26h Daugavpilī
|
saiva kuple (bērtiņa)
|
Brīvas divas dienas! Jādodas turp, kur nav būts, lai piedzīvotu to, kas nav piedzīvots! Tad kāpēc gan ne uz…Aizbraukt nedēļas nogalē uz Parīzi ar vilcienu vēl nav iespējams, bet uz Daugavpili gan! Tātad Daugavpils!!!
Izpētot vilciena satiksmes iespējas, jāsecina, ka ļoti parocīgas. Tik jāsaskaņojas ar pirmo sestdienas trolejbusu, lai var paspēt uz vilcienu 7.40. Vilciens arī ar laikmetīgu piesitienu- divi vienā! Vilciens uz Daugavpili un Gulbeni ir apvienots vienā, tik pa ceļam daļu atāķē. Tādēļ, vēlams iekāpt pareizā vagonā, lai pēkšņi ..tu, tū- parsteigums!(jāsaka gan, vilciena pavadones visus nezinīšus savāc un satransportē kur nu kuram vajaga, paldiesJ))
Aiz loga debesīs pilnīga Itālija-saule un bezgalīgs zilums, uz zeme savukārt Latvijas skaistulis Rudens sāk nedaudz pieglausties bērziem, ābeles ar smagiem pleciem gaida glābējus un dālijas, mārtiņrozes, ko tur runāt- rīta rasā izskatās vienkārši satriecošas!
Līdz Daugavpilij jabrauc 3,30h. Līdzi kāds žurnālītis, krustvārdu mīklas, ja paliek neizturami. Bet aiz loga pilnīgs kino- stacijas, mājeles, kazas pļavās. Piemēram, stacija Trepe- tātad vieta tā vērta, lai vilciens piestātu, bet stacijas necila ēka noteikti tā vērta, lai gādīgas rokas apstādītu ar puķēm. Nezinu, vai to pieprasa LDz noteikumi, drīzāk to pieprasa sirdis, kas Trepes stacijā strādā. Forši! Tāpat ik pa brīdim kādā stacijā redzami lieli remontdarbi-pie peroniem, sliežu ceļiem, apkārtnes.Tas nākotnei.
Vilciens gan nav no tiem zibenīgajiem, bet nesteidzīgais brauciens ļauj pavērot aiz loga slīdošo filmu, piem.redzēt kā no purva pie paša sliežu ceļa paceļas pelēkas dzērves. Eleganti!
Bernībā sen jau būtu trīs reizes ,,nomirusi,, tik ilgi braucot, bet beigās jau Daugavpils klāt, un neviena krustvārdu mīkla nav vēl minēta un žurnāls tik pāršķirstīts.
Daugavpils.
Visu Latviju ir parņēmis spožais laiks un tādam vēlam rītam piestāvētu kāds deserts! Kārumnieki sapratīs maniJ Uz atjaunotās un sakoptās Rīgas ielas ir Šokoladnica-smaržīga kafija ar baltu krējumu un brūnam putiņām…balts, tēraudciets cukurgrauds kopā ar komplimentu- brūnu trifelīti uz tases. Našķī gan izvēlos daudz rupjāku izklaidi- lielu mascarpones putukrējuma glāzi, nu tā, lai nelabi paliekJ Paliek ar, tagad gribas desu.
Pilsēta tāda nepamodusies, maz cilvēku, plaša, lieli mērogi.Apskatu vietējo Novadpētniecības muzeju un nesteidzīgi slāju uz Rotko centru. Neliels gabaliņš ir no centra, tadēl atpakaļ izlemju braukt ar tramvaju.
Ko lai saka par Rotko mākslas centru. Viena vārdā- ļoti mūsdienīgi -pilnīgi aizmirsās, ka esi LV izstāžu zālēs. Priecēja, ka bija maz cilveku, jo tik tiešām varēju labi iedziļināties digitālajā ekspozīcijā par Rotko. Fonā skanēja tāda nedaudz savāda, klusināta mūzika un rezultātā es mainīju savu attieksmi pret Rotko mākslu. Ja līdz šim likās, nu ko tur-melns, balts, sarkans..kur tur jēga. Cenā varbūt. Tad tagad, pašai par brīnumu, darbi mani emocionāli uzrunāja. Tieši tie-melnie ar baltuJ Bija arī oriģināli izlikti. Tāpat vēl ir arī citas izstādes-Martinsona keramika un keramiķu simpozija darbi utt. Vairāk negribu stāstīt, lai nepazūd interese aizbraukt citiem paskatīties pašiem savām acim, kā cilvēki strādā, ko ir sasnieguši. Jācer, ka arī Rīgā drīzumā būs kaut kas tik labs!
Atceļā ielecu mazajā sarkanajā tramvaja kastītē. Kasierei samaksāju 30 sant. Tramvajam laba vēstures aura, protams novēlu Daugavpilī cilvēkiem komfortu arī šajā sfērā, bet, staigājot pa pilsētu, tomēr meklēju kaut ko īpašu. Ielas tiek asfaltētas, bruģētas, lielveikali un daudz kas cits, kas ir visur. Nu un tāds tramvajs ir pilnīgi no citas operas, tas ir tik īpašs- tikai Daugavpilī. Dodos uz Centrālo parku. Tur iet vaļā milzīgs tusiņš, laikam interešu izglītības dienas skolniekiem. Visos stūros kaut kas notiek-paukojas, dejo čigānu dejas, iet pa virvēm. Un parkā soliņu rinda, nav viss parasta, bet katrs soliņs arīpašu dizainu. Paskat tik! Vienā stūrī sēž onka uz ķebļa un pieskata savu zirgu, kurš zālītē ganās. Viņš gan neizskatās pieslēdzies šim pasākumam, draugamekskluzīvas ganības.
Viesnīca nobukota, izrādas starp dzelzceļa infrastruktūru. Saucas-Duets, bija vislētākā un nekāda vaina. Pa ceļam uz to, pļavā paceļas milzīgs krusts ar ērgli. Vietējie ap to tusē varen braši-pudeles, pakas..Bet piemineklis veltīts poļu karavīriem, kas palīdzēja latviešiem neatkarības cīņās. Nu tā, latvieši…poļi mira par mums.
Vakara pastaiga notiek pa rajonu aiz dzelzceļa- te nu ir tas ko meklēju-koka mājeles ar košiem slēģiem un jautrām sētiņām, pagalmiem. Ceru, tās tiks saglabātas, jo arī tas ir īpaši.
Svētdiena.
Kur cilvēkam jadodas svētdienas rītā? Pa ceļu, kas ved uz dievnamu, savādāk, kāpēc tāds ceļš vispār vajadzīgs, vai ne?:)ja tas neved uz baznīcu.
Dodod es arī uz kvartālu, kurā satikušās četru konfesiju ēkas. Pareizticīgo katedrāle uzkalnā spoži zibina zeltītos sīpolkupolus un baltos mūrus, kas izskatās kā no zefīra. Jā, šeit ir sanākuši nedaudz lūdzēju. Pārmetu krustus un dodos uz nākamo. Luterāņu sarkanas sienas ciet, viņi šodien nelūdzas. Savukārt katoļu dievnams ir tieši ielas galā un stāsts par ceļu pilnībā atbilst patiesībai. Baznīca pilna, zib sirmas galvas un ļaudis turpina joprojam nākt un nākt. Noglauž ar roku Krusta sistā rētas un mudīgi iekšā. Vēl man laiks līdz prombraukšanai un eju uz Vecticībniekiem. Te es aplaužos –tantuks ir acīgs un ar izsaucienu- Kur tad ar biksēm!- izgrūž mani laukā un aizcērt stiklotās durvis deguna priekšāJ Nu neko, palūru caur stikliem uz izredzētajiem un dodos uz autoostu!
Nedošos jau uz Rīgu atpakaļ pa to pašu ceļu. Autobuss sanāk 1.50 ls dārgāk, bet toties vizina gar Daugavu, te tuvāk, te tālāk. Jāsecina, ka abi transporta līdzekļi gan turp gan atpakaļ bija pilni.
Pasākums bija labs! Kaut kas no Daugavpils apskatīts un izbaudīts. Žēl, ka nedzirdēju uz ielas latgaļu valodu. Kaut kā nesaskrējos..daudz dzirdēju poļus. Ar latviešu valodu nebija problēmas, tikai apaļajai tramvaja kasierei gan tā bija svešvaloda. Nu ko tur, es krieviski arī protu-viņa saimniece tramvajāJ. Jā, pilsēta, viena no retajām, kurā ar mani pēkšņi cilvēki uzsāka sarunu, piem.kundze par saulrietu, cik tas mierīgs un jauks, vai vīrietis no balkona-par gaismu fotografēsanai uc. DraudzīgiJ
Saule joprojām no Itālijas, bet gaiss ir mūsu! Rudens gaiss, spirgts un tik aicinošs vēl kaut kur doties. Tik kurp?
Bildes mana profilā.