Santiago no mājām + 1000 km. Beļģija.

Martins Kalnberzins 19.05.2015 3 min lasīšanai

Beļģija mūs ar pirmo pilsētu - Knokke - nošokēja. Modernas celtnes, bezpersoniska, plaša un vairākus km gara promenāde gar jūru. Pavēsi cilvēki un atpūtnieku šķūnīši pludmalē. Vairāku km garumā pludmale ir nosēta ar nelieliem apmēram 4 m2 lieliem, vienādiem, baltiem šķūnīšiem nebeidzamās rindās, līdzīgi kā padomju laika garāžas mūsu mikrorajonos. Katrā šķūnī pāris krēslu, pāris zviļņu un saulessargu. Ģimenes un pārīši rātni ganās dažu smilšu m2 laukumā pie sava šķūņa – un tā ir pludmales atpūta Beļģijā? Uzslējuši telti kāpās starp Heist un Blankenberg, mēs vērojam, kā atšķirībā starp pārbāzto promenādi - jaukajā, pāris km garajā smilšu pludmalē pastaigājas vien daži cilvēki.

Nākamajā rīta sīks, nejauks lietus mūs skubināja ātri savākt mantiņas un cilpot uz pilsētu, meklēt kādu kafūzi, kur sausumā un mierā sevi emocionāli sagatavot lietainās dienas varoņdarbiem. Iemalkojuši kafiju un apēdusi briošu, mēs atkal jau bijām uz ielas, kur lietus tikai pieņēmās spēkā. Piesētas centrā gāziens nu jau bija tik spēcīgs, ka nolēmām iesprukt bāriņā, kur uz durvīm rotājās mūs interesējošs uzraksts - free WIFI. Bārā notiekošais mūs samulsināja. Bija pulkstens 10 no rīta un tas bija pārbāzts. Knapi atraduši divas vietiņas netālu no bāra, mēs nolēmām neizcelties no apmeklētāju pūļa un rātni pasūtījām to, ko visi citi apmeklētāji. Dzērienus! Es izvēlējos pudeli alus, kas bija pirmā rindā virs bāra letes. Pirmā no apmēram 30 pudelēm. Zaicis nedaudz nošokēja apkalpotāju, pasūtot glāzi baltvīna. Šajā barā uz katra galda bija tikai alus. Kņada tajā bija atbilstoša desmitiem vakarā kādā no Rīgas alus bāriem. Kas tur liels - 12 stundu starpība starp notikumiem. Iespējams, kņadas iemesls bija faktā, ka normāli beļģu ali ir stipri. Mums ierastie 5 % ir vien daži piedāvājumā, kas ir uz vairākām sīki apdrukātām piedāvājuma lapām. Deviņi, desmit un pat divpadsmit grādīgi ali - tā ir norma. Katram alum tiek nesta speciāla tikai šai konkrētajai šķirnei domātā glāze. Publika arī bija raibu raibā. Sākot ar dīvainu ūsu un bārdu īpašniekiem un beidzot ar tādiem pašiem beļģu alus baudītāju zaļknābjiem kā mēs, kas runāja nevalodā.

Beidzot, kad lietus bija mitējies, mēs iznirām no uzdzīves dzīlēm un devāmies tālāk. Mūsu virziens visu laiku vairāk vai mazāk ir viens - gar jūru un uz priekšu. Ielas galā jau pa gabalu ievērojām, ka ir gaidāma kņada. Izskatījās pēc sestdienas ielas tirdziņa. Laukums, kas aptver lielu zvejnieku kuģīšu un jahtu piestātni, bija pārvērsts par ķņadas epicentru. Zvejnieksvētki. Bāriņu ierinda rūpējās par apmeklētāju garīgo stāvokli, dažnedažādu jūras velšu cepēju komanda par vēderu apmierinātību , bet trīs skatuves jutās atbildīgas, lai visiem šiem laicīgajiem priekiem iedotu kaut nedaudz kulturālu izklaides formu. Biju spiests jau pie pirmā bāra un cepēja Zaicim pieprasīt pitstopu. Nu kā lai atsakās no svaigi pagatavotu šprotu porcijas, kas tiek pasniegta ar divām lielām baltmaizes šķēlēm tavā acu priekšā. Vīru kori uz skatuvēm rūpējās par zvejnieku ziņģu pavadījumu svētkiem un tā sākās mūsu dienas pārgājiens 2 km garumā pa šo ņigu ņagu pasauli. Beidzot pēcpusdienā, sasniedzot piestātnes otru galu, kur jezga sāka mazināties, mēs konstatējām, ka vienā no bāriņiem kāds ir izmīcījies pa manas somas ārējo kabatiņu un, uzkāpjot saspiedis abus piparu gāzes aizsardzības balonus. Vienu suņu un vienu cilvēku. Piparu gāzes maisījums darīja savu, jo pūlī apkārt stāvošie uzdzīvotāji sāka šķaudīt un rīvēt savus degungalus. Ātri aizlavījāmies no biežņas un, izmetuši abus vaininiekus balonus, nolēmām ka nu gan ir jādodas tālāk, vai precīzāk, ir jāsagādā vakariņas un jāizplāno, kur nakšņot. Zaicis devās parūpēties par vakariņām veikalā, bet es paliku pie mola sargāt iedzīvi. Piparu gāze lēnam garoja ārā no somas kabatas, un sajūtas sāka kļūt kaitinošas. Ja kādam ir gadījies izbaudīt to, tad saprot par ko ir runa, bet kurš ir laimīgi dzīvojis bez šim zināšanām, paskaidrošu. Sajūtas ir līdzīgas, kā, ja paņemtu kvalitatīvi pagatavotu ziepi, kuras sastāvā ir īpaši atlasīti niknākie sarkanie, mazie pipari, un ar šīm ziepēm tu dušojoties, esi rūpīgi ierīvējis seju, bet ūdens krānā ir beidzies.

Tā nu man radās ģeniāla ideja nokāpt lejā pa aptuveni 5 metru augsto, stipri slīpo molu pie ūdens un noskalot seju. Pāris pirmie soļi bija ok, bet kad es spēru kāju uz mola daļu, kura bija zaļganā nokrāsā, izrādījās, ka kopā ar pamatnes toni mainās arī tā berzes īpašības. Plāno, zaļo masu varētu salīdzināt ar maigu salātu lapu un saulē pakusuša sviesta maisījumu. Atceroties bērnības iemaņas Bastejkalna slidkalniņu apsaimniekošanā, es, ar 40 gadīga vīra grāciju, milzīgā ātrumā šļūcu lejā. Mola pamatne bija apmēram 50 cm plata josla, kas no augšas bija izskatījusies pēc cementētas plātnes klātas ar nelieliem akmentiņiem. Patiesībā tā izrādījās dziļa dubļu žļurga, kurā bija iedzīvojušies milzīgi gliemeži - ar saviem namiem gliemežvākiem. . . Lai visā godībā pēc smalkā nobrauciena neieņurkotu līdaciņā ūdenī, es tvēru gliemežus un to vākus tik, cik vien varēju. Gliemeži, diemžēl, ir gana sena suga uz pasaules, lai mācētu sevi un savus namus aizsargāt pret tādiem iebrucējiem kā es. To galvenais aizsardzības princips ir vienkāršs. Tu izposti manu namu? Es izpostu to, ar ko tu posti manu namu. Vārdu sakot, gliemežvāki manā ceļā plīsa driskās, un driskās plīsa arī manas rokas. Viss beidzās laimīgi. Neskatoties uz saplēstajiem gliemju namiem un sodītajām rokām, es, veicot vairākas akrobātiskas līdzsvara noturēšanas kustības, kuru priekšā nobālētu jebkāds jogas saules sveiciens, paliku lepni mīcoties pa dubļu žļurgu pie paša ūdens malas par prieku visiem akcijas vērotājiem uz mola drošās daļas.

Neskatoties uz šādu dienas nobeigumu, varu teikt, ka, lai arī pirmajā dienā mums Beļģija likās garlaicīga, dienas kopējā notikumu esence lika pilnībā mainīt savas domas. Beļģija mums patīk. Nākamās dienas pilsētas Briges apmeklējums šo pārliecību tikai pastiprināja, bet tas jau būs cits stāsts. Stāsts par kolosālu pilsētu, kura ir viena no senākajām Eiropā, un par to liecina tās milzīgā vecpilsēta. Katra māja ir sajūsmas vērta, un pilsētas kanālu sistēma neviļus atsauc prātā Venēcijas apciemojumu.

bildes - http://www.draugiem.lv/hikinginlatvia/gallery/?aid=59229401