Izbrauciens uz Lake District
Man ir tā laime dzīvot Anglijas laukos, kas piedāvā pilsētnieka cienīgu dzīvi sarkanā ķieģeļu mājiņā, bet bez ierastās pilsētas kņadas un lielveikala neliela gājiena attālumā. Tā vietā aiz loga redzu paugurainas ganības, kurās pusdieno melnraibas govis, skaisti iekoptus dārziņus un ceļu, uz kura draudzīgi izmainās mašīnas ar zirgiem un fermeru traktoriem. Iespējas doties pārgājienos šajā apkaimē ir neskaitāmas, un dažas dabas takas sākas pāris simtu jardu attālumā no mūsu ielas. Šo iespēju es vienkārši neprotu ignorēt, tāpēc mēnesī vismaz reizi dodos nosoļot kādu no vēl neiepazītiem maršrutiem pāri ziedošām pļavām, cauri seniem ciematiņiem un citām brīnišķīgām vietām, taču aprīļa sākumā mani pārņēma neizprotama vēlme aizbraukt uz Lake District. Nezinu, vai biju iespaidojusies no savas kolēģītes, kas pat savu medus mēnesi gatavojos pavadīt tieši tur, vai arī tāpēc, ka vēlējos atvaļinājumā izdarīt, ko lielu, uzkāpjot Anglijas augstākajā virsotnē, taču zināju vienīgi to, ka gribu tur nokļūt, vai tur vai, kas un pakrūtē urdīt urdīja. Sākumā skatījos dažādas iespējas, kā tur aizbraukt ar sabiedrisko transportu, taču nekā – sapņu kalns un gleznainais dabas parks izrādījās nekurienes vidū.Tā kā pašai nav sava auto, ķēros pie daudz radikālāka soļa – ievietoju sludinājumu „Draugos”, attiecīgajā domubiedru grupā, meklējot sev līdzīgos. Sākumā cerēju, ka ne tikai atradīšu cilvēkus, kas dzīvo tuvākajās lielajās pilsētās un vēlās paceļot, pieņemot mani un puiku savā mašīnā (protams, mums neizmirstot piemest benzīnam), bet arī nokomplektēt grupu, kas labprāt arī turpmāk dotos pārgājienos, iepazīstot vietējo apkārtni. Protams, apzinājos, ka, lai tiktu uz Lake District bez sava transporta neiztikt, bet tuvākajiem ceļojumiem tas pat nebūtu nepieciešamas, taču neviens neatsaucās. Daži gaidīja vasaru, bet es vēlējos noķert pavasara spožo sauli, pirms sākas tik ierastās lietavas un debesis klāj pamatīga mākoņu sega. Kaut nedaudz aplauzusies, kā sadegusi skandināju: „Gribu uz Lake District braukt! Gribu uz Lake District braukt!” Līdz beidzot, man kaprīzajai meitenei, par lielu pārsteigumu, vīrs, kas strādā 6 dienas nedēļā, savā vienīgajā brīvdienā - svētdienā, piedāvāja mūs aizvest. Šo ziņu uztvēru ar bērnišķīgu sajūsmu un aiz prieka lēkāju uz vienas kājas.
Tālāk: http://www.anglobalticnews.co.uk/group/dzive-anglija/forum/topics/izbrauciens-uz-lake-district