Baikāla ezera apraudzīšana (2007g.).II DAĻA
|
Normunds Cipruss
|
29.septembris
No rīta savācamies,sapaunojamies,sadodu viesnīcas personālam pa suvenīram un kāpjam taksī braukt uz autoostu.Jūtama aklimatizācijas problēma,dulla galva jo laika starpība ar Latviju tomēr 6h.Autoosta priekš pusmiljonpilsētas ir dramatiska,atgādina mūsu 80-gadu nolaistu kolhoza klubu.Savukārt ārpusē piebrauc un aizbrauc aizdomīgi busiņi,nekad neredzēti Mercedes,ja spriež pēc apzīmējumiem aizmugurē,priekšā uz kalpakiem un visur citur.Izdomājam,ka laikam tādus taisa netālu esošajā Mongolijā.Sagaidam arī mūsējo busu,jo atnāk burjats un prasa vai mēs esam tie „pribalti” kas brauks uz Oļhonu-295km.Sistēma vispār jocīga,jo daļa busiņu neiet pēc cieta saraksta bet gan viss tiek organizēts sazvanoties ar kaut kādiem garāžu priekšniekiem un šoferiem.Nez vai mēs tiktu galā ja to Nataša nebūtu noorganizējusi.Kad somas sasietas uz jumta un saliktas busiņā mums vēl iedod 15min pauzi ko izmantojam lai iepirktos veikalā,pārsvarā jau šķidro produkciju.Noticis ir arī kārtējais starpgadījums,Andrejs ir pazaudējis uz apaļo jubileju draugu dāvāto melno ādas platmali(atstājis taksī vai viesnīcā). Startējam un jau maksājot šoferim izkožu „dīvainā Mersedesa” noslēpumu,jo uz spidometra ir SsangYong uzraksts.Saprotams,ka zēniem kauns , ka jābrauc ar tādu aparātu un tad nu no visām malām šoferi aplipina savus drandoļetus ar MB zīmēm.Ainavas gar logu ir mežonīgas jau uzreiz aiz pilsētas - kalni,upes,dažādi lopiņi,dārzeņu tirgotāji gar ceļiem(ražas laiks taču),lielie amerikāņu kravinieki,moskviči,netrūkst auto ar stūri labajā pusē.Pie kādas ceļmalas kafejnīcas ir pauze,šoferis un daži pasažieri apciemo kafūzi.Mūsu brigāde jau pāris puslitrus izrāvuši paliek jautri,Andžam atkal uznāk tieksme pārģērbties.Neilgi pēc brauciena atsākšanas SjangJongs sāk kūpēt,šoferis kādu pusstundu maina trubas un laista šķidrumus,mēs apraugam burjatu svētvietu tikmēr.Atsākoties braucienam nav ilgi jāgaida un starp pauguriem mūsu acīm paveras Baikāla ezers,uhh.Piebraucam pie prāmja un redzam kā tas aiziet,tātad busa remonta dēļ esam nokavējuši,bet nav ļaunuma bez labuma-ejam kafejnīcā un nogaršojam gan omuli gan burjatu nacionālo ēdienu „pozas”.Pēc kādas stundas ir klāt arī prāmis(uz vienu pusi tam jābrauc tikai 1,5km).Tikmēr pie tā jau gaida padaudz mašīnas,kuras kapteinim no augšas bļaujot un palīgiem uz klāja komandējot ,tiek ļoti cieši saliktas viena pie otras,spogulis pie spoguļa.Braucam uz salu,skats ir megafantastisks-ezera zilums un klintis,superīgi.Andža tikmēr iepazinies ar 2iem burjatiem bet viņi nekādi nesaprot kur ir Latvija,tomēr gudrākais no šiem ir dzirdējis par Igauniju kas ir netālu un pasaka frāzi „visi igauņi ir pussomi”.Vēl kādi 30km pa Oļhonas salu ar busiņu un nonākam galapunktā,kempingā Hužiras ciemā,tas ir lielākais ciems uz šis salas-dzīvo 1500 cilvēku.Ievācamies mājiņā,sakopjamies,aizejam un ēdnīcu pavakariņot(garšīgs omulis atkal) un pasūtam ekskursiju uz rītdienu(ciparus neatceros).Pēc tam arī iedzeram turpat ēdnīcā,parunājamies ar oficiantēm un kempinga iemītniekiem.Uzzinam,ka sestdienās klubā parasti ir diskotēka,ar Ģirtu izdomājam ka jāiet meklēt piedzīvojumi.Gaisa maiņa nāk Ģirtam pa sliktu,pēc dažiem soļiem nodreb zeme,viņs ir gar zemi.Jāatzīmē gan,ka ir baisa tumsa,ejam taustīdamies bezmaz un asfalts jau uz šis salas nav,viss bedrēs un dažubrīd garām nesas mašīnas ar vienu uguni vai bez vai mopēdi bez gaismām.Klubs gan ir tālu un tas ir tumšs un ciet,sezona cauri tātad.Velkamies atpakaļ un ejam gulēt.
30.septembris
Svētdiena,bet mēs kaut bišku saburznīti bet gatavojamies ekskursijai.Protams,ka no kompanjonu puses atskan ierastais jautājums :„Norča,a kā mēs vakar beidzām?neko tak neatceros...”Uazikā ar burjatu šoferi Sašu bez mums 4iem vēl ir 3 jaunzēlandieši un tad es saprotu ka ne jau mēs esam tālu no dzimtenes aizceļojuši.Brauciens ir ekstremāls,pa kalniem starp kokiem un tad peramies pa smiltīm,ir redzami aitu un govju bari,zirgi,kuģītis pa ezeru,apskatam meteostaciju ar saules baterijām uz jumta.Slaveno Baikāla nerpu (viena no trim saldūdens roņu sugām pasaulē) gan mēs neieraugam,gids saka ka līdz Oļhonai viņi reti atpeldot. Šad un tad apstājamies,Saša pasaka kur kas jāapskata,skati ir vnk izcili,vēl tagad skatos fotogrāfijas un atceros.Ezera diženums aizrauj,tajā tomēr ir 20% pasaules saldūdens un 80% no bezgala lielās Krievijas saldūdens.Tad mūs Saša izlaiž,parāda kur jāiet uz salas ziemeļu ragu un pa mūsu pārgājiena 1,5h ir izvārijis zivju zupu-uhu,ņamm un tēju.No salas pa kreisi ir „Mazā jūra” kādus 10-15 km attālumā redzams krasts,bet pa labi ir „Lielā jūra” un tas krasts jau knapi redzams ~ 50-60 km attālumā.Diena ir izdevusies,bet pa galvu maisās tās atpakaļbiļetes no Maskavas tāpēc ejam uz internetpunktu provēt samainīt reisus.Punkts atrodas privātmājas pagalmā jurtā,bet tas jau vairs neizbrīna.Arī pastaiga pa naksnīgo ielu kurā sanākt uzkāpt virsū guļošai govij.Nets ir lēns,pogas nodilušas ,bet kaut kā savas vēlmes uzrakstu.Nepateicu,ka blakus mūsu mājiņai ir pirts un katram numuram pienākas 30min dienā tajā laikā kurā esi pats pierakstījies grafikā.Ja gribas vēlāk,tad tas ir maksas pakalpojums.Pirti iemēģinām,bet tāda padzisusi.Vakarā mūsu kompānijas aktīvisti atkal centīgi iešņabo un laikam jau garšīgo zivju vakariņu iespaidā skatamies „Nacionālās zvejas īpatnības”.Uz rītdienu ir pasūtīta ekskursija uz ezeru ezerā-brauksim uz Šaranur ezeru kas atrodas uz šis salas.
1.oktobris
No rīta ar Ģirtu brokastojam 2atā,blakus istaba nereaģē uz klapēšanu pa durvīm,nu nekas-arī diēta nav nekas slikts,lai jau paguļ.Pēc laiciņa atbrauc uaziks lai vestu mūs ekskursijā.Ejam vēlreiz klapēties pie kompanjonu durvīm,kaut kāda dzīvība dzirdama ,bet durvis neveras un dzirdu kunkstienus „man ir slikti…vemšu…sāp galva..nekur nebraukšu…”.Saku lai attaisa durvis,ka ir atbraucis Saša kā sarunāts vest mūs ekskursijā,bet…. mani „pasūta”,ļoti skarbi un ļoti tālu.Es pārskaišos,ir grūti sevi noturēt,ellīgi gribas izlauzt durvis un jo stipri iebuktēt vismaz vienu seju.Ir noticis tas kam nebija jānotiek-skandāls,brigādes šķelšanās un kas ir sevišķi apkaunojoši-dēļ alkohola.Ejam ar Ģirtu runāties ar šoferīti un administratori,mums ne visai gribas braukt 2iem bet maksāt par četriem,bet par laimi rodas risinājums-atbrauks žigulis un viss notiks.Pēc laiciņa atbrauc sarkans mirdzošs Vaz 2105 un tā vadītājs,riktīgs pļāpa, ir pārlaimīgs.Nupat esot sācis rakt sievasmātei kartupeļus un atskanējis glābējzvans,lai pavizina ekskursantus.Nu jauki,vismaz kāds šaj rītā ir laimīgs.Braucam caur mežiem pa kalniem,gids tik smej un stāsta medniekstāstus,braucam pa tādām vietām ka liekas ka tik džips tur varētu izbraukt,bet nu vietējais profi tiek ar visu galā.Kādā brīdī mūs izlaiž ārā,parāda taku pa kuru jākāto 2,5km līdz ezeram un dod laiku 2h un jautā -omuli zupā vai uz oglēm?Izvēlamies otro variantu un aizejam.Pastaiga un ainavas ir jaukas,atnākam un papusdienojam ar Bonaparta blašķīti.Noklausamies vēl dažas teikas un braucam uz sērezeru Šaranur.Tam esot dziednieciskas spējas,gids saka ka uz šejieni braucot pat no Krasnojarskas.Nu neticami,tas tak 1300km,pat Krievijā tas ir baiss attālums,bet nu ko nepaveiksi veselības dēļ.Ezeriņš ir mazs un smuks,saulīte spīd un man gribas iegūt papildus veselību tajā nopeldoties,bet izgāžos…Iebridis līdz ceļgaliem es jūtu kā caur visu ķermeni izskrien elektrība-ūdens ir stindzinoši ledains,sajutas tādas kā būtu iekāpis āliņģī nevis pēc pirts bet pirms pirts.Tā nu Ģirta un gida smieklu pavadībā velku peldbikses nost un saģerbjos.Pēc tam vēl izbraucam uz Pliko kalnu,mums parāda pa gabalu Čubaisa villu un tad aizved atpakaļ uz kempingu.Tur sanākam uz ārkārtas sapulci.Iet karsti,lamājamies , bet bez roku vicināšanas,pasaku visu ko domāju par attieksmi pret citiem un egoismu utt.4ā persona un Andrejs no mums izdomā atdalīties,aizlidošot uz Bratsku kur dzīvojot kādi tur tāli radi,paskatīšot lielo HES un iekāpšot vilcienā nevis galapunktā, bet Tulunā 6h vēlāk.Laimīgu taciņu!Aizejam pie administrācijas,anulējam pēdējo nakti un sarunājam ka brauksim no salas uz Irkutsku jau rīt nevis parīt.Samaksāto naudu gan viņa atgriezt nevar,to var tik tajā Irkutskas ofisā kur mēs samaksājām,nu nekas,apciemosim pirms vilciena to ofisu.Vakariņas,bišku vēl pasēžam un ejam gulēt .TURPINĀJUMS SEKOS.