Santiago no mājām + 1000 km. 23 stundu ainiņa.
|
Martins Kalnberzins
|
Saulains rīts Vācijas ciematiņā Barth. Zaicim kāja sāp tik pamatīgi, ka 40 minūtes klibojam līdz autobusa pieturai. Tur mēs šķiramies. Zaicis dodas ar kādu no iespējamajiem transportiem uz Rostoku, bet es cilpoju ar kājām. Plāns ir satikties nākamajā dienā, jo man jāpieveic 60 km.
Beidzot Vācija mani iepriecināja ar mežu. Izpētījis karti, es izplānoju maršrutu, kas km man īpaši neieekonomēja, bet ļāva beidzot lielāko dienas daļu izvairīties no tik apnikušajiem asfalta veloceliņiem, kas vijās kopā ar šosejām.
Kā vienmēr, ekonomējot somas svaru, ūdens līdzi ir minimāli un pārtikas nav vispār, paļaujoties uz ciematiņiem, kas būs pa ceļam. Šī taktika izraisa arī standarta dienas vilšanos pie slēgtajiem veikaliem un bāriem, kā arī centrālo dienas notikuma sagaidīšanu vēlā pēcpusdienā – iebrukumu benzīntankā un vācu sardeles iznīcināšanu nelielā pilsētiņā Ribnitz – Damgarten.
Zaicis ir veiksmīgi nokļuvis jau Rostokā un man ir atlikuši vēl 34 km. Nolēmis samazināt rīt ejamo attālumu, es, papildinājis ūdenskrājumus un nopircis pāris bulciņas, turpināju ceļu. Pēc pāris stundu vilkšanos par tik apnicīgajiem veloceliņiem, beidzot ar pēdējiem saules stariem, es atkal varēju doties iekšā mežos. Pasākumu interesantāku padarīja tas, ka maršrutu nebija iespējams sastādīt izmantojot tikai meža takas, bet nācās arī durt pa taisno pa bezceļiem, lai saglabātu pareizo azimutu. Lai arī grūti, bet tieši tas sniedza maksimālu gandarījumu. Jāatzīst, ka jau iepriekš bijām sapratuši to, ka, ja Vācijā kaut kur kaut kas netiek savienots ar ceļiem, tam ir savs iemesls. Parasti tie ir neizbrienami purvāji vai upes. Šoreiz tas bija haotisks, strauju upīšu un sastāvējies kanālu tīkls pamatīgos brikšņos. Nakts, pieres lukturis, nepieciešamais virziens un spītīga virziena ieturēšana mānija, laipojot šurpu turu pa mežu, meklējot kritušus kokus pāri šķēršļiem vai tāllēkšanas imitācija pāri kanāliem. Beidzot, pēc pāris stundu cīniņa, pa meža taku izcilpoju atpakaļ ierastajos lauksaimniecības plašumos. Vēl stundu nosoļojies, es beidzot sāku prātot par gulēšanu. Logeris rādija, ka šodien ir pieveikti jau 45 km. Pamatīgi sakarsis kustoties, es izdomāju, ka varētu iztikt bez telts un pārlaist nakti kādā no mednieku šaujam ligzdām, kas vairumā bija izvietotas mežmalās. Izvēlējies vienu no vislabāk nostrādātajām, es uzrausos pa trepēm augšā, un līkumu līkumos, jo tās izmēri ir apmēram 1,5 x 1,5 m, ieritinājos uz čuču.
Kopā ar pirmajiem šāvienu rībieniem ap pusnakti, es izdzirdēju, ka kāds tusnīdams lien augšā uz manu naktsmītni. Izbāzis galvu pa durvīm, es uzsaucu: „Hello!”. Dūšīgs vācu mednieks gandrīz pārbīlī izmeta plinti no rokām un pateicis vien „šaize!”, teciņiem metās atpakaļ uz auto un mežonīgā ātrumā aizdrāzās prom. Ieritinājies sirsnīgāk guļammaisā, es šāvienu kanonādē mēģināju aizmigt.
Tieši pulkstenis trijos naktī, es pamodos no būdas līgošanās, jo ciemos nāca mednieks numur divi. Šoreiz ar prastu „hello”es netiku galā un dabūju izstāstīt gandrīz visu savu dzīvesstāstu, lai paskaidrotu savus gulēšanas ieradumus mednieku būdās. Saglabājis savas skvotera tiesības uz naktsmītni un atvadījies no mednieka, es mēģināju atkal iemigt, bet diemžēl mans slinkums un vieglprātība atspēlējās. Nakts viesa pamodināts, es tikai tagad aptvēru, ka esmu pamatīgi pārsalis. Spriežot pēc baltajiem, nosarmojušajiem laukiem, bija salna, kas liecina par zemu temperatūru. Pusstundu izknosījies, mēģinot ieritināties sakarīgāk guļammaisā vai izstiept kājas, es beidzot sapratu, ka iemigt neizdosies. Drebinādamies savilku visas drēbes, kādas vien bija līdzi, es teciņiem devos cēlā. Diemžēl logeri biju aizmirsies ieslēgt un kopējo attālumu saskaitīt precīzi neizdosies, bet spriežot pēc tā, ka Rostokā es satiku Zaici tikai ap pulkstenis 10 no rīta, mana klejošana pa brikšņiem bija izvērsusies pamatīgi gara.
Pārguris, neizgulējies, var teikt pat ērcīgs, un tomēr laimīgs – tāds es ierados Rostokā, bet jau pēc pāris stundām, nu jau tikai laimīgs, kopā ar Zaici baudīju tūristu kņadas apsēsto Warnemundi.
Ja ir interese par šo piedzīvojumu, tad jaunumiem var sekot šeit - http://hikinginlatvia.mozello.lv/santiago/