Lielais Kanjons - noderīgi fakti III daļa

  • 2 min lasīšanai
  • 34 foto
Kanjonā ierīkotās būves, ieskaitot taku izveidi, prasījušas gan inženieru atjautību, gan lielus cilvēkdarba resursus. Piemēram, 134 metrus garais Kaibab Bridge, jeb Melnais vanšu tilts pār Kolorado upi. 1928.gadā celtnieki lauzīja galvu, kā kanjonā nogādāt tilta konstrukcijas. Mūļi nespēja nonest tonnu smagā vantis. Tās nācās izpakot, 167 metrus garo vanti uzlika uz 42 vīru pleciem, kuri devās lejup pa šauru bīstamu serpentīna taku. Varoņdarbs bija jāatkārto astoņas reizes! Tilts iekārts 19,8 metrus virs upes un pa to kājāmgājēji un mūļu karavānas nokļūst caur kalnu iežos izspridzinātu tuneli. Tā platums tikai pusotra metra, tāpēc kategoriski aizliegts šķērsot tiltu vienlaikus abos virzienos. Pie tam nastu nesēju dzīvnieciņiem vienmēr ir priekšroka. Pusotra kilometralejup pāri Kolorado upei 1970.gadā iekāra otru- Sudraba tiltu, kurš vienlaikus balsta dzeramā ūdens pārvadu. Taču mūļi spītīgi atteicās šķērsot to, jo zem kājām, klājuma spraugās redzama mutuļojoša ūdens straume. Tagad kalpo tikai tūristiem. Pirmie zināmie eiropieši, kuru acīm pavērās fantastiskā dabasainava, bija konkistadors Dons Garsija Lopes de Kardenas un viņa zeltraču komandas vīri. Neveiksmju un karstuma nomocīti, viņi raudzījās dziļi lejup mutuļojošā Kolorado upē, taču tā arī nespēja piekļūt tai. Iespaidīgā vaga zemes vaigā uz ilgu laiku apturēja spāņu tīkojumus pēc labumiem šajā apvidū. Pēc 236 gadiem franciskāņu mūks Francisko TomassGarses vislabāko nodomu vadīts, atceļo un sprediķo vietējām indiāņu ciltīm. Kartē parādās jauns apvidus nosaukums- Lielais Kanjons. (Grand Canyon). 1848. gadā meksikāņi atdzīst sakāvi un teritorija sāk piederēt ASV. Amerikāņi sāk cītīgi izpētīt Lielo Kanjonu. Pirmoreiz 1869.gadā majora Džona Vestlija Pauella vadītie drošsirdīgie ceļotāji šķērso Lielo Kanjonu laivojot pa Kolorado upi.Duļķaina, auksta (+12 grādu pēc celsija) straume ar ātrumu 20 kilometru stundā ik diennakti jūrā ieskalo pusmiljonu tonnu kalnu iežu, tāpēc tās krāsu grūti noteikt. Arheoloģiskos izrakumos iegūti pierādījumi- indiāņu zīmējumi klintīs liecina par cilvēku klātbūtni šeit vēl pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tūristi šo vietu apmeklē kopš 1883.gada. 20.gs.sākumā no lielpilsētām līdz Kanjonam varēja nokļūt pa dzelzceļu, kuru mūsdienās veiksmīgi izkonkurēja autostrādes (64. šoseja). Dzelzs rumaks ar spožiem vagoniem šobrīd stipri iegrožots pārdesmit kilometriem, kalpo vien izklaidei, tematiskajiem izbraucieniem un reizi dienā nelielas pasažieru daļas nogādāšanai uz Viljamsas pilsētu. Lētākā biļete par 2 stundu ceļojumuno Viljamsas – 38 lati, dārgākā luksuss klasē ar bufeti un panorāmas skatu- 95 lati. http://www.thetrain.com/index.html 1903.gadā dabas brīnumu aplūkoja ASV prezidents Teodors Rūzvelts, kurš Lielajam Kanjonam piešķīra nacionālā pieminekļa statusu un uzrunāja amerikāņus: - Atstājiet visu, kā ir. Te nekas nav uzlabojams. Gadsimti centīgi pūlējušies un cilvēks var tikai sabojāt. 1919.gadā izveidoja Lielā Kanjona Nacionālo Parku. Iekļūšana tajā par maksu. Izdevīgāk ceļot ar auto, par kura iebraukšanu, neatkarīgi no cilvēku skaita, jāmaksā apmēram 12 lati. Savukārt individuāli ieeja izmaksās 6 latus. Biļete derīga vienu nedēļu. Brīva ieeja parkā kādā no piecām svētku reizēm: janvārī tiek svinēta Mārtiņa Lutera Kinga atceres nedēļas nogale, aprīlī- Nacionālo parku nedēļa, 25.augustā- Nacionālo Parku Service dzimšanas diena, 28.septembrī- public lands day, 9. -11.novembrī-Veterānu nedēļas nogalē. visi ceļojumi: www.kamolins.blogspot.com


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais