Ilgi iecerēto ideju doties uz Dienvidamerikas vistrūcīgāko valsti Bolīviju īstenojam laikā no 21.04.2014. līdz 08.05.2014., apceļojot daļu no šīs zemes centrālajiem, rietumu un dienvidu rajoniem.
Copacabana (3808 metri virs jūras līmeņa (turpmāk – m.v.j.l.)).
Copacabana pilsētiņā ierodamies ar autobusu no Peru pēc tam, kad kājām esam šķērsojuši Peru – Bolīvijas robežu (caur Yunguyo no Peru puses un Kasani no Bolīvijas puses). Salīdzinot ar Peru, laiks Bolīvijā ir vienu stundu uz priekšu, līdz ar to, iebraucot Copacabana, pulksteni noregulējam no plkst. 11:30 uz plkst. 12:30. Uzreiz nopērkam biļetes braucienam ar kuģīti no Copacabana ostas uz Titicaca ezera lielākās salas Isla del Sol (Saules sala) dienviddaļu plkst. 13:30. Copacabana pārsteidz ar iespaidīgu tūristu daudzumu, kurus var iedalīt divās lielākās grupās: tie, kuru vecums ir aptuveni līdz 33-35 gadi un tie, kas ap gadiem 50 un vecāki, pārsvarā pārīši. Pilsēta rada ceļotāju paradīzes iespaidu. Kad esam ielas malā pie maza bērna māmiņas iemainījuši pirmo boliviano žūksnīti, uzmetuši aci kā Copacabana centrālajā ielā tieši blakus brauktuvei dažas franču meitenes, sēžot uz asfalta, uz turpat blakus zemē novietotas gāzes plītiņas pannā cep pankūkas, nopirkuši kādu riekstu glāzi tirgotavā ielas malā, laiks steigties uz ostu, lai sāktu ceļu uz Isla del Sol.
Isla del Sol (salas augstākais punkts – 4076 m.v.j.l.).
Brauciens ar cilvēkiem pārpildītu kuģīti pa visaugstāk kalnos esošo komerciāli kuģojamo ezeru -Titicaca ezeru no Copacabana ostas līdz Isla del Sol ilgst nedaudz mazāk par pusotru stundu. Isla del Sol mūsu pirmajiem skatiem paveras tieši tāda, kādu varētu iedomāties paradīzi esam, - viscaur zaļojoša dažādos eksotiskos augos, ziedos, kokos, nepazīstamu putnu dziesmu apdziedāta un spožas, stipras saules apspīdēta. Izkāpuši no kuģīša, lēnām virzāmies pa stāvajām, tālāk augšup salā vedošajām Inku kāpnēm (Escalera del Inca). Augstkalnu apstākļu un nesamo somu dēļ ik pa laikam veltam mirkli atpūtai, jo tikt augšā salas dienvidos esošajā ciematā Yumani izrādās nav nemaz ne tik viegls uzdevums, turklāt salā nav nekāda transporta, ja vien par tādu neuzskata ēzelīšus, ar kuriem maziem un viegliem cilvēciņiem varētu būt teorētiski iespējams pārvietoties. Yumani ciematiņā atrodam naktsmītnes uz divām naktīm ar skatu uz Titicaca ezeru un ezerā iepretī Isla del Sol esošo Isla de la Luna (Mēness salu). Atlikušo dienas daļu izmantojam, apskatot Yumani un tā apkārtni, pafotografējot arī turpat staigājošās lamas un ēzelīšus, kā arī ieturot maltīti un iedzerot kokas lapu tēju kafejnīcā ar skatu uz salas rietumu piekrasti no Yumani ciematiņa.
Agri no rīta nododos saullēkta pār Titicaca ezeru ar skatu no Isla del Sol uz Isla de la Luna fotografēšanai. Šodien ir tā diena, kurā esam iecerējuši veikt pārgājienu apkārt visai salai. Ap plkst. 8:30 dodamies ceļā un vispirms nogriežamies pa taku, kas, šķērsojot pa kādam mazam ciematiņam, aizved uz salas labo pusi un turpinās gar ezera krastu līdz pat salas ziemeļu lielākajai apdzīvotajai vietai Challapampa, kur, sēžot ezera krastā, ieturam pusdienas.
Aiz Challapampa konstatējam, ka šeit ir skaista smilšu pludmale, kur daži ceļotāju pāri, kas apmetušies turpat pludmalē uzslietajās teltīs, skaļi paužot savu sajūsmu, jau peldas. Saule kļuvusi īpaši spilgta un karsta, tā kā vairs nav neviena iemesla, lai atteikties no sapņa peldēties dzidrajos Titicaca ūdeņos piepildīšanas, ko arī nekavējamies īstenot. Ūdens gan gluži nav tik silts kā Indijas okeānā vai Karību jūrā, bet toties izteikti atsvaidzinoši un uzmundrinoši dzestrs gan.
Pēc mirkļa mūsu piemēram seko arī vēl pa kādam cilvēkam, kas pludmalē aktīvi pievēršas sevis iemūžināšanai visdažādākajās variācijās.
Ceļa turpinājumā apskatām Svēto akmeni (Piedra Sagrada), kas, saskaņā ar pastāvošām teorijām, esot ticis izmantots kā nāves soda izpildes vieta personām, kas atzītas par vainīgām par kādu nepareizu rīcību, kā arī pēc kādas vietējās iedzīvotājas sniegtās informācijas atrodam Saules tempļa (Templo del Sol) drupas, kas gan pa daļai apaugušas ar zāli un kurām blakus izveidoti dārzeņu lauki. Pēcpusdienā sasniedzam Chincana drupas, kas tiek uzskatītas par visainaviskāko salas drupu kompleksu, kurā nedaudz atpūšamies un izbaudām skaistās salas ziemeļu daļas ainavas ar skatiem uz ezeru, kas pēc plašuma gan vairāk līdzinās jūrai, salas kalniem, pussalām un salas ziemeļrietumu puses līčiem, kā arī izstaigājam Inku pils (Palacio del Inca) drupas un apskatām Ceremoniju galdu (Mesa Ceremonica), kas, domājams, esot ticis izmantots kā cilvēku un dzīvnieku upurēšanas vieta. Aplūkojam arī iepretī Ceremoniju galdam izvietoto Svēto klinti (Roca Sagrada) jeb Titi Kharka (Pumas klinti), kuras formā saskatīt pumu, no kuras esot cēlies tās nosaukums, gan pirmajā mirklī neliekas nemaz tik viegli iespējams.
Pavisam vēlā pēcpusdienā pa seno, ar akmeņiem bruģēto inku taku sākam atpakaļceļu no salas ziemeļiem uz tās dienvidu daļas ciematu Yumani. Taka ved arvien augstāk pa salas kalnu kori, tad mazliet lejup un pēc tam atkal vēl augstāk, līdz aizved takas augstākajā punktā, kas izvietojies pavisam netālu no vienas no salas augstākajām virsotnēm (Cerro Santa Barbara (4032 m.v.j.l.)). Jūtams krietns sagurums, tomēr redzēto ainavu skaistums, gan uz salas austrumu, gan rietumu piekrasti un izjustās emocijas kompensē jebkādu nogurumu. Pārgājiena beigu daļā virzāmies jau ar līdzīgu kustību ātrumu, kāds cilvēkiem redzams palēnināta ātruma video, un enerģijas krājumi ir izdiluši gandrīz vai tikpat lielā mērā kā tad, kad tiek skrieti maratona distances pēdējie, visgrūtākie kilometri. Naktsmītnē nokļūstam tikai mazliet pirms plkst. 18:00 un tas ir ļoti tīkams mirklis. Vakariņas baudām turpat viesnīcā - maltīti mums ir pagatavojusi naktsmītnes saimniece indiāniete. Cepta forele (trucha) ar sautētiem dārzeņiem un kartupeļiem kopā ar turpat Bolīvijā, Tarija reģionā, ražotu sauso sarkanvīnu garšo lieliski.
Kad ir pienācis otrais rīts Isla del Sol, sajūta ir tāda, ka gribas šeit palikt vēl, bet vienlaicīgi negribas zaudēt pārlieku daudz laiku un līdz ar to arī iespēju redzēt vēl arī citas vietas Bolīvijā. Vēlme pataupīt laiku arī citiem objektiem tomēr ir stiprāka, tāpēc mirkli pēc plkst. 10:30 ar kuģīti dodamies prom no Isla del Sol un pēc nepilnas pusstundas brauciena atgriežamies Copacabana.
Sucre (agrākais nosaukums – Charcas, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.).
Bolīvijas oficiālajā galvaspilsētā Sucre, kas tiek uzskatīta par valsts pievilcīgāko pilsētu, sauktu arī par Balto pilsētu, ierodamies mazliet pirms plkst. 8:00 pēc gandrīz 13,5 stundu brauciena ar nakts autobusu no La Paz. Kad izkāpjam no autobusa, pie mums pienāk grupa policijas darbinieču. Sākotnēji esam zināmā neizpratnē: it kā narkotikas nepārvadājam un netirgojam, ne ko citu pārlieku sliktu arī nejūtamies paveikuši. Tad kādēļ tāda uzmanība? Izrādās policijas darbiniecēm pret mums ir vislabākie nolūki, viņas ir no tūrisma policijas (Policia Turistica), kas Bolīvijā pastāvot jau kopš 1975.gada, un viņas sāk ļoti laipni iepazīstināt mūs ar labākajiem apskates objektiem Sucre pilsētā un tās apkārtnē, bez maksas izsniedz mums Sucre karti ar detalizētiem, izvērstiem aprakstiem par interesantākajām vietām kopā ar skaistām fotogrāfijām, kā arī labprāt atbild uz mūsu jautājumiem. Izgājuši no autoostas, sameklējam taksi un ar to nokļūstam līdz mūsu izvēlētai naktsmītnei pilsētas centrā, kurā uzreiz apmaksājam uzturēšanos uz 2 naktīm. Pēc iekārtošanās viesnīcā nekavējamies un dodamies iepazīt pilsētu. Izrādās, ka tieši pretī mūsu naktsmītnei ir pilsētas centrālais tirgus (Mercado Central), ar ļoti plašu, bagātu dažādu preču, t. sk.. augļu un ēdienu sortimentu. Tirgus otrajā stāvā ir izvietojušās daudzas, dažādas vienkāršas ēstuvītes, kur iespējams ieturēt maltīti par īpaši draudzīgām cenām. Šeit arī papusdienojam. Lai arī ēdiens ir ļoti garšīgs, apetīte lieliska, bet visu apēst nav iespējams, porcija pat man ir pārāk liela. Atlikušajā dienas daļā turpinām apskatīt pilsētu, t. sk. daļu no vakara pavadām pilsētas centrālajā laukumā – 25.maija laukumā, kas ir iecienīta vietējo atpūtas vieta. Pirmā diena Sucre pilsētā ir radījusi iespaidu, ka šeit izvietotas gandrīz tikai skolas un augstskolas, jo nospiedošais vairākums cilvēku uz ielām ir gados pavisam jauni ļaudis, daļa no tiem tērpti arī speciālās skolas apģērbu formās, turklāt uz ielām ir sastopami no agra rīta līdz pat vēlam vakaram.
Otro dienu Sucre sākam ar gājienu uz pilsētas skatu punktu (Mirador), no kura, notestējot kvalitatīvu malto kafiju vietējā kafejnīcā (Cafe Gourment Mirador), izbaudām lieliskus skatus uz pilsētu. Dienas turpinājumā apskatām Bolivāra parku (Parque Bolivar), kā arī nespējam atturēties no vēlmes iegriezties bērnu parkā ar dažādu sugu un izmēru dinozauru atveidojumiem, ņemot vērā faktu, ka no Sucre tālākā vai tuvākā apkārtnē ir atrodamas vietas ar dinozauru pēdu nospiedumiem.
Atpakaļceļā aplūkojam balto Augstākās tiesas palātas (Corte Suprema de Justicia) ēku, novērtējam tās apkārtnē gluži vai vienu blakus otram izveidotos ļoti daudzos advokātu birojus, kuri pārsvarā atrodas ēku pirmajos stāvos un to durvis ir atvērtas, līdz ar to redzams to glītais iekārtojums, kuros vairumā gadījumā ir liels galds, pa daļai apkrauts ar grāmatām un dokumentiem, daži skapji, pilni ar grāmatām un dažādām dokumentu mapēm, un daži krēsli, kā arī parasti pamanāms solīds ofisa saimnieks darbībā un citreiz arī pa kā kādam klientam.
Pusdienojam atkal kādā no Sucre centrālā tirgus otrā stāvā izvietotajām lētajām ēstuvītēm, kas neliek vilties arī šoreiz. Tirgū atrodam arī augļu sulu un kokteiļu stendu kompleksu, kur nokļūstam vēl neredzēti plašas visdažādāko turpat acu priekšā spiesto augļu sulu izvēles priekšā. Kad katrs izdzeram pa pilnai sulas glāzei, sulu tirgotāja pa to pašu vienas glāzes cenu laipni piepilda gandrīz vai pilnu arī otru glāzi.
Pēcpusdienā ierodamies Nacionālajā policijas ofisā, kas izvietots Valsts valdības celtnē (Prefectura de Chuquisana), tomēr ne pēc policijas uzaicinājuma :) , bet pēc brīvas gribas, lai nokļūtu šīs skaistās celtnes jumta stāvā un varētu izmantot labāko skatu iespēju uz pilsētu, ko netālu no ēkas ieejas stāvošais policijas darbinieks mums arī neliedz. Skatu laukums patiešām attaisno uz to liktās cerības, mēs pārliecināmies, ka Sucre ir skaista arī no šī skatu punkta.
Pievakarē laiku pavadām barojot baložus 25.maija laukumā, kā arī pirmo reizi Bolīvijā apmeklējot kino un noskatoties filmu „Noé (Noass)”.
Ar Sucre pilsētu ir līdzīgi kā ar Isla del Sol – trešās dienas rītā izjūtas tādas, ka šajā tīkamajā vietiņā būtu ļoti jauki uzkavēties vēl ilgāk, ja ne šoreiz, tad citreiz noteikti.
Potosi (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsēta pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā).
Potosi, kas reiz bijusi Amerikas lielākā un bagātākā pilsēta, un arī viena no pasaules lielākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar tai blakus esošajām sudraba raktuvēm, pēc trīs stundu brauciena vēlā pēcpusdienā ierodamies ar autobusu no Sucre. No autoostas, kas izvietota pilsētas nomalē, uz pilsētas centru nokļūstam ar publisko satiksmes autobusu. Vispirms kā iespējamo naktsmītni izvērtējam vienu ceļvedī norādītu hosteli, kura ārdurvis tā saimnieki atslēdz vien pēc ilgas mūsu klauvēšanas, tomēr šeit neredzam pilnīgi neviena cilvēka, kas būtu izvēlējies šo hosteli, kā arī telpas neizskatās īpaši sakoptas un vilinošas, līdz ar to dodamies meklēt citu vietu, kur palikt pa nakti. Nākamā potenciālā naktsmītne mūs arī neapmierina, jo tai nav logu, līdz ar to arī tajā nepaliekam. Trešais aplūkotais hostelis mums patīk, tāpēc izvēlamies tajā palikt uz divām naktīm, un esam priecīgi beidzot nolikt mantas un doties gūt pirmos iespaidus pilsētā. Konstatējam, ka Potosi vakaros ir krietni vēsāks laiks nekā Sucre, tāpēc vakara ēdienreizei izvēlāmies siltas vakariņas – uz atklātas uguns grilā ceptu gaļu kopā ar kartupeļiem, rīsiem un dažādiem dārzeņiem; porcija ir milzīga un garšo lieliski.
Neskatoties uz to, ka ir svētdiena, ceļveža ieteiktā tūrisma aģentūra „Greengo Tours” jau no agra rīta ir atvērta, tās saimnieks mūs laipni pieņem un mēs sarunājam uz pirmdienas rītu tūri uz netālu no Potosi esošajām sudraba raktuvēm..
Ojo del Inca (Inku acs).
Ar publiskā transporta Tarapaya maršruta minibusiņu (micro) no Potosi aptuveni 30 minūšu ilga brauciena laikā nokļūstam līdz pagriezienam, no kura orientējoši 15 minušu gājiena laikā iespējams nokļūt uz Ojo del Inca. Busiņš ir pārpildīts, mums pretī sēž jauns pārītis, kas uzsāk sarunu ar mums, interesējoties, no kurienes esam, kurp dodamies, kas esam viens otram u.t.t., cita starpā pastāsta mums, ka šeit visā Potosi apkārtnē esot izplatīts un pieejams kanabis, un šajā sakarā puisis jautā vai mums neesot interese par to, un, nesaņemot apstiprinošu atbildi, vēl arvien turpina runāt par kanabis; tomēr par mūsu neieinteresētību viņš, kā izskatās, tomēr paliek zināmā neizpratnē. Mūsu ceļa biedri par sevi pastāsta, ka viņi esot līgava un līgavainis, puisi sauc Dāvids (21 gads), meitenes vārds ir Dora (19 gadi).
Ojo del Inca ir apaļš, karsto avotu ezers zemā, vulkāniskā krāterī, 100 metru diametrā un 20 metru dziļumā dziļākajā vietā. Uz Ojo del Inca peldēties no Cuzco (tagad atrodošos Peru) brīvdienās esot devies pat inku valdnieks Inca Huayna Capac (viņa valdīšanas laiks no 1493.gada līdz 1525.gadam). Tagad arī mēs steidzam nekavējoties novērtēt Ojo del Inca un dodamies peldēties, un, kā izrādās, ūdens patiešām ir ļoti silts un pelde sagādā īpaši patīkamu, relaksējošu atpūtu. Iznākot no ūdens, sākotnēji kļūst pat vēsi, jo, lai arī spīd saule, laiks nav izteikti karsts.
Kad, atpūšoties ezera malā, atveram nopirkto cepumu paciņu, mums ātri uzrodas uzbāzīgs un neatlaidīgs draugs – acīmredzami trekna, liela, balta pīle, kura saņēmusi no mums cepuma gabalu, vairs nemaz netaisās atkāpties no mums. Tā dodas citās gaitās tikai tad, kad cepumu paciņa ar atlikušo saturu ir nolikta somā un mums rokās vairs nav nekādu našķu. Kad esam peldējušies un sauļojušies gandrīz 3,5 stundas, dodamies prom no Ojo del Inca un ar micro atgriežamies Potosi.
Sudraba raktuves Cerro Rico (Bagātajā kalnā).
Tūre uz sudraba raktuvēm mums sākas ar ietērpšanos tūrisma aģentūras izsniegtā ekipējumā (speciālā apģērbā, zābakos, aizsargcepurē ar pie tie tās piemontētu lukturīti u.t.t.), pēc kā iepērkam dāvaniņas raktuvju strādniekiem speciālā sudraba raktuvju veikalā, šeit brīvi pārdodas arī dinamīts, ko daļa no tūres dalībniekiem iegādājas dāvaniņām, mēs šim nolūkam izvēlamies divus pārus darba cimdu un piedalāmies arī kokas auga lapu pirkumā, kas tiek veikts turpat ielas malā no kādas indiāņu tirgotājas. Turpat pārdod arī vietējo degvīnu vai drīzāk spirtu ar 96 % stiprumu dažāda izmēra plastmasas pudelēs, ko pēc nodegustēšanas atzīstam par gana stipru un labu esam, un daļa no šīm pudelēm arī nonāk dāvanu maisos sudrabračiem.
Pēc tam sakāpjam publiskā transporta autobusā un pēc kādu 10 minūšu ilga brauciena no Potosi izkāpjam pie paša Cerro Rico, kurā sudraba raktuves pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas.
Pēc īsas iepazīšanās ar raktuvju strādniekiem, ejam iekšā raktuvēs pa šauru alu, ik pa laikam brienot pa ūdeni, kāpelējot pa sliedēm, pa kurām strādnieki stumj ratiņus (vagoniņus), ar kuriem izrakto rūdu ved laukā no raktuvēm. Alā nav ne elektriskā, ne arī kāda cita apgaismojuma, līdz ar to gan strādnieki, gan arī mēs apgaismojumu iegūstam tikai ar pie aizsargķiverēm piestiprinātu lukturīšu palīdzību. Pārvietoties ar iztaisnotu augumu gluži nav iespējams, jo alas griesti ir pārāk zemi, tāpēc faktiski atliek iet vien salīkušiem, ik pa laikam jāuzmet acis arī griestiem, jo vairākās vietās griestus stiprinošie baļķi ir aizlūzuši un jānoliecās īpaši zemu, lai tiem tiktu garām.
Jāuzmanās arī, vai pretī straujā tempā netiek stumti vagoniņi. Citviet daži alas atzari iet strauji augšup, līdz ar to, lai tiktu uz priekšu, atliek vien lēnām rāpties un burtiski līst pa alu tālāk augšup. Pa ceļam redzam strādniekus, kas dažās vietās remontē sliedes. Mūsu gids Julio, kurš pats agrāk strādājis šajās raktuvēs, stāsta, ka dzelzs sliedes esot pārāk dārgas, lai raktuvju kooperatīvi vienmēr tās varētu atļauties nopirkt, līdz ar to sliežu bojājumu gadījumā, bojātos sliežu posmus nereti aizstājot ar no koka izgatavotām sliedēm, kā tas tiek darīts arī šoreiz. Kad krietnu laiku jau esam gājuši, rāpojuši un līduši pa alu, sastopam strādnieku bariņu, ar kuriem gids vienojas, ka tie mums plašāk pastāstīs par savu darbu raktuvēs, līdz ar to atpūšamies pasēžot turpat uz zemes un klausoties gida un sudrabraču stāstiņus un pastāstus, kas no tā, ka sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos šobrīd raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve, raktuvēs pastāvošās darba kārtības un apstākļiem, sudraba dzīslu meklēšanas, jaunu raktuvju alu atzaru spridzināšanas ar dinamītu, aizvirzās līdz pat raktuvēs strādājošo potosiešu sadzīvei mājās, attiecībām ar sievām, mīļākajām un to skaitu.
Gan mūsu gida, gan strādnieku vaigos ir parādījušies palieli, apaļīgi izvērsumi, kuros viņi pakāpeniski ir uzkrājuši kokas auga lapas, kuras košļā nepārtraukti, lai justos možāki un enerģiskāki. Uzzinām, ka raktuvēs skarbos darba apstākļus izturēt palīdz ne tikai kokas auga lapu pastāvīga zelēšana, bet arī spirta regulāra lietošana nelielās devās, kamēr veiksmes nodrošināšanai gandrīz kā obligāts priekšnoteikums ir cieņas izrādīšana gan pret Pachamama (Zemes Māti), kas cita starpā izpaužas tā, ka pirms katras alkohola lietošanas reizes raktuvēs, kāda dzēriena pilīte tiek nošļakstināta zemē Pachamamai, gan godbijības paušana pret raktuvju strādnieku dievību Tatu Kaj Chu, gan arī labvēlības izlūgšanās no elles saimnieka velna Tío (Tēvoča).
Raktuvju apmeklējuma beigu daļā gids mūs aizved arī līdz velna Tío keramikas figūriņai, kas atrodas nomaļus esošā nišā vienas alas galā, kuras priekšā pats apsēžas un aicina mūs darīt to pašu, gluži vai pārvērties par citu cilvēku nekā iepriekš bijis raktuvju ārpusē, iegājis īpašā azartā, dedzīgi, gari un plaši turpina stāstīt par raktuves strādnieku dzīvi, darbu un attiecībām ar Tío, t. sk. ziedojumu nešanu Tío, saka, ka dažkārt tiekot upurēti lamu mazuļi, bet viņš esot dzirdējis, ka agrāk bijuši pat gadījumi, kad upurēti arī bērni (zīdaiņi), lai pielabinātos Tío, un lai tas nodrošinātu veiksmi zemes dzīlēs atrast lielas sudraba dzīslas (vēnas). Uzturoties pie Tío, patiešām pārņem mazliet pabaisa sajūta, neviens no mūsu grupas biedriem arī neizvēlas fotografēties pie Tío figūriņas. Pēc aptuveni 2 stundu un 20 minūšu uzturēšanās raktuvju iekšienē sajūta ir tāda, ka tūres ilgums šeit ir bijis pilnīgi pietiekošs, un ātrā solī izsteidzamies no raktuvēm un esam laimīgi būt atkal laukā un saules gaismā.
Tupiza (2950 m.v.j.l.).
Pēc trim Potosi pavadītām naktīm un pēc piecu stundu brauciena ar autobusu no Potosi ap plkst. 13:00 ierodamies Bolīvijas dienvidu pilsētiņā Tupiza, kas atrodas ap 90 km no Villazon pilsētiņas pie Argentīnas robežas. Tupiza mūs sagaida ar ļoti patīkamu, siltu un saulainu laiku. Iekārtojamies netālu no autoostas esošā viesnīcā ar ērtu jumta terasi un dodamies iepazīt pilsētiņu. Vispirms vietējā bankā papildinām skaidras naudas krājumus un kādu laiku pavadām interneta salonā pasērfējot internetā. Pievakarē dodamies uz pilsētas skatu punktu, kur apskatām vietējo Kristus statuju un sagaidām saulrietu.
Salar de Uyuni tūre (4 dienas, 3 naktis).
1.diena. Tūri ar džipu pa mazapdzīvotiem, kalnainiem un tuksnešainiem Bolīvijas dienvidrietumu reģioniem pa zemes ceļiem piecu ceļotāju grupas sastāvā un plus šoferi-gidu sākam plkst. 8:00 no rīta no Tupiza pilsētiņas. Kopā ar mums tūrē dodas īsti tūrisma entuziasti: ap 25-27 gadus jauna meitene no Šveices, kura viena pati devusies deviņus mēnešus ilgā braucienā pa visu Amerikas kontinentu, ap 30-32 gadu vecumu sasniedzis vīrietis no Francijas, kurš devies gada ceļojumā apkārt pasaulei, un 47 gadīgs kungs no Vācijas, kurš nepārtraukti jau divus gadus ceļo pa dažādām pasaules valstīm, pēdējos četrus mēnešus uzkavējoties Argentīnā un Bolīvijā, un kurš apgalvo, ka vēl īsti nezinot, kad viņš beigšot savu ceļojumu.
Kad mūsu ap 33-35 gadus vecais šoferis-gids, kādas Tupiza pilsētiņas ielas malā ir iegādājies paprāvu maisiņu ar kokas auga lapām, kuras uzreiz arī sāk zelēt, vispirms dodamies uz Quebrada de Palala, braucam pa kalniem, gar aizām un ķīļveida, sarkanīgu klinšu veidojumu kopojumiem, līdz pēc kādu 20 minūšu brauciena apstājamies El Sillar (Segli) - augstā, šaurā kalnu korē starp divām kalnu smailēm un divām ielejām, kur pūš stiprs, dzestrs vējš, bet no kuras paveras lieliskas apkārtējās ainavas uz ielejām, kalniem, klintīm un aizām.
Tūres turpinājumā šķērsojam Nazarenito kalnu (4500 m.v.j.l.), aiz kura drīz apstājamies pie kāda ceļa malā pamanīta lamu ganāmpulka gan ar lielām, gan arī pavisam maziņām, dažādu krāsu un nokrāsu lamiņām, un novērtējam tuvplānā šo dzīvnieku krāšņumu.
Tālāk pa ceļam redzam arī pa kādam bariņam apdraudēto kamieļu dzimtas savvaļas dzīvnieku vikunju (vicuna), kuras nav mazāk graciozas un pievilcīgas kā lamas.
Mūsu ceļš ved arī caur dažādu minerālu ieguves reģionu, kurā braucam garām netālu esošai kalnraču pilsētai Chilcobija; šķērsojam Awanapampa apvidu, kā arī Cerrillos (4180 m. v.j.l.) ciematiņu.
Pēc īsu laika sprīdi ilga brauciena aiz Cerrillos ciemata ierodamies nākamajā kalnu ciematā Polulos (4050 m.v.j.l.) ar visai skarbiem laika apstākļiem (plosās stiprs vējš ar aukstu, sausu gaisu, kas dažbrīd līdzinās vieglai, bet ne pārāk tīkamai smilšu vētrai, kas sapūš smiltis gandrīz jebkur, t. sk. acīs), kur vietējās skolas telpās ieturam pusdienas.
Pēc pusdienām, dodoties tālāk, braucam cauri Rio San Pablo ciematiņam, vērojam tālumā redzamā Lipez kalna (Cerro Lipez) sniegotās smailes (5929 m. v.j.l.), kā arī pabraucam garām San Antonio de Lipez (4678 m. v. j. l.) ciematam.
Vēlākā pēcpusdienā nokļūstam Rēgu pilsētiņā (Pueblo Fantasma) Barrancas (4690 m.v.j.l.), kas ir pilnībā pamests drīzāk ciemats, ne pilsēta, kas sastāv no daudzām pussabrukušām ēkām, t. sk. baznīcas celtnes, kā arī pilnībā sagruvušu būvju drupām. Spāņu koloniālisma laikos šeit dzīvojuši netālu esošo sudraba raktuvju strādnieki, tomēr, pēc Potosi sudraba raktuvju atklāšanas un uzplaukuma ar daudz ienesīgākām sudraba ieguves vietām, iestājies Barrancas pilsētiņas dzīves pagrimums un tā drīz vien tikusi pilnībā pamesta. Rēgu pilsētiņa ar savām pamestību un aizmirstību liecinošām ainavām un auru, izraisa dīvainas nerealitātes izjūtas. Starp māju drupām mēs tomēr pamanām gan pa kādam pilsētiņas iemītniekam, kas ir ļoti interesanta un piemīlīga izskata dzīvnieciņi – viskačas (viscachas), kas ir šinšilām radniecīgi dzīvnieciņi (ar kamolā saritinātu asti) un izskatās pa daļai līdzīgi trušiem (ar garām ausīm) un lec nedaudz līdzīgi ķenguriem. Viskačas nonāk visu tūres dalībnieku uzmanības centrā :) . Noskaidrojam arī, ka redzētais dzīvnieciņš ir dienvidu viskaču (sauktu arī par kalnu viskačām) sugas pārstāvis.
Kad brauciena tālākā gaitā esam apstājušies kāda augsta kalna virsotnē, lai pafotografētu apkārtnes dabas skatus, tajā izvietotā informācijas plāksnīte vēsta, ka esam nokļuvuši līdz 4855 m. v. j. l., kur ir īpaši netīkamas, stindzinošas vēja brāzmas, un no šīs vietas mēs attālus apskatām pirmo lagūnu šajā tūrē – Laguna Morejon, savukārt kalna otrā pusē tālumā saskatām pa pusei snaudošo vulkānu Volcano Uturuncu (6008 m.v.j.l.).
Vakara tumsā, kad joprojām turpinām ceļu, mūsu grupas džips, lēnām šķērsojot kādu daļēji aizsalušu upi, sāk buksēt, tad noslāpst un apstājas pavisam. Šoferis-gids gan mēģina auto iedarbināt, bet nesekmīgi. Attaisot durvis, konstatējam, ka atrodamies pašā upes vidū un mūsu durvīm pretī ir tikai ūdens. Laukā ir kļuvis jau pavisam auksts un džipa salonā arī kļūst arvien vēsāks. Šoferis-gids drūmā, paklusā balsī nosaka, ka tagad, lai varētu turpināt ceļu, mums būšot jāgaida cits džips, kas mūs varētu no šejienes izvilkt, bet, kad cits auto varētu ierasties, neesot zināms. Jāšaubās arī vai šajā nomaļajā vietā darbojas mobilo telefonu sakari. Rodas pamatoti minējumi, pieļāvumi, ka vai tik mums nevajadzēs nakšņot tepat upes vidū palikušajā džipā. Pēc kādām 5-7 minūtēm mūsu šoferim-gidam pēc vairākiem mēģinājumiem tomēr izdodās iedarbināt auto un veiksmīgi izbraukt no upes, visi ir ļoti priecīgi un skaļi smejas, bet, liekas, ka visgardāk tomēr smejas tieši šoferis-gids. Vai tik viņš negribēja vien mūs nedaudz izjokot?
Vēlu vakarā pēc attiecīgas ieejas biļetes ar simpātisku viscacha dzīvnieciņa attēlu tās stūrītī iegādes šķērsojam Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa robežu.
Vēl pēc neilga laiciņa nokļūstam nelielā ciematiņā Quetena Chico (4150 m. v. j. l.), pa kura neapgaismotajām, tumšajām ielām turpinām maldīties it kā nevarot atrast īsto vietu, kur paredzētas mūsu naktsmājas. Vai tiešām būs tomēr jāpaliek vien džipā? Drīz tomēr parādās cerību stariņš, jo šoferim-gidam ir izdevies telefoniski sazināties ar vajadzīgo personu, iegūstot nepieciešamo informāciju, un viņš pēc mirkļa atrod pareizo ceļu un mēs beidzot nokļūstam mūsu nakšņošanas vietā, kur pēc iekārtošanās kopējā istabiņā, mazliet vēlāk tiekam arī pie siltām, garšīgām vakariņām.
2.diena. Mūsu šoferis-gids jau no paša rīta uzkošļā kokas auga lapas un ir lieliskā noskaņojumā: daudz runā, joko, smejas, cita starpā mašīnas salonā uzliek patīkamu, skanīgu bolīviešu mūziku, bet, starplaikā, protams, ka nelaiž garām iespēju arī pakoķetēt ar viņam blakus sēdošu šveiciešu meiteni, kurai arī ir iepaticies notestēt pa kādai kokas auga lapai, un kura ir izteikti komunikabla persona.
Rītā pusē apstājamies pie viena apjomīga, veselīgu lamu ganāmpulka, un atkal visi ļaujas sajūsmai par šiem skaistajiem dzīvnieciņiem, kas rīta saules spožajā gaismā izskatās īpaši valdzinoši un piemīlīgi.
Nedaudz vēlāk citā vietā mums laimējas pamanīt arī pa kādam – gandrīz apdraudētas putnu sugas - Darvina nandu (sauktam arī par mazo nandu) pārstāvim, kas ārēji ir līdzīgs strausam (savulaik tas noveda pie tā, ka Čārlzs Darvins šo putnu sugu aprakstīja kā „Dienvidamerikas strausu”), tomēr starp šiem diviem skrējējputniem ir arī būtiskas atšķirības, t. sk. tas, ka nandu putnu vidū perēšanu veic tikai tēviņš (atšķirībā no strausiem, kuru starpā perēšanas pienākumus tēviņš dala ar mātīti), kurš pēc mazuļu izšķilšanās turpina audzināt un aizsargāt jaunos nandēnus līdz pat sešiem mēnešiem ilgi.
Priekšpusdienā vēl pagūstam aplūkot lagūnas – Laguna Hedionda Sur un Kollpa Laguna, kas atrodas ap 4400 m.v.j.l., apstāties pie pirmā sālsezera šajā tūrē – Salar de Chalviri, apskatot to arī tuvumā, sajust prieku par atkal ieraudzītajam vikuņjām, kā arī gūt vislabākās emocijas no redzētā Dali tuksneša (Desierto de Dali) un Dali klinšu (Rocas de Dali) gleznainā krāšņuma.
Ap pusdienas laiku esam nonākuši Bolīvijas pašos dienvidrietumos pie Zaļās lagūnas (Laguna Verde) (4400 m.v.j.l.), un pie tās gandrīz turpat blakus esošās un ar to ar niecīgu kanālu savienotās Baltās lagūnas (Laguna Blanca). Šeit, atšķirībā no nemaz ne tik tālu esošā Dali tuksneša, ir brāzmains un arī dzestrs laiks. Uz Zaļās lagūnas zili zaļās, skaistās virsmas izveidojies putu slānis rada daļēji maldinošu iespaidu, ka lagūnā ir stipri viļņi, lai gan patiesībā viļņošanās iespaidu vairāk izraisa spēcīgā vēja iespaids tieši uz šo putu slāni nevis pašu ūdeni.
Aiz Zaļās lagūnas mums paveras skats uz augstu kalnu ar skaistu sniegotu virsotni, kur atrodas vulkāns – Volcan Licancabur (5950 m. v. j. l.), kura viena puse ietilpst Bolīvijas teritorijā un otra puse izvietojusies Čīles robežas pusē.
Kādā no tūres organizatoru džipiem kopā ar mums braucošā pavāre-indiāniete pagatavo mums ļoti garšīgas pusdienas, kuras nobaudām turpat iepretī Zaļās lagūnas piekrastei. Šeit pat netālu jau iepriekš esam pamanījuši arī kādu vientuļu kolpeo (sauktu arī par kolpeo zorro vai Andu lapsu, kas pieder suņu dzimtai), kas, kā pārliecināmies, nav netīšām nomaldījusies, bet gan apzināti tuvojas cilvēku apstāšanās vietām ar mērķi izdiedelēt kādu gardāku kumosiņu.
Pēc pusdienām pēc īslaicīga brauciena esam nokļuvuši līdz karsto avotu Termas de Polques nelielam baseinam, kura aptuveni 29 grādu siltajos ūdeņos ar īpašu tīksmi izbaudām peldēšanos aptuveni stundas garumā.
Vēlā pēcpusdienā apmeklējam Rīta saules geizerus (Geisers Sol de Manana) (4850 m. v. j. l.). Geizerus līdz šim esam redzējuši tikai bildēs un video, tāpēc redzēt tos klātienē mums ir īpaša, savdabīga pieredze. Neskaitāms geizeru skaits ir izvietojies mazākās un lielākās tvaiku mākoņos ieskautās bedrēs, kurās, skaļi dārdot un burkšķot, un stipri šļakstot, vārās lava jeb gaišpelēki dubļi (temperatūrā līdz pat 90 grādiem pēc Celsija), izplatot to tuvumā karstumu un sēra dūmu aromātu. Ne visam geizeru laukam kopumā, ne arī atsevišķu geizeru bedrēm apkārt nav nekādu nožogojumu, nav arī neviena persona, kas norādītu, kur drīkst vai nedrīkst iet, jebkurš var staigāt pa šo lauku, kur vien grib un var. Staigājot tomēr ir vēlams būt uzmanīgam, jo geizeru laukā daudzās vietās arī nomaļus no lielākajām bedrēm cilājas zeme un vārās dubļi arī pavisam maziņās bedrītēs, kuras, neuzmanīgi staigājot, var pat neievērot un, kurās, netīšām var iekāpt un rezultātā iegrimt verdošos dubļos. Kopumā geizeru lauks daļēji atgādina elli ar verdošiem, kūpošiem katliem, kāda tā redzēta dažu mākslinieku gleznās, ja vien neņem vērā to, ka šeit mums ne pie vienas no verdošos dubļos mutuļojošām bedrēm neizdodas saskatīt velnu ar gariem ragiem, nagiem un asti, kā arī bedrēs nemana nevienu grēcinieku, ja vien par tiem pielīdzināmiem neuzskata geizeriem apkārt drudžaini klejojošos ceļotājus :) .
Tūres otrās dienas pievakarē vēl pagūstam apmeklēt Sarkano lagūnu (Laguna Colorada) (4278 m. v.j.l.), kurā vērojam daudzos tur mītošos flamingo, kuri ir tik stipri aizņemti ar savām nodarbēm, īpaši pārtikas meklējumiem ūdenī, ka tā nopietni neliekas traucēti, ja cilvēki pieiet tiem pat 3-5 metru tuvumā. Šeit nevaram vien beigt sajūsmināties var visu trīs Dienvidamerikas flamingo sugu pārstāvju eleganci un skaistumu: Čīles, Andu un Džeimsa sugas flamingo, līdz ar to prom dodamies tikai pēc saulrieta sagaidīšanas un pēc neilga brauciena esam sasnieguši mūsu šī vakara naktsmītni, kas atrodas Čīles robežas tuvumā esošajā Huayllajara ciematiņā (ap 4600 m.v.j.l.). Sākotnēji šeit ir drēgni, bet pēc aktīvās, emocijām un krāšņām ainavām bagātās dienas pasniegtās karstās vakariņas palīdz ātri sasildīties un justies lieliski.
3. diena. Šorīt atvadāmies no Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa un dodamies virzienā uz Bolīvijas ziemeļiem. Vispirms īstenojam ieceri ieskatīties Siloli tuksnesī (Desierto Siloli) kopā ar tur esošajiem dažādu īpatnēju formu akmeņiem un to veidojumiem, īpašu uzmanību veltot populārākajam šīs vietas objektam – Akmens kokam (Árbol de Piedra).
Pēc ilgāka pārbrauciena caur tuksnešiem un pustuksnešiem, ir pienācis pusdienlaiks, līdz ar to pie kāda pakalna ar tam blakus esošiem akmeņu krāvumiem apstājamies pusdienu pauzei. Gaidot pusdienas, laiku kavējam, nododoties mazo, mīlīgo, amizanto dzīvnieciņu – viskaču (kuru šeit ir vesela kolonija) vērošanai un foto medībām. Drīz vien konstatējam, ka viskačām īpaši garšo dažādi dārzeņi – tomāti, gurķi, paprika, salāti, kāposti, kā arī āboli, banāni u.t.t., līdz ar to, ja viņiem tiek pasniegts vēlamais cienasts, interesantie dzīvnieciņi ir gatavi baudīt mielastu pat tiešā cilvēka tuvumā, daži drošāki sugas eksemplāri pat nebaidās paņemt kādu dārzeņu vai augļu gabalu arī tieši no cilvēka rokas. Pēc pusdienām izskatās, ka ne tikai mūsu tūres grupas dalībnieki ir baudījuši veselīgu un bagātīgu maltīti. Redzam, ka viskaču kolonija vairs pat nespēj momentā notiesāt visus atstātos dārzeņus, un ir cerības, ka daļa kārumu dzīvnieciņiem pietiks arī turpmākai dienas daļai.
Pēcpusdienā turpinām ceļu ziemeļu virzienā un pavērojam vēl virkni lagūnu – Laguna Ramaditas, Laguna Honda, Laguna Charcota (4285 m. v.j.l.), Laguna Hedionda un Laguna Canapa (4465 m.v.j.l.), pie dažām no kurām uz brīdi apstājamies, lai veltītu laiku to tuvākai aplūkošanai, mazliet ilgāk laika pavadot pie tām, kurās mīt vairāk flamingo (Laguna Hedionda un Laguna Canapa).
Kad lagūnu apvidus beidzies, laiks redzēt arī citus objektus, tāpēc apstājamies skatu punktā Mirador Volcan Ollague, no kura cenšamies saskatīt uz Bolīvijas un Čīles robežas atrodošos, kūpošu vulkānu Volcan Ollague (5865 m.v.j.l.), kas vismaz daļēji arī izdodas. Ceļa turpinājumā pabraucam garām pa gabalu redzamajam sālsezeram Salar de Chiguana, kā arī šķērsojam San Juan ciematiņa centru.
Tuvojoties saulrieta laikam, esam sasnieguši Puerto Chuvica ciematu sālsezera Salar de Uyuni krastā, kur iekārtojamies sāls viesnīcā Hotel del Sal, kurā viss ir no sāls, t. sk. sienas, grīdas, gultas, galdi, krēsli u.t.t. Rit mūsu tūres noslēdzošais vakars un grupas pavāre šovakar pagatavo īpaši garšīgas vakariņas, pasniedzot lielisku lazanju, savukārt šoferis-gids grupai pasniedz no Bolīvijas vīna reģionā Tarija audzētām vīnogām gatavota sausā sarkanvīna vairākas pudeles, kura kvalitāte nemaz daudz neatpaliek no Čīles vīniem. Daži grupas dalībnieki novērtē arī kāda stiprāka tajā pašā Bolīvijas reģionā Tarija ražota dzēriena – singani kvalitātes rādītājus, atzīstot tos ne gluži sliktākus kā Itālijā ražotam līdzīgam dzērienam – grappa.
4.diena. Tūres noslēdzošās dienas rītā ceļamies jau ap plkst. 5:00, pēc mazliet vairāk nekā pusstundas atstājam viesnīcu un pēc dažām minūtēm uzbraucam uz pasaulē lielākā sālsezera Salar de Uyuni (tas atrodas 3653 m.v.j.l. un tā platība sasniedz 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības). Lai arī laukā joprojām vēl ir pilnīga tumsa, mūsu šoferis-gids izslēdz džipa priekšējo lukturu apgaismojumu un turpina braukt samērā pieklājīgā ātrumā pa sālsezeru tumsā bez apgaismojuma. Pēc mazliet vairāk nekā pusstundas brauciena esam jau gandrīz sālsezera vidienē, šoferis-gids aptur auto un nākamās 35-40 minūtes izmantojam saullēkta sagaidīšanai un vērošanai uz Salar de Uyuni, kā arī, nodarbojoties ar labāko foto mirkļu tveršanu, kuru laikā pamazām kļūst gaišāks, pakāpeniski ar košu toņu krāsām iekrāsojas debesis, drīz parādās pirmie saules stari un arī pašas saules spožais siluets.
Pēc saullēkta sagaidīšanas aizbraucam līdz sālsezera salai – Isla Incahuasi (vārds Incahuasi atvasināts no kečvu valodas vārdiem Inka Wasi – Inku māja), kas aizņem 24,62 ha platību, tā visa pārklāta ar milzīgiem kaktusiem, un tiek uzskatīta par skaistāko sālsezera salu. Šeit rīta vēsumu kliedējam ar brokastīm un karstu kafiju un tēju. Pēc tam dodamies uz salas un kāpjam augšā pa taku, kas caur kaktusu „parku” jeb „mežu” ved uz salas virsotni, no kuras baudām mirkļus un dievīgus skatus uz salas ainavām ar gigantiskajiem, krāšņajiem kaktusiem (dažu no uz salas esošo kaktusu garums sasniedzot pat 12 metrus) un tai apkārt esošo sālsezeru.
Pēc sālsezera populārākās salas apmeklējuma apstājamies pie Ojos de Sal (Sālsezera acis) vai Ojos de Aqua (Ūdens acis), kas ir nelieli caurumi sālsezera virsmā, piepildīti ar ledus aukstu sālsūdeni, no kuriem, iespējams izvilkt dažāda izmēra sāls kristālu gabalus, lielākos no kuriem, ja grib izņemt no šīm „acīm” laukā, nepieciešams atdalīt no vēl lielākas sāls kopojuma masas ar nazi vai citu asu priekšmetu.
Nākamā mūsu tūres šodienas aktivitāte ir jokaino foto uzņemšana, kuras īstenošana notiek sālsezera vidusdaļā kādu 10-15 minūšu brauciena attālumā no Isla Incahuasi. Mūsu šoferis-gids aktīvi iesaistās ar savu palīdzību un izdomu šādu bilžu uzņemšanā, un, gandrīz katru reizi, kad esam tikko ieraudzījuši viņa uzņemto bildi, nevaram nesmaidīt un nesmieties no prieka par interesanto, veiksmīgo fotouzņēmumu. Tiekam arī pie vairākām visas grupas bildēm dažādās kombinācijās un variācijās.
Atlikušajā tūres laikā uz sālsezera apskatām pirmo sāls viesnīcu Hotel de Sal „Playa Blanca”, kur šobrīd iekārtots muzejs un mazs suvenīru veikaliņš, kā arī pēc tam pavērojam sāls ieguves vietas, kur smukās, paprāvās kaudzītēs savākts sāls, kas tiek izmantots gan cilvēku pārtikas vajadzībām, gan arī tradicionālās celtniecības mērķiem.
Ap pusdienas laiku esam ieradušies Uyuni pilsētiņā (3669 m.v.j.l.), kur nepilnu pusstundu uzkavējamies suvenīru tirdziņā, iepērkot kādu simbolisku nieciņu mājupvešanai, pēc kā tūres organizatori vietējā restorāniņā mums ir sarūpējuši pusdienas, kas izrādās īstu svētku cienīgas – patiešām bagātīgas un baudāmas.
Pēc pusdienām braucam uz mūsu tūres noslēdzošo objektu – vilcienu kapsētu Cementerio de Trenes, kas atrodas ap 3 km attālumā no Uyuni centra. Vilcienu kapsētā apskatām apjomīgu antīku tvaika lokomotīvju, vagonu un citu dzelzceļa transporta vienību kolekciju, kas saglabājusies no laikiem līdz pat 18.gadsimtam, kad Uyuni bijusi dzelzceļa lokomotīvju un vagonu rūpnīca. Mēs cenšamies no citiem neatpalikt :) , un arī katrs iekāpjam kāda vizuāli atraktīvāka vagona iekšienē vai arī, atbilstoši iespējām, uzrāpjamies uz kādas drezīnas jumta, lai, piemēram, mēģinātu atdarināt kāda liela putna pozu lidojot, un, protams, lai iemūžinātu šos mirkļus kādā foto kadrā pēc iespējas aizraujošākā formā.
Mūsu Salar de Uyuni tūre, ko īstenoja tūrisma aģentūra Valle Hermoso Tours (http://www.vallehermosotours.com), finišē Uyuni pilsētiņā ap plkst. 13:30, un pēc tās secinām, ka nekad agrāk tik labā tūrē neesam bijuši (arī pārējie tūres grupas dalībnieki par šo tūri faktiski bija sajūsmā).
La Paz (3660 m.v.j.l.).
Bolīvijas de facto galvaspilsētas izvietojumu pēc reljefa nosacīti varētu pielīdzināt milzīgas, dziļas bļodas formai – pilsētas centrs ar turīgākajiem kvartāliem atrodas pašā „bļodas” jeb ielejas apakšā, „bļodas” malu vidusdaļā (nogāzēs) pārsvarā izvietojušies vidusslāņu rajoni, savukārt „bļodas” augšējās malās un tām pieguļošajās teritorijās atrodas trūcīgāko pilsētas iemītnieku dzīvojamie masīvi.
Kad 23.aprīļa pievakarē neilgi pirms saulrieta pirmo reizi ierodamies La Paz ar autobusu no Copacabana un esam tikuši līdz „bļodas” augšējai malai, mums paveras elpu aizraujošs skats no augšas uz visu „bļodu” jeb ieleju, kurā izvietojusies pilsēta. Tā kā šajā dienā La Paz uzturamies vien aptuveni mazliet vairāk par stundu, pilsētas iepazīšanu atstājam nākamajai reizei, kas pienāk 4.maija agrā rītā, kad faktiskajā Bolīvijas galvaspilsētā iebraucam ar autobusu pēc aptuveni 11 stundu ilga ceļa no Uyuni. Mums nekur nav jāsteidzas, ir skaists, saulains svētdienas rīts, La Paz galvenā autoosta, kurā esam izkāpuši atrodas tuvu pilsētas centram, tāpēc centra virzienā dodamies kājām, lai nesteidzoties sāktu iepazīt mums vēl maz zināmo, noslēpumaino pilsētu.
Vispirms aizejam līdz Plaza San Francisco, no kurienes, nogriežoties pa labi, dodamies augšup pa diezgan stāvajām pilsētiņas nogāzēm, un turpinām ceļu līdz nokļūstam burzmas pilnā ielā, kur visā tās plašumā norisinās rosīgs, laužu pilns tirgus, kur tirgo visu iespējamo, t. sk. augļus, no kuriem brokastīm izvēlamies garšīgos, sarkanos banānus. Apskatījuši pirmo potenciālo naktsmītni, konstatējam, ka tā nav īsti gluži tāda, kā mēs vēlētos, tāpēc dodamies aplūkot otru potenciālo apmešanās vietu - viesnīcu Hotel Milton (http://www.hotelmiltonbolivia.com). Ieejot viesnīcas 4.stāvā izvietotajā divvietīgajā numuriņā, un, ieraugot, ka no numuriņa plašajiem logiem paveras brīnišķīgs skats gandrīz uz visu La Paz pilsētu, nav šaubu, ka jāizvēlas šī viesnīca. Veiksmīgi pakaulējušies ar viesnīcas saimnieku par naktsmītnes cenu, apmaksājam nolīgto summu uz visām plānotajām trim naktīm, iekārtojamies viesnīcas numuriņā un pēc tam nekavējoties dodamies pilsētas ielās. Iepriekš esam lasījuši, ka La Paz pilsēta esot ideāla, lai to iepazītu, dodoties visur kājām, tāpēc tā arī darām, rāmā gaitā pastaigājoties pa pilsētas centru, t. sk. tā galveno ielu – Av. 16 de Julio (Paseo del Prado). Pēcpusdienā apmeklējam Parque Mirador Laikakota, realizējot ieceri redzēt pilsētu no augšas no šajā parkā esošā skatu punkta. Izrādās skatu punkta virsotnē ierīkots norobežots bērnu parks, kur iekļūt iespējams, vien nopērkot ieejas biļeti, līdz ar to varam izmantot iespēju ne vien redzēt vēl kādu skaistu skatu uz pilsētu, bet arī novērtēt, kā bolīvieši pavada brīvo laiku un atpūšas kopā ar bērniem tiem rīkotā izklaides pasākumā.
Nākošās dienas rītā La Paz pēc gardām brokastīm viesnīcā vispirms dodamies uz Plaza San Francisco, kur apmeklējam Iglesia de San Francisco, kuras iekštelpas izrādās patiesi skaistas, greznas un iespaidīgas. Priekšpusdienā La Paz vērojam kādu bagātīgi apmeklētu košos, krāsainos apģērbos tērptu indiāņu demonstrāciju, kuras gājiens ar skaļi izsauktiem lozungiem un izšauto petaržu trokšņa pavadīts lēnām virzās pa pilsētas galveno ielu centra virzienā.
Pēc tam apskatām Presidential Palace, kas izvietota pie Plaza Murillo, kura centrā atrodas agrākā Bolīvijas prezidenta Gualberto Villarroel statuja, tā paša, kuru 1946.gadā linčotāju pūlis, smagi ievainotu, nogrūda no Prezidenta pils balkona un pēc tam pakāra vienā no laukumā esošajiem apgaismes stabiem. Līdzīgu likteni 1810.gadā šeit piedzīvoja a rī sacelšanās pret Spānijas kundzību vadītājs Pedro Domingo Murillo, kura vārdā nosaukts šis laukums.
Pusdienlaikā uzkāpjam arī otrajā netālu no pilsētas centra esošajā skatu punktā – Mirador Killi Killi, kas atrodas vēl mazliet augstākā kalnā nekā Miradot Laikakota, kā arī no šī skatu punkta pieejamas vēl plašākas, iespaidīgākas un skaistākas La Paz ainavas.
Pēcpusdienā apmeklējam arī Raganu tirgu (Mercado de Hechiceria) un Melno tirgu (Mercado Negro), kur iepērkam dažus interesantus nieciņus.
La Paz mums ir ļoti iepatikusies un sāk jau likties, ka šeit būtu vērts un prieks uzkavēties krietni ilgāk nekā to esam iecerējuši. Pilsētā redzam pārsteidzoši daudz tūristu, vietējie iedzīvotāji liekas ļoti laipni un draudzīgi, turklāt tie nav arī pārlieku uzbāzīgi, un, neskatoties uz ceļvežos norādītajiem brīdinājumiem par drošības riskiem, ne mirkli nerodas nedrošības vai apdraudētības sajūta.
La Carretera de la Muerte (Nāves ceļš).
Tūri uz pasaules bīstamāko ceļu ap 64 km garumā no La Cumbre uz Coroico sarunājam La Paz pilsētā uz 06.05.2014., kad paredzētajā tūres starta punktā ierodamies jau laicīgi, pat mazliet pirms noteiktā laika plkst. 7:30. Norunātajā vietā mūs tomēr neviens nesagaida. Līdz ar to nodarbojamies ar rīta aktivitāšu vērošanu ielās – sapucējušies skolēni, tērpušies pievilcīgās skolas formās, pa pārīšiem, pa vienam, vai bariņos, vai mammai vai tētim pie rokas, steidz katrs uz savu skolu, pieaugušie raitā solī dodas uz darbiņu, kamēr pārpildīti veci dodge markas autobusi sastrēgumu rezultātā pa stāvajām ielām virzās lejup vai augšup izteikti gausi, bremzējot pēc katras īsas kustības, lai paliktu vismaz kāda sprauga līdz priekšā braucošam citam transporta līdzeklim vai nepacietīgam gājējam, kas cenšas šķērsot ielu tieši busiņa priekšā. Mums garām vismaz 2-3 reizes paskrien kāda nomaldījusies tūriste, kas satraukumā izmisīgi un, kā izskatās, nesekmīgi, cenšas atrast savu grupu braucienam uz Nāves ceļu. No noteiktā tūres sākuma laika pagājušas jau gandrīz vairāk nekā 15 minūtes, bet mūsu nolīgtās tūrisma kompānijas pārstāvji tā arī nav parādījušies, tikmēr mums garām viens pēc otra aizbrauc busiņi ar ceļotājiem un velosipēdiem uz jumta. Vēl nekad agrāk nekur nav piedzīvots gadījums, kad samaksājot naudu par tūri, nolīgtie tūres organizatori būtu pazuduši. Vai tiešām pienākusi reize izjust citu pieredzi? Nē, tomēr nē, jo 19.gaidīšanas minūtē jauns, smaidīgs tūrfirmas darbinieks ir klāt un aicina mūs busiņā, kurā jau ērti iekārtojušies citi tūres biedri, kuriem pēc pāris mirkļiem pievienojas vēl daži. Kompānija ir gados ļoti jauna, izteikti jautra, draudzīga un smaidīga: divas franču meitenes, divi puiši un meitene no Brazīlijas un viens puisis no Argentīnas.
Kamēr sēžam busiņā, kas stāv sastrēgumā La Paz ielās, pēkšņi viens no mūsu diviem gidiem, neko nevienam nepasakot, izlec no busa un pazūd nezināmā virzienā. Nav pagājušas vairāk par 5-6 minūtēm, kuru laikā esam pabraukuši labi ja 10 metrus, kad gids atgriežas ar prāvu nesamo: viņš ir ļoti lietderīgi izmantojis savu laiku un tikko iepircis mūsu grupai brokastis, uzkožamos un atspirdzinošos dzērienus tūres atpūtas pauzēm. Kad brīnumainā kārtā tomēr daudzmaz saprātīgā laikā esam šķērsojuši galveno La Paz ielu El Prado, atkal iestrēgstam sastrēgumā. Šoreiz savu laiku lietderīgi un patīkamiem mērķiem izmantot ir nolēmis mūsu busiņa šoferis: viņš sastrēguma laikā caur logu no ielas malā esošās saldējumu tirgotājas sev iegādājas tās tirgoto atsvaidzinošo, gardo, saldo, vēso našķi.
Pēc nepilnas stundas brauciena no La Paz centra esam uzbraukuši krietni augstāk kalnos un nokļuvuši līdz kalnu kores virsotnei La Cumbre (ap 4725 m.v.j.l.), kur vispirms apmeklējam tuvumā esošo Kristus statuju, ietērpjamies mums izsniegtajā speciālajā ekipējumā, iemēģinām velosipēdus, uztaisam grupas kopbildi un dodamies lejup no kalna pa Nāves ceļu.
Braucot lejup, apkārt paveras lieliskas ainavas uz apkārtējiem kalniem un ielejām. Pēc kādu 6-8 minūšu brauciena apstājamies, sajūsmas eiforijā no aizraujošā brauciena un apkārtējiem burvīgajiem dabas skatiem bildējamies uz to fona, man apkārt redzamie skati ar turpat blakus slīdošajiem mākoņiem tā patīk, ka nevaru vien rimties fotografēt.
Kad paskatos atpakaļ uz ceļu, konstatēju, ka visi grupas biedri jau ir aiztraukušies tālāk lejup, laiks arī man pievienoties grupas biedriem. Tiklīdz atsāku doties lejup, redzu, ka man patālu priekšā braucošā riteņbraucēja braukšanas ātrums ir pārlieku liels, lai, ņemot vērā priekšā esošo ceļa pagriezienu, varētu bez straujas bremzēšanas veiksmīgi izbraukt minēto, zemāk esošo ceļa posmu.
Pēc mirkļa redzu, ka minētais velosipēdists īsi pirms straujā ceļa pagrieziena pēkšņi sāk bremzēt un uzreiz pēc tam krīt uz asfalta un pēc inerces vēl mirkli turpina velties uz priekšu. Pēc īsa brīža esmu jau piebraucis tuvāk un ar šausmām saprotu un arī redzu, ka nokritusi ir mana sieva, kas stipri sasitusies guļ zemē uz asfalta un vairs nevar piecelties: visvairāk ir cietusi viņas kreisā roka, labā kāja, kā arī zods ir pamatīgi nobrāzts. Tikmēr ar velosipēdu ir piebraucis arī aizmugurē braucošais gids, kā arī mūsu busiņš, līdz kuram tūlīt aiznesu sievu un ieceļu viņu tajā, kamēr viņas velosipēds tiek uzlikts uz auto jumta, jo viņai neatkarīgi no gribas vairs nav iespējams turpināt ceļu ar riteni. Palīdzu sievai novilkt ķiveri un pārējo velobrauciena speciālo apģērbu, vairāk arī neko daudz vairāk nevaru palīdzēt, līdz ar to viņa paliek busā, lai braucienu pa Nāves ceļu turpinātu tajā.
Kad steidzoties mēģinu atsākt kustību ar savu velosipēdu, un, nospiežot vien priekšējā riteņa bremzes, pēc kāda pusotra metra ar visu velosipēdu lidoju arī es, tomēr, veiksmīgi piezemējies, tieku sveikā cauri vien ar dažiem nobrāzumiem uz kreisās rokas un momentā pēc tam ceļos augšā un turpinu braucienu ar riteni lejup. Pēc neilga turpmāka brauciena lejup esam sasnieguši tuneli, pa kuru ceļš turpinās tālāk, un pirms tā apstājamies, veltot laiku dažu bilžu uzņemšanai. Pēc tam tuneli apbraucam pa citu ceļu netālu no tuneļa, un drīz nonākam līdz policijas kontroles punktam Unduavi, kur iegādājāmies biļeti braukšanai pa Nāves ceļa turpmāko posmu.
No Unduavi ceļš turpinās augšup aptuveni 8 km garumā, un saskaņā ar tūres programmu to mums paredzēts veikt busiņā, tāpēc mūsu velosipēdi tiek salikti uz auto jumta un kādu brīdi varam atslābināties, braucot busiņā, līdz sasniedzam Chuspipata pagriezienu, pa kuru nogriežamies uz Nāves ceļa pašu aizraujošāko un bīstamāko – zemes ceļa posmu un tūlīt aiz pagrieziena apstājamies, kur no busa jumta tiek noņemti velosipēdi, kā arī viens no gidiem, atvēris medicīnas somu, izvelk kādu ārstniecisku, brūnas krāsas šķidrumu, ar kuru tiek dezinficētas manas sievas traumētās vietas kājā, rokā un uz sejas.
Pēc brīža turpinām tūri lejup no kalna atkal ar velosipēdiem. Ceļa turpinājumā redzot vēl vairāk galvu reibinošas ainavas, t. sk. bezdibeņus aiz ceļa malām (dēļ mākoņiem un miglas nav pat īsti saskatāma pamatne ceļā malās esošajām aizām), pieķeru sevi pie apgrēcīga pieļāvuma jeb domas, ka, iespējams, ka ir pat labāk, ka sieva šobrīd atrodas busiņā, jo, ja viņa iepriekš nebūtu nokritusi uz asfalta salīdzoši vēl maz bīstamā ceļā posmā, tad, gadījumā, ja, braucot tikpat ātri kā iepriekš, būtu kritusi šeit Nāves ceļa bīstamākajā posmā, tad pastāvētu iespējamība, ka viņa būtu varējusi kritiena rezultātā pazust kādā blakus ceļam esošā bezdibenī ar visām no tā izrietošām sekām. Zemes ceļš nav diez ko līdzens, kā arī daudzviet ir akmeņains, dažviet uz tā ir pat paprāvas akmens šķembas un pat atsevišķi, palieli akmeņi, citviet pēkšņi sastopams kaut kas līdzīgs „guļošam policistam”, no kura iespējams diezgan drošs lidojums pirms potenciāli bīstamas un visdrīzākais sāpīgas piezemēšanās, ja vien brauciena temps ir bijis gana ātrs un pirms tam nav tikpat ātri pagūts strauji nobremzēt.
Dabas skaistums, ko redzu šeit, man burtiski neļauj neko diži ātri un bez pārtraukumiem virzīties uz priekšu, jo gribas visu apskatīt un izbaudīt nesteidzoties, un, protams, ka arī pa kādai bildei uzņemt, līdz ar to katrā elpu aizraujošākā vietā apstājos un šo to no redzētā cenšos iemūžināt. Braucam arvien lejup, mīt pedāļus faktiski nemaz nav nepieciešams, jo dēļ straujā krituma velosipēds pats ripo un pat pārāk raiti, tā kā vairāk jānodarbojas vien ar bremzēšanu, kā arī stingru stūres turēšanu, lai, kratoties pa akmeņiem vai bedrēm, nezaudētu velosipēda vadību un nenolidotu lejup pa kādu aizu turpat aiz ceļa malas. Dažviet pāri ceļam no kādas blakus esošās, stāvās klints krīt arī ūdenskrituma šaltis, līdz ar to ceļš šajās vietās ir noklāts ar dziļām peļķēm un pāri tam plūst ūdens straumes.
Ik pa laikam ceļa malās redzami pa kādam krustam vai krustu grupām, kur, visdrīzākais kāds autovadītājs vai riteņbraucējs savulaik beidzis savas dzīves gaitas. Tūres gaitā vēl vairākās vietās apstājamies, pirmajā ilgākā pieturas punktā ieturam vēlas brokastis un pasēžam uz klints malas, citviet veltam laiku vien nelielai atpūtai un foto uzņemšanai. Ceļam vijoties gar aizu malām arvien tālāk lejup, laiks pakāpeniski kļūst arvien siltāks un saulaināks. Aptuveni ap plkst. 14:30 finišējam netālu no Yolosa ciematiņa (1200 m.v.j.l.), kur noslēdzas mūsu Nāves ceļa tūres velo posms.
Pēc tam ar busu aizbraucam līdz netālu esošai viesnīcai ar baseinu, kur pusotru stundu baudām atsvaidzinošu peldi baseinā un bagātīgas pusdienas. Baseins ir tik kārdinošs, ka arī sieva, neskatoties uz savām traumām, kas liedz viņai pašai staigāt bez citu palīdzības, ar prieku nododas peldei baseinā, kad esmu viņai palīdzējis tajā iekāpt.
Vēlā pēcpusdienā ar busiņu izbraucam uz La Paz pa jauno, asfaltēto ceļu, kas savieno Coroico un La Paz, un kas arī dāvā pietiekami aizraujošu un atraktīvu braucienu pa kalniem, to korēm un klinšu malām, aiz kurām paveras bezdibeņiem līdzīgas aizas. Busiņa šoferis, iespaidojies no salonā skaļi skanošās bolīviešu mūzikas, brauciena laikā ir izteikti smaidīgs un jautrs, un dažbrīd pat, samērā raiti braucot pa kalnu ceļu, aizrautīgā sajūsmā sāk sist roku plaukstas vienu pret otru, ar abām rokām pilnībā atraujoties no busiņa stūres. Neskatoties uz iepriekš minēto, pēc gana negarlaicīga :) brauciena aptuveni trīs stundu ilgumā tomēr veiksmīgi nokļūstam līdz pat mūsu viesnīcai La Paz..
Noslēdzošās dienas bolīviešu zemē.
Lai arī bijām plānojuši uzreiz nākamajā dienā pēc Nāves ceļa veikšanas no La Paz ar busu doties uz Peru un arī iegādājušies atbilstošas biļetes, pienākot nākamās dienas rītam pēc Nāves ceļa tūres, sieva saprot, ka gūto traumu dēļ jūtas pārlieku slikti un nevar jau šorīt doties patālā ceļā uz Peru, līdz ar to šajā rītā La Paz galvenajā autoostā pilnībā bez maksas samainu nopirktās busa biļetes uz vienu dienu vēlāk tajā pašā laikā. Šodienu pavadu, meklējot aptiekā sievai medikamentus sāpju mazināšanai, kā arī, braucot uz La Paz Ortopēdijas centru, kur iegādājos viņai spieķīti. Spieķītis gan izrādās ne tik ērts un noderīgs kā cerēts, ar tā palīdzību viņai pārvietoties tāpat ļoti grūti, līdz ar to nekāda staigāšana gandrīz vai nav iespējama.
Pēc La Paz pavadītām četrām naktīm, 8.maijā rītā ar busu dodamies prom no La Paz un pēc nepilnu trīs stundu brauciena ierodamies Desaguadero robežpunktā pie Peru robežas, no kura sievu no Bolīvijas ar nešanu ienesu Peru, lai dotos pretī jauniem pārsteigumiem un izaicinājumiem seno inku civilizācijas šūpulī.
Daži no spilgtākajiem pārsteigumiem.
- Braucot ar autobusu pa Bolīviju, neredzējām, ka lauksaimniecībā tiktu izmantota jebkāda tehnika, arī ne zirgi, ne vērši, tā vietā gar ceļa malām esošajos laukos varējām novērot kā indiāņi labību pļauj ar sirpjiem, krauj to ķīpās, savukārt kartupeļus rok ar rokām, izmantojot vien speciāli izgatavotu, palielu metāla kapli.
- Neskatoties uz internetā un ceļvežos norādīto par ievērojamiem drošības riskiem Bolīvijā un tur pastāvošo cilvēkiem raksturīgo nedraudzīgumu pret tūristiem, ne mirkli nejutāmies un nebijām apdraudēti, kā arī saskārāmies vien ar ļoti labvēlīgu, viesmīlīgu un draudzīgu attieksmi pret mums.
- Nebijām sagaidījuši, ka šajā salīdzinoši trūcīgajā zemē būs tik daudz ārvalstu tūristu.
- Patīkami pārsteidza patiešām garšīgie un daudzveidīgie ēdieni, dzērieni, kā arī augļu un dārzeņu pārbagātība, dažādu dabīgo, turpat acu priekšā spiesto augļu sulu plašā pieejamība, turklāt par izteikti saprātīgām cenām, raugoties no pircēja skatu punkta.
- Lai arī bija lasīta un dzirdēta informācija, ka lielai daļai tūristu sagādā zināmas neērtības vai pat problēmas aklimatizēšanās augstkalnu apstākļos, mēs Bolīvijā neko tādu nepieredzējām un neizjutām, klimats bija ļoti patīkams – ne auksts, ne arī nepanesami karsts.
- Izmantojot viena no Latvijas lielāko mobilo sakaru operatoriem pakalpojumus, Bolīvijā minētā mobilo sakaru operatora nodrošinātais pieslēgums nefunkcionēja (nebija zonas).
- Negaidīti, bet patīkami, ka gandrīz visās mūsu izmantotajās viesnīcās bija pieejami bezmaksas interneta pakalpojumi (WiFi).
Peru-Bolīvijas robeža.Kasani robežkontroles punkts.Copacabana (3808 m.v.j.l.) pludmale. Titicaca ezers - visaugstāk kalnos esošs komerciāli kuģojams ezers.Isla del Sol (Saules sala) - lielākā Titicaca ezera sala (salas platība 70 kv. km., augstākais punkts – 4076 m.v.j.l.). Titicaca ezers - visaugstāk kalnos esošs komerciāli kuģojams ezers.Escalera del Inca. Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Saullēkts uz Titicaca ezera un Isla del Sol ar tālumā redzamo Isla de la Luna (Mēness salu) fonā.
Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Pludmale pie Cha'lla ciematiņa. Isla del Sol. Titicaca ezers.Pludmale pie Cha'lla ciematiņa. Isla del Sol. Titicaca ezers.Pludmale pie Cha'lla ciematiņa. Isla del Sol. Titicaca ezers.Pludmale pie Cha'lla ciematiņa. Isla del Sol. Titicaca ezers.Fonā eikaliptu koki. Isla del Sol.Skats uz Titicaca ezeru no Isla del Sol.Isla del Sol.Isla del Sol.Skats uz Cha’llapampa ciematiņu. Isla del Sol. Titicaca ezers.Kuģīšu un laivu piestātne Cha’llapampa ciematiņā. Isla del Sol. Titicaca ezers. Pelde Cha’llapampa pludmalē Titicaca ezerā. Isla del Sol.Cha’llapampa pludmalē Titicaca ezerā. Isla del Sol.Cha’llapampa pludmalē Titicaca ezerā. Isla del Sol.Cha’llapampa pludmalē Titicaca ezerā. Isla del Sol.Cha’llapampa pludmale. Isla del Sol. Titicaca ezers.Skats uz Cha’llapampa pludmali un ciematiņu. Isla del Sol. Titicaca ezers.
Isla del Sol. Titicaca ezers.Fonā Templo del Sol (Saules tempļa) (vai Templo del Inca (Inku tempļa)) drupas, kas gan pa daļai apaugušas ar zāli un kurām blakus izveidoti dārzeņu lauki. Isla del Sol.Skats uz Bahía Sabacera. Isla del Sol. Titicaca ezers.Skats uz Bahía Sabacera. Isla del Sol. Titicaca ezers.Mesa Ceremonica (Ceremoniju galds), kas, domājams, ka esot ticis izmantots kā cilvēku un dzīvnieku upurēšanas vieta. Isla del Sol.Mesa Ceremonica (Ceremoniju galds), kas, domājams, ka esot ticis izmantots kā cilvēku un dzīvnieku upurēšanas vieta. Isla del Sol.Isla del Sol.Palacio del Inca (Inku pils), zināma arī kā El Laberinto. Ruinas de Chincana. Isla del Sol.Palacio del Inca (Inku pils), zināma arī kā El Laberinto. Ruinas de Chincana. Isla del Sol.Palacio del Inca (Inku pils), zināma arī kā El Laberinto. Ruinas de Chincana. Isla del Sol.Skats uz Titicaca ezeru no Palacio del Inca (Inku pils), zināmas arī kā El Laberinto. Ruinas de Chincana. Isla del Sol.Roca Sagrada (Svētā klints) jeb Titi Kharka (Pumas klints), kuras formā saskatīt pumu, no kuras esot cēlies tās nosaukums, gan pirmajā mirklī neliekas nemaz tik viegli iespējams. Isla del Sol.Skats uz salas ziemeļu galu. Isla del Sol.Atpūtas pauze pārgājiena laikā apkārt salai. Isla del Sol.Skats uz salas ziemeļu galu. Isla del Sol.Isla del Sol.Senās inku takas augstākajā punktā, kas izvietojies pavisam netālu no vienas no salas augstākajām virsotnēm (Cerro Santa Barbara (4032 m.v.j.l.)). Isla del Sol.Senās inku takas augstākajā punktā, kas izvietojies pavisam netālu no vienas no salas augstākajām virsotnēm (Cerro Santa Barbara (4032 m.v.j.l.)). Isla del Sol.Ceļā ar kuģīti no Isla del Sol uz Copacabana. Skats uz Copacabana ostu.Copacabana.Pārcelšanās pār Estrecho de Tiquina no San Pedro de Tiquina pilsētiņas uz San Pablo de Tiquina pilsētiņu ceļā ar busu no Copacabana uz La Paz.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Plaza 25 de Mayo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Bolīvijas 2.prezidenta, ģenerāļa Antonio José de Sucre statuja. Plaza 25 de Mayo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l. Plaza 25 de Mayo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā skats uz pilsētu no Mirador de la Recoleta, baudot malto kafiju kafejnīcā "Cafe Gourment Mirador". Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Skats uz pilsētu no Mirador de la Recoleta. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā Mirador de la Recoleta. Plaza Pedro Anzures de Campo Redondo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Plaza Pedro Anzures de Campo redondo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā Convento de la Recoleta. Plaza Pedro Anzures de Campo redondo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mirador de la Recoleta. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Convento de la Recoleta. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā Mirador de la Recoleta. Plaza Pedro Anzures de Campo redondo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.lĒka pie Plaza Pedro Anzures de Campo redondo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Netālu no Mirador de la Recoleta. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.lNetālu no Mirador de la Recoleta. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.lCeļā starp pilsētas centru un Mirador de la Recoleta. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Ceļā starp pilsētas centru un Mirador de la Recoleta. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Plaza Zudañéz. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l. Pie Plaza 25 de Mayo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Iglesia de San Francisco, Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.lMercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Pie Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l. Pēc Mercado Central apmeklējuma. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Parque Infantil. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Parque Infantil. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Parque Infantil. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Corte Suprema de Justicia (Augstākās tiesas palātas) jeb Tribunal Supremo de Justicia ēka (Bolīvijas tiesu iestāžu vietne: http://www.organojudicial.gob.bo/start.aspx ). Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Plaza de la Libertad. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Hospital Santa Bárbara. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Labajā pusē - Hospital Santa Bárbara. Plaza de la Libertad. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Advokātu biroju rajons. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Advokātu biroju rajons. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Advokātu biroju rajons. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Advokātu biroju rajons. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Iglesia de San Francisco, Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Casa de la Libertad - nams, kurā 1925.gada 6.augustā tika parakstīta Bolīvijas neatkarības deklarācija. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Skats uz Sucre no Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtne), kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā skats uz Sucre no Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtnes), kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtne) , kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtne), kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Skats uz Sucre no Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtne), kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Skats uz Sucre no Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtnes), kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Skats uz Sucre no Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtnes), kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l. Prefectura de Chuquisana (Valsts valdības celtne), kur izvietots Nacionālais policijas ofiss. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā Bolīvijas 2.prezidenta, ģenerāļa Antonio José de Sucre statujas postaments. Plaza 25 de Mayo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Fonā Bolīvijas 2.prezidenta, ģenerāļa Antonio José de Sucre statujas postaments. Plaza 25 de Mayo. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Mercado Central. Sucre - Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta, 1991.gadā UNESCO to iekļāvis pasaules kultūras mantojuma sarakstā, 2750 m.v.j.l.Vakariņas Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākajā visaugstāk kalnos izvietotajā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļautā UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēm.Brauciena laikā no Potosí uz Ojo del Inca (Inku aci) sastaptie draudzīgie ceļabiedri: Dora (19 gadi) un Dāvids (21 gads).Busiņā brauciena laikā no Potosí uz Ojo del Inca (Inku aci).Ojo del Inca jeb Inku acs, kas ir apaļš, karsto avotu ezers zemā, vulkāniskā krāterī, 100 metru diametrā un 20 metru dziļumā dziļākajā vietā. Uz Ojo del Inca peldēties no Cuzco (tagad atrodošos Peru) brīvdienās esot devies pat inku valdnieks Inca Huayna Capac (viņa valdīšanas laiks no 1493.gada līdz 1525.gadam).Ojo del Inca jeb Inku acs, kas ir apaļš, karsto avotu ezers zemā, vulkāniskā krāterī, 100 metru diametrā un 20 metru dziļumā dziļākajā vietā. Uz Ojo del Inca peldēties no Cuzco (tagad atrodošos Peru) brīvdienās esot devies pat inku valdnieks Inca Huayna Capac (viņa valdīšanas laiks no 1493.gada līdz 1525.gadam).Ojo del Inca jeb Inku acs, kas ir apaļš, karsto avotu ezers zemā, vulkāniskā krāterī, 100 metru diametrā un 20 metru dziļumā dziļākajā vietā. Uz Ojo del Inca peldēties no Cuzco (tagad atrodošos Peru) brīvdienās esot devies pat inku valdnieks Inca Huayna Capac (viņa valdīšanas laiks no 1493.gada līdz 1525.gadam).Pie Ojo del Inca jeb Inku acs, kas ir apaļš, karsto avotu ezers zemā, vulkāniskā krāterī, 100 metru diametrā un 20 metru dziļumā dziļākajā vietā. Uz Ojo del Inca peldēties no Cuzco (tagad atrodošos Peru) brīvdienās esot devies pat inku valdnieks Inca Huayna Capac (viņa valdīšanas laiks no 1493.gada līdz 1525.gadam).Ojo del Inca jeb Inku acs, kas ir apaļš, karsto avotu ezers zemā, vulkāniskā krāterī, 100 metru diametrā un 20 metru dziļumā dziļākajā vietā. Uz Ojo del Inca peldēties no Cuzco (tagad atrodošos Peru) brīvdienās esot devies pat inku valdnieks Inca Huayna Capac (viņa valdīšanas laiks no 1493.gada līdz 1525.gadam).Pie Ojo del Inca jeb Inku acs, kas ir apaļš, karsto avotu ezers zemā, vulkāniskā krāterī, 100 metru diametrā un 20 metru dziļumā dziļākajā vietā. Uz Ojo del Inca peldēties no Cuzco (tagad atrodošos Peru) brīvdienās esot devies pat inku valdnieks Inca Huayna Capac (viņa valdīšanas laiks no 1493.gada līdz 1525.gadam).Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēm.Catedral de Potosí. Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēm.Catedral de Potosí. Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēm.Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēm.Preču, t. sk. kokas auga lapu un alkohola (spirta) tirdzniecība kādas ielas malā. Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēmCeļā uz sudraba raktuvēm. Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēmCeļā uz sudraba raktuvēm. Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēmSudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Sudraba dzīsla jeb vēna. Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Velns Tío (Tēvocis). Sudraba raktuves. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Fonā Cerro Rico (Bagātais kalns) ar ieeju sudraba raktuvēs. Ap 3 km no Potosí esošajā Cerro Rico (Bagātajā kalnā, raktuves izvietotas vismaz 4200 m.v.j.l., kalna virsotne sasniedz 4824 m.v.j.l.) tās visai skarbos apstākļos pastāv jau kopš 1545.gada un reiz bijušas visienesīgākās pasaulē, vienlaicīgi kalpojot arī kā galvenais Spānijas impērijas finanšu ieguves avots. Raktuvju pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs spāņu kolonizatori sudrabračiem, kuru sastāvs veidojies no vietējiem indiāņiem un no Āfrikas ievestiem vergiem, esot piespieduši strādāt raktuvēs bez to atstāšanas un līdz ar to arī bez dienas gaismas redzēšanas līdz pat četriem mēnešiem pēc kārtas. Šobrīd sakarā ar sudraba rūdas krājumu samazināšanos raktuvēs tās ieguves apjomus pārsniedz svina, alvas un cinka rūdu ieguve.Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēmVakariņas Potosí kopā ar alu "Potosina". Potosí (4070 m.v.j.l., iespējams lielākā visaugstāk kalnos izvietotā pilsētā pasaulē, 1987.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā), kas reiz bijusi Amerikas lielākā un turīgākā pilsēta, un arī viena no pasaules visapjomīgākajām pilsētām, plašāk pazīstama ar netālu no tās esošajām sudraba raktuvēm.Tupiza.Tupiza.Tupiza.Tupiza.Skats no El Sillar (Segli) - augstas, šauras kalnu pārejas netālu no Tupiza pilsētiņas. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Skats no El Sillar (Segli) - augstas, šauras kalnu pārejas netālu no Tupiza pilsētiņas. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.El Sillar (Segli) - kalnu pāreja netālu no Tupiza pilsētiņas. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Skats no El Sillar (Segli) - augstas, šauras kalnu pārejas netālu no Tupiza pilsētiņas. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā tālumā lamu ganāmpulks kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Lamas kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā lamas kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Lamas kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā lamas kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniemLamas kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Vicunjas kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Vicunjas kalnu apvidū starp Nazarenito un Cerillo. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Kalnu ciemats Polulos (4050 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Kalnu ciemats Polulos (4050 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Kalnu ciemats Polulos (4050 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Apdzīvota vieta starp Polulos (4050 m.v.j.l.) ciematu un Pueblo Fantasma (Rēgu pilsētiņu) Barrancas (4690 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Pueblo Fantasma (Rēgu pilsētiņa) Barrancas (4690 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Pueblo Fantasma (Rēgu pilsētiņa) Barrancas (4690 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Viscacha. Pueblo Fantasma (Rēgu pilsētiņa) Barrancas (4690 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Kalni pa ceļam braucienā no Pueblo Fantasma (Rēgu pilsētiņa) Barrancas (4690 m.v.j.l.) uz Laguna Morejón. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā tālumā - Laguna Morejón un Cerro Uturunco (Volcán Uturuncu (6008 m.v.j.l.)). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Cerro Uturunco (Volcán Uturuncu (6008 m.v.j.l.)). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā tālumā - Laguna Morejón un Cerro Uturunco (Volcán Uturuncu ((6008 m.v.j.l.)). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Laguna Morejón un Cerro Uturunco (Volcán Uturuncu (6008 m.v.j.l.)). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Ainava ceļa posmā no Laguna Morejón uz Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Lamas ceļa posmā starp Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu un Laguna Hedionda Sur. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā lamas ceļa posmā starp Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu un Laguna Hedionda Sur. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Lama ceļa posmā starp Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu un Laguna Hedionda Sur. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Lamas ceļa posmā starp Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu un Laguna Hedionda Sur. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Lamas ceļa posmā starp Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu un Laguna Hedionda Sur. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Ceļā starp Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu un Laguna Hedionda Sur. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Ceļā starp Quetena Chico (4150 m. v. j. l.) ciematiņu un Laguna Hedionda Sur. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Desierto de Dali. Fonā Rocas de Dali. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Rocas de Dali. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Desierto de Dali. Fonā Rocas de Dali. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Desierto de Dali. Fonā Rocas de Dali. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Kolpeo (saukts arī par kolpeo zorro vai Andu lapsu) netālu no Laguna Verde (Zaļās lagūnas). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā Laguna Verde (Zaļā lagūna) - 4400 m.v.j.l. un aiz tās vulkāns – Volcán Licancabur, kura viena puse ietilpst Bolīvijas teritorijā un otra puse izvietojusies Čīles robežas pusē. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Verde (Zaļā lagūna) - 4400 m.v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā Laguna Verde (Zaļā lagūna) - 4400 m.v.j.l. un aiz tās vulkāns – Volcán Licancabur, kura viena puse ietilpst Bolīvijas teritorijā un otra puse izvietojusies Čīles robežas pusē. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Laguna Verde (Zaļā lagūna) - 4400 m.v.j.l. un aiz tās vulkāns – Volcán Licancabur, kura viena puse ietilpst Bolīvijas teritorijā un otra puse izvietojusies Čīles robežas pusē. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Lagūna pie Termas de Polques. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Termas de Polques (ap 4400 m.v.j.l.) - karsto avotu (ap 29,4 % pēc Celsija) baseins. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Termas de Polques (ap 4400 m.v.j.l.) - karsto avotu (ap 29,4 % pēc Celsija) baseins. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Termas de Polques (ap 4400 m.v.j.l.) - karsto avotu (ap 29,4 % pēc Celsija) baseins. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Termas de Polques (ap 4400 m.v.j.l.) - karsto avotu (ap 29,4 % pēc Celsija) baseins. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Géisers Sol de Mañana (Rīta saules geizeri) (4850 m. v. j. l.). Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Fonā Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Colorada (Sarkanā lagūna) - 4278 m. v.j.l. Reserva Nacional de Fauna Andina Eduardo Avaroa. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Desierto de Siloli. Árbol de Piedra (Akmens koks). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Desierto de Siloli. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Desierto de Siloli. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Hedionda (4121 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Laguna Hedionda (4121 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Laguna Hedionda (4121 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Laguna Hedionda (4121 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Laguna Hedionda (4121 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Viscacha. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Fonā viscachas. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Volcán Ollagüe (5865 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Mirador Volcán Ollagüe (5865 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Sālsviesnīca. Puerto Chuvica ciemats. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Sālsviesnīca. Puerto Chuvica ciemats. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Sālsviesnīca. Puerto Chuvica ciemats. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Saullēkta sagaidīšana. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Isla Incahuasi, 24,62 ha platībā, kurā esot vairāk nekā 6000 kaktusu, Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības, vidū. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Isla Incahuasi, 24,62 ha platībā, kurā esot vairāk nekā 6000 kaktusu, Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības, vidū. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Isla Incahuasi, 24,62 ha platībā, kurā esot vairāk nekā 6000 kaktusu, Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības, vidū. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Isla Incahuasi, 24,62 ha platībā, kurā esot vairāk nekā 6000 kaktusu, Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības, vidū. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Isla Incahuasi, 24,62 ha platībā, kurā esot vairāk nekā 6000 kaktusu, Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības, vidū. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Isla Incahuasi, 24,62 ha platībā, kurā esot vairāk nekā 6000 kaktusu, Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības, vidū. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Isla Incahuasi, 24,62 ha platībā, kurā esot vairāk nekā 6000 kaktusu, Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības, vidū. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Braucot automašīnā pa Salar de Uyuni - pasaulē lielāko sālsezeru, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības.. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Mūsu grupas šoferis-gids Dienvidrietumu reģiona tūrē pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības.Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Pirmā sāls viesnīca Hotel de Sal „Playa Blanca”, kur šobrīd iekārtots muzejs un mazs suvenīru veikaliņš, uz Salar de Uyuni - pasaulē lielākā sālsezera, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Salar de Uyuni - pasaulē lielākais sālsezers, 3653 m.v.j.l., platība 12,106 kv. km, kas pēc lieluma atbilst aptuveni 18,74 % no visas Latvijas teritorijas platības. Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Pusdienas Uyuni pilsētiņā (3669 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūres pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem noslēdzošajā dienā.Cementerio de Trenes (Vilcienu kapsēta). Uyuni (3669 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem. Cementerio de Trenes (Vilcienu kapsēta). Uyuni (3669 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.Cementerio de Trenes (Vilcienu kapsēta). Uyuni (3669 m.v.j.l.). Dienvidrietumu reģiona tūre pa Los Lípez un Salar de Uyuni rajoniem.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.http://www.hotelmiltonbolivia.com La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats no viesnīcas http://www.hotelmiltonbolivia.com/ numuriņa uz Calle Illampu. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats no viesnīcas http://www.hotelmiltonbolivia.com/ numuriņa uz Calle Illampu. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no Parque Mirador Laikakota. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no Parque Mirador Laikakota. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Fonā skats uz La Paz no Parque Mirador Laikakota. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Fonā skats uz La Paz no tilta pa ceļam no Parque Mirador Laikakota uz pilsētas centru. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Fonā skats uz La Paz no tilta pa ceļam no Parque Mirador Laikakota uz pilsētas centru. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no tilta pa ceļam no Parque Mirador Laikakota uz pilsētas centru. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza San Francisco. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza San Francisco. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Fonā Iglesia de San Francisco. Plaza San Francisco. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Fonā Palacio Legislativo (Asamblea Legislativa Plurinacional de Bolivia): http://www.senado.bo/ , http://www.diputados.bo/ , http://www.bolivia.gob.bo/index.html . Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. Plaza Murillo centrā atrodas agrākā Bolīvijas prezidenta Gualberto Villarroel statuja, tā paša, kuru 1946.gada 21.jūlijā linčotāju pūlis, smagi ievainotu, nogrūda no Palacio de Gobierno (Valdības pils) (sauktas arī par Palacio Quemado (Apdegusī pils))
( http://www.presidencia.gob.bo/ ) balkona un pēc tam pakāra vienā no laukumā esošajiem, šajā foto redzamajiem apgaismes stabiem. Līdzīgu likteni 1810.gadā šeit piedzīvoja arī sacelšanās pret Spānijas kundzību vadītājs Pedro Domingo Murillo, kura vārdā nosaukts šis laukums. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Palacio Legislativo (Asamblea Legislativa Plurinacional de Bolivia): http://www.senado.bo/ , http://www.diputados.bo/ , http://www.bolivia.gob.bo/index.html . Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. Plaza Murillo centrā atrodas agrākā Bolīvijas prezidenta Gualberto Villarroel statuja, tā paša, kuru 1946.gada 21.jūlijā linčotāju pūlis, smagi ievainotu, nogrūda no attēlā pa kreisi redzamās Palacio de Gobierno (Valdības pils) (sauktas arī par Palacio Quemado (Apdegusī pils)) ( http://www.presidencia.gob.bo/ ) balkona un pēc tam pakāra vienā no laukumā esošajiem, šajā foto redzamajiem apgaismes stabiem. Līdzīgu likteni 1810.gadā šeit piedzīvoja arī sacelšanās pret Spānijas kundzību vadītājs Pedro Domingo Murillo, kura vārdā nosaukts šis laukums. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Fonā (kreisajā pusē) Palacio Legislativo (Asamblea Legislativa Plurinacional de Bolivia): http://www.senado.bo/ , http://www.diputados.bo/ , http://www.bolivia.gob.bo/index.html . Plaza Murillo - La Paz pilsētas sirds, viena no iemīļotākajām lapasiešu atpūtas vietām. Plaza Murillo centrā atrodas agrākā Bolīvijas prezidenta Gualberto Villarroel statuja, tā paša, kuru 1946.gada 21.jūlijā linčotāju pūlis, smagi ievainotu, nogrūda no šajā attēlā fonā pa vidu redzamās Palacio de Gobierno (Valdības pils) (sauktas arī par Palacio Quemado (Apdegusī pils)) ( http://www.presidencia.gob.bo/ ) balkona un pēc tam pakāra vienā no laukumā esošajiem, šajā foto redzamajiem apgaismes stabiem. Līdzīgu likteni 1810.gadā šeit piedzīvoja arī sacelšanās pret Spānijas kundzību vadītājs Pedro Domingo Murillo, kura vārdā nosaukts šis laukums. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no Mirador Killi-Killi. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no Mirador Killi-Killi. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no Mirador Killi-Killi. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no Mirador Killi-Killi. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Mirador Killi-Killi. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats uz La Paz no Mirador Killi-Killi. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Iglesia de San Francisco. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Mercado de Hechicería (Raganu tirgus). La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Mercado de Hechicería (Raganu tirgus). La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Mercado de Hechicería (Raganu tirgus). La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Mercado de Hechicería (Raganu tirgus). La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Skats no viesnīcas http://www.hotelmiltonbolivia.com/ jumta uz pilsētu. La Paz - Bolīvijas administratīvā galvaspilsēta (visaugstāk kalnos esošā administratīvā galvaspilsēta pasaulē (3660 m.v.j.l.)), dibināta 1548.gada 20.oktobrī.Bolīvijas naudiņa - boliviano.La Cumbre (ap 4725 m.v.j.l.).Pasaulē bīstamākais ceļš - La Carretera de la Muerte (Nāves ceļš).La Cumbre (ap 4725 m.v.j.l.). La Carretera de la Muerte.La Cumbre (ap 4725 m.v.j.l.). La Carretera de la Muerte.La Cumbre (ap 4725 m.v.j.l.). La Carretera de la Muerte.La Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteAtpūtas brīdī uz klints malas kopā ar grupas biedriem. La Carretera de la Muerte. La Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteLa Carretera de la MuerteFiniša vieta. La Carretera de la MuerteLaimīgi finišējušo, sajūsmas izpaudumi:) lēcienā. La Carretera de la Muerte.Atpūtas un pusdienu vieta pēc finiša. La Carretera de la Muerte.Relaksācija pēc La Carretera de la Muerte.
Relaksācija pēc La Carretera de la Muerte.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais
