bērniem par priek un otro reizi kādā benzīntankā- kājas izkustināt, kas notirpušas no garā pārbrauciena. Pret vakaru paši esam stīvi, līki un pārguruši, bet bērni šo dienu iztur apbrīnojami labi. Pēc Mcdonalda apmeklējuma, kur viņi iegūst jaunas rotaļlietas no bērnu komplektiem, otro dienas daļu viņi pavada mašīnā spēlējoties ar jaunajām mantiņām un nemaz nesagurst no 4 stundu pārbrauciena.
Varšavas kempingā WOK ierodamies ar 21:00 vakarā. Ar bažām jautāju administratorei, vai vēl kāda vieta mūsu teltij atradīsies. Un saņemu atbildi, no kuras jau baidījos- brīvu vietu vairs nav. Bet….mēs varot pastaigāt pa teritoriju un paskatīties- varbūt kaut kur varam savu telti uzsliet. Tāds sīkums- mums ir gandrīz 5 m gara telts un tikpat liels busiņš….Tomēr neatmetu cerības un dodos apgaitā pa nelielo ar priedēm noaugušo kempinga teritoriju. Te kemperu busiņi saspiesti viens pie otra un situācija neizskatās cerīga. Tomēr kādā stūri pamanu kemperu ielenkumā zāles laukumiņu, kas pēc izmēriem atbilst mūsu vajadzībāmJ Blakus tam telti uzslējis kāds smaidīgs vācu puisis, kurš neiebilst, ka iejauksimies viņa privātajā telpā un uzsliesim telti viņa „pagalmiņā”. Tā nu jau pa krēslu iekārtojam sev mājvietu uz vienu nakti. Vakars ir silts un gandrīz vai vasarīgs (ap +20 grādi un bez vēja). Ja vien šeit nebūtu tāda saspiestība, tad kempingu varētu nosaukt par tiešām labu, jo šeit ir nesen remontētas, tīras un kārtīgas koplietošanas telpas, laipns personāls un arī atrašanās vieta izdevīga- nepilnus 10 km no Varšavas centra.
2.diena. 14.08.2016. Svētdiena. Varšavas Zoo un ceļš līdz Krakovai.
No rīta mūs pamodina lietus gāze. Par laimi tā ātri beidzas un lietus mākoņi izklīst, kas vieš cerību, ka varēsim šodien apmeklēt Varšavas Zoo, ko esam apsolījuši puikām. Ap 10:00 esam gatavi startēt no kempinga, bet Zoo dārzā tiekam iekšā tikai ap 12:00, jo aizķeršanos rada parkinga atrašana Zoo tuvumā. Neesmu iedomājusies par to, ka šodien ir svētdiena un tā pat kā pie Rīgas Zoo, arī šeit svētdienā visas stāvvietas ceļa malās Zoo tuvumā, ir aizņemtas. Atsevišķa Zoo parkinga te diemžēl nav. Tad nu labu brīdi riņķojam ap zoodārzu, līdz kamēr atrodam brīvu vietu automašīnai ielas malā teju vai 1 km no parka ieejas.
Nākamais nepatīkamais pārsteigums- garās rindas pie Zoo kasēm. Te ir kopā 6 kases. Sākumā nostājamies pie kases, kur nepieņem kredītkartes. Labi, ka Jānis iedomājas šo faktu noprecizēt. Kad atrodam īsto kasi, sāk līt un tas pabojā omu. Bet pēc nepilnas pusstundas tomēr esam zoodārzā iekšā (par ģimenes biļeti samaksājot 86 zlotus jeb ap 20 EUR) un, pārlaiduši lietusgāzi un sagaidījuši atkal saulīti, varam sākt izbaudīt Varšavas Zoo.
Jāatzīst, ka savā ziņā tas ir līdzīgs Rīgas Zoo- asfaltēti celiņi, dzīvnieki metāla voljēros. Tāds tipisks pilsētas zoodārzs. Lai varētu nosaukt to par īpašu, te pietrūkst tiešā kontakta iespējas ar dzīvniekiem un plašu zaļojošu teritoriju dzīvniekiem. Tomēr te ir arī savas „odziņas””. Piemēram iespēja bez papildus maksas doties izbraukumā ar laivu pa dīķi, kur uz vairākām saliņām atrodas pērtiķu un lemuru mītnes un viņu rotaļu laukumi. Tādejādi varam gan izbaudīt braucienu laivinieka vadībā, gan apskatīt šos rotaļīgos dzīvniekus tuvumā.
Labu brīdi kopā ar bērniem aizrautīgi vērojam arī gorillu sadzīvi Gorillu mājā. Ne katrā zoodārzā ir apskatāmi šie mani mīluļi.
Arī begemotu pāris šeit ir neierasti enerģisks. Spriežam, ka šie laikam nodevušies mīlas rotaļām. Vēl bērniem patīk arī šimpanzes. Un, protams, rotaļu laukums
Tā nu esam zoodārzā pavadījuši gandrīz 4 stundas un ir laiks braukt tālāk līdz Krakovai, kur esam ieplānojuši kempingā pavadīt otro nakti, lai nākamā dienā varētu apskatīt Veļičkas sāls raktuves un tad turpināt ceļu uz Augstajiem Tatriem.
Kempingā Clepardia (30 eiro par nakti) Krakovas nomalē ierodamies ap 21:00 vakarā un mums par prieku viena brīva vieta jaukā zālājā vēl atrodas. Kempings ir plašs, arī kemperu un telšu te daudz, bet nav tāda saspiestība kā Varšavas kempingā. Diemžēl koplietošanas telpas gan te salīdzinoši noplukušākas, lai gan viss nepieciešamais priekš mazgāšanās, matu žāvēšanas un trauku mazgāšanas jau it kā ir nodrošināts. Rotaļu laukuma te, tāpat kā Varšavas kempingā, nav. Vakars ir pietiekami silts un omulīgs, ar sienāžu sisināšanu un lidmašīnām, kas ik pa laikam no Krakovas lidostas laižas mums tieši pāri galvām.
3.diena. 15.augusts. Pirmdiena. Ierašanās Augstajos Tatros un peldes Popradas Akvaparka termālajos baseinos.
No rīta pēc omulīgām brokastīm saulainajā Krakovas kempingā, vācam nost telti un braucam uz 13 km attālo Veļičku, kur novietojam auto maksas stāvvietā un dodamies uz sāls raktuvēm. No rīta jau esmu noskaidrojusi, ka Polijā šodien ir svētku diena un daudzas iestādes nestrādājot, jo ir brīvdiena. Izrādās, ka tieši šī iemesla dēļ šodien pie raktuvēm ir divreiz garāka rinda kā parasti augusta mēnesī darba dienā. No apsarga noskaidroju, ka šajā rindā mums nāksies stāvēt aptuveni 4 stundas un tas nu ir par daudz…..Arī divas stundas, kas parasti augusta mēnesī jāstāv rindā pie sāls raktuvēm, liekas pārlieku ilgs laiks, esot kopā ar bērniem. Tā nu atmetam domu par sāls raktuvju apmeklējumu un braucam tālāk līdz sava ceļojuma galamērķim- Slovākijas Augstajiem Tatriem. Aptuveni 200 km garajā ceļā līdz Tatranska Lomnica paiet 3 stundas. Daļu nobraucamā posma ceļš ved pa jaunu autostrādi. Savukārt Slovākijas pusē ceļš ir daudz švakāks- šaurs un vienos ielāpos….Ciematiņos manām daudz čigānu tautības pārstāvju. Mežu malās tie tirgo sēnes un ogas.
Kempingā pie Tatranec Hotel ierodamies ap 16:00 pēcpusdienā. Šeit kalnu tuvumā ir ievērojami vēsāks nekā ielejā. Te tikai +17 grādi, savukārt ielejā saulītē visi +22.
Izpētījuši kempinga teritoriju, izvēlamies vietu pļaviņā ar lielisku skatu uz Tatru kalnu augstākajām virsotnēm un iekārtojam savu mājvietu uz vairākām naktīm. Brīvu vietu te ļoti daudz. Koplietošanas telpas gan pavisam vecas un nolaistas. Bet kempingu ziņā te Tatru kalnos arī nav nekāda lielā izvēle….Par vienu nakti kempingā (ar elektrības pieslēgumu) maksājam 23 eiro, kas šķiet lēti, salīdzinoši ar Polijas kempingiem.
Iekārtojuši mājvietu, braucam līdz netālu esošajam termālo baseinu akvaparkam Aquacity Popradas pilsētā, kur ierodamies ap 18:00 un nopērkam ieejas biļetes 3 stundām par 55 eiro par ģimeni. Akvaparka iepazīšanu sākam ar āra termālajiem baseiniem, kuros iespējams izvēlēties baseinus ar ūdens temperatūru dažādām gaumēm- te ir 30 grādus, 34 grādus vai 38 grādus silti baseini. Izvēlamies 34 grādus silto baseinu un jūtamies lieliski. Beidzot mūsu mīļākā ūdens temperatūra, kurā peldēt ir gatavi arī mūsu puikas. Jo šovasar drēgnajā Latvijā tā arī neesam varējuši viņus pierunāt izpeldēties kādā no ezeriem.
Šeit puikām iedodam līdzi paņemtos uzročus un piepūšamovesti un puikas, pamazām pieradušipie ūdens un atsvaidzinājuši atmiņā peldēt prasmi, izbauda ūdens priekus. Te var vai nu peldēt pa plašo baseinu, vai arī relaksēties kādā no džakuzi „gultām”.
Vēlāk izmēģinām arī iekštelpu baseinus un bērnu baseiniņu ar pirātu kuģi un ūdens slidkalniņiem. Vairāk gan mums patīk āra baseins, tādēļ vēlāk atkal atgriežamies tajā un izbaudām relaksējošu peldi pa vakara tumsā izgaismoto un kūpošo silto termālo baseinu.
Akvaparks mums visiem ir uzlabojis omu un bērni atzīst, ka bijis ļoti forši peldēties baseinos.
Ap 21:00 vakarā braucam atpakaļ uz kempingu un, zobus, drebinādami 11 grādus drēgnajā vakarā, savelkam mugurā visas līdzi paņemtās siltās drēbes un gatavojam vakariņas. Baiļojamies, vai naktī nenosalsim teltī un no rīta nebūsim slimi, jo ir tik auksti, ka var redzēt elpu un deguni visiem auksti.
4.diena. Otrdiena. 16.augusts. Pastaiga pa Tatru kalniem (no Hrebienok līdz Stary Smokovec).
No rīta ar bažām pārbaudu, vai bērni nav pārsaluši pa nakti, bet puikas izskatās visai omulīgi un saka, ka gulējuši labi. Neviens arī neklepo un nepuņķojas. Tad man sirds mierīga
Brokastīs cepu plānās pankūkas un priecājos par saulaino un silto rītu ar skatu uz Tatru kalnu augstākajām virsotnēm, kas vilina mūs doties šodien kādā kalnu pastaigā.
Izlemjam izmantot Hrebienok kalnu vilcieniņu, kas uzved mūs no Stary Smokovec kūrorta augšā kalnos (24 eiro par ģimeni par biļetēm). Šeit sākas vairākas kalnu pastaigu takas. Izvēlamies to, kas ved līdz 20 min pastaigas attālumā esošajam Studeny ūdenskritumam. Brīžiem uzspīd saulīte, tālumā mūs priecē kalnu virsotnes, takas malās smaržo meža avenes, netālu dzirdam kalnu upes šalkoņu. Drīz jau akmeņainā taka mūs izved pie krāčainās kalnu upes, kas gāžas pāri milzu klintsbluķiem, veidojot gleznainu ūdenskritumu.
Te pāri upei pie pašas ūdenskrituma pakājes ved tiltiņš. Abpus ūdenskritumam pikniko tūristi. Arī mēs izvēlamies kādu no klintsbluķiem un ieturam maltīti ar līdzi paņemtajām maizītēm un tēju. Tad paejamies vēl desmit minūtes līdz Rainerovska Chata kalnu namiņam, kurā nopērku Twix šokolādīti puikām. Tā kā mums ar Jāni gribas vēl pastaigāt pa kalnu takām, bet bažījamies, vai puikas ir gatavi ilgākam kalnu pārgājienam, tad jautājam, vai viņi varētu noiet 1.45 st. garo taku augšup kalnos līdz Skalnate Pleso kalnu ezeriņam, ja gala mērķī balvā būtu katram Twix šokolādīte? Par brīnumu mums, puikas piekrīt (droši vien tādēļ, ka neizprot, cik tieši ilga būs šī pastaiga). Sarunājam, ka šokolādīti dabūs tie, kas visu ceļu izturēs bez čīkstēšanas un kašķiem. Un dodamies ceļā.
Taka ir viegli ejama- tās segums veidots no palieliem akmeņiem. Stāvums nav liels, tomēr visu laiku taka ved kalnup. Sākumā cauri mežam, tad pa kadiķu audzēm, paverot skatus uz ieleju un Tatranska Lomnica kalnu kūrortiņu lejā zem mums. Brīžiem puikas sagurst, tad taisām pauzīti un iedzeram tēju vai uzkožam pa maizītei. Tomēr tādu lielu čīkstēšanu nedzirdam, jo puikas ir apņēmības pilni nopelnīt solītās šokolādītes.
Tā nu nepilnu 3 stundu laikā esam uzkāpuši līdz Skalnate Pleso pacēlāja stacijai un ezeriņam. Diemžēl laiks ir pavisam nomācies un 1735 m augstumā arī drēgns. Tādēļ, apēduši godam nopelnītos Twixus un iedzēruši līdzi paņemto silto tēju, izlemjam, ka lejā no kalna brauksim ar pacēlāju no Skalnate Pleso uz Tatranska Lominica (38 eiro par ģimeni). Jo puikas ir pārāk saguruši, lai ietu lejā ar kājām, pietam šī taka arī nav pārāk ainaviska, jo ved pa slēpošanas trasēm zem pacēlāja līnijas.
Pēc pastaigas secinu, ka vieglāk šī taka būtu veicama, izvēloties pretējo virzienu- uzbraucot ar pacēlāju līdz Skalnate Pleso un tad dodoties 1.5 st. garā pastaigā lejup pa kalnu taku līdz Hrebienok, no kura, savukārt, lejā ar vilcieniņu līdz Stary Smokovec kūrortam.
Nobraukuši lejā Tatranska Lomnica kūrortā, meklējam dzelzceļa staciju, jo mums jātiek atpakaļ uz 9 km attālo Stary Smokovec kūrortu, kur uzsākām savu šīs dienas pārgājienu un kur atrodas mūsu busiņš. Vilciens starp Tatru kūrortiņiem kursē reizi stundā. Biļetes izmaksā 1 eiro par pieaugušo un 50 centi par bērnu. Jāpiebilst, ka mūsu jaunākajam puikam (5 g) visas ieejas biļetes, pacēlāju biļetes un sabiedriskā transporta biļetes Slovākijā tiek par veltiJ
Īsinot laiku līdz vilcienam, notiesājam frī kartupelīšu porcijas (8.00 EUR par ģimeni) un tad kāpjam iekšā vilcienā. Izrādās, ka mūsu puikas apzinātā vecumā ar vilcienu brauc pirmo reizi, tādēļ viņiem šis ir jauns piedzīvojums.
Laimīgi tikuši atpakaļ savā busiņā, braucam uz Popradu, lai iegādātu pārtiku nākamajām dienām un tad jau ar tumsu ierodamies savā kempingā. Šovakar vairs nešķiet tik auksts. Varbūt tādēļ, ka iepriekšējā vakarā pirms gulēšanas bijām izsildījušies siltajos termālajos baseinos un tad drēgnums ārā šķita īpaši kontrastains.
5.diena. Trešdiena. 17. augusts. Ledus alu valstībā un termālajos baseinos Popradā.
No rīta mostamies līdz ar pamatīgu lietus gāzi. Izlīdusi no telts, secinu, ka diena būs nomākusies un drēgna. Tātad kalnu pastaigām tā nebūs piemērota. Toties pastaiga pa ledus alām un pelde termālajos baseinos varētu būt tieši laikā.
Tādēļ braucam uz aptuveni 45 km attālo Demanovska ledus alu. Pa ceļam laiks noskaidrojas un spīd spoža saulīte, kas uzlabo omu. Līkumots ceļš ved pāri kalniem pa serpentīniem, kā arī cauri omulīgiem maziem ciematiņiem, kur ceļu malās vietējie čigāni tirgo ogas un sēnes. Nonākuši līdz alām, novietojam auto maksas stāvvietā (jāpiebilst, ka Slovākijā visu apskates objektu tuvumā ir ierīkotas maksas stāvvietas), un ātrā gaitā dodamies pa aptuveni 1 km garo taku augšup līdz alas ieejai. Esam steidzīgi, jo alās iekšā laiž reizi stundā un tuvojas plkst. 13:00- tātad laiks, uz kuru vēlamies paspēt nopirkt biļetes. Kāpiens līdz alām nav viegls, jo pa serpentīniem ved samērā stāvā kāpienā cauri mežam. Puikas jau sāk sūdzēties, ka atkal liekam viņiem iet kalnos….Tomēr uzspējam laikā un par 20 eiro nopirkuši biļetes ģimenei (5 g.v. puikam atkal ieeja par brīvu), dodamies kopā ar pārējiem aptuveni 100 apmeklētājiem iekšā alās.
Grupu vada slovāku valodā runājošs gids, kura stāstījumu neuztveram. Un tādēļ tas šķiet drīzāk traucējoši. Nepatīk arī tas, ka visiem jāiet pīļu gājienā vienam aiz otra un nedrīkst atpalikt no pārēijem, lai mierīgi izbaudītu skatus, jo aiz mums iet „sargsuns”- dāma, kas pieskata, lai neviens neatpaliktu no grupas. Tā kā paši ar Jāni šajās alās jau esam bijuši pirms 12 gadiem, tad mums tā ir atkārtošanās (kaut gan daudz kas jau bija piemirsies). Puikas pazemes alās savukārt it pirmo reizi, tomēr arī viņi nav sajūsmā par tām, jo tā nav tādu īpašu „Wow” momentu, traucē arī lielā cilvēku burzma un tas, ka pastaiga patiesībā ir tikai nepilnu pusstundu gara. Tā beidzas ātrāk, nekā esam iejutušies pazemes valstībā. Arī puikas prasa- un tas jau bija viss? Tā kā kopumā laikam neieteikšu braukt uz šīm ledus alām, kaut arī tās ir UNESCO mantojums un lielākās ledus alas Slovākijā. Tomēr par ļoti aizraujošām tās nosaukt nevaru.
Iznākuši no aukstās ledus tuneļu valstības, uzrīkojam sev pikniku saulainajā terasē pie ledus alu ieejas un tad braucam atpakaļ uz Popradu, kur dodamies uz jau izbaudīto Aquacity akvaparku. Ir plkst. 15:00 dienā un arī Popradā laiks ir noskaidrojies un saulains. Uzreiz dodamies uz āra termālajiem baseiniem, bet, ieraudzījuši to, cik dienas vidū šeit ir ļoti daudz apmeklētāju, esam vīlušies. Te īsti nav kur netraucēti papeldēt. Varam vienīgi iespiesties kādā stūrītī un mērcēties siltajā ūdenī. Salīdzinām ar aizvakardienas pieredzi, kad šeit bijām vakarā pēc 18:00 un secinām, ka laikam uz baseiniem labāk ir iet vakaros- tad cilvēku daudz mazāk.
Apstākļu spiesti izmēģinām mazāk populāros baseinus ar ūdens temperatūru līdz 28 grādiem. Nav jau tik patīkami, kā 34 grādus siltajos baseinos, toties šeit cilvēku daudz mazāk un ir vieta, kur netraucēti baudīt peldi.
Ap 17:00 apmeklētāju paliek mazāk un tad jau varam atkal peldēties arī siltajos termālajos āra baseinos, kur puikas turpina trenēt savu peldēt prasmi.
Vakarā izbaudām vakarēšanu savā kempingā ar skatu uz Augsto Tatru virsotnēm, kas beidzot ir izlīdušas no mākoņiem un aplūkojamas visā savā klinšainajā krāšņumā.
6.diena. Ceturtdiena. 18.augusts. Pastaiga līdz kalnu ezeriņam Popradske Pleso un pārbrauciens līdz Liptovski Mikulaš.
No rīta mostos līdz ar spožajiem saules stariem un izlīdusi no telts, ar prieku secinu, ka šorīt kalnu virsotnes var baudīt bez neviena mākonīša aizsega. Prieks gan ilgst tikai kādu stundiņu, jo drīz vien atkal ap virsotnēm sadrūzmējas pelēki lietus mākoņi. Jā, te kalnos laiks ir tik mainīgs, ka neko nav iespējams prognozēt. Kamēr ielejā vēl saulains, vācam nost savu telti un krāmējam busiņā,lai brauktu tālāk uz nākamo sava ceļojuma bāzes vietu- kempingu pie Liptovski Mikulašs. Pa ceļam netālu no Štrbske Pleso apstājamies parkingā pie Popradske Pleso dzelzceļa stacijas, no kuras vēlamies doties pastaigā līdz Popradske ezeriņam. Arī te ir maksas parkings, kurš izmaksā 7 eiro par visu dienu. Novietojuši auto, dodamies 4 km pastaigā pa asfaltētu celiņu (pa kuru ar auto aizliegt braukt no 9:00 līdz plkst. 17:00). Ceļš ved augšup kalnā. Sākuma cauri ziedošām pļavām ar kalnu virsotnēm fonā, tad cauri egļu mežam.
Izgājuši cauri tam, drīz nonākam pie ezera, kurš pārsteidz mūs ar patiesi gleznainiem skatiem- apkārt tam slejas majestātiskas mežiem noaugušas kalnu pakājes un klinšainas virsotnes. Ezeriņa vienā malā ir viesnīca/krodziņš, kur var ieturēt maltīti vai pārnakšņot. Mēs izvēlamies piknikot ezera pludmalē, jo esam līdzi paņēmuši maizītes un termosu ar tēju. Un, protams, šokolādītes puikām kā balvu par izturību pastaigā līdz ezeram.
Pēc laiskas atpūtas pauzes, dodamies pastaigā pa akmeņainu taku apkārt ezeram, kas paver arvien pievilcīgākus ezera un kalnu skatus. Tā kā diena ir saulaina, tad ezera dzidrie ūdeņi iegūst smaragdzaļu nokrāsu. Labu brīdi baudām šo burvīgo ainavu, sēdēdami uz akmeņiem taciņas malā. Žēl doties prom no šīs fascinējošās vietas.
Tomēr mums priekšā vēl ceļš līdz nākamajam kempingam, tādēļ uzsākam pastaigu atpakaļ līdz savam auto. Tā kā tagad ceļš ved lejup no kalniem, tad iet ir vieglāk. Kopumā šajā pastaigā esam pavadījuši aptuveni 4 stundas.
Līdz Mara camping Liptovski Mikulaš tuvumā mums priekšā aptuveni stundu garš brauciens.
Kempingā ierodamies ap 17:00 vakarā un esam priecīgi, ka šeit ir brīvas vietas (23.50 eiro par 1 nakti kempingā). Iekārtojam savu telts vietu bērnu laukuma tuvumā un pavadām mierīgu vakaru kempinga teritorijā, kas atrodas blakus lielam ezeram ar akmeņainu pludmali. Ainava šeit ir gleznaina, jo ezeru ieskauj mežiem apaugušie zemo Tatru kalni, aiz kuriem pamazām riet saule, veidojot skaistas mākoņu un gaismas rotaļas.
Kempingā ir labas koplietošanas telpas, arī vietas pietiekami. Vienīgi te ir samērā trokšņaini, jo esam iekārtojušies tuvu krodziņam/bāram, kur visu laiku skan mūzika. Toties puikas tepat aiz telts var iztrakoties rotaļlaukumā. Patīkami ir arī tas, ka šeit beidzot ir silts- plus 20 grādi.
Pēc saulrieta, mūs priecē spožs pilnmēness un pēc kalnu pastaigas sagurušie puikas pie vakariņu galda ir patīkami mierīgi un omulīgi. Laikam vairs nav spēka kašķēties
7.diena. Piektdiena. 19.augusts. Diena Tatralandia Akvaparkā.
Rīts ir saulains un vasarīgi silts. Nesteidzīgi pabrokastojuši ar pašu ceptajām pankūkām kempingā, braucam uz pāris km tuvumā esošo Tatralandia Akvaparku, kur nopērkam ģimenei ieejas biļetes visai dienai par 64 eiro. Sākumā domājam, ka visu dienu te droši vien nebūs ko sadarīt, bet, kad, iegājuši akvaparka teritorijā, aplūkojam tā apmērus, saprotam, ka te pietiks izklaižu visai dienai.
Sākumā puikas pamana piepūšamās atrakcijas, kurās bērni var iztrakoties bez papildus maksas. Tad dodamies uz bērniem paredzētajiem āra baseiniņiem ar 30 grādus siltu ūdeni. Labi, ka bērnu baseini ir apvienoti ar pieaugušajiem paredzētu relaksācijas zonu ar džakuzi „zviļņiem”, kaskādēm un nelielu zonu, kurā teorētiski var peldēt arī pieaugušie.
Peldēšanai gan traucē lielais cilvēku daudzums baseinos, kas diemžēl samazinās tikai ap plkst. 18:00 vakarā- ap laiku, kad jau dodamies prom no baseiniem. Arī šeit, tāpat kā Popradas Aquacity baseinos, secinām, ka optimālais baseinu apmeklējuma laiks būtu no 18:00 līdz to slēgšanai, jo tad cilvēku ir mazāk un tie netraucē relaksēti izbaudīt peldēt prieku.
Samierinājušies ar cilvēku burzmu, dodamies tālāk uz nākamajiem akvaparka baseiniem, kuros ir 35-40 grādus silts zaļgans termālais ūdens.
Te man brīžiem izdodas arī papeldēt, kamēr Jānis ar puikām spēlē bumbu 40 grādus siltajā termālajā „sporta baseinā”. Tālāk dodamies izpētīt iekštelpu baseinus. Te atkal ir arī bērnu baseins ar dažādām atrakcijām- ūdens slidkalniņiem, bumbām, strūklakām u.t.t. Mūsu vecākais puika te pavada pāris stundas, kamēr mēs ar Jāni un jaunāko dēliņu peldamies pieaugušo baseinos. Reinis ar glābšanas vesti mugurā droši peld kopā ar mums un mums arī nav uztraukumu par viņu, kamēr vien veste ir mugurā. Apskatām arī sērfošanas zonu un baseinus ar lielu koka pirātu kuģi – rotaļlaukumu bērniem.
Vēl visi kopā izstaigājam akvaparka atrakciju zonu, kas iekārtota vesternu stilā- te iespējams bez maksas apmeklēt cirku, kurā samērā garlaikoti noskatāmies pāris numurus. Par papildus maksu puikas izmēģina braucienu ar kartingiem. Un tad atkal uz baseiniem.
Pusdienās nopērkam frī kartupelīšus par 15 eiro ģimenei. Nav lēti, bet neredzam, ka te kāds piknikotu ar līdzi paņemto ēdienu (lai gan ienest to parka teritorijā varētu, jo somas neviens nepārbauda).
Tā nu akvaparkā esam pavadījuši 6 stundas un visi esam saguruši no dažādajiem iespaidiem un aktivitātēm. Būtībā Tatraland ir kā ūdens atrakciju parks bērniem un te ar pāris stundām noteikti būtu par maz. Bērnu baseinu un šlūcamo „trubu” te ir tik daudz, ka garlaicīgi nav visu dienu. Pieugušajiem arī pieejamas savas izklaides- par papildus maksu var ļauties taizemiešu masāžai, Garra Rufu zivtiņu pedikīram vai saunu zonai. Ir arī baseina bāriņš, kur var malkot dažādus kokteiļus. Apkārt baseiniem ir daudz atpūtas zviļņu, kur sauļoties vasaras dienās. Viss gan ir tāds nedaudz noputējies un pabalējis. Nevar salīdzināt, piemēram, ar Erding termālajiem baseiniem Minhenes tuvumā Vācijā. Lai gan apmēru un iespēju ziņā baseinu teritorija līdzīga.
Mēs ar Jāni secinām, ka priekš mums Slovākijas baseinos diemžēl par daudz apmeklētāju un tie pārāk skaļi un nekulturāli uzvedas (nerespektē citu atpūtnieku privāto zonu). Tādā ziņā mums Vācijas termālie baseini patīk daudz labāk, jo tur cilvēku ir mazāk un uzvedās klusāk, mierīgāk. Slāviem tomēr cits temperaments….
Vakarā saguruši kempingā gatavojam vakariņas un drīz jau arī dodamies pie miera. Rīt mēs braucam prom no Slovākijas un mūs sagaida 7 stundas ilgs pārbrauciens uz Varšavu.
8.diena. Sestdiena. 20.augusts. Ceļā uz Varšavu.
No rīta nesteidzīgi brokastojam kempingā, izbaudot vasarīgo saulaino rītu. Nemaz negribas braukt prom no šejienes.
Tomēr ir pienācis laiks atstāt Slovākiju un uzsākt mājupceļu. Šoreiz uz Varšavu braucam pa ceļu, kas ved gar Krakovu, Katovici un Lodzu. Lai gan km ziņā ceļš iznāk garāks, tomēr rēķinām, ka, tā kā tas vedīs pa autobāni, tad Varšavā nonāksim ātrāk. Pāris reizes par šo autostrādi nākas arī maksāt (10 zloti par reizi). Jāsaka gan, ka posmi, kuros ceļš tiešām ved pa autobāni ar žogiem abās malās, ir ļoti garlaicīgs, jo nav kur acis „piesiet”. Tomēr braukt pa to var līdz pat 140 km/h.
Pēcpusdienā apbalvojam sevi ar stundu garu pauzi McDonaldā un rezultātā Varšavā ierodamies tikai ap 21:00 vakarā. Piezvanījuši uz WOK kempingu, noskaidrojam, ka diemžēl brīvu vietu tajā vairs nav. Taču brīvas vietas vienmēr esot otrā Varšavas kempingā- Camping123 jeb Majawa Camping. Tajā arī iekārtojamies uz 2 naktīm (130 zloti par nakti). Kempings gan izskatās daudz noplukušāks un nepievilcīgāks par WOK kempingu, taču teritorija ir plašāka un tādēļ arī vietu pietiek visiem. Tomēr iesaku, ja vien iespējams, ierasties Varšavā laicīgi un braukt uz WOK kempingu (vai varbūt ir iespējams iepriekš rezervēt sev kempinga placi).
9.diena. Svētdiena. 21.augusts. Kopernika Zinātnes centra apmeklējums un iepirkšanās C&A un IKEA.
Pēc brokastīm kempingā ap 11:00 braucam uz Varšavas Kopernika Zinātnes centru. Auto novietojam bez maksas kādā šķērsieliņā Zinātnes centra tuvumā, lai gan pēc tam noskaidrojam, ka par 5 zlotiem auto var novietot arī stāvlaukumā pie paša zinātnes centra. Tā kā ir augusts (atvaļinājumu laiks, skolēnu brīvlaiks un pietam vēl svētdiena), tad lai iekļūtu zinātnes centrā, jāstāv rindā. Pats sliktākais ir tas, ka izrādās- biļetes šobrīd netiekot pārdotas, jo Zinātnes centrs esot pārpildīts un sekojoši- nav prognozējams, cik ilgi mums būšot jāstāv rindā. Izlemjam, ka pusstundu pastāvēsim un paskatīsimies, vai rinda iet uz priekšu vai ne. Tā kā rinda tomēr palēnām kustas, tad turpinām tajā stāvēt un pēc 1.5 st. tiekam pie biļetēm (72 zloti par ģimeni). Žēl, ka neesmu iepriekš noskaidrojusi, ka tie, kas biļetes iegādājušies iepriekš internetā, Zinātnes centrā tiek iekšā bez rindas. Tad gan precīzi jāzina, kurā dienā apmeklēsiet zinātnes centru…
Tā nu ap 13:30 beidzot esam iekšā zinātnes centrā un sākam tā apskati, kas mums aizņem ap 4 stundām. Tā kā iepriekš esam bijuši AHHA centrā Tartu, tad secinām, ka dažas atrakcijas atkārtojas, tomēr ir ļoti daudz vēl neredzētu aktivitāšu, kas aizrauj ne tikai bērnus, bet arī mūs ar dzīvesbiedru. Te gan lielie, gan mazie var “uz savas ādas” pārbaudīt, kā darbojas dažādi fizikas likumi – ātrums, zemes pievilkšanas spēks, statiskā elektrība u.c. Te ir vairākas „šķībās istabas”, milzu ziepju burbuļu pūšana atrakcija, atsevišķa aktivitāšu zona bērniem līdz 5 g.v., elektrības ražošanas, viļņu veidošanas aktivitāte un daudz citas. Tā kā cilvēku daudzums Zinātnes centrā tiek normēts, tad te vietas pietiek visiem un nav izjūta, ka nemitīgi kāds grūstos virsū vai traucētu.
Šis centrs noteikti ir līdzvērtīgs AHHA un, šķiet, ka aktivitāšu te ir pat vairāk. Uz beigām jau sagurstam no visām piedāvātajām iespējām un vairs nespējam tās visas izbaudīt.
Pēc kārtīgas izstaigāšanas pa centru, visi esam izbadējušies un labi, ka tepat Zinātnes centrā ir kafejnīca/ēdnīca, kurā par pieņemamām izmaksām (ap 15 eiro par ģimeni) varam paēst pusdienas (te pieejami ne tikai frī kartupelīši, bet arī gaļas, sautējumi un salāti).
Ap 17:00 dodamies prom no Zinātnes Centra, jo šodien vēl vēlamies aizbraukt līdz Varšavas IKEA un C&A veikalam, kur esam ieplānojuši iegādāt lietas mājai un drēbes bērniem skolai un bērnudārzam. C&A jau sen esam iemīļojuši un arī šoreiz tas neliek mums vilties, jo te sarūpējam visu bērniem nepieciešamo apģērbu par pieņemamām cenām (džinsi par 15 eiro, maiciņas par 3.50- 7 EUR u.t.t. )
Iepirkšanos beidzam ap 21:00 vakarā līdz ar veikalu slēgšanu. Ārā pamatīgi līst, tādēļ Varšavas vecpilsētas apskate izpaliek. Atgriežamies savā kempingā, kur dodamies pie miera.
10.diena. Pirmdiena. 22.augusts. Ceļā no Varšavas līdz Marianpolei.
No rīta novācam salijušo telti un braucam virzienā uz mājām. Pa ceļam vēlreiz iebraucam iepirkšanās centrā pie Ikea. Te sapērkam bērniem apavus skolai un ap 13:00 izbraucam no Varšavas uz mājām. Mums priekšā ap 650 km garš ceļš, kuru navigācija piedāvā mums nobraukt 10 stundās.
Šoreiz izvēlamies ekspress šoseju, kas ved gar Byalistoku, cerībā, ka šādi varbūt nebūs jābrauc cauri mazajām pilsētiņām, kā tas bija ceļā no Lietuvas uz Varšavu pa taisnāko ceļu braucot. Sākumā šoseja tiešām ir plata un ātri braucama, bet tad sākas remonti- te top autostrāde (bānis) un kādu brīdi vidējais braukšanas ātrums nokrīt līdz 20 km/h. Pie Zambrowskie pilsētiņas nolemjam, ka no šāda autobāņa nav nekāda ieguvuma un braucam virzienā uz Lomžu, lai tālāk turpinātu ceļu pa parasto šoseju uz Augustovu. Suvalkos esam ap 20:00 vakarā. Paņemam Mcdonalds komplektus līdzi ņemšanai un turpinām ceļu, bet sāk satumst un ar vien stiprāk līt.
Tikuši pāri Polijas/Lietuvas robežai, jūtam, ka braukšana palikusi pavisam sarežģīta. Mums busiņam nodilušas riepas un ar tām pa slapjo šoseju (ar risēm) tumsā braukt grūti un pat bīstami. Pie Mariampoles uzmeklēju navigācijā tuvākās naktsmītnes un piezvanu dažām no tām. Mums par prieku vienā no Mariampoles viesnīciņām ir vēl brīvas vietas. Tā nu, sekojot navigācijas norādēm, ātri vien esam pie 3 zv. viesnīciņas Sudavija Hotel Mariampolē. Par 50 eiro ar brokastīm par ģimeni mums ierāda divus blakus esošus numuriņus ar WC un dušu- vienu bērniem, otru mums. Numuriņi ļoti glīti, tīri, ar plazmas TV. Bērni priecīgi, ka varēs skatīties multenes savā istabiņā un mēs arī laimīgi iekrītam sava numuriņa mīkstajā gultā.
11.diena. Otrdiena. 23.augusts. Ceļš cauri Lietuvai un līdz mājām.
Nesteidzīgi pabrokastojuši viesnīcā, ap 10:00 turpinām ceļu uz mājām. Šodien saulains laiks, bez lietus. Un paredzamais 4 stundu ilgais brauciens vairs nešķiet tik nogurdinošs. Īsinot laiku, pierakstu pēdējo dienu iespaidus un secinājumus par ceļojumu kopumā.
Abi ar dzīvesbiedru spriežam, ka mūsu 11 dienas ilgais ceļojums ir bijis piedzīvojumiem un iespaidiem bagāts- esam gan nogājuši kopā ar bērniem ap 20 km pa kalnu takām, gan izbaudījuši peldes termālajos baseinos, gan apmeklējuši Zoo un Zinātnes centru, gan arī pazemes alas. Puikas, kad jautāju par viņu spilgtākajiem iespaidiem, secina, ka viņiem visvairāk paticis Zinātnes centrs un termālie baseini/akvaparki. Kalnu pastaigas viņus interesējušas vismazāk, taču bez tām savukārt es šo ceļojumu nespētu iedomāties, jo tieši kalni ir tie, kas parasti ceļojumos mani saviļņo visvairāk. Arī dzīvesbiedrs atzīst, ka vislielāko gandarījumu viņam radījusi tā diena, kad kopā ar puikām nogājām ap 10 km garo pastaigu augšup pa kalnu taku no Hrebienok līdz Skalnate Pleso.
Protams, ceļojumā ar bērniem lielākoties visas aktivitātes un apskates vietas, iznāk pakārtot bērnu vēlmēm. Bet tas ļauj arī mums pieaugušajiem dažbrīd atgriezties „bērnībā” un atkal izjust patiesu aizrautību un prieku.
Esam arī gana daudz izkaškējušies, jo ar mūsu puikām laikam pagaidām savādāk nav iespējams. Bet parasti jau ar laiku negatīvie brīži aizmirstas un atmiņā paliek tikai kopīgi piedzīvotie pozitīvie iespaidi.
Atzīstam, ka garie pārbraucieni mums vēljoprojām šķiet nogurdinoši un mēs labprāt tos apietu. Prātojam, ka nākamam gadam būtu labi izbūvēt savā Vito busiņā guļvietu tā, lai ceļā no mājām līdz ceļojuma galamērķim, nebūtu nepieciešams katrā kempingā būvēt telti, kas tomēr aizņem daudz laika. Arī šādam nolūkam, kā pēdējā naktī, kad vairs nav spēka turpināt ceļu, būtu lieliski nevis maksāt par viesnīcu, bet vienkārši nobraukt kādā benzīntankā un pārlaist nakti uz matracīša turpat mašīnā.
Nākamreiz mēs iespējams izvēlētos kādu „siltāku” galamērķi un pēc iespējas censtos dzīvot vienā kempingā, lai mazāk būtu sagurums dēļ pārvākšanās no viena kempinga uz citu. Vai arī izvēlētos lidot līdz kādam Vidusjūras galamērķim. Jo, lai arī tas ceļojuma izdevumus sadārdzina, tomēr īsākā dienu laikā iespējams izbaudīt vairāk aktivitāšu, nesagurstot no garajiem braucieniem.
Ceļojuma izdevumi par visu ģimeni kopā:
Ieejas biļetes: 300 EUR
Kempingi, viesnīca: 255 EUR
Degviela: 200 EUR
Krodziņos, ielas ēstuvēs: 135 EUR
Pārtika veikalos: 120 EUR
Parkingi: 20 EUR
Ceļu nodokļi: 15 EUR