Turcija no Alānijas līdz Kapadokijai

  • 3 min lasīšanai
  • 55 foto
2007. gadā gūtie pozitīvie iespaidi, atpūšoties Turcijas kūrortā Alānijā, pamudināja arī šajā pavasarī vēlreiz apmeklēt šo jauko vietu. Ieskatoties i-neta laika prognozē, šogad maija sākumā Alānijā gaidīto apaļo saulīti gan aizēno lietus mākoņi, un arī gaisa temperatūru sola tikai nedaudz pāri +20 C, tomēr pārāk neskumstam, jo – galvenais taču doties ceļojumā ar pozitīvām emocijām... Ja iepriekšējā gadā, izkāpjot no lidmašīnas uz turku zemes, priekš „ziemeļnieka” viss šķita tik savādi un apburoši – gaiss, kalni, palmas, košie un smaržīgie ziedi, tad šajā gadā sajūtas jau kā atgriežoties pazīstamā vietā... Pēc ilgstošas busiņa riņķošanas pa un ap kādu Alānijas kvartālu un vietējo turku iztaujāšanas, Tez Tour pārstāvim tomēr izdodas atrast viesnīcu „Kleopatra West”. Jāteic gan, ka, salīdzinot ar viesnīcu „Kleopatra” (2+***), kurā mitinājāmies pagājušajā gadā, šī viesnīca līmeņa ziņā krietni atpaliek, kaut arī piešķirtas 3***. Sen neremontēts un platības ziņā mazs numuriņš, bet pārāk neskumstam, jo ne jau no rīta līdz vakaram plānojam pavadīt viesnīcā. Daudz lielāku vilšanos gan rada apstāklis, ka kaut kā neizdodas atrast baseinu, kuram pēc visiem viesnīcas aprakstiem tomēr tā kā vajadzētu kaut kur būt. Jautājot reception, viesnīcas personāls negribīgi, bet tomēr paskaidro, ka baseins ir remontā. Nu ko – paldies Tez Tour!!! Jau Rīgā bija izplānots, ka šogad labprāt apskatītu vienu no Turcijas dabas brīnumiem – Kapadokiju. Ne pārāk veiksmīgā viesnīcas izvēle vēl jo vairāk pastiprināja vēlmi doties 3 dienu ekskursijā uz vairāk kā 500 km attālo Turcijas novadu. Kaut arī mūs brīdina, ka šajā novadā laiks būs daudz vēsāks kā Alānijā, tā īsti nenoticam, jo Turcija taču latvieša apziņā ir dienvidu zeme... Pat aprakstos par Turcija gūtā informācija, ka Tauru kalni, kas stiepjas gar piekrastes joslu, aizsargā šo zonu no aukstajiem vējiem, padarot klimatu maigāku, bet otrpus kalniem klimats ir daudz kontinentālāks ar izteiktu dienas un nakts temperatūras atšķirību, mūs pārsteidz tie padsmit grādi (naktī pat tikai +7 C), kas mūs sagaida Turcijas vidienē Kapadokijā. Otrā ceļojuma diena mūs nelutina – lietus un auksts vējš ir mūsu sabiedrotais visas dienas garumā. Bet šie unikālie dabas veidojumi, kas radušies pirms miljoniem gadu, no vulkāna lavas izveidojot jaunus mīkstas grunts masīvus, patiešām rada sirreālas izjūtas... Kapadokijas vēsture, kuru veidoja asīrieši, persieši, romieši, bizantieši, seldžuki un turki, sniedzas jau XIX gs. p.m.ē. Kapadokija ir arī pazemes pilsēta, kur, slēpjoties no arābu vajātājiem, labirintos patvērumu rada pirmie kristieši, izveidojot veselu pazemes pilsētu. Vienu no tādām – Goremes klinšu pilsētu – apmeklējām arī mēs. Šeit uz klints sienām vēl saglabājušās XI-XII gs. freskas, bet pēdējie iedzīvotāji alas atstājuši tikai 1923. gadā. Kopumā par šo 3 dienu ekskursiju varētu teikt, ka šie dabas veidojumi, protams, ir unikāli un fascinējoši, bet diez vai maija sākums ir vispateicīgākais laika periods, kad uz turieni doties. Turcijas Vidusjūras kūrorta zona un valsts vidiene – tie ir pilnīgi atšķirīgi reģioni ne tikai klimata ziņā, bet arī kultūras izpratnē. Patīkams un jauks piedzīvojums bija raftingošana pa kalnu upi. Fotoaparāts gan šādā pasākumā ir lieks, jo esam slapji līdz pēdējai vīlītei, tādēļ jāiztiek vien ar atmiņām un pāris iegādātajām oficiālajām bildītēm. Vēl nedaudz par šī gada iespaidiem Turcijā... Pāris vakarus pavadījām pagājušajā gadā iepazītā turka Noa, kurš strādāja viesnīcas bistro, sabiedrībā. Pabijām gan Alānijas ostā, gan pilsētas cietoksnī, gan arī naktsklubā Havana Club. Patiesībā turka pavadībā, ejot garām gan tirgotavām, gan ielu kafejnīcām, var izbaudīt mieru...neviens neuzbāžas ar piedāvājumiem, nesauc pakaļ „where are you from?” u.t.t. Un vēl kāds novērojums – Alānijas centrā gan viesnīcās, gan kafejnīcās turki nemaz tik labi nezin krievu valodu, bet klubiņā – šķiet, visi turki tīri raiti vervelē krieviski, jo...lielākā daļa sieviešu publikas jau ir krievietes. Nu vismaz man tāds iespaids radās. Lai arī vairumā ceļojuma aprakstu meitenes ir sajūsmā par turku uzmanības apliecinājumiem un komplimentiem, tomēr šķiet, ka turku izpratnē eiropietes vairāk vai mazāk ir izklaides objekti, tāpat kā tūristi kopumā – peļņas avots. Var tikai apskaust turku valodu prasmi – piemēram, mūsu paziņa Noa normālā sarunvalodas līmenī prot angļu, vācu, somu un franču valodas. Noa arī zināja pastāstīt daudz interesanta gan par savas tautas vēsturi, gan mūsdienu sabiedrību. Atliek tikai konstatēt, ka, diemžēl, man nav tik labas angļu valodas zināšanas, lai es tik daudz interesanta un saistoša varētu pastāstīt arī par Latviju...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais