Tam, ka pēc trīs mēnešiem atgriezāmies atpakaļ Indijā lielā mērā jāpasakās Impro grupas vadītājai Inesei, indiešu gidam Riši, visai grupai ar kuru bijām Indijā pērnā gada novembrī. Jau tad zināju, ka atgriezīšos, bet šoreiz bez gidiem, bagāžas nesējiem un autobusa rītos pie viesnīcas durvīm. Mūsu( manu un Janīnas) ceļojumu paātrināja apstāklis, ka vīza der uz veselu pusgadu un vilinošs Aeraflot piedāvājums lidojumam Maskava-Mumbaja-Maskava.
Ceļojums sākās ar nelielu 9st aizkavēšanos Maskavā, jo tehnisku iemeslu dēļ nācās sagatavot lidojumam citu Boingu. Šās stundas lidostā pavadījām iepazīstot krievu un indiešu mentalitāti.
Un tā 28. februāra;pēcpusdienā lidmašīna skar Indijas zemi, komandieris ziņo Mumbajā +37C. Sajūta kā dienas vidū vasarā ieejot siltumnicā ar aizvērtām durvīm un no karstuma nav kur glābties. Bet gaiss ir aromātu un smaržu pārbagāts, ielas ļaužu un transporta pilnas, visur toksnis un taures: Esi atkal sveicināta Indija.
Mumbajai mums atvēlētas 3 dienas. Tajās skatām tradicionālās vietas kā Marine Drive krastmalu, alas Elefantu salā, Velsas prinča muzeju, Victoria Terminus dzelzsceļa staciju netālu no kuras ir arī mūsu New Bengal hotel, bet arī Dhabi Ghat veļas mazgātavu zem klajas debess, kurā laiks liekas apstājies pirms apmēram200 gadiem. Ar vilcienu no Victoria Terminus braucam uz 100km attālo Neralas staciju ( cerams kādam neiznāks kā mums aizbraukt vispirms uz Nerulu, kas nav viens un tas pats. Tāpēc ,jautājot stacijā ceļu, iesaku pārliecināties vai domājat vienu un to pašu.) Netālu no Neralas stacijas ir Matherana un kalni. Tie ir ap 800m augsti un tur daudz skaistu skatu punktu, putekļainu dabas taku (var jāt arī zirga mugurā), un ļoti daudz nejauku pērtiķu. Tie nekaunīgi, acīs skatīdamies, apgāž mūsu alus glāzes, salātu šķīvjus un aiztriekt tos spējīga vien oficianta rīkste un akmens. Arī skatu punktos un meža tākās tie seko un nemēģinat taisīt vaļā ceļa somu vai maisiņu- viņi būs klāt un uzstājīgi pieprasīs savu tiesu.
Tā ātri paiet dienas un jau gaidam vietējo pārlidojumu lidostā Air Deccan lidmašīnas startu 3st lidojumam uz Trivandrumu- Keralas štata galvaspilsētu.Lidosta jauna, tīra un plaša. 20 minūtēs ir izietas visas pārbaudes, konfiscēts mīļais nazītis, kas bija aizmirsts salonā lidzi ņemamajā somā. Lieki piebilst, ka personāls ir profesionāls, bet pieklājīgs. Lidmašinā mūs sagaida glītas un laipnas stjuartes,bet Trivandrumā istabiņa hotell Thamburu, tā ir mūsu mājvieta turpmākajām 5 naktīm un 4 dienām.
Šeit Trivandrumā pēcpusdienas un saulrietus veltām Arābijas jūras +32C siltā ūdens, viļnu un saules " glāstiem".
Dienās dodamies tuvākōs un tālākos ceļojumos. ārī uz Kamjakumari - tālāko punktu Indijas dienvidos. Uz turieni plkst 4:30 mūs aizvizina super fast autobuss, kas pietur visās pieturās. Kamjakumari (Komarina zemes rags) indiešiem ir gandrīz tik svēta vieta kā Ganga Varanasi pilsētā un arī saules sagaidišanas rituāli ir līdzīgi. Vienīgi līķu dedzināšana šeit nav. Esam vienīgie baltie cilvēki rīta stundā, kad parādās saule, fotografējamies kopā ar indiešiem. Vēlāk ar taksometriem sabrauc pulka balto, bet tagad viņi vēl gultiņās un šās stundas vienreizība viņiem iet secen un man viņus mazliet žēl. Vēl Trivandrumas apkārtnē sktām Veli-zvejnieku ciemu, 30km attālo dambi, lauvu safari( 9 lauvas divās gimenēs), zooloģiko dārzu,tempļus,tempļus...
Tad vilciens ved Kočinas virzienā uz Varkalu ( kas nezin, atcerieties šo vārdu) iespējams vienu no Indijas skaistākajam pludmalēm. Un šeit pieļauju vienīgo kļūdu ceļojumā, proti, neklausu Janīnai un nepaliekam šeit 3 dienas, bet tikai 2. Jau Varkalā un turpmākajā ceļojumā viesnīcu piedāvāšanā un ne tikai uzticamies tuk-tuk vadītājiem un vilties nenākās. arī uz Bambo hose bungalo mūs atvizina tuk-tuk. Šeit ir daudzi mājīgi gan indiešu, gan tibetiešu restorāni un veikaliņi, jagas skolas ajurveda... vakariņas ir gastronomiskās izvirtības ar dažādākajām grilētām zivīm, alu, svaigu sulu.
Jābrauc tāļāk...vilciens uz 40km attālo Kollamu un no turienes 8st brauciens (atejas laiks katru dienu 10:30) ar kuģīti uz austrumu Venēciju Alepayu. Šeit tuk-tuk mūs saved kopā ar viesmīlīgim, vienkāršiem viesu mājas Venecia Palace saimniekiem un turpat ar vācu ģimenīti, kura ceļo ar īrētu moci pretējā virzienā un tādēl apmaināmies ar vērtigu informāciju. Alapyā mūs vizina gondolas tipa laivā pa maziem kanāliem vērojam dzīvi to krastos...
Un kārtējais vilciens ved uz Kočinu Keralas štata metrapoli,lai no tās 4,5st ar autobusu (nav super fast, bet tikai mīksts) ar trīs cilvēku apkalpi mūs vestu uz Munnaru Wester Chats kalnu pērli 140km no Kočinas 2000m agstumā. Vadītāji ir atraktīvi, taures tiek izmantotas nepārtraukti un tās ir svarīgākas par bremzēm. Munnara ir tā vieta bez kuras apskates priekšstats par Keralu nebūtu pilnīgs. Šeit ir pasaulē augstākās tējas plantācijas un tējas lauki ir kur vien acis rāda 40km radiusā. Un ne tikai tēja- ari dauz ūdenskritumu,sandalkoka birzis(apsargātas un dzeloņdrātīm tītas), ziedi un visam pari mākoņos peldoši kalni. Munnarā Arafat turist house saimnieks iepazīstina ar Many - bez sirdsapziņas pārmetumiem varu teikt pašu labāko gidu, pavadoni kalnu pārgājienā, tuk-tuk vadītāju. Šis 29 gadus jaunais indietis 3 dienas bija kopā ar mums gan tuk-tuk -ā, gan kājām ejot pa tējas laukiem, pari upēm (laikam jau patiesībā ir jālieto vienskaitlis), kalnu pārejām.Bieži viņš lika sēdēt un skatīties mākoņu un kalnu dejā, sacīdams, sedi un skaties lai prāts un miesa atpūšas.
Bet visam pienāk beigas un rīta tumsā tas pats autobuss, tā pati apkalpe ved mūs atpakaļ lejā uz Kočinu. Autobuss burtiski lido pa šaurajiem līkumotajiem serpantīniem. Ir labi, ka vēl tumšs un skats nav tik dramatisks. Kočinā meklējam Kočinas forta rajonu, jo tieši šeit ir viss ceļotāju interesējošais: ķīniešu tīkli, sinagoga,kristiešu baznīcas, pilis arī Kathakali dejas teātris. Uz to mūs atkal aizved tuk-tuk.
Arī Kočnā baudām jūras veltes, kuras bagātīgi sniedz Arābijas jūra un tās daudzie līči.
Ir skumji sēžot Kočinas lidostā atvadīties no Keralas, bet tāda jau dzive: kur sākums tur arī beigas... Divas atlikušās dienas Mumbajā paiet šo to nopērkot un atvadoties no jaukām vietām. Dzīvojam tai pašā viesnīcā, tai pašā istabā. Šeit mūs gaida soma ar siltām drēbēm.
Agrs rīts, musulmanis taksists mūs ved prom no Indijas, pilsēta vēl guļ. Ietves pilnas ar guļošiem, musulmanis pagriež galvu mūsu virzienā - Bye- bye India - viņš saka, atbildu- bet ne uz ilgu laiku-.
Šoreiz ar Aerafloti viss kārtībā 7,5 stundas gaisā un ir aizvadītas( un sajūta, ka tas viss nemaz ar mani nav bijis) 22 dienas Indijas dienvidos ...Maskavā putenis...
Informācijai: cļojuma laikā izjutām 100% drošibas sajūtu, internetā pirktie lidojumi, viesnīicas - viss darbojās. Ēdām vietējo atzītās estuvēs ēddienus, ko baudīja indieši un vēderam tie patika. sulas un augļi vienreizēiji labi. vēl nepieminēju masala tēju- bez tās nebija ne dienas.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais