Par veloceļojumu apkārt Kipras salai 08.04.-18.04.2016.

Egils Turks 28.04.2016 6 min lasīšanai

Vispirms mazliet “filosofijas”

Pirms ķeršanās pie kārtējā sava ceļojuma aprakstīšanas mani parasti pārņem, laikam jau īsti latviska, neērtības sajūta – ko nu es te rakstīšu, viss jau zem mēness ir uzrakstīts, aprakstīts, kā teicis klasiķis; padomās, ka gribu lielīties utml. Patiešām – kāda rutka pēc? Patiesībai tuvākā laikam būs atbilde, ka es to daru vairāk pats sev – lai pēc ceļojuma piefiksētu momentus, kas citādi ātri vien aizmirstas, un varētu pēc kāda laika, teiksim, ziemas spelgonī atsaukt atmiņā jaukos brīžus (sūrie aizmirstas pirmie); lai arī pēc gadiem, kad varēšana vairs nebūs tik liela, "paceļotu” kaut šādi; lai pavingrinātos rakstīšanā; lai, kompleksa mākts, it kā pierādītu pamatskolas skolotājai Gilbertei, ka tomēr varu uzrakstīt domrakstu? Nu, vispār, iemeslus varētu ķeksēt ārā vēl un dikti. Cerība ar savu aprakstu izraisīt kādu diskusiju, domu apmaiņu – kas man rakstura īpatnību dēļ būtu paticis - manī ir gandrīz jau pilnīgi mirusi, jo mani Draugi un Domubiedri, kā arī daži nejaušie lasītāji, parasti ir kūtri uz šādām darbībām.

Jā, bet kāpēc es parasti braucu aprīlī? Man mājās ir svari... Un grūti ir nepamanīt, ka ziemas laikā pieaug svars. Nevar tā viennozīmigi teikt, ka uzaug “riepa”, jo ziemas laikā es diezgan regulāri apmeklēju trenažieru zāli, tāpēc daļa svara pieauguma varētu būt uz muskuļu rēķina. Tomēr kaut kāda riepiņa ir, un to, vismaz manā gadījumā, ir visvieglāk likvidēt, ilgi braucot ar riteni. Nav vajadzīgas nekādas diētas. Ilga braukšana ar ričuku tērē milzums kaloriju, tomēr, nezinu kāpēc, nerada pārlieku ēstgribu. Un tā ceļojuma beigās tu esi formā olimpiskā! Vismaz līdz šim tā bija...

Kādēļ atkal uz Kipru? Jau trešo reizi. Lai gan daudz tas nemaz nav. Mazliet aprunājos ar vienu pensionētu angli Džordžu, un viņš man pateica, ka esot jau 17. reizi Kiprā (!), pie tam, cik sapratu, vienā un tajā pašā viesnīcā “Kings Hotel” (kur arī es vienmēr esmu līdz šim nogruntējies, vismaz pirmo un pēdējās ceļojuma dienas).; braucot viņš divreiz gadā – aprīlī (tagad) un novembrī; vēl es viņam pajautāju, kas ir tas vīrs melnajā cepurītē, ko es vienmēr, kad ierodos “K.H.”, sastopu pie viesnīcas baseina, lasot avīzi; tas esot Billijs no Īrijas, kas apmeklējot Kipru un dzīvojot šai viesnīcā katru gadu divreiz pa 3 mēnešiem... Viesnīca ir samērā lēta – es par nakti samaksāju 18 eiro; mēnesī tas iztaisītu ap 500 eiro, varbūt lētāk, jo pērc, tā teikt, vairumā – anglim/īram, man liekas, tas ir štrunts. Kāpēc nebraukt, ja Kiprā ir ļoti silti, kad Lielbritānijā ir nemīlīgi drēgni un vēsi? Ja visi Kiprā prot angliski, vairāk vai mazāk. Ja riņķī ir daudz angļu pabu. Ja salā atrodas British Forces (pats ar velo izbraucu cauri šādam Lielbritānijas armijas garnizonam, kas atrodas aiz Episkopi pilsētas, abpus šosejai; redzēju labi iekoptu regbija laukumu starp kalniem ielejā...). Man arī tīk, ka jau aprīlī var izjust tādus laika apstākļus, kādi Latvijā ir labi ja vasaras viducī. Bez tam, tu it kā veic ceļojumu laikā: kad aizbrauc, Latvijā vēl ir diezgan ziemīgi; kad atbrauc pēc pāris nedēļām, kokiem un krūmiem jau ir mazas gaiši zaļas lapiņas, tie, no attāluma skatoties, ir it kā ar zaļu migliņu pārklāti, un tas ir tik skaisti! Tomēr man, ziemeļniekam, pat aprīlī Kiprā kļūst brīžiem par karstu; es tur nevarētu pastāvīgi dzīvot, jo jūlijā un augustā tur esot ap 40 grādiem.

Daži novērojumi/kuriozi:

Pavisam nobraucu vairāk par 600 km 10 dienās (Pafosa-Polis-Kato Pyrgos-Morphou-Girne-Kaplica-Dipkarpaz-Famagusta-Larnaka-Limasola-Pafosa). Ceļojuma bildes ir manās Galerijās, piemēram: https://dra.lv/gSHmou