Dievīgs ceļojums uz dievu salu Bali

  • 3 min lasīšanai
  • 53 foto
Arī mums ir pielipis ceļošanas nemiers, un kolīdz kartējais ceļojums ir cauri, tā jau jāsāk domāt par nākamo. Tā pagājušā gada oktobrī, vēl pirms kārtējā ceļojuma, patrāpījās žurnāls Čemodāns, kurā bija ceļojuma apraksts par Bali (pēc tam, sākot vairāk interesēties , izrādījās ka apraksts ir arī Draugos) - un pēc jaukā apraksta nākamais ceļojuma mērķis tapa skaidrs. Sākumā gan nedaudz šaubījāmies, vai uz tik tālu zemi paši saplānosim ceļojumu, bet pēc iepazīšanās ar Latvijas tūrisma kompāniju piedāvājumu, bija skaidrs, ka to pakalpojumus neizmantosim, jo nebija nekādas vēlēšanās maksāt lielu naudu par to, lai ar nezin kādiem līkumiem (caur Vāciju) un ne pārāk uzticamām aviokompānijām (Indonēzijas Garuda) tiktu aizvesti uz 5* hoteli kādā tūristu geto rajonā (kā ne vienā vien komentārā bija nosauktas tūristu pulcēšanās vietas kā Kuta u.c.). Tad nu vajadzēja pašiem ķerties klāt un internetā meklēt labākos variantus, kā uz turieni aizkļūt. Rezultātā no Stambulas, līdz kurienei nokļūt no Rīgas nav nekādu problēmu, un kas sanāk arī pa ceļam, tālāk ar Singapūras aviokompāniju, vēl atpakaļceļā uz 2 dienām piestājot Singapūrā, vienam cilvēkam lidmašīnas biļete izmaksāja 580 Ls. Un arī laiks starp lidojumiem sanāca ideāls 2-3 stundas, tā ka nevajadzēja ilgi nīkt lidostās. Bali dzīvojām 3 viesnīcās- pirmā pašos salas ziemeļrietumos Pemuteranā, netālu no Menjangan salas, kur ir lieliski koraļļu rifi. Līdz šejienei atbrauc ļoti maz tūristu, pārsvarā nirēji. Ja gribas izbaudīt dabu, mieru un izvairīties no uzbāzīgajiem tirgotājiem, jābrauc uz turieni. Izstaigājām tuvāko apkārtni- redzējām kā tur cilvēki dzīvo. Ieklīdām vienkāršā zvejnieku ciematā, kur visi draudzīgi gan ar mājlopiem, gan mājputniem mitinās vienkāršās koka būdelēs bez jebkādām ērtībām. Kontrasts tālāk no jūras jau kārtīgas mājas, ar iekoptiem piemājas dārziem. Bet cilvēki visi ārkārtīgi jauki- priecīgi redzēt un pasveicināt tāds tūristus. Ejot pa ceļu, kur katrā pusē privātmājas, bija jāsasveicinās ar vietējiem bezmaz no katras otrās mājas un ar ceļā satiktajiem bērniem, un tas pats atpakaļceļā Nākamā viesnīca turpat netālu ziemeļu daļā pie jūras Lovinā. Arī šeit bija samērā mierīgi bez tūristu pūļiem. Restorānos apkalpotāji sūdzējās, ka uz šejieni ekskursanti no lielajiem tūrisma centriem atbraucot tik uz vienu nakti ar ēdināšanu viesnīcā, tā ka viņiem nesanāk nekāds bizness. Tā nu mēs varējām izbaudīt nedalītu uzmanību un lielisku apkalpošanu, jo pārsvarā restorānos bijām gandrīz vienīgie klienti. Ar ēšanu Bali vispār nav nekādu problēmu- regulāri gājām ēst gan pusdienas gan vakariņas, pa 20 USD divatā var ļoti labi paēst. Un cik viss ir garšīgs atšķirībā no Rīgas taukainajām karbonādēm un majonēžainajiem salātiem! Lovinas pludmalē parādījās pirmie tirgotāji. Bet šie tiešām bija tādi ļoti nekaitīgi, tik pasūdzējās par tūristu trūkumu, ka neviens vēl neko nav nopircis. Ja arī neko nepirkām, tāpat labprāt parunājas, apjautājas no kurienes esam atbraukuši. Ar visneatlaidīgākajām pārdevējām sastapāmies pie viena vulkāna ezera, kur apstājāmies pavērot skaistos skatus uz vulkānu. Gids jau mūs brīdināja, ka šīs būs ļoti uzmācīgas. Un bija jau arī- kā izkāpām no mašīnas, tās saskrēja vesels bars ar tantukiem ar visādām koka karotēm, dakšām, un vēl kaut kādiem niekiem, ka šodien esot pirmie tūristi, lai tak kaut ko nopērkam. Domāju, lai jau ir miers, nopirkšu koka lāpstiņu, mājās noderēs. Bet ar to, ka no vienas sieviņas kaut ko nopirku, pārējais bars neatstājās- kā tad tā- vienai kaut kas tika, bet pārējās paliek bešā, lai tak arī no viņām kaut ko nopērku. Vispār, ko tik viņi nav izdomājuši, kā dabūt naudu no tūristiem. Tā pie viena ūdenskrituma, kur piebraucām, katram atbraucējam obligātā kārtā tiek ‘piestiprināts’ vietējais pavadonis, un kam vēlāk būs arī jāsamaksā kāda naudiņa. Nu labi, ja jau pavadonis, tātad laikam ceļš līdz ūdenskritumam nav tik viegls. Kā tad, šito naivumu! Līdz pat pašam ūdenskritumam ceļmala ar tirgotāju būdiņām- dažādas gleznas, kokgriezumi, garšvielas, no kuru pārdevējiem var tikt vaļā tikai apsolot, ka atpakaļceļā noteikti kaut ko pie viņiem nopirksim. Vēl tiekam painformēti, kurā būdiņa par pārdevēju strādā mūsu pavadones māsa, kurā tante, ar domu, ka atpakaļceļā būs pie viņām arī kaut kas jānopērk. Un pusceļā vēl viens pārsteigums- būdiņa, kur jānopērk biļetes! Bet atpakaļceļā ‘paveicās’ noķert kārtīgu lietusgāzi- steidzāmies atpakaļ uz mašīnu par apbēdinājumu mūsu pavadonei, ka neko no viņas radiem nenopirkām. Tā kā nebija līdzi lietussarga, izmirkām pamatīgi, neviena sausa vietiņa nebija, drēbes varēja izgriezt. Plānojot braucienu martā uz Bali, nedaudz baidījāmies, kā varēs pārciest karstumu un mitrumu, jo tad vēl tur ir mitrā sezona, kad bieži līst. Tomēr nebija nemaz tik traki. Lietu pāris reizes dabūjām tikai salas vidienē- kalnos. Lietus uznāk diezgan strauji, ātri nolīst, un pēc pāris stundām jau spīd saulīte. Kad dzīvojām salas vidienē, tika piedāvāts raftings uz vienu no divām kalnu upēm Bali, kur tas ir iespējams. Rītā, kad bijām raftingā, jau pašās brauciena beigās uznāca pamatīgs lietus. Tajā dienā skatījāmies, kā pie viesnīcas esošajās upes līmenis ceļas arvien augstāk un augstāk. Tā ka, ja būtu raftingā braukuši nedaudz vēlāk, izjūtas būtu krietni ekstrēmākas, bet tā savādāk bija samērā mierīgs nobrauciens ar pāris ‘jautrākām’ krācītēm. Vēl joprojām par braucienu ir vislabākās atmiņas. Prieks, ka viss sanāca perfekti pašiem organizējot tik tālu ceļojumu. Kā arī brīnišķīgi skaista zeme, jauki un draudzīgi cilvēki, un vēl zemas cenas - ko vēl var vēlēties! ... un kā izrādās, nemaz ne tik traki uzbāzīgi tirgotāji :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais