Grieķija: Santorini 3. daļa
|
Dace Kalniņa
|
Pirmā daļa šeit.
Otrā daļa šeit.
Pēc aktīvās un skaistās Milos salas dodamies tālāk uz Santorini. Braucam ar to pašu "vēmēju" prāmi, bet šoreiz pasažieri izskatās žirgtāki, tātad brauciens bijis Ok. Biļetes var nopirkt jebkurā tūrisma aģentūrā, tikai jāskatās, lai iedod arī pašu biļeti nevis tikai apstiprinājumu, savādāk pēdējā brīdī sanāk skriet un meklēt, kur nu tās biļetes samainīt.
Aptuveni pēc 2 h brauciena esam Santorini. Santorini brīvdienu plāns ir bezgala vienkāršs - nedarīt neko un ne par ko neispringt. No forumiem esmu sapratusi, ka, lai nebūtu pārāk lielas jezgas, labāk ir sarunāt transfēru uz hoteli jau iepriekš. Ai, kas par laimi, ka tā arī esam izdarījuši, jo ostā ir pilnīgs haoss... visi bļauj, sauc kaut ko, nu jandāliņš labs... bet mūs smuki sagaida ar uzrakstiņu (protams uzrakstiņā ir kļūdas, bet saprotam, ka tas mums). Pavisam aši tiekam ārā no visas jezgas. Un drīz vien ierodamies Caldera Memories Imerovigli ciemā, kas ir tieši salas vidū starp Fira un Oia.
Stratēģiski gēniāli izvēlēta vieta, jo esam mazliet nostāk no paša ciema un pilnībā varam izbaudīt Santorini skaistumu.
Santorni, protams, ir bārbāzts ar tūristiem un pilnīgi viss ir tikai un vienīgi domāts tiem. Pa galveno štrāsi no Thiras uz Oia brauc vieni vienīgi autobusi, kvadracikli, skūteri un brauc, brauc, brauc...
Par laimi Caldera Memories ir īsta miera oāza, ceļš netraucē un gājēju taka arī nav redzama, kas nozīmē, ka arī mūs neviens neredz.
Pataigajot pa Imerovigli un Oia, kur atrodas šikie hoteļi, nemaz neradās "ai, gribu būt tur", jo visi hoteļi būvēti viens uz otra, visi visus redz un var apskatīt no visām pusēm.
Jā, tev var būt sava privātā burbuļvanna vai baseins, bet privātuma nekāda. Cenas, protams, astronomiskas, honeymoon suit par +/- 1200 par nakti... ha! Protams, var atrast arī ko no lēta gala, bet tad skats noteikti būs uz otru pusi. Liekas, ka cenas Santorni ir +/- 20% augstākas nekā Milos.
Pirmajā vakarā aiztaigājam līdz Imerovigli ciemam. Saule jau taisās uz rietēšanu, tāpēc arī cilvēki pulcējas, bet mēs dodamies uz pavisam otru pusi, jo esmu izrakusi forumos, ka šajā pašā vakarā mēness uzausīs no jūras! Tādu brīnumu neesamu redzējusi, un tāda dabas parādība liekas daudz interesantāka nekā saulriets.
Esam lielā pārkingā un gaidām mēneslēktu... gaidām un gaidām... bet nav! Bet kāpēc nav? Ko esmu ne tā izdomājusi? Jau sāku kļūt pikta, jo mēness nav un saulriets arī ir garām... grgrgrgrgr... Un tad pēkši parādās dzeltena bumba! Tiesa, ne gluži jo pašas jūras, jo dūmakā īsti nevarēja saredzēt, bet tagad ir!!!!
Otrā rītā pēc lieliskām brokastīm dodamies pa gājēju taku uz Oia.
Kopumā ejam kādas 1.5 h. Gājiens nav no vieglākajiem, bet nav arī pārāk grūts. Acīm prieks visu laiku, jo interesanti vērot kā arvien tuvāk var redzēt balto Oia ciematiņu.
Sākumā Oia liekas forša, bet tad nonākam centrā, kur principā viens otru gāž no kājām. Skaistums vairs neinteresē, tikai gribas ātrākt tikt prom. Ļoti daudz krievu valodā runājošo. Vispār jau mēs neesam pašā trakākajā tūristu sezonā, bet grūti iedomāties, kā te varētu būt vēl vairāk cilvēku. Forumos lasīju ieteikumu, ka saulrietu labāk šeit nevērot, jo cilvēku tūkstoši... ļoti labs padoms :)
Kaut kā tiekam no pūļa laukā un uzmeklējam autobusu, jo ar kājām vairs negribas iet. Autobusu arī gāž riņķī. Esam dikti laimīgi, kad esam atpakaļ hotelī un nolemjam, ka nekur vairs neiesim un saulrietu vērosim tepat no sava hoteļa šūpuļtīkla.
Nākamajā rītā aizstaigājam līdz Fira, pa ceļam uzkāpjam uz Skaros klints. Cielvēku arī daudz, bet neviens virsū nekāpj un var izbaudīt jauko saulīti.
Salīdzinot ar Milos Santorini ir krietni vējaināks, tāpēc arī nav tik karsti. Novērojam vairākas kāzas. Ak, nabadziņi, barukuši no Āzijas, lai tiktu pie smukām bildēm, bet saulē jau paši ģibst...
Pēdējā dienā tikai gozējamies pie baseina un mēginam uzsūkt sevī apkārt esošo skaistumu. Vispār, ja tā padomā, tad Santorni atrodas uz tādas kā laika bumbas, jo vulkāns ir aktīvs un ap 1960 gadu bija arī ļoti liela zemestrīce, kas nopostīja lielu daļu no salas... kaut kā negribētos nošļūkt zemē pa krauju...
Un tad jau laiks doties uz lidostu. Liekas, ka Santorni iz visneorganizētākā lidosta, kas redzēta. Pirmkārt, ierodoties ieraugu, ka lidmašīnas norādītais laiks ir pavisam savādāks, atšķirība 2 h... kad jautāju kāpēc tā, tad atbilde ir - Ai, nepamanījām, kļūda... :) Tad 2 x pazūd elektrība un izskatās, ka ģeneratora vai nu nav, vai nestrādā... Kad veiksmīgi esam tikuši pie geita, tad visus sabāž autobusā bez kondicioniera, aiztaisa durvis un patur kādas 20 min :) Likās, ka cilvēki dabūs sirdstrieku... bet viss ir labi un visi laimīgi tiek mājās :)
Šādi tādi novērojumi
- Uz Santorini var braukt ķeksīša pēc, ir ļoti skaisti, bet, ja gribās pa īstam atpūsties un izbaudīt Grieķiju, tad laikam labāk doties uz kādu citu salu, piem. Milos :))
- Hoteļa vieta ir ļoti labi jāizvēlas, redzējām dauz tautas, kas ar milzīgiem smagiem čemodāmiem nesās pa mazajam trepītēm augšā un lejā un tad ups... nepareizā adrese...
- Salīdzinoši bija krietni mazāk kaķu kā citur Grieķijā
- Patiesi varu ieteikt Tasos tavernu pie Imerovigli, turpat pie Caldera memories
