Kerala

16.05.2008
5 min lasīšanai
35 foto

Kerala – saulaina, karsta un mila, muzigi mitra un laipna. Kerala atskiras no parejas Indijas, ta ir daleji izoleta, tadel ari valoda un kultura manami atskiras no citam Indijas dalam. Viena puse – Arabijas jura, kas atved jaunas idejas, preces, iecelotajus, religijas un zinasanas no Senas Griekijas un Romas, Afrikas, Arabijas, Eiropas. No otras puses – gruti skersojam kalnu greda – Western Ghats. Bet sis raksts – par manu Keralu, kam interese vesture, tas pats izlasis gramatas. Es Keralu iepazinu parsvara no scooter pakaleja sedekla – ka jau tas tur pienakas – virs pie stures, sieva aizmugure, vecakais berns prieksa, baby – pa vidu starp plato teva muguru un mates mikstajam miesam. Un aiziet! Talakiem celojumiem noder pamatigi iedangata 5 gadus veca Tata Indica – ista indijas gimenes masina! Taisita no skarda, ja kur iesprust dublos vai nejausi uzkarinas uz kada lielaka akmena vai nodauzitas cela apmales, tad kartigi Keralas viri pa 4-5 var mierigi so mazuliti izcelt drosiba. Sakuma vislabak pazinu Calicut (Kozhikode) – ta pilseta Keralas ziemelos, gana liela, lai tur butu starptautiska lidosta, kas parsvara apkalpo surpu turpu celojosos Malayalees, kas laimi un naudu devusies meklet uz Gulf valstim; tomer maza un necila uz Indijas kopejas kartes – Calicut district apdzivo nieka 30 miljoni iedzivotaju. Reti redzeju pa turistam, un ari tie izskatijas apmaldijusies. Bet velti! Calicut ir neatkartojama vieta. Skaties, kur gribi, viss bus pastkartes verts! Calicut lautini neliekas trauceties par Rietumu turistu izdabasanu. Te viss rit ta ka tam jabut – viri lepni – par savu maju, zemi, darbu un sievu, kas vienmer visos gadijomos ir pati labaka est gatavotaja visa apkaime! Un sieva – razena un laimiga par lepno viru un jauno maju, godam censas aizstavet savu titulu. Reti nakas redzet majasmati tuksam rokam – neiztrukstos aksesuars ir maisama karote, nazis vai vismaz maisins ar svaigi pirktam zivim. Un ta visu dienu. Un diena sakas ta – ja dzivojat templa tuvuma tad ap 5-iem no rita jus modinas rita raga – ta domata dieviem, bet gruti ar to aizguleties ari cilvekiem – dziesma ir apmeram stundu gara, ta ka reti izdodas “nogaidit”, kamer ta beigsies un tad gulet talak. Tomer, dzivojot Calicut, drizak tas bus mosejas tuvums, kas jus modinas. Ari ap 5-iem no rita, kad atskan Adhan – sauciens uz lugsanam. Uzstajigaks un skalaks par maigo dziesmu dievu ausim, bet isaks, un, ja vien jus nepaklausat saucienam un necelaties kalpot dievam, tad pec paris minutem var atgriesties sapnu valstiba. Un diena rit talak – brokastis – mana milaka edienreize Kerala. No plasa brokastu klasta mana izvele gandriz vienmer bus iddli ar coconut chutney. Maigi un veseligi. Pirms iemileju iddli, edu ella ceptus puri baji, puttu uc gardumi. Tomer nekad man vel nav karojies est brokastis zivs kariju ar paratha, tas ir iecienitas brokastis dadzas Mappila (keralas, ipasi Calicut muslims) majas. Teja – bieza un stipra ar pienu un apm 5 tejkarotem cukura, vai melna un vaja, ar apmeram 4 ½ tejkarotem cukura. Man labak tik – otra, bez cukura (tas nozime – ar 2 tjk cukura). Un tad var braukt diena – kurs uz darbu, kurs uz skolu, kurs dika dzive. Kerala ir visblivak apdzivota pavalsts Indija un nekad Kerala neesmu bijusi situacija – kad neviena tuvakaja apkartne nav. Vienigi, ja iebrauc meza, prom no cela, tad gan paris minutes var pabut viens. Garakos celojumos nav tada iespeja – ieskriet kruminos, ja vien nevelaties klut ar vispareja apbrina upuri. Ja daba sauc, naksies meklet hoteli (hotel). Hotelis Kerala nav nekada viesnica, hotelis nozime ednica. Velak, kad parbraucam uz Kochi, rita puses, kamer meita skola, pagaja braukelejot pa pilsetas ielam – nopirkt audumu, aizbraukt pie skrodera, ieskriet gramatu veikala, atveldzeties no realitates parlieku vesa Coffee Day. Tur gaisa kondicionetaji netiek taupiti un Coffee Day ir vieniga vieta Kerala, kur varetu samesties vesi. Vel lidz krastmalai un tad jau pusdienlaiks klat – var vel paspet atri apskatit makslu Durbar Hall un tad laiks mieloties - vislabakais biriyani visa Kochi, varbut pat visa Kerala, varbut pat visa Indija, un pec manas pieredzes – vislabakais biriyani visur! Ja esat Kochi, nepalaidiet garam iespeju – dodaties uz DH Road, tur ir hotelis Kayees. Pasutiet meat biriyani, nenozelosiet! Agra pecpusdiena saule karse tik dikti, ipasi ja sezat uz motorollera, ka smadzenes lenam sak kust. Pedejais laiks braukt uz skolu pakal skukenam, pa celam iedzert koksriekstu udeni, izest miksto, balto rieksta vidu un prom uz majam – zem ducosa ventilatora. Vakara var atkal sakt pardomat, vai iet apciemot kaiminus, vai varbut piebiedroties tukstotim citu pilsetas iedzivotajiem un braukt uz krastmalu, skatities saules rietu. Pec saulrieta Kochin var sakt dzenat odus. Ne velti Kochi ir pazistama ka (parfrazejot Vasko de Gamas un Keralas Turisma Federacijas skandeto – “Kerala- God’s Own Country”) “Kochi – Mosquito’s Own Country”. Pateicoties visaptverosajiem backwaters, kas pedejo gadu laika cietusi no piesarnotibas, odi ir istie Kochi saimnieki. Ik vakara rituala ietilpst odu sisana, gainasana, indesana, izkupinasana, un visbeidzot – ari electrocusion ( nu neka nemaku so vardu latviskot, bet tas nozime, kad odu noker un nobende ar elektrizetas ierices palidzibu). Sis prieks daudzkarsojas monsoon laika. Ar lietus saksanos dzive klust mazliet citada. Tad nekada dika braukelesana un motorollesana nenotiek viss. Jo list tacu ka ar spainiem. Pirmas divas nedelas lietus reti kad pat parstaj lit. Pirmajas dienas prieks par aizskalotajiem putekliem, bet udens gazas leja no debesim, kamer viss ir ieslidzis milziga, visaptverosa pelke. Pie kam karstums jau nemazinas un, isti nevar saprast, vai lietusmetelis un drebes ir pielipusas pie miesas gaisa mitruma un lietus del, vai ari svisanas procesa rezultata. Pec paris dienam gan sis domas aizmirstas, jo ir jau pierasts, ka viss ir slapjs, labakaja gadijuma valgs – drebes, mebeles, maize, kurpes, mati, gramatas, dokumenti, gulta. Koku stumbri, zari, lapas izmirkst smagi un sak luzt, driz sak gazties ari lielie vecie koki, kas, izmirkusi, nespej pretoties vejam. Nolauztie zari un stumbri gazas uz elektribas vadiem un reizem pat pilseta paiet 3-4 dienas, kamer tiekam atpakal pie elektribas. Tas ir garas un nomacosas dienas – tada lietusgaze iet vai braukt nekur negribas, monsoon makoni aizklajusi debesis tumsas, elektribas nav, ventilatori stav miera, tumsa un mitrums gremz miesu un pratu. Pat odi neuzdrosinas list ara no savam sleptuvem. Pec menesa lietus gazes mazliet rimstas un saule biezak aplaimo debesis. Septembri amazam lietus makoni atkapjas, lai atgrieztos atkal ap novembri kopa ar briesmigiem negaisa makoniem. Tad plikst un dard, cert un dzinkst. Gribot negribot, jasak domat kuram dievam izlugties zelastibu. Bet ari pie negaisiem pierod, tie atkartojas pietiekosi biezi, lai iemacitos to vienkarsi ignoret. Lidz janvarim monsoon ir beidzies. Tad ir pavasaris, kad Malabarkrasta svin svetkus. Templi pa dienu saule viz zem spidigam rotam, nakti - ar tukstots gaisminam. Nauda svetkiem vakta jau menesiem ieprieks, un beidzot ir redzmas rezultats - templu varti mirgo krasainas spuldzites. Mes, apkartejie iedzivotaji, svetku del samierinamies ar biezajiem elektribas traucejumiem. Saluti spragst gaisa ar vienlidzigu sparu ka devinos vakara, ta cetros no rita. Zidainiem mates aizspiez ausis, kad policija kartejo reizi apstadina satiksmi saluta zalvei. Apdullinoss troksnis ar minimalu vizualo efektu, bet jo skalak, jo labak. Skolnieki nakosa rita dodas uz stundam neizgulejusies, bet atmostas ikvakara gajienam uz templi. Berni sapuceti un sakemmeti. Sievietes kosas ka ligavas. Ziedu tirgotaji pardod simtiem metrus jasminu vitnes, kas rota sieviesu matus. Gaiss smarzo pec ziediem, pirotehnikas, viraka un zilonu kakam. Ziloni - svetku galvenie dalibnieki, labprat atteiktos no savas goda viesu lomas. Steiga tos vada no templa uz templi, apdullinosais troksnis, cilveku puli tos dara trakus. Katru ritu lasu zinas par vel vienu milzeni, kas uzbrucis, samidijis, nogalinajis, aizmucis... Un ta sis dienas aizrit - skalas un laimigas, dazreiz tragiskas, bet svetku dienas tik un ta. Lidz nakosajam gadam, kad viss atkal saksies no jauna.

Kerala

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem