Khmeru zeme

  • 3 min lasīšanai
Ceļojot uz Taizemi pie reizes uz piecām dienām aizšmaucām uz Kambodžu.Mums tas jau bija paredzēts Taizemes ceļojuma maršrutā, taču to var izdarīt arī no ceļojumu birojiņiem Taizemē un droši vien sanāks lētāk ( vīzu par 25 USD Latvijas pilsoņi no 2005. gada var nopirkt uz robežas), bet tas nu tā. Tā kā par Taizemi šeit jau ir rakstīts pietiekoši daudz, tad varbūt vēlāk padalīšos savos iespaidos arī par šo zemi, bet tagad nedaudz vārdi par Kambodžu. Pirms brauciena mūs visi apsmaidīja, ka nāksies lidot ar divplāksni kopā ar vistām un sivēniem, ka noteikti uzkāpsim uz kādas mīnas vai nokļūsim Sarkano Khmeru gūstā, bet nekā.Lidojām no Bankokas uz Simri ar normālu mazu Boeing un mums pat 45 minūšu lidojuma laikā paspēja iestūķēt cāli ar rīsiem ( atšķirībā no starplidojuma Vīne – Rīga , kur biļete ir dārgāka, stjuartes neglītākas un ēdamais pa maksu ). Simri ir maza pilsētiņa, kura atrodas Ankorvata tempļu kompleksa tuvumā.Tā kā pirmie tūristi šajā valstī pēc pilsoņu kara tika ielaisti tikai pirms 10 gadiem, tad tūrisma industrija šeit ir pašā sākumā, aktīvi tiek būvēti hoteļi, restorāni u.c. figņas priekš tūristiem. Tempļi tiešām pārsteidz ar savu lielumu un apdari, veidoti no akmens un noklāti ar dažādiem izgrebumiem un reljefiem.Pie šo temļu vēstures nekavēšos, to var palasīt arī citur. Interesantākā bija visvecākā tempļu grupa, tur uz drupiņām bija saauguši iespaidīga izmēra koki, kuru saknes kā taustekļi stiepās pa vecajiem mūriem.Pāris dienas pastaigājuši pa drupiņām ar lidmašīnu devāmies uz Kambodžas galvaspilsētu Pnompeņu ( šo pašu ceļu iespējam veikt arī pa upi ar ātrgaitas motorlaivu). Bijām trāpījuši tieši uz nacionālajiem svētkiem, tāpat kā pie mums tiek svinēti saulgriežu svētki-Jāņi, tā pie viņiem svin upes dienu. Ir tur tāda “upīte” , kas savieno lielu ezeru ar jūru un kā izrādās lietus sezonā upe plūst no ezera uz jūru, bet sākoties sausajai sezonai upe maina savu virzienu un plūst no jūras uz ezeru un tajās dienās, kad notiek virziena maiņa ir arī šie svētki.Ielas bija pilnas ar motocikliem, kuri ir galvenais pārvietošanās veids šajā valstī un arī ar pārpildītām mašīnām un busiņiem. Uz močiem brauc vidēji 3-4 cilvēki uz viena, busiņos 10-15 . Redzētu to mūsu policija ;) Kā stāstīja gids, šo svētku laikā pilsētnieki dodas uz laukiem un laucinieki uz pilsētu, un daudzi laucinieki pirmo reizi redzot eiropiešus, tāpēc pa brīžam likās, ka nevis mēs kaut ko apskatam, bet paši esam kļuvuši par apskates objektiem. Pilsētā apskatījām karaļa pili, kura ir diezgan līdzīga kā Bankokā, nu varbūt nav tik liela un piebāzta ar dažādiem tempļiem. Bijām Sarkano Khmeru upuru piemiņas muzejā. Te nu jāsaka, ka viņiem Polpota laiki ir bijuši daudz sūrāki nekā mūsu senčiem Staļina laiki.No pilsētām visi iedzīvotāji tika izsūtīti uz laukiem rakt rīsa laukus un kanālus, Pnompeņā vien no gandrīz miljons iedzīvotāju uz vietas palika tikai kādi 80 tūkstoši. Tos kuri pretojās vai pateica kaut sliktu vārdiņu par komunistu režīmu, salika nometnēs un cietumos, kur izdzīvoja tikai retais. Otrā dienā apmeklējā “Krievu tirgu”, kas pēc savas būtības un uzbūves ir visīstākā mūsu pašu Rīgas “Latgalīte”, kurā tiek pārdots viss, sākot no pirātiskajiem windowiem un DVD, viltotajiem “Roleksiem” līdz zeltlietām un sudrabam, par kuru nav skaidrs vai īsts, vai ne.Te ir arī īstā vieta kur sapirkties suvenīrus, jo cenas jau tā ir mazas un parasti izdodas nokaulēt vēl vismaz 2 līdz pat 4 reizes mazāku. Vakarā apmeklējām vietējās folkloras šovu, kas var teikt, ka bija diezgan līdzīgi taizemiešu folklorai. Vēl mazliet par vispārējo situāciju. Visa tirdzniecība notiek gan vietējās naudiņās, gan dolāros, tā ka ja ir mazā izmēra dolāru žūksnītis, tad var droši mesties iepirkumos.Tirgoņi nav uzmācīgi, tā ka varēja mierīgi aplūkot suvenīrus un tad uzsakt kaulēšanos par cenu. Mani, kā vecu alkaholiķi patīkami pārsteidza dzērienu cenas – viesnīcai tuvējā benzīntankā 0,7l Grants maksāja 8 USD.Iepirkām arī vietējo ne ta brendiju ne ta balzāmu, bet lietot varēja. Arī uz pārējām precēm cenas ļoti labas, piemēram T-krekliņi ap 2-3 USD. Klimats tāpat kā Taizemē , tikai mazliet sausāks gaiss. Pie jūras netikām, jo tas ir krietnu gabalu no Pnompeņas, bet ja kādam ir vēlēšanās un laiks, var iznomāt moci vai mašīnu un aizbraukt, jo jūra (pareizāk sakot Taizemes līcis ) esot tīra un neskarta, ar bagātīgu faunu. Pilsētās satiksme diezgan haotiska , ļoti reti ir luksofori un gājēju pārejas vispār nemanīju, tāpēc šķērsojot ielas dikti jāuzmanās. Vietējie cilvēki draudzīgi un labvēlīgi noskaņoti, vienīgi ka retais kaut ko saprot no angļu valodas.Balto tūristu maz, pārsvarā franči, jo Kambodža kādu laiku bija Francijas kolonija, daudz japāņu un ķīniešu tūristu. Mīnas tūrisma vietās esot izlasītas, bet pārak ložņāt pa džungļiem un rīsa laukiem tāpat nav ieteicams, jo varot uz kādas palikušās uzrauties.Sastopami diezgan daudz vietējie , kuri uzkāpuši uz mīnas un palikuši bez kājām. Ēdināšana restorānos ļoti bagātīga un garšīga. Pārstāvēta gan vietēja, gan vjetnamiešu, taizemiešu un laosiešu virtuve. Nakts uzdzīves tur var teikt ka nav, vismaz viesnīcas tuvumā nemanīju nevienu izklaides vietu. Tāpat neiesaku braukt tiem, kam ir alerģija pret netīrību, pūstošu augļu un zivju iekšu smaku vai dažiem uzmācīgiem ubagiem.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais