Sāremā - Nr 2
|
Guna Miķelsone
|
Tas, ka jāaizbrauc uz Sāremā tika apcerēts jau labu laiku. Bija sagādātas kartes, bet kaut kā atlikās. Līdz beidzot nolēmām – pēdējā brīvdienu nedēļa – tas ir jāizmanto, lai kaut ko pasāktu kopā vēl pirms skolas.
Zinot, ka vienā dienā visu aptvert pagrūti, jau savlaicīgi rezervēju nummuriņu Ruuti spa hottel.
Izvēle par šo naktsmāju bija ūdens atrakciju dēļ. Nebija pati lētākā, bet par cik bija akcijas cena par 67 euro 2 personām likās tīri pieņemami.
Diena pirmā
Tā nu pirmdienas rītā ap 4.30 izbraucām no Rūjienas, un 7.25 jau bijām Virtsu ostā. Par cik man nekādi neizdevās nopirkt biļeti internetā braucām agri, jo no rītiem nav lielas rindas uz prāmjiem. Biļetes – viena mašīna, viens pieaugušais viens bērns 11.50 eiro. Un patiešām prāmis 7.55 bija pustukšs. Pēc 30 minūšu brauciena jau bija sasniegta Kuivistu osta.
Par cik bija par agru uz Kuresāres pili, un viesnīca tikai no 15.00, tad nolēmām atpskatīt Kalli krāteri, jo atpakaļ plānojām braukt gar salas augšējo malu, un tad jau Kalli vairs nebūtu pa ceļam.
Neraugoties uz to, ka visu rītu lija , kā par brīnumu Kalli krātera apkārtnē bija pilnīgi sauss. Apskate bez maksas. Nez vai tie kādi sēravoti – bet pie krātera smirdēja kā zirgu fermā :D . Tur blakus ir traktieris ar ekspozīciju par lielo un mazajiem krāteriem, bet to mēs izlaižam. Dodamies tālāk uz Kuresāri.
Dažas minūtes pirms desmitiem esam jau pie pils, vēl nedaudz jāpagaida un tiekam pie biļetēm 5 euro pieaugušajam , 2.5 euro bērnam – un dodamies pils mūros. Pilī stāvi un pusstāvi, kopā esot 7, kaut pils plānā redzami tikai 3 stāvu plāni. Ir dabas muzeja ekspozīcija, un tad no sanākiem laikiem līdz mūsdienām
Tad zāle ar tautas tērpiem , tekstilu, kas man liekas ineresanti, un kontrastam muižnieku un kungu mode.
Pašā augšējā stāvā uzeja uz torni un kafeinīcu – diemžēl kafeinīca slēgta un līdz ar to arī no torņa panorāmas skats nav pieejams.
Dodoties prom , blakus ieejas durvīm pils pagalmā ieraugām vēl vienas aizrestotas durvis, kur redzams leģendārais pils mūrī iemūrētā bruņinieka skelets. Nedaudz nožēloju, ka nebijām ,,grupa ar gidu’’, jo tad uzzinātu leģendu par bruņinieku.
Mūs sagaida vilšanās, jo plānotā atrakcija – loku šaušana pils pagalmā kā izrādās savu sezonu beigusi 24 augustā. Tātad 3 dienas pirms mūsu atbraukšanas.
Mums joprojām ir laiks līdz viesnīcai un papētot karti nolemjam aizbraukt līdz Jarves kāpām. Esam patīkami pārsteigti – redzams ka pa ES projekta līdzekļiem , ko norāda plāksne pie tualetes sienas – ir izveidota skaista , sakopta atpūtas vieta – kas noteikti ir īpaši patīkama siltā peldsezonā. Ir 3 akurāti izveidoti gājēju celiņi no stāvvietas līdz jūrai, katra celiņa galā ģērbkabīnes, pie stāvvietas tualete, kur zem viena jumta izveidota nojume atkritumu konteineram, ko kā reiz izveda kad mēs piebraucām. Tualetē ir tualetes papīrs, viss tīrs un kārtīgs. Patīkami. Kaut arī sīki līņā, Mārtiņš izbauda prieku par plakano oļu lidojumu pāri viļņu galotnēm. Un met atkal un atkal, un skaita cik reizes katrs palecas. Bet man aizvien vairāk mācas virsū miegs, kā nekā celšanās 4 dara savu.
Aizbraucam uz viesnīcu, un kaut arī ir tikai ap 14, mums laipni tiek ierādīta istabiņa. Palaižu Mārtiņu uz ūdens atrakciju centru un dodos 2h pagulēt. Kad pē divām stundām esmu gatava atkal doties izbaudīt plānotos pasākumus Mārtiņš tikko beidzis ūdens atrakcijas, bet redzot ka tagad es dodos izbaudīt ūdens priekus , pievienojas man. Ja salīdzina ar Pērnavas Tervise Paradise ūdens parku – truba viena , bet efektīga, bērnu baseins, tā kā par mazu, lielais peldbaseins dziļākajā galā 170 - tādam knapi patstāvīgam peldētājam par dziļu. Pirts tikai viena veida.
Bet zinu ka 3 stāvā ir spa komplekss, kur varēja izvēlēties visādas proedūras. Es piesaku klasisko masāžu – 20 eiro, bet to ir iespējams dabūt tikai nākošajā rītā 8.30. Nu neko, kaut biju plānojusi agri no rīta atsākt braucienu, nolemjam ka brokastis ēdīsim pēc masāžas, un brausim tālāk ap 10.
Tā nu pēc ūdens parka dodamies apskatīt Kuresāres vecpilsētu un centru – jo debesis ir palikušas skaidrākas, un caur mākoņiem redzama vakara saule.
Pārejot pāri ielai, kas pretī viesnīcai – ieejam parkā, un ieraugām pieminekli, kas veidots no vecām kapu plāksnēm – veidojot pilsētas parku atklātas vecas kapenes, tad nu zem šī pieminekļa pārapbedīti visu mirstīgās paliekas, kas parka labiekārtošanas laikā atraktas.
Dodamies tālāk, skatu piesaista skaista apgleznota pastkastīte ar baložiem.
Tālāk atrodam picēriju un apēdam kaut ko siltu. Beidzot nokļūstam uz galvenās ielas – kur viens aiz otra sarindojušies arhitektūras pieminekļi – baznīca, ugunsdzēsēju depo un svaru māja. Šobrīd gan abos pēdējos krodziņi. Vēl ieejam Konsum vekalā in iepērkam saldumus un augļus nākošajai dienai.
Atgriežamies viesnīcā. Gulēt tā kā paagrs – vēl ierādu Mārtiņam biljarda spēli, bet bumbiņas nekādi negrib klausīt – 1 galds 1 eiro. Kaut arī esam azmirsuši sēļu kārtis mājās, viesnīcas reģistratūrā mums laipni piedāvā kāršu kavu uz vakaru – tas bez maksas :D . Paspēlējam vēl pāris tūres durakus, un beidzot nogurums mūs pielauž
Otrā rītā pamostamies jau laicīgi. Sakravāju visas mantas un aiznesu uz mašīnu. Dodos uz savu SPA procedūru un Mārtiņa pa to laiku tiek 2 x padzenāt biljarda bumbiņs trenniņa nolūkos. Masāža bija superīga – saucās klasiskā 60 min. Bet vēl nekad nebiju tā masēta, ka pat roku un kāju pirkstus izmasēja.
Pēc masāžas dodamies brokastīs. Tā kā esam vieni no pēdējiem brokastotājiem , tad omlete tāda pavēsa, bet citādi izvēle laba , un lieliski ieturamies.
Tālāk jau dodamies ceļā – pirmais pieturas punkts – Panga. Uz stāvkrastu gluži neaizbraucam – palieam Pangas līcī. Pūš stiprs vējš, dzen krastā lielus viļņus ,kas pret akmeņiem putām šīstot sitas gaisā. Sāreamas ainavai raksturīgās kadiķu audzes. Līņā lietus un ilgi neuzkavējamies. Tālumā redzams stāvkrasts. Izvēlamies ceļu kas tuvāk gar krastu un dodamies uz Anglas dzirnavām. Pa ceļam braucam garām Metsakūla pareizticīgo baznīcai kas klaja lauka malā , netālu no ceļa paceļas kā pasaku namiņš – koši sarkanbrūna ar gaiši ziliem kupoliem un jumtu un baltām logu aplodām. Bet līst lietus tāpēc neapstājamies un nenobildējam. Kad nonākam līdz Leisi, kur jāizdara pagrieziens pa labi uz Anglas dzirnavām mūs pārsteidz grandioza balta pareizticīgo katedrāle, ar pelēkiem skārda kupoliem. Izrāās celta 1873 gadā. Priekš tādas mazas pilsētas pārsteidzoši liela.
Un vēl pēc 5 kilometriem ieraugām Anglas vējdzirnavas ceļa labajā pusē. Lietus gāž kā ar spaiņiem un knapi pamūkam zem muzeja/ kroga pažobeles, lai paglābtos no lietus , nopērkam biļetes un tikmēr lietus kā uz mājienu pārstājis. Izstaigājam dzirnavu ,,parku’’ . Ieejam , apskatam , uzkāpjam , un apskatamies kar laukuma malu nojumēs izvietotos lauku darba rīkus un zirgu ratus un droškas. Mums piedāvā apskatīties arī muzeja māju – un izrādās ka apakšējā stāvā ir vesels telpu labirints ar dažādiem mehāniskiem un pusmehāniskiem veco Sāremiešu darba rīkiem – koka virpas un urbjmašīnas, metāla virpas, kalēju smēdes, podnieku virpas. Izskatās ka tur tiek organizētas arī radošās darbnīcas. Kamēr visu apskatām atkal lietus klāt. Knapi līdz mašīnai tiekam.
Nākošais mērķis Māsi Ordeņa cietoksnis. Lai nebūtu jāatgriežs pa to pašu ceļu izvēlamies braukt no Anglas pa Vīras / Oestes ceļu atpakaļ uz jūrs krastu. Ie Vīras krustojumā ieraugām Karjas baznīcu – šoreiz luterāņu. Bet līst atkal un apskatamies neizkāpjot no mašīnas un braucam tālāk.
Pa ceļam izlemjam ,ka jāapstājas kaut kur jūrs krastā apēst savas līdzpaņemtās pusdienas sekojot norādēm uz dabas objektu iegriežamies a kreisi meža ceļā – kas izrādās ceļa gals nekurienē – kadiķu meža vidū ar taku līdz jūrai un stāvu krastu. Apskatam jūru, bet tā kā līst, tad paēdam mašīnā un turpinam ceļu uz pilsdrupām. Piebraucot pie Māsi ordeņa cietokšņa ieraugām stāvu uzbērumu kura augšmalā ir nelieli mūra fragmenti, kas ,,iekonservēti’’ zem pagaidu jumta. Vēl kopējo iespaidu pabojā lietus un liels vilku sugas suns , kura nodomi nav īsti prognozējami, bet lietum pieņemoties suns aiziet uz tuvējām mājām un mēs ukāpjam pa stāvo nogāzi un pamūkam zem jumta. Par cik letus pieņemas spēkā, mēs nolemjam nedaudz uzkavēties lai lietus pāriet un sākam iet pa drupās iekārtotajām koka laipām un kāpnītēm. Nonākuši otrā galā laipai ieraugām akmen kāpnes kas ved uz leju. Izskatās letotas un drošas un mēs nokāpjam lejā – un tikai tad atklājas visa šīs vietas varenība – milzīgs velvēts apakšējais stāvs, ko restaurātori atbrīvojuši nu gruvešiem. Centrā uz akmeņu krāvuma novietota kladīte, kur atzīmēties tūristiem. Mēs atstājam arī savu – mēs te bjām , un izejam jau pa akmens kāpnēm, kas izved pie mūru apakšējās daļas kur ir arī metāla režģu durvis, un uzraksts ka šis ir Igaunijas arhitektūras piemineklis. Sanāk ka apskati beidām sākuma punktā. Dodamies uz mašīnu un pa ceļam ieraugām ka visa cietokšņa pakāje kā nosēta milzīgiem vīngliemežiem.
Par cik lietus līst joprojām stipri – nolemjam doties un Muhu salu un apskatīties Koguvā ciemu – muzeju. Kamēr tur nokļūstam lietus pamazām mitējas un izstaigājam gan sētu ar dzīvojamo māju kompleksu, gan seno ciema skolu, gan izstāžu mājā apskatam vairākas – balto izšuvumu, leļļu , un Sāremā nacionālo tekstilizstādi. Noejam lejā uz Koguva ostu. Askatam kuģus , un ejot atpakaļ ieraugām Juhanam Smūlam veltīto skulptūru – rakstnieku ar vārnu uz pleca, un tur pat netālu Koguva dzirnavas.
Tā ka lietus ņem virsroku nolemjam – strausus var redzēt arī Latvijā, tāpēc nav vērts vēl vairāk salīt. Brauksim uz ostu. Ja uz prāmi paspēsim , brauksim uz kontinantu, ja nepaspēsim iesim ostas krodziņā apēst ko siltu. Bet ceļš rit raiti un esam laikā uz prāmi. Pēc nedaudz varāk kā stundas esam Pērnavā, un kā noslēgums vasarai un nedaudz salīšanai – akvaparks, peldes, pirtis, un siltas vakariņas visam galā. Tad vēl nedaudz vairāk kā stunda ceļā un esam mājās, jau vēlā naktī. Ardievu vasara!
