Albānija pavisam īsi caurskrienot
|
Dainis Dērics
|
Gribējās pavisam īsi uzrakstīt faktus, kas te draugiem.lv ceļojumu aprakstos par Albāniju ir galīgi garām un var sabojāt kāda ceļotāja priekšstatus par šo valsti un izjaukt plānus, kā tas gadījās ar mani. Pirms apmeklēju šo valsti, zināju, ka Albāņi ir pa visu Eiropu kā lētais darba spēks un ir gandrīz vai pielīdzināmi afrikāņiem – tumšas ādas krāsas, maz var maksāt, strādā švaki/negribīgi, uzvedas kā musulmaņi un iespējams pat draudīgi. Katrā ziņā ar Albāņiem nekādas darīšanas negribētos ielaisties. Otrs fakts, kas te draugiem.lv aprakstos un komentāros figurē, ir tas, ka viņiem ceļi ir briesmīgi un tur bez džipa neesot ko darīt, jo braukšanas ātrums ir kādi 10km/h. Tieši šī otrā fakta dēļ, Albānijai netika ieplānota liela braukāšana un izplānots bija taisnākais ceļš no Maķedonijas dienvidiem, cauri Albānijai uz Melnkalni. Mērķis bija apceļot Balkānu valstis, tādēļ iesprūst uz daudzām dienām Albānijā, īsti negribējās. Kopumā pa taisno kartē izskatījās ap 250km, ko ar ātrumu 10km/h būtu jābrauc pāris dienas. Neticēsiet, bet šo gabalu ar visiem apskates objektiem, ko pa ceļam biju ieplānojis, nobraucām pāris stundās. Tad paši varat izdarīt secinājumus kāda ir ceļu kvalitāte. Ja godīgi, tad tik labi ceļi nav pat Latvijā. Viņiem ir pat reāls autobānis, kur var braukt ar ļoti lielu ātrumu. Es pa visu izbraukto maršrutu neredzēju nevienu bedri (kur bija asfalts). Tiesa, biju iemaldījies kaut kādā dzīvojamā rajonā ar miskastes lauku (lauks, kur izgāž atkritumus un kur ganās kazas/aitas), tad tur bija ceļš bez seguma ar palielām bedrēm un peļķēm. Ceļi Albānijā tiek taisīti tagad visai ātrā tempā un tādēļ daļa veco karšu vairs nebūs precīzas. Jā, ar kartēm Albānijā un visās Balkānu valstīs (izņemot Horvātiju) ir lielas problēmas. Ja brauksiet ar TomTom, tad rēķinieties, ka tajā būs tikai galvenie ceļi. Tādēļ ieteicamāks būtu Garmin risinājums vai nākošajā ceļojumu aprakstā par Rumāniju uzrakstīšu kā mūsdienās var braukt ar mobilo telefonu un vispār nemaksājot par navigāciju, kā piemēram, par ļoti nekvalitatīvajām TomTom kartēm. Arī Microsoft Autoroute uz klēpjdatora un pieslēgtu GPS navigāciju, īsti neko nedeva, jo tāds pats karšu trūkums.
Arī meklējot fotogrāfijas par šo valsti, īsti neko kvalitatīvu atrast nevarēja – bija sajūta, ka valsts ir pamatīgi atpalikusi un ka tur tiešām ceļi ir katastrofālā stāvoklī. Tagad nožēloju, ka neveltīju šai valstij pietiekamu vērību un laiku, lai apskatītu kārtīgāk šo tūristiem visai draudzīgo valsti. Kādēļ draudzīgo? Tādēļ, ka tūristu bari šo valsti vēl nav sabojājuši, cenas ir viszemākās no Balkānu valstu vidus, jo par veselu palielu arbūzu uz ceļa samaksāju 35 santīmus, bet viesnīcas numuriņš maksāja daudz lētāk nekā blakus esošajā Melnkalnē. Arī apstājoties galvaspilsētā (Tirānā) pafotografēt, man pienāca klāt jaunietis (ap gadiem 10), kurš mani jau bija iecēlis pārākā kārtā un labprāt konsultēja, kā arī vēlējās runāties. Vēl draudzīgāki cilvēki šķiet bija Marokā (lasīt manos iepriekšējos ceļojumu aprakstos). Protams, ir dzirdēti nostāsti, ka tūristi tiek piečakarēti ar valūtas maiņu un citām lietām, bet nevajag pašiem uzķerties uz visādām muļķībām un skatīties līdzi. Nemainiet naudu uz ielas, bet speciālos maiņas punktos, kur dod čekus. No savas pieredzes varu teikt, ka ar valūtas maiņu bija super. Tā bija sanācis, ka braucot cauri Serbijai, bija palikusi pāri Serbu nauda, kuru bija doma samainīt Maķedonijā. Pat nevarēju iedomāties, ka tā mēdz būt – kaimiņvalstī nekur nemaina šo valūtu ;-). Laikam pēc notikušās kara darbības ir atstātas bērnišķīgas sekas. Toties iebraucot Albānijā varēja samainīt gan Maķedonijas, gan Serbijas naudiņas bez nekādām problēmām.
Izskatās Albāņi "pārslimojuši" arī Mercedes Benz slimību, jo nav tā kā raksta citos ceļojumu apskatos, kad katram kārtīgam albānim ir pa Mercedes ;-). Drīzāk jau Marokā būs tā veco Mercedesu paradīze ;-). Albānijā ir visādi autiņi un Mercedesi ir labi ja 1/3. Tiesa tagad daudz braukā arī itāļi vai albāņi ar itāļu numuriem. Pēc braukšanas stila un tur kur brauca šie "itāļi" (ne uz tūristu vietām), es vairāk secinu ka tie ir albāņi, kas vienkārši atdzen mašīnas no Itālijas vai arī strādā Itālijā, vai vienkārši iegādājas Itālijas mašīnas, lai vieglāk tiktu uz Eiropu. Praktiski nevienā robežvalstī (ne Melnkalnē ne Maķedonijā) praktiski nebrauca iekšā Albāņi ar savām mašīnām. Vai tur kāds konflikts vai viņus nelaiž un tādēļ izvēlas mašīnas ar itāļu numuriem. Iespējams tas ir īslaicīgs pasākums – līdzīgi kā mēs braukājām ar lietuviešu numuriem.
Par ceļiem it īpaši kalnos gribējās vēl minēt to, ka jābrauc ļoti uzmanīgi. Tik daudz avārijas visu savu mūžu nebiju redzējis, cik redzēju nelielā kalna celiņā (pārejā), kas bija salīdzinoši jauna izbūvēta ar labu segumu. Albāņi brauc visai pārgalvīgi pa šiem kalna ceļiem un pat līkumā var gadīties, ka tev viens džigits lido pretī (pa tavu joslu). Negribās sameloties, bet kādos 50 kmredzēju 10 avārijas. Tiesa šīs avārijas bija izraisījis svaigi nolijušais lietus (tāds neliels mitrinošais). Asfalts bija ļoti slīdīgs un pat man vietām aizgāja kā pa ledu, jo dienvidos lietus ir ļoti reti, bet eļļa uz asfalta virskārtas krājas nepārtraukti. Tā kā nezināju šo ceļu, tad braucu prātīgāk nekā vietējie, kas pārzina šo ceļu un brauca daudz ātrāk. Attiecīgi katrā otrā līgumā bija saslīdējuši pa kādam albānietim. Bet tas viņiem netraucēja braukt ātri un tāpat līkumos pretī pa kādam izlīda, jo rosinot citas avārijas.
Vēl Albānijā vajadzētu turēt rezervē skaidro naudu, jo ar elektroniskām norēķinu kartēm tur ir visai švaki un pat lielākajā daļā benzīntankos nevari ar tām norēķināties. Grūtības būs arī ar valodu, dēļ kā man liekas uz turieni nebrauc ārzemju tūristi. Lielākā daļa nesaprot nevienu svešvalodu – angļu, vācu, krievu utt. Man arī švaki bija ar viņu valodas saprašanu. Pārsvarā visa komunikācija notika ar rokām. Varbūt vienkārši nepaveicās un kaut kādās tūrisma vietās viss ir savādāk, piemēram, tajā pašā Tirānā 10 gadīgais puisis spēja komunicēt svešvalodā.
No Balkānu valstīm atpūtai ieteiktu tieši Albāniju dēļ cenas un dēļ tūristu mazāka blīvuma, jo cik novērots, tad tūristi "sabojā" valstis. Parasti neadekvāti ceļas cena un jāmaksā par visādiem sīkumiem, piemēram, turpat Melnkalnē par stāvvietu pie jūras samaksāsiet, bet vienā pludmalē pat par "ļežačku" (to gultu pie jūras) bija jāmaksā 25 EUR. Un bez šīs "ļežačkas" tu nedrīkstēji izmantot šo pludmali. Tiesa, tā bija visslavenākā pludmale.
Bildes varbūt arī kādreiz būs, bet ne tik ātri.