īsa pastaiga pa Stokholmu, jeb - nedaudz nogurums un arī cipari :)

  • 4 min lasīšanai
  • 9 foto
Sākās jau tas viss kā parasti, dažas dienas iepriekš. Neliels kašķītis ar līdzbraucēju par konkrētām dienām un tad jau kad bija saņemts akcepts, meklēju internetā prāmja biļetes un arī kādu brīvāku un lētāku hosteli, kā nekā nebija doma zvilnēt apartamentos, bet gan redzēt pēc iespējas vairāk. Trešdiena – Rīts sākās ar maizīšu un salātiņu taisīšanu, lai nebūtu par daudzpasmit latiem jāpērk pārtika uz kuģa. 17:30 ar nelielu iešūpošanos sākās kuģa atiešana no Rīgas pasažieru ostas. Nekā prātīga jau nebija uz tā kuģa, ja nu vienīgi varēja pavērot brīnišķīgu saulrietu tieši tajā brīdī, kad braucām garām Kolkas ragam. Tā teikt – Latviju pameta kuģis un saule  Ceturtdiena – Ap 8:00 izdevās pamosties. Uzreiz devos vērot šēras. Jā. Kā izteicās kāds cits ceļotājs – uz katras saliņas pa mājai un kā gan viņi zina kura ir īstā vasarnīca?  Ap 10:30 kuģis piestāja ostā. Devāmies Stokholmas iekarojumos. Tā kā asinīs bija pārāk daudz kurzemnieku gēnu, tad nemanāmi sekojām divām citām latvietēm, kuras arī nezināja ceļu, bet nebija tik lepnas, lai apvaicātos pretimnācējiem. Sekošana vainagojās ar panākumiem un metro atrašanu. Ķibele sākās ar biļešu pārdevēju, kurš par 30 kronām iesmaidīja divas lapiņas. Neko ļaunu nedomādams devos pie kompostrētāja, bet tur izrādījās, ka bija jāpērk divas reizes vairāk. Par laimi neliels līkumiņš neko nekaitēja un paspējām uz metro (nebija jāgaida 10 minūtes nākošais). Centrā atgadījās nākošā ķibele ģeogrāfijas pārzināšanā. Izrādījās, ka centra metro staciju sauca „T-centrale”, bet es kartē skatījos ka mēs esam „central station”. Tas vainagojās ar panākumiem – nedaudz nomaldījāmies. Vis trakāk gāja ar satiksmes pārvadu, zem kura stāvējām un ilgi domājām, kā nokļūt otrā pusē. Tomēr arī tas mums izdevās veiksmīgi un pēc brīža jau apbrīnojām „pilsētas halli”. Kādas 5-10 minūtes gājiena un mēs jau atradāmies savā hostelī – „Lodge32”. Tur mūs sagaidīja nākošā ķibele – izrādījās 11.00 tur visus meta ārā un mazgāja istabiņas līdz 15.00. Par laimi mums atļāva nolikt somas. Manā galvā jau zibēja plāns – Karaļa pils, Skeppsholmen, Vāsa muzejs un Drottingatan iela. Pēc nelielas pastaigas nokļuvām Gamla Stan – vecpilsētā. Pirms tam tā kārtīgi pamērcējoties vasaras lietus gāzē  . Vecpilsētā mūs sagaidīja pāris vecas ēkas un neliels pārsteigums – izrādījās, ka sardzes maiņa ir 12.00 nevis 11.00 kā es to sākumā biju domājis. Tā nu izdevās pavērot interesanto izrādi. Diemžēl pilnīgu prieku sabojāja lietus un lietussarga nepieklājīgais attālums no manis  . Piebildīšu, ka karaļa pilī ir iespējams apskatīt 3 izstādes – karaļa apartamentus, dārgumu glabātuvi (precīzāk tronis, scepteris utt  ), katra no tādām maksā ~90 kronas (nu +/- 5-10 kronas...vairs precīzi neatceros), bet visas trīs kopā laikam 130 kronas. Pēc stundas sardzes maiņa beidzās un mēs devāmies pa gājēju ielu. Ievērtējām dažus suvenīriņus, paēdām pusdienas un tad devāmies uz Skeppsholmen. Diemžēl to tā arī mēs neredzējām, jo vienojāmies ar pārgājiena kompanjonu, ka labāk dosimies uz Vāsa muzehu un Skeppsholmen atstāstim nākošajai dienai. Tas bija pamatīgs pārgājiens. Tomēr veiksmīgi sasniedzām Vāsa muzeju un drošu soli devāmies iekšā. Ja kādu interesē, tad ieejas maksa ir ~90 kronas. Uh. Tur gan elpa var aizrauties. Varens kuģis stāvēja lielās telpas vidū, kurai apkārt bija izveidoti vairāki stāvi. Katrā no tiem kaut kas attēlots saistībā ar kuģi – modeļi, glābšanas operācija, celtniecība, nogrimšana, kuģa dzīve, skulptūras. It viss, kas vien ir zināms par konkrēto Zviedrijas varenības simbolu un tā ātro nāvi, gluži kā „Titānikam”. Kad tuvojāmies ekspozīcijas beigām, pārgājiena partnerī saskatīju izmisumu acīs. Sapratu, ka tās dienas garā pastaiga ir jābeidz un devāmies gandrīz stundu ilgā pārgājienā atpakaļ uz hosteli. Tur arī ieskatījies pulkstenī veicu pavisam vienkāršu matemātisku aprēķini – 8 stundas pastaigas pa Stokholmu un redzēts ir tikai pavisam nedaudz. Pēc vieglas ieturēšanās un atpūtas, devāmies atkal dzīvē. Kā izrādās arī tur mājo civilizācija (nevis tāda negausīga naudas raušana kāda tā ir novērojama Latvijā) un 18.00 jau milzīga daļa no veikaliem un tirgotavām ir ciet. Godīgi sakot nezinu ko viņi dara pēc 18.00, bet ielas bija patukšas un latviešu iecienītāko nodarbi „šopings pēc darba” viņi nedarīja. Par laimi bija vaļā dažas no suvenīru tirgotavām, tā ka varējām ar mierīgu sirdi iepirkt pāris suvenīrus, pie reizes svītrojot šādu izklaidi no nākošās dienas plāna. Ak jā. Piemirsu piebilst kādu nedaudz nozīmīgu faktu par brīnišķīgo hosteli. Izrādījās, ka es esmu iesmaidīts babuļu istabiņā. Nu globāli skatoties nebija jau nemaz tik traki pavadīt vienu nakti kopā ar 5 sieviešu dzimtas pārstāvjiem , bet kas tikai nav jāpārcieš ceļojumu vārdā  Piektdiena – Pamodāmies ap 8.00 pēc vietējā laika. Neliela rīta rosme ar pārtiku un zobu birstīti un varējām jau atkal doties tautās. Pie pilsētas halles izdomājām nobaudīt „Stockholm sightseeing” autobusu. Diemžēl bija jāgaida vesela stunda, kuru noziedojām apskatot vecpilsētu ar vecāko baznīcu un vēl pāris mājām, kurām nozīmi nedaudz piemirsu jau, bet toties ar brīnišķīgu arhitektūru. Neliels šoks parāvās ar autobusu, kur no katra noplēsa 220 kronas. Vienīgais mierinājums bija tāds, ka biļete derīga ir uz visu dienu, ar domu, ka izkāpj vienā pieturā, apskata apkārtni un kāpj nākošajā autobusā iekšā un brauc tālāk. Vēl nedēļu dabūju uzklausīt pārmetumus no pārgājiena partnera, ka pirmajā dienā nebraucām ar autobusu, bet visu to pašu maršrutu novazājāmies ar kājām. Bet ir tāds teiciens „pēc kara visi gudri”. Un arī neatradu nekur nevienu ieteikumu vai komentāru par šādu „izklaidi”. Tā nu izteikšu ieteikumu – ja nav žēl ~15ls, tad iesaku braukt ar autobusu, redzēt ļoti daudz un dzirdēt ļoti daudz, un arī apmeklēt daudz vairāk no Stokholmas. Autobusa maršruta ilgums ir apmēram viena stunda. Pēc maršruta izbraukšanas, devāmies atkal pa gājēju ieliņām, paēdām pusdienas un tad jau lēnā garā uz metro. Tur atklājās, ka izbraukšana no centra ir akurāt 10 kronas dārgāka nekā iebraukšana – 40 kronas no galviņas  Tomēr metro ir apmēram 10 vieglu minūšu pārgājiena attālumā no prāmja termināla, tā ka iespējams tas ir to vērts. Uz kuģa saņēmu nākošo brāzienu no kompanjona. Izrādījās, ka biju nepieklājīgi taupījis naudu (skopums tas nebija, bet gan pamatīga taupība  ) un iegādājies sēdvietas uz „Regina Baltica”. Man jau kā jaunam un neprecētam ir vienalga vai guļu gultā vai vienu nakti krēslā. Diemžēl pavecākam cilvēkam jau svarīgāks ir komforts. Bet. Bija arī jāizbauda ko nozīmē par 25ls aizbraukt uz Rīgu no Stokholmas. Toties skats bija uz miljons latiem – pašā kuģa aizmugurē. Romantiķiem ļoti labs saulrieta skats  Gala rezumē – patiesībā vazājoties tās divas dienas pa Stokholmu neizjutu ka esmu prom no Latvijas. Tā pati vecā labā Rīga vien bija  Ā. Un ēšana varbūt arī ka nav nemaz tik dārga. Par 60-70 kronām milzīgu kebaba gaļas piekrautu šķīvi ar salātiņiem un kartupeļiem varēja nomakšķerēt 


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais