Trīs dienas Norvēģijā-1 daļa

  • 2 min lasīšanai
Maršruts: Alesunda-Vestnes-Molda-Bud-Averoy-Eide-Molda-Vestnes-Alesunda Šis ceļojums bija pirmais,bet ne pēdējais uz Norvēģiju. Lidojām ar airbaltic lidmašīnu.No putnu lidojuma tikkai mazu mirkli redzejam šo skaisto zemi,jo debesis klaja makoņi.Alesunda ielidojām astoņos vakarā. Lidosta ir maza ,viss notiek ātri.Sagaidīja mūs meita,kura šajā valstī dzīvo jau 6 gadu. Tad devāmies uz autobusu,jo tas ir lētākais pārvietošanās transports līdz pilsētai(biļetē tiek ieskaitīta maksa par tuneli).Visi lielie tuneļi ir maksas. Braukšana bija interesanta ar to,ka tunelī vispirms braucām kā pa spirāli uz leju pēc tam pa tādu pašu spirāli uz augšu.Izrādās,tunelis iet dziļumā zem ūdens.Kad meita to pateica,tāda jocīga sajūta palika!? Brauciens ilga ap stundu,tad jau bijām galā.Atpūtamies,paēdam vakariņas un ,protams,izgājām pirmaja īsajā pastaigā,jo nevar nosēdēt mājās,ja pa logu TāDS SKAISTUMS. Meita bija saplānojusi mūsu īso ceļojumu pa dienām un stundām.Sākšu ar : Piektdien meitas draudzene – norvēģiete Helēna,mūs aizveda skaistā ceļojumā pa vienu mazu daļiņu no šīs valsts. Mūsu maršruts,ko izbraucām 12 stundās,bez steigas ,ik pa brīdim izkāpjot un sajūsmināti skatoties uz vienreizējo dabu – kalniem,ūdeņiem.Ārā +12. Aizbraucām līdz prāmju piestātnei.Nedaudz bija jāuzgaida un tad jau esam uz prāmja.Noliekam mašīnu ,paši kāpjam augšā.Te ir omulīga kafeinīca,padzeram līdz ņemto kafiju un uzkožam līdz paņemtās maizītes.Helena uzcienaja ar žāvētu brieža gaļas desu,garšīga. Pēc tam ejam ārā uzkāpjam prāmim pašā augšā – te paverās skaists skats uz fjordu,kalniem.Vēš ne pa jokam. Praktiska info:tualete ir kafeinīcā. Tad pāri fjordam uz Moldu – rožu pilsētu(šo nosaukumu pilsēta ieguva ļoti sen,tāpēc,ka pie katras mājas tika stādītas rozes,šī tradīcija ir saglabājusies).Pilsētas centrā ir piemineklis Rožu meitenei,kura dala rozes pilsētas ciemiņiem. Moldā apmeklējām brīvdabas muzeju(līdzīgs mūsu),kurā varēja apskatīt,kādas mājas cēla senatnē.Interesantas ar to,ka dažas bija tik zemas(1,8m),ka brīnijāmies,kā viņās varēja dzīvot.Turpat ir kalnu augstumu mērītājs – kā kompass,pagriež bultiņu uz attiecīgi redzamo dabā, kalnu un uzzināsi,cik augsts tas ir. Tālāk braucam augstāk kalnos,paliek aukstāks,ārā -3(vispirms to redz,ka kalni arvien sniegaināki un daba skarbāka).Pa ceļam ir ļoti skaista vieta,kura ir kempings,tūristu info centrs,restorāns,pasakains dāvanu veikals,kurā pādod ar rokām gatavotas sveces(veikals ir 3 stāvos).Šo veikalu visu izstaigāja arī mans vīrs,par ko ļoti izbrīnīta bija Helēna – reti vīrieši skatās tādas lietas.Bet tas ir to vērts,jo tur var redzēt vienreizējas lietas,sakārtotas pa krāsām(tās ir dažādas).Ne tikkai sveces,bet arī svečturi,galda dekori.Paŗādīti galda klāšanas paraugi.Visu var arī nopirkt,vienīgi jārēķinās,ka ir dārgi.Tas noteikti ir jāredz! Par šo veikalu,varat apskatīt – http://www.skarstua.no/ http://www.loiten-lys.no/(tāda tā ēka izskatās dabā) Turpat info centrā ir iespēja nogaršot viņu gardumus,kā arī tos iegādāties. Ar suvenīru iegādi nesteidzaties,jo būs iespēja tos dabūt lētak,šeit viss ir ļoti dārgi. Praktiska info – tualete atrodas restorānā,pa kreisi,līdz galam un lejā pa kāpnēm(nav jāmaksā). Izkustinājuši kājas,sēžamies auto un dodamies tālāk. Braucam uz vienu galējo punktu – Bud. Iebraucam apskatīties,kādi marmora veidi ir atrodami Norvēģijas kalnos.Pirms Bud ir mazs ciematiņš,kurā atrodas liela marmora rūpnīca,kurā to pārstrādā.Atlikošos marmora smalkumus eksportē uz Vāciju,papīra ražošanai. Pašā galā Bud ir kalns,uz kura ir piemiņas ansamblis Liela tēvijas kara laikam.Šeit ir apakšzemes bunkuri(tajos gan nebijām).šie bunkuri ir izveidoti kalnā tikkai ar rokām!!!Izrādās,ka arī Norvēģija ir cietusi kara laikā. Man tas bija kautkas jauns,lai gan daudz esmu lasījusi,bet tādu info par Norv nezināju.Helena stāstīja,ka paši vācieši tagad kaunoties runāt par šo laiku. No šī kalna paverās skaists skats uz Atlantijas okeānu..Vējš diezgan liels un dzestrs,bet tas ir to vērts. Atpakaļ ceļā viesojāmies Helēnas vecāku mājās,kur namatēvs mums bija sagatavojis pusdienas – nacionālo ēdienu:kartupeļu bumbas,klāt sautēta ,liesa gaļa,vārīti dārzeņi,tecināti tauki ar mazām gaļas šķēlītēm..Bija ļoti garšīgi un sātīgi! Pilnīgi mainījās mans priekšstats par norvēģiem- biju dzirdējusi,ka ir vēl aukstāki kā mēs,bet realitatē,vienkārši,sirsnīgi cilvēki. Pēc tam devāmies gar krastu uz Averoju, izbraucot skaistos tiltus ,kas savieno vairākas salas.Tilti vienreizēji,apkārt akmeņainās salas.Šeit makšķernieki brauc ķert mencas,ķeroties ļoti labi. Tad jau dodamis atpakaļ uz Alesundu.Laimīgi,piekusuši. Turpinājums sekos.....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais