Stāsts par pērļu auskaru. Bagdāde

  • 2 min lasīšanai

Stāsts par pērļu auskaru. Bagdāde

Tajā dienā man bija tikšanās vēstniecībā, bija jābrīfē Deputy Ambassador un citi smagsvari - ļoti svarīga tikšanās. Tā kā no paša rīta blakus mūsu nometnei bija pamatīga apšaude (Irākas armija iebruka mājā, kur slēpās Al Qaeda kaujinieki. Trīs no viņiem un arī daži karavīri tika nogalināti), tad biju diezgan lielā stresā. Nebiju pārliecināta, ka apsardze mums vispār ļaus doties ārpus nometnes, bet puiši tikai smaidīja un teica - you are safe, Anitra. Jo patiesībā tādas apšaudes notiek nepārtraukti un, ja vien tas nenotiek tieši tavā durvju priekšā, neviens īpaši neuztraucas. Tāda ir Bagdādes realitāte.

Dažādu iemeslu dēļ (viens no tiem pilnīgi noteikti - pilnmēness) mēs kavējāmies un, kā par nelaimi, irākieši checkpointos arī acīmredzot bija pilnmēness iespaidā. Mums sāka piekasīties un viena no mūsu mašīnām tika atgriezta atpakaļ. Iemesls - šai mašīnai bija bagāžas dzelži uz jumta, un piepeši tas vairs nebija atļauts, kaut gan visās iepriekšējās dienās bija pilnīgi OK. Visā šajā jezgā, velkot nost bruņu vesti, man nejauši izkrita pērļu auskars, kuru man savulaik Stokholmā uzdāvināja draudzene, kura ir dzimusi un augusi Hondurasā. Tas bija ļoti skaists pērļu auskars sudrabā ar seno inku zīmējumu. To, ka man trūkst viena auskara, es pamanīju tikai pie vēstniecības, kāpjot ārā no mašīnas. Tajā brīdī mēs jau diezgan ievērojami kavējām un man nebija laika nodoties meklēšanai. Es palūdzu miesassargiem pārmeklēt mašīnu un atgriezties checkpoint, ko viņi ļoti godprātīgi arī bija izdarījuši. Interesanti, ko gan par to domāja līdz zobiem bruņotie mačo Irākiešu karavīri? Mani apsardzes puiši bija pa rāciju sazinājušies arī ar nometni, norīkojot turienes apsardzi pārmeklēt zemi vietā, kur mēs kāpām mašīnās no rīta. Taču bez panākumiem. Biju saskumusi, bet ko lai dara - ne jau pirmo reizi pazūd auskari, pie tam bruņu veste, kura sver 10 kg un ir velkama pār galvu, nepavisam nav pērlēm draudzīga, pat neskatoties uz to, ka tie ir miesassargi, kuri tev uzvelk un novelk šo gaužām neērto atribūtu.

Līdz ko bijām atgriezušies nometnē, saņēmām ziņu, ka mums ir nekavējoties jāatgriežas vēstniecībā uz vēl vienu tikšanos, kas nozīmē atkal doties cauri visiem checkpointiem. Un tad notika brīnums - kad bijām piebraukuši pie pirmā checkpoint un miesassargi man atvēra durvis, pirmā lieta, ko es pamanīju, izkāpjot no mašīnas, bija kaut kas spožs uz putekļainās zemes. Tas bija mans pērļu auskars! Pēc 7 stundām un pārsimts mašīnām, tai skaitā dažāda kalibra bruņutehnikas, ieskaitot pāris tankus, tur tas gulēja un gaidīja mani. Tiesa, kājiņa bija ievērojami saliekta, bet pērle bija pilnīgi vesela. Pat mani daudz pieredzējušie miesassargi to uzņēma ar sajūsmu, jo arī viņi neticēja, ka kaut ko tik mazu kā pazaudētu pērļu auskaru varētu atrast checkpoint in the war zone. Es atdevu auskaru apsardzes ieroču inženierim, kurš ar vislielāko rūpību un atbildības sajūtu to restaurēja, pazaudēto muguriņu pasūtot no Londonas. Pēc tam gan viņš ļoti atvainojās, ka tā ir no zelta (auskars ir sudrabā), bet galu galā šie puiši ir specializējušies uz ieročiem un nenodarbojas ar pērļu auskaru restaurāciju. Patiesībā tā bija pirmā reize, kad viņi kaut ko tādu darīja.

Pērļu auskars no Hondurasas man kalpo vēl šodien. Un kad man reizēm kaut kas pazūd, es sevi mierinu ar domu, ka viss ir atrodams. Inshallah.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais