Londona pirms 9 gadiem

  • 1 min lasīšanai

Es skatījos uz tevi kā uz impērijas galvaspilsētu. Lielas, varenas valsts galveno pilsētu, kuras taustēkņi apskāva visu zemeslodi. Es gaidīju lielu jo lielu galvu, krietni lielāku par redzēto Francijas citadeli. Tā nebija vilšanās, tā bija pilsēta atklājums. Es zināju, ka Temza ir mūsu māmuļas lielumā. Taču, ka es jautāšu, kas tas par pulksteni, kas tik dikti līdzīgs Bigbenam, es to negaidīju. Man vajadzēja lielākas formas, kaut ko varenāku par triumfa arku, taču bija Bigbens. Jauks arī savā patiesā lielumā. Pilsētas pēcgarša un tieksme atgriezties, lai klīstu pa ielām lietū, skatītu Haidparkā trakojošas zosis, būt vienīgam ar baltu muti metro, just riebumu pret piedzērušu arābu, krievu veikalā pirkt lietuviešu cūkas šņukuru, būt kontrobandas cigarešu īpašniekam un saprast, ka vēl šogad Londonu nenopirkšu, nav tik daudz naudas. Bij tur tikai dažas dienas, bet sajūta, ka varētu pazust uz mūžu.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais