SOMIJA, 21.–27.07. 2015.
|
Jānis Vasiļevskis
|
Domājot par to, kur vēl šovasar varētu aizbraukt, sarunās ar dažiem draugiem nonācām pie vienas domas – jāapskata Somija. Un tā mēs – četri rūdīti ceļotāji, sēdāmies mašīnā un uz Somiju prom. Paralēli mums brauca vēl viena latviešu ceļotāju kompānija, bet mēs brauciena laikā tikāmies epizodiski, galvenokārt nakšņošanas vietās.
Līdz šim Somijā esmu bijis tikai caurbraucot, pa ceļam uz Norvēģiju, tāpēc šajā reizē nolēmām nedēļas laikā mūsu iespēju robežās iepazīt Somiju, par pamatmērķi izvirzot divas lietas – Somijas Ziemas kara kauju un piemiņas vietas un Somijas ziemeļu daļu – Lapzemi.
Ieskrējiens – Helsinki–Inari
Sākumā bija diezgan lieli pārbraucieni, pirmajā un otrajā dienā nobraucām pāri par 600 km. Pirmajā vakarā sasniedzām Oulu Botnijas jūras līča ziemeļu galā, nākošajā dienā aiz Rovaniemi šķērsojām Polāro loku un sasniedzām apdzīvotu vietu ar nosaukumu Njurkulahti, kas atrodas pie Lemmenjoki nacionālā parka robežas. Šeit jau no 1955. gada darbojas pirmais sāmu ģimenes uzņēmums tūrisma jomā – kempings Ahkun Tupa (nezinu gan, ko tas sāmu valodā nozīmē). Jau iepriekš bijām rezervējuši vienu četrvietīgu mājiņu, maksa – 40 eur, iekšā 4 gultas divos stāvos, galds, krēsli, virtuves stūris ar visiem piederumiem, ledusskapis, elektriskā plīts, duša un tualete. Lēti un labi (pietiekami).
Lemmenjoki nacionālais parks ir lielākais Somijā un viens no lielākajiem Eiropā. Tas atrodas Lapzemes ziemeļrietumos, pie Norvēģijas robežas. Šeit iespējams veikt dažāda garuma un grūtības pakāpes pārgājienus – no pāris stundām līdz vairākām dienām – gan pa meža takām, gan kāpjot nelielās 500–600 m augstās virsotnēs. Parka teritoriju divās daļās sadala gleznainā Lemmenjoki upe, kas plūst cauri vairākiem ezeriem. Iepriekš piesakot, iespējams doties trīs stundu braucienā pa upi līdz Ravadasköngäs ūdenskritumam. Tas – nākošajai reizei. Lemmenjoki un tās pietekās jau no seniem laikiem iegūst zeltu. Arī par tūristu izklaidi ir padomāts – iespējams piedalīties zelta skalošanas tūrē. Nezinu gan, cik tās ir rezultatīvas...
Te gan jāpiebilst, ka, uzticoties michelin.com maršrutu plānotājam, kurā ceļš no Kittilä līdz Inari bija iezīmēts kā ainaviskais, bijām mazliet vīlušies, jo ainaviski daudz iespaidīgāks ir maģistrālais E 75 ceļš Rovaniemi – Inari, sevišķi posms no Ivalo līdz Sodankylä. Mūsu variantā ceļš gandrīz visu laiku bija pa mežu masīviem, un, ja nebūtu ziemeļbriežu, kas, virzoties ziemeļu virzienā, uz ceļa parādījās arvien biežāk, gandrīz vai nebūtu tur, ko redzēt. Dažās vietās gan pavērās Lapzemes plašumi, vienā vietā braucām cauri palielam purvam, kur veģetācija kļuva pavisam nabadzīga.
Trešajā dienā sasniedzām mūsu brauciena tālāko ziemeļu punktu – Inari ciemu pie Inari ezera. Tas atrodas ap 1200 km no Helsinkiem, nepilnus 200 km no Somijas tālākā ziemeļu punkta. Iespaidīgais Inari ezers ir trešais lielākais ezers Somijā. Tā apkārtne vēsturiski ir bijusi sāmu klejotāju – briežkopju mītnes vieta. Inari ciemā atrodas lielākais sāmu kultūras centrs un muzejs Somijā – Siida. Vārds „siida” tulkojumā no sāmu valodas nozīmē – teritorija, kurā nodarbojas ar briežkopību. Muzejs tiešām ir iespaidīgs, tajā ir ļoti interesanta pastāvīgā ekspozīcija un vairākas maināmas izstādes. Muzeja brīvdabas daļā var iepazīties ar dažāda senuma sāmu mītnēm, saimniecības ēkām u. c. interesantām lietām. Mazliet parunājoties ar jauku somieti, suvenīru un sāmu rotaslietu tirgotāju, uzzinājām, ka arī viņa ir liela ceļotāja – bijusi Rīgā un Liepājā.
Pēc kultūras programmas apmeklējām turpat līdzās esošo Lapland Shop – ar mērķi iegādāties kādus suvenīrus un mazu vietējo pārtikas veikalu ar lepnu nosaukumu – Inari Supermarket, kurā mājās vešanai iegādājāmies ziemeļbriežu gaļas konservus.
Oaidnaleabmai – Uz tikšanos! (sāmu val.)
(Turpinājums sekos)