Baikāla ezera apraudzīšana (2007.g) IV DAĻA
|
Normunds Cipruss
|
4.oktobris
No rīta Sļudjankas tirgū beidzot ir tā vieta kur pa normālām cenām var nopirkt suvenīrus,Oļhonā viss bija priekš „biezajiem” 3-4x dārgāk.Satiekamies ar brigādi autoostā un laižam uz Irkutsku ar busiņu.Pēdējais skatiens uz ezeru,un tad sākas arī lietus kas pāriet sniegā.Večuks Baikāls raud mums aizbraucot.Irkutskā sadalāmies,Natālija brauc uz darbu un kādā momentā tūrfirmas birojā saņems un atvedīs kempingā neiztērēto naudu,es laižu lai nokārtotu mājuptikšanu no Maskavas uz Rīgu,atlikušie trīs paliek pie dzelzceļa stacijas ar visām somām un sapirks kas vajadzīgs ceļam.Sākumā ieejumūsu iepriekš apmeklētajā viesnīcā,bet tas ir lieki-iepazītā administratore šaj dienā nestrādā,Andreja pazaudēto platmali neviens nav redzējis un ,protams, pie interneta šitā nepazīstamā žagata mani nelaiž.Izeju caur tirgu un pēc tam pilsētā atrodu kaut kādā pagrabā internetpunktu.Atbilde uz manu vēstuli ir negatīva,biļetes samainīt uz vakara reisu Airbaltic nevar ,jo vakara reiss ir izpirkts(svētdiena kā nekā).Nevar arī samainīt uz Aeroflot reisu ,jo tā esot cita kompānija.Es vēl piezvanu,bet nekāda jēga,jo man saka lai vedu biļetes šurp un atdos 75% naudu ja šodien,50% ja parīt utt.,bet es jau neesmu Maskavā un jāsamierinās vien ar domu,ka šis biļetes paliek par Ls 80 vērtu suvenīru katram.Piezvanu brigādei,pasaku šo lietu un to ka pirkšu biļetes Ecolines busam.Šitai vietā gan ir sabojājies printeris un eju pa pilsētu meklēt citu punktu,atrodu,nopērku autobusa biļetes Maskava-Rīga pa Ls 21 gabalā,izdrukāju un kāpju mikriņā braukt uz dzelzceļa staciju.Satiksme ir dikten sastrēgusi,vairāk stāvam nekā kustamies un laiks līdz vilciena atiešanai paliek arvien mazāk.Uz tilta pār Angāru jau ir riktīgs korķis,sākas trauksme,kompanjoni stresā zvana,es ar aci redzu staciju,bet tas nav tik tuvu lai lektu ārā un skrietu kājām.Pieļauju domu,ka būs jāņem taksis un jāskrien pakaļ vilcienam uz nākamo staciju.Pēc brīža redzu problēmas iemeslu,aplī pēc tilta uz sāniem guļ ZILs ar izbirušu kāpostkravu.Dažas minūtes pirms vilciena atiešanas izlecu no mikriņa,pāris sekunžu laikā kioskā paķeru 6 alus un 10 pīrādziņus ,varbūt otrādi, un nesos pa kapnēm uz peronu.Kāpnītes pēdējam vagonam jau paceltas,es iekārpos iekšā,durvis aiztaisās,pavadone prasa biļeti,es saku ka biļete vispār ir ,kaut ne pie manis bet citā vagonā.Jautā:”latiš ?”Saku ,ka jā,viņa jau izrādās zina,ka 12.vagonā ir stress par mani un vilciens jau sāk kustēties.Aizeju pie savējiem,tie pārlaimīgi,sākas mājupceļš.Pēc neilga laika komunikablie biedri atved uz mūsu kupeju kaimiņus,2us austrāliešu studentu pārus-liekam DVD koncertu diskus un sākas sarunas un iedzeršana.Studentu plānotā trase mani iespaido-aizlidojuši uz Singapūru,pēc tam uz Mongoliju,no turienes uz Baikālu,tagad pēc Maskavas vēl brauks apskatīt Pīteru un tad uz mājām.Nesaprotu gan kad un ko viņi studē, ja šitā mēnesi var ceļot.Studentu niķi gan viņiem nav sveši-šņabim uzdzer alu un neklausa mūsu ieteikumiem ,ka uzdzeršanai domāta sula.Rezultāts nav ilgi jāgaida-ir apkodušies un piecūko savu kupeju un vagona labierīcības.Pavadone grib viņus izmest no vilciena,Andža iet par starpnieku,troliņš ir pamatīgs uz ilgu laiku.Jāatzīst,turpmākajās dienās kaimiņi bija klusi kā pelītes un neredzami.Mums problēmas sagādā DVD-pusstundu skatamies un pēc tam stundu gaitenī jālādē,jo pašā kupejā nav kontaktligzdas.
5.oktobris
No rīta pēc brokastīm vilciens piestāj Krasnojarskā.Pastaigājam pa peronu un redzam cik eleganta(skat.foto) izskatās vilciena priekšgalā esošā stacija.Andža,jau mācīts no iepriekšējiem piedzīvojumiem,uzprasa mentam vai drīkst pafotografēt,un saņēmis atļauju aizdiebj pāri sliedēm.Pēc brīža pavadone jau liek visiem kāpt iekšā ,t.s.2 minūšu gatavība,bet tad starp mums un staciju brauc preču vilciens.Tas nav labi,Andrejs ir otrā pusē,pie tam treniņbiksēs ,maikā,čībās un tik ar fotoaparātu,nez ko viņs iesāks ja mēs aizbrauksim.Pēdējā brīdī fotoreportieris tomēr atradis tuneli un laimīgs atskrien un ielec vilcienā.Skati aiz vilciena loga pārsvarā ir vienveidīgi-meži,upītes,dzelzceļa stacijas,pabrukušas mājeles,kaut ko jau pafotografēju,bet nekas sevišķs nav redzams.Brīžiem ari sniegs pasnieg lai gan tik oktobra sākums.Ripinām tālāk un tad Andrejs izpauž savu elektriķa talantu,izjauc mūsu kupejas sienas lampu un savieno to ar DVD vadu.Izskatās dikti šaubīgi,bet vismaz tagad skatamies filmu pēc filmas un aparāts vairs nav jānes lādēt.Pavadonei apsolam,ka pirms Maskavas viss tiks saskrūvēts atpakaļ .Vakarpusēuz mūsu kupeju Nr.7 atnāk Vienotība vai Saskaņa-visi četri konkrēti pielillājamies…
6.oktobris
Ap 8iem katru rītu pavadone stumj caur vilcienu ratiņus ar saucieniem-tēja,pīrādziņi,ūdens,kafija,cepumi.Mēs vienmēr prasam alu,viņa vienmēr saka ,ka alus būs desmitos,nākošajā stūmienā. Alus jau mums ir ar rezervi,vnk prasam to jautrībai un lai uzturētu vilciena darbiniekos spriedzi.Alus restorānā vai no pavadones maksāja 50 rub(latu),bet kioskos vai no tantukiem uz perona pa 20-25 pirkām(40-50sant).Šitas rīts visiem ir pasmags,bet dienai ritot viss aiziet ierastajā ritmā un pakrietnā ķirsī-restorānvagons,izkāpšana un iepirkšanās pieturvietās(alus,čebureki,rieksti,saldējums),kādā somā tiek atrasts arī aizķēries lielais balzāms.Vārdu sakot,tāda pamiglaina diena bez spilgtiem piedzīvojumiem,ja neskaita ka vienā brīdī 4ā persona nokrītno augšējā plaukta un pasmagi sadauza pēdu.Izstaigāju visu vilcienu no viena gala līdz otram.Secinājums viens,labi,ka neesam plackarta vagonā-nezinu kā tur var nodzīvot 3 diennaktis.
7.oktobris
No rīta pēc brokastīm atkal sākas stress no 4ās personas puses,vaimanā ,ka netiks uz darbu rīt, jo Ecolines buss tik ap 8iem būs Rīgā un ka pēc ilgās kratīšanās vilcienā neizturēšot vēl padsmit stundas autobusā .Viņai sāk piebalsot arī Andža ,kurš ir veiksmīgi uzlāpījies.Pārtraucu vaimanas un apskaidroju,ka tāds pašaubīgs variants ierasties Latvijā ātrāk teorētiski pastāv.Mēs varam izlekt no vilciena pēdējā pieturā pirms Maskavas,tas ir Vladimirā.Ja tur atrodas žiperīgs taksists ,kas teiksim pa USD 200 ir gatavs mūs vest uz Šeremetjevu (kādi 230km), nedaudz pārkāpjot CSN,un ja uz MKADa nav korķi ņemot vērā ,ka tā ir svētdiena,tad varam ierasties lidostā kādu stundu pirms mūsu nelaimīgā nepareizā laikā nopirktā avioreisa.Andrejs ,kā jau ekspansīvscilvēks,pieķeras šim variantam,ir laimīgs,krīt man ap kaklu un sauc par ģēniju.Pats viņš gan arī nolemj šo plānu neveiksmei,jo pēc kāda laika zaudējis duelī ar zaļo pūķi,vienā momentā sabrūk .Neredzam jēgu viņu modināt,jo tāpat normālam taksistam tādu mēbeli vest lielu gabalu negribēsies.Puisis mostas neilgi pirms Maskavas un ar humoru domāju,ka mostas no sapņa ,kurā Šeremetjevā-2 tajā brīdī pa skaļrunu kāds ziņo: „Pilsoni Anderson,pilsoni Menci,pilsoni Ciprus,pilsoni xxxxx – lūdzu reģistrējaties lidojumam…”,hahaha.Jāatzīst,ka pēdējos kilometrus pirms Maskavas, dzelzceļa apkārtne ir ļoti sakopta,it kā tā būtu cita valsts.Andrejs nav spējīgs pildīt solījumu lampas saremontēšanai pirms izkāpšanas,bet mums citiem nav vēlme tēlot gudrus un dabūt elektrības triecienu.Maskavā ar metro no Jaroslavļas stacijas pārbraucam uz Rīgas staciju,sagaidam tur autobusu un no rīta esam Rīgā.Sastrēgums mums izbraucot uz Latviju,bet par laimi virzienā uz Maskavu bija 30km,dačņiki atgriežas svētdienas pievakarē,brrr šito lielpilsētu.
Informācijai :
* Baikāls (krievu: Байкал, burjatu: Байгал далай) pasaules dziļākais un vecākais ezers, septītais lielākais ezers pasaulē, pēc tilpuma lielākais saldūdens ezers pasaulē.Iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.Ezera platība 31 500 kv km(tieši 2x mazāka nekā Latvijas platība).Lielākais dziļums-1637 metri.Tajā ir vairāk ūdens nekā visos Amerikas Lielajos ezeros kopā.
*Oļhonas sala – trešā lielākā ezeru sala pasaulē,platība 730 kv km.
* Baikāla omulis (Coregonus autumnalis migratorius) – tiek uzskatīts par izcilu zivju pasaules delikatesi . Latvijā ievests 1957. gadā un ielaists Rušonā un Lielajā Stropu ezerā. No Rušona iegāja Cirīša, Geraņimovas Ilzas un Zalvu ezerā.
*Irkutska - pilsēta Krievijā, Sibīrijā pie Irkutas upes ietekas Angārā, apmēram 72 kilometrus no Angāras iztekas no Baikāla. Irkutskas apgabala centrs un Austrumsibīrijas galvenais ekonomiskais centrs.Iedzīvotāju skaits- 582 000.
*Sļudjanka – pilsēta,liels dzelzceļa centrs Baikāla ezera rietumos.Tās dzelzceļa stacija ir vienīgā pasaulē,kas uzcelta no marmora.Iedzīvotāju skaits – 18 000.
* Transsibīrijas maģistrāle Krievijā - ir pasaules garākā dzelzceļa līnija vienas valsts teritorijā – tā ved no Maskavas līdz Vladivostokai. Maršruta garums ir gandrīz 10 000 kilometri, un tas ved cauri tādām senām pilsētām kā Jekaterinburga, Vladimira, Kazaņa, Irkutska.