Ar dēlu Azoru salās decembrī
|
Edviins Rozins
|
Jau vairākus gadus dēla Harija mīļākie stāsti ko viņs vēlas lai tētis stāsta ir mani ekstrēmie ceļojumi pa dažādām pasaules valstīm, tad pirms kāda gada apsolīju viņam ka kādā ceļojumā paņemšu viņu līdzi.
Ilgu laiku mani ir fascinējušas Azoru salas, kuras atrodas pašā Atlantijas okeāna vidū, uz tās pašas zemūdens Atlantijas grēdas, kur virs okeāna paceļas tik Azoru un Islandes salas. Apņemšanos aizbraukt uz Azoru salām pastiprināja Chelsea Physic garden apmeklējums pirms vairākiem gadiem. Chelsea Physic garden ir viens no vecākajiem Lielbritānijas botāniskajiem dārziem, kas atrodas Londonas centrā, 10 minūšu gājienā no Victoria Coach station. Šajā Chelsea Physic garden galvenais uzsvars ir likts uz Makaronezijas floru - Azoru, Madeiras un Kanārijas salu augiem. Tiesa vēlāk čekojot Azoru augu valsti internetā, nācās konstatēt ar skumjām, ka gandrīz visa Azoru flora ir invazīvi augi no visām iespējamām pasaules malām. Azoru salas ir tik tālu un sen aizpeldējušas Atlantijas Okeānā, ka tik drusku pāri par 100 sugām tiek uzskatītas par vietējām
Spontāni nopirkās biļetes maršrutā Rīga - Stansted - Ponta Delgada, vienīgi nenopirku pēdējo posmu Stansted - Rīga atpakaļceļam, kurš cenas izteiksmē sita pušu visus iepriekšejos trīs lidojumus kopā ņemot. Beigās kaut kādu atlaidi Ryanair piešķīra, taču vienalga finansiāli tas sastādīja vislielākās paša ceļojuma izmaksas.Piedevām bukošanas eiforijā Harijam iepirku pieaugušo biļetes, un pēc tam konstatēju ka nekādīgi nevaru dēlu reģistrēt lidojumam, jo nav tāds gadaskaitlis pasei, kas nepieciešama personas identifikācijai. Jau Azoru salās dzirdēju ka daži bija pamanījušies nopirkt turp-atpakaļbiļetes uz Azoru salām pa 10 poundiem caur vebsaitu expedia.com.
Un tā esam ceļā 4 decembrī, laiks Latvijā ir vējains, kas saldē līdz kauliem. Harijam tas ir pirmais lidojums viņa mūžā, sajūsma ir riteņiem atraujoties no zemes. Naktī esam Stanstedā, pārnakšņojam turpat lidostā. Un nākamajā dienā esam Sao Miguel vislielākajā Azoru salu grupas salā. Laiks ir silts, pa dienu 18-19 grādi, naktī ap 16 grādiem. Pirmajā dienā maucam uz Ponta Delgadu, kur iepērkam paiku un mana interese ir botāniskais dārzs. Harijam botānika ir pie vienas vietas un viņs nekādu interese par dārzu neizrāda, esot pašā botāniskajā dārza man tas sagādā lielu vilšanos, taču Harijam domas mainās par 180 grādiem, jo ir alas ko izlodāt , klintis uz kurām uzrāpties. Vienīgais kas liek aizdomāties ir spēcīga lietusgāze, kas mazliet izmērcē mūs un tādēl nākamo nakti pavadam Ponta Delgada lidostā. Tam ir arī pozitīvi momenti, jo iegūstu salas karti ar apskates objektiem un arī šo objektu raksturojumus.
Ļoti ieinteresēja peldes okeānā, kur ir karstie avoti, un tā no rīta ir ceļš uz Ginetes, kas ir salas rietumos. Jāsaka, ka pa sala ir 60 km gara un 8-12 km plata, tādēļ uz daudzām vietām var aiziet ar kājām. Pēc pusstundas jau esam Ginetes un vēl pēc 15 minūtēm pie karstajiem avotiem, kas saucas Feraria. Harija pirmais jautājums ieraugot Okeānu ir , kapēc tas ir tik zils, un kapēc Baltijas jūra ir tāda zaļgana un pelēka? Par peldēšanos karstajos avotos ir jāatsakās, jo iepriekšējās dienas lietusgāze ir sabangojusi okeānu, un ir liels risks tikt ieskalotam okeāna plašumos. Taču Feraria ir liels pluss, te ir vēja aizsargātas vietas kur var pārnakšnot, un nolemju šeit pārnakšņot.
Pirms satumst uzrodas 2 drosminieki, kuri par spīti bangām dodas veldzēties okeāna karstajos avotos. Pēc brīža izrādās, ka tie ir poļi kuri 4-tā ceļo pa Azoru salām. Kad poļi izrāpjas no okeāna un paziņo ka karstos avotus ir grūti baudīt, tie dodas pie saviem biedriem kuri jau plunčājas maksas baseinā, kurā patstāvīgi ūdens t-ra ir ap 36 grādiem. Tā kā ir pirmdiena un baseins oficiāli ir slēgts, taču neoficiāli baseins ir pieejams jebkuram interesentam. Izmantojam šo iespēju un kopa ar poļiem baudam siltā baseina okeāna peldi. Vienīgā nelaime, ir dušas nestrādā, un uz ādas paliek okeāna sāls, taču tas ir sīkums.
Nākamajā rītā dodamies salas iekšienē, kalni it kā nav augsti, taču ceļš vijās serpentīnveidā stāvus augšā lejā. Iešanas ātrums šādos apstākļos ir 2-3 km stundā. Kādā mirklī apstājas azoriešu mašīna, kas paņem mūs līdz Mosteiros. Te paprasu padomu ceļotājam ko biju ievērojis Ryanair lidmašīnā, viņš iesaka doties ceļā nekavējoties līdz sasniedzam Cete Citades, kas atrodas pie 2 skaistiem ezeriem Lagoa Azule un Lagoa Verde - tulkojumā zilais un zaļais ezers. Ceļš ir tik stāvs, ka tas būtu labs treniņš alpīnistam - iesācējam. Paņemu Harija somas lai viņam vieglāk, taču tas maz līdz, dēls ik pēc brīža lūdz atpūsties. Līdz tumsai nonākam Cete Citades, apskatam ezerus un dodamies meklēt guļvietu naktij. Tā ir liela problēma, jo visapkārt ir kalni un nav iespējams atrast līdzenu laukumiņu. Atrodu kalna nogāzē izgāztu sekvoju, izklāju zemi ar sekvojas zariem un mums ar dēlu ir sausa guļvieta nākamās 2 naktis sekvoju mežā. Gulēt iznāk iet ātri, ap kādiem pusseptiņiem ir tumšs un nākas likties uz auss guļammaisā zem zvaigžņotas debess pļāpājot ar dēlu par viskaut ko līdz aizmiegam.
Laiks Cete Citades ir nesteidzīgs, apstaigājam visapkārt ezeriem, izmetam kādu līkumu pa kalnu takām, līdz pienāk ceturtdiena, kad no rīta uzceļoties redzam ka kalnu galotnes ir tītas mākoņos, kas nozīmē spēcīgas lietusgāzes. Izdomāju doties atpakaļ uz Ginetes un Feraria, kur pie okeāna lietusgāžu risks ir mazāks. Pēc brīža esam Varzea, kas ir 5 km no Ginetes un nenociešos doties nelielā botāniskā ceļojumā pa apkārtceļu kalnos. Ievācu Azoru efeju - Hedera azorica, kas noteikti nav sastopama nevienā Baltijas valstu botāniskajā dārzā, kā arī pāris papardes un kosas, kuras Latvijā ir ierakstītas supersarkanā grāmatā, bet Azoru salās tās ir sastopamas visai bieži. Tikai pirms Ginetes ceļs staruji izbeidzas un izejam uz kādu fermu kuras ieeju sargā suns. Suns nebija gaidījis svešinieku parādīšanos no bezceļa virziena un ir tik pārsteigts, ka pirmo minūti pat neattop riet. Tad suns uzticīgi pilda savu pienākumu rejot , bet mēs meklējam pareizo ceļu līdz Ginetes.
Atkal nokļūstot Feraria, maksas baseins strādā kā tam būtu jāstrādā, tas ir par naudu, tā kā labi vien bija ka izmantojam pa brīvu tā burvību pirms pāris dienām. Taču okeāns ir mierīgs un dodamies vietā kur karstais avots izplūst okeānā. Tā ir bauda, jūties kā kontrastvannā, kur okeāna vilnim ūdenim ieplūstot tas ir auksts, bet tam atplūstot tas ir paņēmis līdzi karstā avota ūdeni, un miesu apskalo kaifīgi silts ūdens...
Piektdien ir ceļš uz Ponta Delgadu, taču lietusgāzes tomēr ir mūs noķērušas, izlīstam slapji līdz beidzamai vīlei. Kaut kā tomēr pamanamies drēbes izžāvēt, un sestdien no rīta esam normālā izskatā atpakaļlidojumam uz Latviju. Vienīgais zaudējums ir laptops, kurš pēc lietusgāzes rāda tikai melnu ekrānu ar opcijām spaidīt taustiņus no F1 līdz F12.
Mazliet par pašām azoru salām un tās iedzīvotājiem.
Cenas pārtikai ir pat lētākas nekā Latvijā - piens 45 centi, maize 30 centi. Pie tam tur pienam un maizei piemēro tikai 4% nodokli, nevis kā mums teju 20 %
Azorieši ir ļoti sirsnīgi un atsaucīgi , ejot pa ceļu viens otram uzsmaida, pamāj ar roku. Pilnīgi nekādu zādzību vai kādu citu kriminālu aktivitāšu.
Daba, karstie geizeri (tādi citur Eiropā vēl ir tikai Islandē), okeāns un klimats .... vnk nav pat vārdu ko raksturot cik tas ir forši.
Ceļojuma kopējās izmaksas ap 200 EU biļetēm turp atpakaļ, ap 40 EU ko iztērējam Azoru salās un Stansted lidostā
