-=Pārgājiens (Liepāja - Ventspils)=-

  • 6 min lasīšanai
Trīs mēnešus atpakaļ man radās ideja, par pārgājienu gar kurzemes piekrastes, Baltijas jūras krastu. Pārgājiens no Liepājas līdz Kolkai. Ceļu plānoju veikt vienatnē, ejot tikai gar krasta līniju. Plānoju to kā sava veida meditāciju un atslodzi. Tad nu neliels ieskats manās gaitās... :) 18.05.13. Pirmā diena. Ceļos ap astoņiem rītā, sakrāmēju līdzņemamās mantas. Neko daudz nelieku, lai soma nav par smagu un nevajadzētu stiept lieku. Pāris T kreklu, garās bikses, viens krekls ar garām piedurknēm, vilnas zeķes, 3 pāri kokvilnas zeķu, nazis, zobubirste, windstoper jaka, pierakstu blociņš, pildspalva, pludmales čības, šorti, cepure... Protams telts, guļamaiss un paklājiņš. 11:30 Izbraucu no Rīgas, ap 14:30 jau esmu Liepājā... Mans ceļš sākas no Rožu laukuma, pilsētas centrā. Pāris bildes pa ceļam uz tūrisma centru, kur sadabūju bezmaksas pilsētas karti un nofočēju Liepājas novada karti. Bik uzlīst, bet tas netraucē ar optimismu doties veikala virzienā, lai iepirktu pārtiku vakaram un nākamajai dienai. Izvēlos Rimi, ilgi klīstu domādams ko labāk pirkt. Budžets ir ierobežots, tādēļ domāju rūpīgi. Paņēmu studentu brokastis, klaipu rupjmaizes, pusžāvētās cepamdesas un 1,5 l dzeramā ūdens. Ar to vajadzētu pietikt līdz Pāvilostai. Tikt ārā no pilsētas nolēmu ar 3. autobusu, kura galapunkts atrodas karaostas pašā galā, pie ziemeļu mola. Autobusa biļete maksāja 0,50Ls, kompostieri kā krievu laikos. Brauciens autobusā sanāca interesants. Apmēram pusceļā iekāpa kontrole. Divas skarba paskata dāmas, kā tanki iebruka pilnajā transporta līdzeklī! :D Nepagāja ne 10 sekundes kā cilvēku murskulī sākās bļaušana un panika! ''Rjibjonka ubivajut, dushit i bjut!!!!'' Kontroliere kas vairāk līdzinājās mužikam, acīmredzot kādu knēveli bij paķērusi aiz škvarkas, kas attiecīgi izsauca asu reakciju no pārējo pasažieru puses... ''Astonovici avtobus, zakroite dverj, ja vizivaju policiju!!!'': bļāva kāda krievvalodīga sieviete... Kontrolieres burtiski aizmuka, skats pa rubli! :D Kad prasīju autobusa šoferim, vai viņiem, te Liepājā tā bieži, viņš tik noraustija plecus un pasmējās, šādu cirku redzot pirmoreiz! :D Pēc pusstundas brauciena biju karaostas teritorijā, no kurienes līdz Liepājas galējam, ziemeļu molam, apm. 20 min gājiens, ar kājām. Iznācu pie jūras, svaigs gaiss, nedaudz samācies. Līdz molam kāds kilometrs. Tas bija mana gājiena startapunkts. ;) 16:15 Nokāpju no mola un sāku iet pa pludmales smiltīm... pēc pirmajām desmit minūtēm sapratu ka nebūs labi. Smiltis irdenas, soma smaga, iešana nekāda! Novilku apavus, bet labāk nekļuva... Tā noklumburējis nepilnu km pa smiltīm, izdomāju ka vajadzētu guļammaisu ar telti piestiprināt pie somas. Arī tas man īsti labi neizdevās... (piestiprināt man sanāca tikai otrajā dienā, līdz tam nesu ar rokām!) Bonusā sāka līņāt un stipri pūst. Pirmos desmit km nogāju pa kāpu zonu, virzoties aiz vecajiem padomju fortiem. 17:30 Sākās stiprs lietus un negaiss, no nokrišņiem patvēros vienā no pamestajiem armijas bunkuriem. Nogaidijis kad beidz līt, devos tālāk. Pirmā upele ko šķērsot izrādijās nieks, pat kājas īsti nesaslapināju. Uz negaisa mākoņu fona, jūras ūdens ieguva tirkīza nokrāsu un saule, kas spīdēja no Liepājas puses, radīja skaistu varavīksni. Ap 19:30 debesis atkal sāka nomākties, tālumā jau zibeņoja. Nolēmu pamazām sākt meklēt pirmo telts vietu. Izvēlējos jauku vietu, tieši blakus Šķēdes poligonam. Telti uzcēlu ātri, sakārtoju mantas un pavakariņoju. Tā kā lietus vēl nelija, devos uz pludmali, nopeldējos un pierakstīju pāris stundās gūtos iespaidus. :) ap 20:30 sāka līņāt, negaiss strauji tuvojās, tādēļ nolēmu pakoties guļammaisā un likties uz auss. Noieti apm. 15km 19.05.13. Otrā diena. Lauburītu, pulkstens jau pusdeviņi. ;) Naktī lija, bet telts bija izturējusi, vismaz nepamodos lielā ūdens peļķē... ;) Nedaudz apžāvēju telti un mantas, ātri sapakojos un devos ceļā. Šodien jātiek līdz Pāvilostai, apm 40 km. Nogājis pāris kilometru, nolēmu pabrokastot jūras krastā. Vieta saucās Saraikas muiža, blakus neliela upītes ieteka, vietiņa jauka. :) Brokastīs ēdu divas cepamdesas, ar rupjmaizi. Saujiņu studentu brokastis un uzdzēru pāripalikušo Daridu. Tajā brīdī radās jauna, dzeramā ūdens problēma. Nākamā pieturvieta kempings "Ziemupe'', pe ceļam šķērsoju pāris mazas upītes un atrodu kādu kartē neatzīmētu strautiņu, no kura paņemu ūdeni dzeršanai. Strauts mani īpaši nepārliecināja un uzvārīt man ar kur nebija, tādēļ pirmās stundas tikai skaloju muti..., bet viss ok... :D Netālu no Ziemupes laiks samācās un palika drūms. Soļojot dungoju populāras dziesmas, veidoju jaunus, savus remixus... Radās ar pa kādam dzejas gabalam, tik nepierakstiju un protams viss aizmirsās... :D Tā nu bezrūpīgi mēroju savu ceļu, līdz apmēram kilometra tālumā pamanīju trīs lielus un diezgan draudīga paskata suņus!!! Opaaaa... Ko nu?! :P Sāku domāt, kā apiet tās nelaimes! Krasts tajā vietā bija stāvs un uzkāpjot secināju, pilns ar mājām, kurās ar suņi! :D Sapratis, ka nāksies vien taisīt Randevu ar pinkainajiem draugiem, atradu piemērotu koka bomi un devos uz priekšu! Savādā kārtā suņi par mani nemaz neinteresējās, pat vairāk, viņi kursēja pa priekšu, ieturot apm. kilometra distanci... Izrādās es šiem biju izjaucis mielošanos ar beigtu roni, kuru ieraudzīju krastā, pēc tā paša kilometra. Tā nu tiku eskortēts līdz pašai Ziemupei, apm 5 km... Īsti omulīgi nebija! Zemupē biju ap pusdienlaiku, biku ieēdu, padzēros un devos tālāk. Uz Akmeņraga pusi uznāca liela migla, redzamība ne vairāk par 20m. Vējš ar norima, tik klusa jūras šalkoņa... 15:00 Akmēņrags ir Latvijas galējais, rietumu punkts. Tālākajā ceļā noskaidrojās un spīdēja saulīte, apm 3 km no Pāvilostas pamanīju lielas gulbju kolonijas. Baros pa 70-80 īpatņu, skats tiešām iespaidīgs, nekad ko tādu nebiju redzējis. :) 16:45 Ienāku Pāvilostā. No mola līdz tiltam lai šķērsotu upi, jāiet kāds kilometrs, pāris bildes pa ceļam un meklēju veikalu. Vietēji laipni un sveicinās, patīkami. Atradis veikalu, iepirku pārtiku vēlām pusdienām un nākamajai dienai. Paņēmu trīs bundžas konservu, aknu desu un graudu maizi, kā arī 2 l dzeramā ūdens. :) Tur pat pie veikala arī paēdu un nolēmu kādu stundiņu atpūtināt kājas. Ap 18:00 devos tālāk... Bija domāts iziet pāris kilometrus aiz Pāvilostas un meklēt teltsvietu, bet aiz pilsētas sākās stāvkrasts ar kritalām un ļoti akmeņainu pludmali. Nobridies un nolīdies apmēram pēc 10 km atradu jauku labiekārtotu vietiņu, netālu aiz Ulmales. Jau tuvojās desmit vakarā, fiksi uzslēju telti, paēdu, pāris saurieta bildes un gulēt. Diena sanāca gara un noieti apm 50 km. :) 20.05.13. Trešā diena. Pamodos jau 7:30, atverot telti pavērās skaists skats uz jūru, kas pilna ar gulbjiem. Spīdēja saulīte un neviena mākoņa pie debesīm, diena solijās būt karsta. Sakārtoju mantiņas un devos tālākā ceļā. Pēc pirmajiem metriem sapratu ka ar pēdām nav īsti labi, pēc īsas apskates bažas apstiprinājās. Uz pēdām bija izveidojušās milzīgas tulznas, kas ļoti traucēja pārvietoties. Lai arī zināju ka tulznas nedrīkst griezt, to izdariju, jo savādāk tālāk paiet nevarētu. Kārtīgi nobintēju ar leikoplastu un pieklibodams devos tālāk. Labi ka krasta līnija bija cieta un ērti ejama, citādāk būtu traki. Saule sāka svilināt un karstums kļuva nepanesams, drīz vien sasniedzu Rivas upi, kas šķiet ar bija pati lielākā manā ceļā. Upi nācās apiet, līdz tiltam kādi 2 km. Līdz Jūrkalnei 5 km. Ienācis Jūrkalnē devos uz vietējo veikalu, kur iepirku ūdens krājumus un palūdzu lai uzlādē telefonu. Meitenes laipnas un ar lielāko prieku palīdzēja. :) Papusdienoju, pasauļojos un devos atpakaļ uz veikalu pēc telefona. 14:00 Izeju no Jūrkalnes, nākamais pieturpunkts un arī naktsmītnes vieta - Užava. Apm. 30 km Šinī brīdī arī sākās īstā cīņa ar sevi... Kājas beigtas, bet saproti ka jātiek līdz galam. Tad nu atradu sev nūju un maršēju tālāk! Ik pēc stundas apstājos uz 10-15 min un gāju tālāk. Ļoti gribējās tikt līdz Užavai pirms 19:30, lai varētu nopirkt pudeli auksta Užavas alus! :P 18:45 mērķis sasniegts, atrodu veikalu, bet tur ne miņas no Užvnieka!!!!! Kā!?... :O Izrādās ka tas esot tikai firmas veikalā, līdz kuram es vairs nevarot paspēt... :D :D :D Sadusmojos, paņēmu aukstu Carlsberg un devos atpakaļ uz savu dabisko vidi - jūras krastu!!! :D :D 20:00 sāku meklēt piemērotu teltsvietu, tā meklējot noblandijos līdz 22:00...! :D Jautrs man vakars sanāca, telti uzcēlu ātri, paēdu, nolikvidēju aliņu un teltī gulēt! :) 21.05.13. Ceturtā diena. (pēdējā :( Nakti riktīgi gāza, ap 5 no rīta pamodos no sāpēm kājās. Iztriecu vienu ibustar un atpakaļ gulēt... Kkā nopampu līdz pusdesmitiem... :P Skats pa rubli, seja aizpampusi riktīgi... Apžāvēju mantas un devos uz rīta peldi jūrā. Ūdens nenormāli auksts, bet pampums uzreiz pazuda! Pārtinu pēdas un uzņēmu kursu Ventspils virzienā. Jānoiet kādi 25 km. Pēc kādiem 5 km varēju sasktīt Ventspils molu un ostas galu, kas ievērojami uzlaboja garastāvokli. :) Tālāko ceļu mēroju ar 15 min atpūtu ik pēc stundas. 14:00 ienācu Ventspilī. Pilsēta sakopta un kārtīga, zālieni visur rūpīgi nopļauti, atkritumi savākti, koki un krūmi apgriezti. Pilnīgi kā citā valstī būtu... Aizčāpoju līdz vecajam centram, uzfočēju pāris tipiskos tūrisma objektus un sākās riktīgs gāziens! Patverties nolēmu Ventspils prāmju terminālā, kur atradās arī tūrisma informācijas centrs. Celtne skaista un moderna, viss pēc augstākajiem standartiem, prieks skatīties. ;) Uzliku lādēties telefonu un gaidīju kad beigs līt! :) Pēc trīs nosēdētām stundām nekas neliecināja par laikapstākļu uzlabošnos. Pēc tuvāko dienu laikaziņu izpētes un savu kāju stāvokļa, nolēmu neturpināt tālāko ceļu līdz Kolkai, bet ar tuvāko autobusu doties uz Rīgu! 18:55 Iekāpju autobusā un noskatoties uz pielijušo Ventspili, dodos mājup... Kopā noietas 30h, aptuveni 130 km. Tāds bija mans pārgājiens, piedzīvojums kuru nekad neaizmirsīšu un noteikti turpināšu! Emocijas un iespaidi ir fantastiski, tā pat kā atziņas un pieredze, kas tika gūti! :)) Ārkārtīgi svarīga ir apavu izvēle, nākamreiz, bez trekingam paredzētiem apaviem, pat nemēģināšu! ;)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais