Madrides kvartāls Lavapies. arābi, āfrikāņi un policija

  • 3 min lasīšanai
Madrid Apstākļu akordi izkārtojās tā, ka sanāca uz pusgadu aizbraukt studēt uz Madridi. Bet šajā rakstā gribētos pievērst uzmanību nevis sadzīves apstākļu aprakstam, bet gan pašai pilsētai. Madride ir samērā jauna pilsēta un kā galvaspilsēta tā pastāv kādus 200 gadus, tāpēc nekādas vecpilsētas šī vārda klasiskajā variantā te nav. Ir liela karaļa pils, bet samērā jaunā stilā, nekādu cietokšņa sienu vai torņu. Kaut kas līdzīgs Rundāles pilij, tikai lielāka, vairāk stāvu un nevis dzeltena, bet balta, vietām nedaudz noplukusi. Vienota centra kā tāda nav, jo pat tas, kas skaitās centrs ir kādu 8 ielu liels krustojums ar nelielu laukumu pa vidu (Puerta del Sol). Tur ir daudz apģērba veikalu, daudz tūristu, dārgas kafejnīcas sānu ieliņās, popsīgi klubi. Bet ir arī interesanti momenti. Vienā šaurā ieliņa, kas iziet no šī laukuma vienmēr ir prostitūtas, arī dienas laikā. Un tas ir diezgan savādi, jo šeit ir daudz ārzemnieku, arī ar ģimenēm, un pastāv tāda lieta kā pilsētas imidžs. Un tās meitenes, kas tur staigā rada vairāk skumju noskaņu par imigrantu nepiepildīto sapņu sabrukumu. Bet par pilsētu. Ir vairāki stilistiski ļoti dažādi kvartāli. Vien no interesantākajiem un savdabīgākajiem ir Lavapies. Kvartāla centrā ir neliels laukums ar metro staciju un vairākām ielām kas kā stari aiziet uz visām pusēm. Tas ir imigrantu rajons, daudz marokiešu, nedaudz tālāk dzīvo afrikāņi, bet jau citā kvartālā blakus, ķīnieši un čigāni. Bet par Lavapies un arābiem. Daudzi mazi veikaliņi, kas strādā līdz vēlam vakaram, arābu un ne arābu kafejnīcas, gaļas veikali, kuros bārdaini vīrieši cērt gaļu, uz sienām uzraksti arābu valodā, var būt Mekas fotogrāfija. Produkti no Marokas un Pakistānas. Sievietes garos tērpos un lakatos kopā ar bērniem. Afrikāņi jaunieši stilīgās drēbēs, kā no hip hop videoklipiem. Šeit vienmēr patrulē policija, mašīna, var būt arī tukša vienkārši stāv malā kā atgādinājums par policijas klātesamību. Dažreiz pārbauda dokumentus. Mēs redzējām kā vienreiz savāca divus marokiešus par to, ka viņi nevarēja uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Nelegāļi. Viņus aizvedīs uz policijas iecirkni tālākai nopratināšanai, tad varbūt piekaus, tiesās un izraidīs no valsts. Viens paziņa dzīvoja blakus policijas iecirknim. Viņa istabas logs un policijas iekšējo telpu logi bija pavērsti uz vienu un to pašu iekšējo pagalmu. Redzēt neko nevarēja, bet varēja dzirdēt kā policisti sit cilvēkus. Pēc erasmus studiju pabeigšanas viņš bija speciālists spāņu valodas lamāšanās slengā. Ar marokāņiem īpaši nerēķinās. Viņu ir daudz, daudzi ir nelegāli, oficiāli atrast darbu ir grūti tāpēc daudz zog, pārdod narkotikas, strādā nelegāli. Kad braukāju pa Spānijas ziemeļiem vīnogu vākšanas darbu meklējumos, nejauši iepazinos ar vienu jaunu puisi no Marokas. Par kokaīna tirgošanu un nepatikšanām ar policiju Francijā, viņš bija spiests pamest valsti un atbrauca uz Spāniju, lai tāpat kā es piepelnītos ar sezonas darbu. Viņa plāns bija nopelnīt kādus 200 eiro un aizbraukt uz Itāliju, Milānu pie brāļiem. Viņa brāļi arī nodarbojas ar kokaīnu, un viņa filozofija bija: kāpēc strādāt ja eiropieši paši tev nes naudu? Pastāstīja visādus brīnumus. Spānijā viņš ieradās nelegāli, tāpat kā daudzi citi marokieši, noslēpies zem smagās mašīnas rāmja. Kā to dara, man nav ne mazākās jausmas, bet tādā veidā ir jānobrauc ne viens vien kilometrs. Saka, ka nāves gadījumi nav retums. Tipisks marokietis. Un nepērciet kokaīnu pie viņiem. Pusi viņi atjauc ar kaut kādām zālēm, lai būtu vairāk, viņš pats atzinās, ka tirgoja tiešām ļoti sliktu kokaīnu, bet tas nekā neiespaidoja noieta apjomus. Eiropiešus viņš raksturoja kā labsirdīgus, bet diezgan naivus. Bet par Madridi. Arī šeit viņi tirgo, un Lavapies ir tā vieta. Policija to zina, kontrolē situāciju, bet īpaši neiejaucas. Šeit vienmēr ir daudz cilvēku uz ielām, un neskatoties uz tik dažādo nacionālo sastāvu un iedzīvotāju sociālo neaizsargātību, tas ir samērā drošs kvartāls. Ļoti daudz policijas. Mēs bieži staigājām tur pa naktīm bez jebkādiem nepatīkamiem atgadījumiem. No pasa nada. Nedaudz tālāk no šī rajona ir cits laukums, tur tusējas afrikāņi. Ir neliels futbola laukums, kur viņi dzenā futbolu, bet pārsvara turas kopā un citas tautības savā vidū neuzņem. Ar viņiem var parunāt, kaut ko pajautāt, bet tā samērā virspusēji. Cita kultūra, ļoti atšķirīga. Afrikāņi Madridē pārsvarā ir jauni puiši vecumā līdz 30 gadiem, jo izturēt nelegālu ceļojumu vairāku tūkstošu kilometru garumā ir ļoti grūti. Atlētiski zēni. Viņu nodarbe ir brendu kopiju (somas, pulksteņi, smaržas, mūzikas un DVD disku kopijas) tirgošana cilvēku apmeklētās vietās, pārsvarā pie lieliem veikaliem. Tas ir kad kādi 50 cilvēki sastājas rindās uz trotuāra un uz kvadrātaina auduma gabala, kur katra stūri ir piesietas virves, saliek savu preci. Ja parādās policija, paceļ audumu aiz virvēm, tas saliekas kā maiss, prece iekšā, kājas pār pleciem un visi bēg kā izbaidītu putnu bars. Bet tas ir veids kā cilvēki sev pelna dzīvei. Afrikāņi gan man liekas naudas lielāko daļu iztērē stilīgu drēbju iegādei. Nike, adidas, puma, tie ir paši izplatītākie brendi, nemaz nerunājot par hip hop speciālajām markām. Viss kā labākajos klipos.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais