Mērsrags-Mazirbe. Ceļojums II
|
saiva kuple (bērtiņa)
|
Mērsrags-Mazirbe
Gads atkal pagājis. Pilnīgi traks gads un tādi lai tik paiet! Un ļoti labi. Labi arī tas, ka atkal ir jūlijs. Jūlijs matos, jūlijs kājāsJ
Sapulcē tiek pieņemts lēmums startēt 3.jūlijā. Bērnus mēs samenedžējam, Dievs samenedžē laika apstākļus. Mūsu sastāvs nemainīgs-es ar draudzeni. Šis ir saturīgi atturīgais pasākums kurā vīrieškārtas interesenti tiek pilnīgi diskriminēti. Plāniņš tāds- 1.diena Mersrags-Roja (ap 29km), 2diena Roja –Ēvažu stāvkrasts (ap 23km), 3.diena-Ēvaži-Mazirbe (ap 28km), 4diena-mājupceļš. Pārtika tiek ņemta līdzi tikai esošajai dienai. Veikali ir gan Rojā, Kolkā un arī Mazirbē. Kāpēc mēs pagājušajā gadā stiepām to līdzi? Paņemam arī folija plēvi, ko paklāt teltī zem guļammaisiem. Mūsu ekonomiskais variants tomēr sastāda 13kg. Mja..
1.diena, Mērsrags-Roja
7.30 attiet autobuss no Rīgas un 9.30 esam klāt Mērsragā.
Otrās brokastis ieturam pie Mērsraga skatu torņa. Tādi būs vairāki līdz Rojai, jo te ir putnu un zaļumu paradīze.
Eh! ko gan vēl –saule, vējelis, smaržo priedes un meža zemenes, sūna elpo. Gar pašu krastu nav iespējams iet, niedru meži. Ik pa brīdim spārnos paceļas gārņi un dzērves, vismaz mēs tā tos putnus nosaucam. Kad niedres beidzas, tad ir akmeņi. Kad akmeņiem apnīk, ir smiltis. Un tā visu laiku, arī upeles jāpārbrien. Jūra te skalo krastus ne pa jokam. Izgāzto koku saknes ir pilnīgs mezglojuma meistarstiķis..sapīties un neatpīties..daži koki , kas ir nākamie rindā, bet vēl turās ar pāris saknēm, šķiet pat saka- Nu veci turamies, turamies!!mēs to varam! -
Laiks ir vienreizējs un kad pleci atkal sāk gaudot par dzīves smago nastu, tad metamies pa pliko jūrā. JuhŪ!! Un atkal ir enerģija!
Cilvēku un lietuviešu kempingos nav :) vispār pilnīgs izmirums. Mājas it kā ir, bet kur visi cilvēki palikuši?
Īsi pirms Rojas priedēs ceļam telti. Ejot gulēt gan nepamet sajūta, ka guļu ar visu mugursomu plecos…Tents noder, jo naktī uzlīst.
2.diena Roja-Ēvažu Stāvkrasts
No rīta palēnām atjaunojas visas roku un kāju funkcijas. Jaiet uz Roju pec kafijas!
Miestiņš jauks, paslavējam vīrieti, kurs ņemās pa savu daiļo dārzu un atrodam vietējo tirgu. Gribas zemenes vai ķiršus, bet te tik puķes un daži dārzeņi. Hm, varbūt nopirkt piekarināmo puķupodu ar lillā ziediem, skaistumam pie mugursomas? Latviešiem tak visur patīk skaistums :) Kafejnīca mūsu degunu priekša atdarās vaļā. -Kafija te nu gan neesot laba-saka enerģisks kungs. Viņš mums parādīšõt, kur ir laba. Ejam ar! Izrādās, ka viņš ar draugu jahto no Rīgas, bet Kolkā esot tāāāāda putra! Un atbēguši uz šejieni. Mēs ieraugam zemenes un atvadamies. Pec brīža viņš ir atpakaļ un uzaicina kafijot uz jahtas. O, super! Dievīgi!
Tā nu uz ,,Grācijas,, ar Zigi un Rūdolfu dzeram kafiju, ēdam zemenes un konfektes. Saņemam ielūgumu braukt uz Roņu salu. Ja jau mums obligāti vajaga to iešanu, varam tak apiet tai Roņu salai kaut divreiz apkārt:)Bet mums nāk vēmiens no šūpošanas. Kadas problēmas- brauciet un vemiet :) viņus ar te viens jauns džeks uzmetis, tas pateicis, ja ar viņiem tālāk vēl braukšot, tad viņam iestāšoties nāve :) . Mēs ar viņiem riktīgi azpļāpājāmies, tikai ap 12 izgājām liedagā. Nu te sākas cita jūrmala! Akmeņu un zāļu nav. Garš skrejceļš, taisi tik maratonu! Laba doma!
Pie Melnsila upes laikam kempings, cilveki parvietojas ar zirgiem …mēs ar atlaižamies..tā kā miegs nāk…tā kā sagurums…arī kaut kur kvadracikls sāk rūkt…kaut kur…. Jāpaskatās... Ak, kāds kvadracikls! Draudzene iemigusi! Viņa tak krāc :) !
Ejam un domajam par Ēvažu stāvkrastu…mūs tur vakarā sagaidīs gaileņu mērce. Vai nav lieliski, ka ir tādi cilveki, kurus neesi sastapis n- tos gadus, bet saikne nav partrūkusi joprojam! Tālu gan tas stāvkrasts, bet es jau noteikti saskatu trepes pa to. Mums pa tām būs jākāpj augšup. Liedags garšs…diezgan vienveidīgs, tāds dzidri skaists!
Beidzot tie stāvkrasti!
A kur tas trepes? Pilnīga mirāža man bijusi. Esmu tipiska sieviete, saskatu to, ko gribu ieraudzīt :) bet nu beigas jau atrodam.
Ta vakarā tiekam pie gaileņu mērces un tējas un gultas un saldējuma un viesmīlibas un sarunām:)eh cik forši!
3 diena Ēvažu stāvkrasti-Mazirbe
Brokastis ir ekskluzīvas. Putra! Nē, kāda putra! Kaut kas smalkāks! Auzu pārslas apelsīnu sulā ar sēkliņām, dzērvenēm un banānu. Protams kafija. Milzīgs paldies! Suns grib doties mums līdzi, bet..sorry…pienākums sargāt māju ir jāpilda! Nekāda te klenderēšana!
Dodamies atpakaļ uz stāvkarstu, pa ceļam kāds pārītis jautā-Vai tur ir ko redzēt?- Tāds jautājums nedaudz uzsit dusmu. Nē, protams, nav ko redzēt! Piramīdas vakar nojauca, eifeli arī. Tur ir tikai liela smilšu cupa ar sāļu ūdeni blakus. Bet to visu var sataisīt arī vannā un nobildēties. Tā kā labāk leciet auto un lai paspējat uz Panorāmu mājās.
Labi, labi. Visu to jau nepateicu, bet padomāju gan :)
Ejam uz Kolku.
A tur atvesta sena katoļu baznīca un pa baļķēnam sastutēta kopā. Dikti jau sena. Kamēr brīnos baznīcā, jūtu, ka kaut kas lien pa roku. Ērce! Draudzene noķer, bet ko tad spiedīsi pirkstos! Izdomājam viņai nāvi -vajaga akmeni un ar otru akmeni šai pa pieri! Labi. Tikmēr ieliekam tukšā ūdens pudelē, kamēr tiksim līdz akmenim. Bet ar pudeli ir labi ejot pabalstīt somu un tā ērce kļūst par mūsu majdzīvnieku līdz pat galamērķim. Majdzīvnieki tak ir modē :)
Kolkas rags ar katru gadu paliek mazāks, skalo un skalo. To jau redzam ejot gar krastu, koki sagāzti rindā vien. Draudzene pilnīgi satraukta-Tāds kurināmais! Un neviens nesavāc!- Vēl mūs pabrīdina, lai ragā nepeldamies, cilvēki un laivas slīkstot kā mušas straumju dēļ. Paklausam ar!
Pēc raga pagriežamies jau citā virzienā. Nu ja…te ne tikai pa pludmali maratonu var rīkot, bet arī velosacīkstes. Plašums divtik un tāda stingra smilts! Bet nu garlaicīga ainava, vienmuļa. Debesīs ne makonīša! Bet cilvēki gan beidzot ir. Laikam tapēc, ka brīvdiena.
Un vakarpusē tiekam arī Mazirbē. Man saplīst kurpe, tā laikam zīme , ka jābeidz. Pagājušajā gadā ar tā bija. Velkamies uz lībiešu centru, un neticam savām acīm..rīt būs autobuss uz Rīgu 12.30! Nebūs jastopē, lai kaut kā nokļūtu mājās. Lībiešu Tautas namā izstāde par lībiešiem, dabonam karsto ūdeni un tiekam pie veselīgas, sintētiskas zupiņas. Veci pie veikala spriež par iešanu jūrā-Ja man nesamaksās avans, es jurā neies!-
Kaut kā uzsākas saruna ar vasarnieku A. Viņši dzīvojot kempingā un mēs ar varot palikt tur pa nakti, tur ir dušas un tualete. Mums divreiz nav jāsaka. It seviši tāpēc, ka pa ciema ceļu mētājās cūsku un glodeņu atliekas.
4.diena Mazirbe-Rīga
Nakts ir tīri veiksmīgi pavadīta. Ko lai iesāk līdz plkst12? Jāiet uz kapiem! Tepat ir laivu kapsēta. Drusku pa mežu un atrodam dažas laivas, kas pamazām atdod savas miesas kāpu smiltīm.
Debesīs neliela dūmaka, bet bez ēnas nav iespējams. Kājas ir iecepušas un gulšņājam pie Tautas nama ēnā. Gājiens mums bija lielisks! Apkopojot redzēto secinām, ka līdz Rojai ir visinteresantāka pludmale, bet no Kolkas raga visvienmuļākā. Tajā nav arī iespējams atrast ēnu -krūmu nav.
Autobusā saņemam vēl vienu piedāvājumu- Doties zvejot. Laikam brūnie stilbi ir ļoti uzrunājoši:)Kad zvejošana mūs nepadara mīkstas, tiek piedāvāts ekstrēms- Tur esot arī cūskas un lapsas!.- Nu paldies! By By!
Rīga arī klāt. Atvadamies viena no otras un saprotam, ka šādi gājieni mums der un tātad ap LV robežu pargājienu beigsim uz 50gadu jubileju :)
P.S Bildes manā profilā