Perseus Zeus klejojums - 2 (Helgolandes salas šarms)
|
Persijs Ģederts
|
Soliju iepriekšējā rakstā turpinājumu un kā esmu mācīts, tad solījumi ir jātur. Teorētisks ievads ir dots, tad atliek kāds faktos balstīts apraksts un personīgs fotostāsts.
Vācieši šo salu mīl, lai gan tā īpatnēji, viņus interesē taxfree veikali, varbūt arī kāda savādāka iepirkšanās pilsētiņā un garda maltīte kādā no restorāniem vai ēstuvēm pirms gājiena apkārt salai. Jāsaka kā ir - maz tūristu interesējas par neparasto salas baznīcu un vēl mazāk izpēta pazemes ejas, kuras skumjajā salas vēsturē ir ieņēmušas ļoti nozīmīgu lomu. Protams šopings šeit ir saprotama štelle, jo to cenās nav iekļauta pievienotā nodokļa vērtība un ievedmuitas nodoklis, kā arī izpaliek patērētājnodoklis un arī Vācijā tas nav mazs...
Vasaras karstumā blakus esošā Helgolandes arhipelāga Düne saliņa ikvienu iepriecinās ar pasakaini skaistajām smilšu pludmalēm. Ir dzirdēts varbūt fakts, ka Helgolandē esot vistīrākais gaiss Eiropā. Vai nu tiešām tā ir, to man personīgi ir ļoti, ļoti grūti spriest, bet fakti par to liecina, jo vēji ir skarbi, tātad vienmēr svaigs gaiss un pat auto satiksme uz saliņas ir kategoriski aizliegta.
Ir kāda romantiska neblack metāliska dziesmiņa, ko uzrauj jūrnieki un pat kapteinis, kad salietojas rumu, hašišu un kaut ko vēl... Arī bez tā var dziedāt, bet ieteicams tomēr to darīt komplektā ar manis nosauktajām lietām. Protams ja ne, tad var arī kā es ar alutiņu vācu jūrnieku bordelī. Tur protams biju ar ģimeni, jo līdzīgi Nīderlandei šeit ir citi tikumības standarti... Šī dziesma ir par mazo kaiju, kas lido uz Helgolandi. Un ir kāds dzēriens, kuru var izbaudīt ikviens - vientuļo jūras vilku kokteilis - trīskrāsu Helgolandietis: ķiršu liķieris, piparmētru liķieris un vodka. To sadzeroties jebkuras ostas prieka meitām ir darīt savu darbu un arī jūrnieki jūtas labi... Iespējams tieši tāpēc šīs trīs krāsas veido Helgolandes karogu. Protams tikumīgie ļaudis stāstīs citu leģendu un no viņu stāstītā atminos tikai vienu - sarkanā ir sāpju krāsa ar tieksmi pēc svētajām asinīm, komunisma un neticīgo, ķeceru sodīšanas.... Es stāstu savu - zaļā krāsa ir veltīta auglīgajai helgoalandes augstnei jeb zemei, sarkanā – skaistajām klintīm, baltā – paradīzes pludmales smiltīm.
Par Langeogas salu pastāstīšu īpaši - tas ir cits megaceļojums vienu gadu iepriekš un šī sala platības ziņā ir lielāka un atgādina Maldīvas salu pludmales... Seišelu salu pludmaļu kopija - bez palmām, jūrasriekstiem, milzu bruņurupučiem un tumšādainajiem, bet pārejais ir...
(flag:de)
Tātad būs vēl trešā daļa... Tur kārtīgi pastāstīšu par braucienu apkārt šai salai, Dünes salas vizīti, tikšanos ar roņiem, lielo noslēpumu (izpaužu 0,6%) un kārtīgi stāstīšu par Garo Annu (Ziemeļjūras leģendaŗo klinti), kā arī par citiem vēsturiskiem un tagadnes faktiem. Varbūt pat kā jau minēju par vienīgo salas baznīcu, bet nedaudz, jo ar to saistās viens meganoslēpums...
Uz tikšanos nākamajā rakstā - "labs nāk ar gaidīšanu" un trešā daļa ir ieplānota kā Helgolandes deserts jeb punkts uz 'i'.