Pāris vārdos par Riodežaneiro...

Ingars Menniks 12.07.2014 5 min lasīšanai

1502. gada 20. janvāris. Portugālis Gaspars de Lemušs ar komandu piestāj Guanabaras līcī un, domādams, ka tā ir kādas upes izteka, nodēvē vietu par Riodežaneiro (no portugāļu valodas- Janvāra upe). Līcis iesākumā paliek bez lielas ievērības, taču ievērodami, ka to noskatījuši franči un uztaisījuši fortu, kurā apmetušies 500 kolonisti, portugāļi 1565. gadā oficiāli nodibina pilsētu, saglabājot Riodežaneiro nosaukumu. Pēc 2 gadu ilgušām asiņainām cīņām franči tiek padzīti un pilsēta paliek Portugāles īpašumā. Šobrīd pilsētā dzīvo vairāk kā 6 miljoni iedzīvotāju, raibās vēstures dēļ te sajaukušās visdažādākās rases un kultūras.

Mūsu ceļojuma mērķis ir Pasaules kauss futbolā- konkrētāk- ceturtdaļfināla spēle, kurā spēkiem mērosies Francija un Vācija. Ceļš nebūs no vieglajiem- sākumā jālido uz Londonu, tālāk no Londonas sekos 11 stundu un 40 minūšu lidojums uz Riodežaneiro.

Lidojam ar British Airways un par izklaidi lidojuma laikā nav jāuztraucas- katram pasažierim ir savs interaktīvs ekrāns, kurā vari izvēlēties piem. noskatīties Volstrītas vilku, Noasu, vai paklausīties Džoniju Kešu vai Foo Fighters. Nu, tie ir tikai daži piemēri, protams, ka filmu un mūzikas izvēle ir milzīga, var spēlēt arī spēlītes.

Ielidojam pavēlu vakarā, dienvidu puslodē šobrīd ir ziema un līdz ar to saule Riodežaneiro riet jau ap 17:30. Ceļojam nelielā grupā, ar mums kopā brauc arī franči, beļģi un viens pāris no Grieķijas- visiem ir neliels šoks par gaisu- tas ir karsts un mitrs, pirmajā brīdī šķiet grūti elpot, taču ātri aprodam ar jaunajiem apstākļiem. Laiks ir brīnišķīgs, arī turpmākajās dienās temperatūra pa dienu ir ap +30, +33 un naktī tā nenoslīd zem +25.

Dodamies uz viesnīcu- Rio Othon Palace, mūsu numuriņš atrodas 15. stāvā un no tā paveras fantastisks skats uz Kopakabanas pludmali, arī brokastojot ir iespējams vērot šo pašu panorāmu. Brokastis viesnīcā ir lieliskas, katru rītu nogaršojam citu sulu. Esot Brazīlijā, sulas un augļus noteikti iesaku nogaršot- izvēle ir milzīga un augļiem pavisam cita garša!

Spēles diena. Maracana!

Ak, Marakana! Futbola Meka! Šeit leģendārais Pelē iesita savus 1000. vārtus karjerā- to zina visi brazīļi, taču visi arī zina to, ka šeit notika tas, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu „Maracanazo traģēdija”-1950. gada Pasaules kausa izšķirošajā spēlē gandrīz 200 000 līdzjutēju priekšā Brazīlija zaudēja Urugvajai. Lai iegūtu Pasaules kausu, brazīļiem būtu pieticis ar neizšķirtu!

Pa ceļam uz stadionu vērojam apkārtni. Pie mājām izkārti Brazīlijas karogi ir pašsaprotams, brīžam šķiet pat nepieciešams elements tā pat kā gaiss un ūdens... Un Brazīlijas izlases krekls ar 10. numuru- tos valkā lielāka daļa cilvēku- veci un jauni, sievietes un vīrieši- visa pilsēta dzeltena!

Ieejot stadionā, sajūtas ir neticamas, vārdos neaprakstāmas! Nu var jau būt, ka ir kāds vārds seno ķeltu valodā, kas tās varētu raksturot, taču es tādu nezinu! Vienam no mūsu grupas- kvēlam futbola fanam no Grieķijas pat nobirst asara... Viņš ir piepildījis kvēlāko sapni- veicis savu mūža svētceļojumu! Erudītākais futbola fans, kādu pazīstu- kad pieminēju viņam, ka esmu no Latvijas, viņš uzreiz nosauca mūsu grupu EURO 2004 sacensībās, kā arī rezultātus, ar kādiem nospēlējām!

Spēles laikā atmosfēra ir elektriska- līdzjutēju veidotais vilnītis drīzāk ir kā cunami- tik milzīgs ir Marakanas stadions! Visnotaļ iespaidīgi! Spēle ir aizraujoša, kaut gan šķiet, ka Marakanas stadionā es varētu skatīties kā mājsaimnieces gludina veļu, vai, tikko pusmūža krīzi pārvarējis vīrietis urbina degunu- vienalga šķistu iespaidīgi! Jokus pie malas, jo tie pavisam noteikti nav prātā Francijas līdzjutējiem, kas stadionu pamet ar nokārtām galvām... Vācija uzvar ar rezultātu 1-0 un iekļūst pusfinālā.

Pēc spēles dodamies uz Kopakabanas pludmali, kur izvietoti lielie ekrāni un tiks rādīta Brazīlijas- Kolumbijas spēle. Tūkstošiem brazīļi ir savākušies, lai skatītos maču un tusiņš ir iespaidīgs- tās karnevāla dejotājas, patiesās līdzjutāju emocijas un, protams, samba! Samba Riodežaneiro skan visur- to spēlē ielu muzikanti, tā skan bāros un to svilpo policists un metro biļešu kontrolieris!

Pēc garās un iespaidiem bagātās dienas, noslēdzam vakaru ar kaipiriņjām- Brazīlijas nacionālo kokteili. Tāds skābeni rūgts- atspirdzinošs! Dzēriena vēsture sākas ap 1918. gadu un ir cieši saistīta ar Spāņu gripu. Tai laikā kaipiriņja vēl nebija ieguvusi savu nosaukumu un tai pievienoja arī ķiploku un medu un pasniedza kā zāles pret Spāņu gripu. Vēlāk kāds izdomāja atņemt dzērienam ķiploku un medu un pievienot cukuru, lai to saldinātu. Kaipiriņja bija dzimusi!

Cukurgalvas kalns.

Nākamaja rītā ceļamies agri, lai izbaudītu slaveno Kopakabanas saullēktu. Ir tāds maģisks brīdis- starp pēdējām sambas skaņām, ballītēm, futbola fanu saukļiem ielās un laika posmu, kad lec saule... Viņi laikam to dēvē par klusumu! =) Taču šis brīdis ir patiešām īss, jo līdz ar sauli, savās laivās lec zvejnieki, pludmalē parādās pirmie sērfotāji un kokosriekstu pārdevēji un... Riodežaneiro atkal mostas! Nevilcinoties ne brīdi varu teikt, ka tas bija skaistākais saullēkts, kādu esmu piedzīvojis!

Pēc brokastīm dodamies ekskursijā uz Cukurgalvas kalnu. No tā paveras kolosālas panorāmas uz pilsētu. Cukurgalvas kalna apkārtnes parkā dzīvo pērtiķi, līdzīgi kā mums vāveres parkos, virs galvas lidinās ērgļi. Lai nokļūtu Cukurgalvas kalnā, ir jābrauc ar gaisa tramvaju, pa ceļam ir pietura Urkas kalnā, kur iespējams nopirkt suvenīrus un atveldzēties, pamēģinot svaigu kokosriekstu pienu. Kokosrieksts tiek pāršķelts pircēja acu priekšā un pienu dzer ar salmiņu. Maksā tas 5 reālus, tikpat cik alus pludmales bāros.

Pēc Cukurgalvas kalna apmeklējuma dodamies nelielā ekskursijā uz Riodežaneiro centru un tālāk jau uz Kopakabanas fortu. Ieeja fortā maksā 6 Brazīlijas reālus (2 eiro) un tas ir tā vērts. Forta teritorijā atrodas 2 kafejnīcas ar fantastisku ēdienu un brīnišķīgu skatu uz pilsētu! Ēdiens + alus diviem cilvēkiem izmaksāja 100 reālus, kas nav lēti, ja salīdzinām ar citām iespējām paēst, taču var jau arī vienkārši izdzert pa aliņam vai kafijai un pavērot pilsētu! Mazliet novirzīšos no tēmas- par ēšanu- turpat netālu no Kopakabanas pludmales, pāris ieliņu nostāk, atradām vietu, kas saucas Grill Express, tur princips tāds- krāmē uz šķīvja, visu, ko vēlies un beigās tavu porciju nosver, ir jāmaksā par porcijas svaru. Ēdiens ir garšīgs un paliela porcija vienam cilvēkam izmaksā ap 20 reāliem. Atgriežoties pie Kopakabanas forta- ieejas maksā ietilpst arī muzeja un lielgabalu apskate.

Korkovado kalns un Kristus Pestītāja statuja.

Nākamā diena sākas ar ceļojumu uz Korkovado kalnu, lai apskatītu Kristus Pestītāja statuju. Kristus Pestītāja statuja ir viens no 7 mūsdienu pasaules brīnumiem, pabeigta 1931. gadā. Lai nokļūtu kalna virsotnē, ir jābrauc ar mazu vilcieniņu, ceļš ved cauri Tidžukas mežam un brīžam paveras brīnišķīgi skati- kalni un tajos esošie lietus meži! Uzņemam pāris bildes pie Kristus Pestītāja statujas un no platformas vērojam kārtējo brīnišķīgo panorāmu- kā urbānā vide sajaucas ar kalniem, mežiem un okeāna lagūnām.

Pēc Korkovado kalna apmeklējuma dodamies uz Ipanemas un Leblonas pludmalēm. No klintīm, kas atrodas Ipanemas pludmalē, vērojams brīnišķgs saulriets. Tā laikā kāds vietējais ielu muzikants spēlē "Girl from Ipanema" un pludmalē esošie ļaudis aplaudē un uzgavilē saulei, kas devusi vēl vienu brīnišķīgu dienu un dodas nedaudz nosnausties!

Pēdējā diena. Botāniskais dārzs.

Botāniskais dārzs liek justies kā pavisam citā pasaulē, viena no retajām vietām, kur patverties no pilsētas kņadas un sambas, ja tā sāk jau „aknās sēdēt”! :D Dārza teritorijā apskatāmi visdažādākie koki un augi, interesantas ēkas, tostarp, bijusī šaujampulvera rūpnīca, kā arī strūklakas un nelieli ūdenskritumi. Fantastiska vieta pastaigām!

Pirms pašas prom braukšanas nejauši satiekam par El Zorro del Desierto (Tuksneša Lapsu) dēvēto Džaredu Borgetti. Džareds Borgetti ir visu laiku rezultatīvākais Meksikas izlases spēlētājs un pirmais meksikānis, kas spēlēja Anglijas Premjerlīgā. Šķita ļoti atsaucīgs, pastāstīja nedaudz par būšanu Boltonā, ka tur spēlējis kopā ar grieķi un tā...

Ceļojums nu ir noslēdzies, tas bija garšu, brīnišķīgu skatu un skaņu piesātināts, par ko gribas Riodežaneiro un fantastiskajiem ceļabiedriem pateikt paldies! Obrigado!

P.s. Ir divas ekskursijas, kurās vēlējāmies doties, bet netikām, jo visas vietas grupās bija jau aizņemtas- graustu rajoni- favelas, ko iesaka apmeklēt tikai vietējā gida pavadībā, jo citādi šie rajoni ir bīstami (šāda ekskursija maksā ap 120 reāliem) un tūre pa Tidžukas mežu atvērtā džipā (cena arī ap 120 reāliem).

Dažas bildes no mūsu ceļojuma apskatāmas te-

http://www.draugiem.lv/user/3685851/gallery/#/gallery/?pid=360062794